ZIŅAS  
(Fragments.) Protiks Sarkers. No sērijas “Kas paliek”. Publicitātes foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
11/04/2016

Protiks Sarkers. “Kas paliek.” Rīgas Fotogrāfijas biennāle
14. aprīlis – 15. maijs, 2016

Šonedēļ iesāksies un nākamajā nedēļā turpināsies pirmās Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstāžu atklāšanu maratons. Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir jauns starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz fotogrāfiju kā mākslas praksi, par prioritāti izvirzot Latvijas, Baltijas un Eiropas reģionus. Tās ietvaros vairākās Latvijas pilsētās notiks virkne fotomākslas izstāžu un izglītojoši pasākumi – simpozijs, lekcijas, tikšanās ar māksliniekiem un radošās darbnīcas.

Jau ceturtdien, 14. aprīlī, plkst. 17.00, Latvijas Fotogrāfijas muzejā tiks atklāta Bangladešas fotomākslinieka Protika Sarkera (Protick Sarker) personālizstāde “Kas paliek”.

Protiks Sarkers (1986) studējis fotogrāfiju Bangladešā, Lielbritānijā un ASV, šobrīd strādā par pasniedzēju Dienvidāzijas mediju akadēmijā. 2014. gadā British Journal of Photography iekļāva viņu ikgadējā ievēroto fotogrāfu sarakstā. Sarkera Protika darbi ir publicēti tādos izdevumos kā The New York Times, GEO, National Geographic un citviet. 2015. gadā par fotosēriju Kas paliek Sarkers Protiks saņēma prestižo Pasaules Preses fotogrāfijas apbalvojumu (World Press Photo).

Sērijā Kas paliek fotogrāfs atainojis savus vecvecākus sirmā vecumā. Autors šo projektu uzsāka ar nolūku atjaunot attiecības ar vecvecākiem.

Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga
fotomuzejs.lv
rpbiennial.com


(Fragments) Publicitātes foto

Poļu videodarbu izstāde “Filmu veidotāja vingrinājums”
11.–15. aprīlis, 2016

Sākot ar šodienu, 11. aprīli, tikai dažas dienas LLMC Ofisa galerijā būs skatāma fonda Arton izstāde, kas pievēršas fonda arhīvos atrodamo videodarbu izpētei un interpretācijai. Izstādē tiks demonstrēti videodarbi, kurus radījuši Polijas režisori, strādājot ar Arton krājumā esošajiem poļu avangarda 70. gadu videomateriāliem. Par galvenajiem iedvesmas avotiem kalpojušas divas poļu režisoru filmas – Romualda Kutera Here (1975) un Pāvela Kvieka Line (1978).

Izstādes ietvaros ceturtdien, 14. aprīlī, plkst. 18.30 notiks poļu 60.–80. gadu avangarda un jauno autoru filmu skate, viesojoties fonda pārstāvjiem un māksliniekam Pjotram Bosackim, kurš vienlīdz aktīvi darbojas vizuālajā mākslā, mūzikā, animācijā un literatūrā, kā arī veido filmas.

Alberta iela 11, Rīga
lcca.lv


Aivars Vilipsōna zīmējums. Publicitātes attēls

Aivars Vilipsōns. Diagnosis
11. aprīlis – 21. maijs, 2016

Vēl viena izstāde, kas atvērta sākot ar šodienu – Aivara Vilipsōna jaunākie darbi galerijā „Istaba“. Tajā mākslinieks atgriezies pie savām pamatvērtībām – tēlniecības un zīmējuma. „Tēmu ziņā izstāde ir ļoti savlaicīga. Laikā, kad sabiedrības lielākā daļa vārda tiešā nozīmē ir slima – politiski, ekonomiski, arī kultūras notikumos, veidos, vērtējumos, izpaudumos – nozīmīgi, ka mākslinieks uzrāda kaites cēloņus. Ja mēģinu tulkot viņa pārdomas, tad palieku pie sāpīgās atziņas, ka kāpjošā drudža līnija nolasās kā vēlme, nekautrība, atļaušanās – publiski urbināt savus degunus un bāzt pirkstus citu degunos. Varētu arī teikt – pašcieņas trūkums, individualitātes neaizsargātība, visa veida intīmo robežu neievērošana“ – tā mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

Kr. Barona iela 31a, Rīga
facebook.com/galerijaISTABA

Vineta Kaulača. Virsmas atmiņa I” 2016. Publicitātes attēls

Vineta Kaulača. “Virsmas atmiņa”
14. aprīlis – 10. maijs, 2016

No 14. aprīļa “Māksla XO” galerijā skatāma gleznotājas Vinetas Kaulačas darbu izstāde. “Mirklis, kas fiksēts tā izmaiņas brīdī, turpina kustības trajektoriju vērojumā, atmiņā, gleznas tapšanas trajektorijā. Vai gleznojuma laiks var transformēt laika plūdumu, ilgumu? Vai to būtu iespējams sajust uzlūkojot gleznu? Izstādes darbi tapuši kā sērija vai stopkadru izlase ar nelielām vietas un laika tvēruma nobīdēm, kuri ietver arī informāciju par starptelpu, pauzi, pirms un pēc, par neatklāto redzamajā un turpinājumu iedomātajā...” – tā Vineta Kaulača.

Daļa no izstādē eksponētajiem darbiem radušies māksliniecei uzturoties Camden Arts Centre un Slade Arts School organizētajā mākslinieku rezidenču programmā Londonā 2015. gadā.

Elizabetes iela 14, Rīga
makslaxogalerija.lv


Publicitātes attēls

Izstāde Olimpiskais ķermenis
15. aprīlis – 28. maijs, 2016

Atsaucoties uz 2016. gada vasaras olimpiskajām spēlēm, kas notiks Riodežaneiro, Brazīlijā, Mūkusalas mākslas salonā no 15. aprīļa skatāma izstāde, kas aktualizē sporta un fiziskās kultūras kopšanas tradīcijas un to saistību ar vizuāliem un naratīviem kanoniem.

Salona Lielajā zālē ar latviešu mākslinieku gleznām, plakātiem, fotogrāfijām, kā arī kinohroniku fragmentiem kuratore Līga Lindenbauma iezīmē olimpisko spēļu un tajās pārstāvēto sporta veidu kanonisko attēlojumu. Starpstāvā, savukārt, tiek apspēlēta 17. un 18. gadsimtā populāro retumu kabinetu estētika un skatāmas dažādas Latvijas sportistu iegūto uzvaru liecības, trofejas vai citi ar olimpiskajām un sporta spēlēm saistīti priekšmeti. Bet Mūkusalas salona Mazajā zālē mākslinieks Andrejs Strokins būs izveidojis ekspozīciju no atrastiem objektiem, tai skaitā no suvenīriem un fotogrāfijām, ieskicējot sporta un tajā iesaistītā cilvēka ķermeņa daudznozīmību.

Nākamnedēļ – 20. aprīlī plkst. 18.30 Mūkusalas Mākslas salonā notiks vēstures doktora Harija Tumana lekcija par olimpisko spēļu nozīmi antīkajā kultūrā, savukārt 5. maijā plkst. 13.00 – VEF Rīga basketbola brokastis.

Mūkusalas iela 42, Rīga
mmsalons.lv


Īu Susiraja. Kā radīt atmosfēru mājās. 2012–2013. Publicitātes attēls 

Pieteikšanās Rīgas Fotogrāfijas biennāles radošajām darbnīcām
Līdz 15. aprīlim, 2016

Vēl līdz 15. aprīlim ir iespēja pieteikties divām Fotogrāfijas biennāles bezmaksas radošajām darbnīcām. Tās notiks 24. aprīlī un būs atvērtas interesentiem ar dažādu pieredzi un sagatavotības līmeni. 

Darbnīcas būs iespēja paplašināt zināšanas par kultūru un mākslu, izmantojot fotogrāfiju kā sociāli iedarbīgu mediju. Nodarbībās gan teorētiskā, gan praktiskā veidā tiks aplūkoti dažādi ar fotogrāfiju saistīti jautājumi. Dalībniekiem jāņem līdzi digitālā kamera (derēs arī kabatas formāta) vai telefons, kuram ir kamera, citi piederumi, kas palīdz pārnest attēlus no kameras uz datoru.

Darba valoda – angļu.Papildu informācija un pieteikšanās anketa.

rpbiennial.com


Baiba Rubine. No sērijas “Abreakcija”. Publicitātes foto

Baiba Rubine. “Abreakcija”. Rīgas Fotogrāfijas biennāle
16. aprīlis – 15. maijs, 2016

Sestdien, 16. aprīlī, plkst. 17.00 Rīgas Fotobiennāles ietvaros Kuldīgas Mākslas namā tiks atklāta Baibas Rubines izstāde. Abreakcija ir psihiskas traumas seku vai psihozes novēršana, kur slimnieks traumējošo notikumu izdzīvo iztēlē, ļaudams brīvi izpausties emocijām tādējādi, atraisīdamies no afekta. Izstādē māksliniece izmanto digitālās kameras iespējas, kā arī video un fotomontāžu. Pati autore izstādi raksturo kā meklējumu starprezultātu: “Esmu meklējusi gadiem ilgi, un turpināšu meklēt ‒ to, kas izārda iekšējo harmoniju, atbildes, ko pusapziņas stāvoklī meklē prāts.”

Izstādes atklāšanā ar skaņas instalācijām uzstāsies Edmunds un Andželika Frīdvaldi.

Baiba Rubine (1979) ir ieguvusi Sociālo zinātņu bakalaura grādu psiholoģijā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (2002) un fotogrāfes kvalifikāciju Profesionālajā Fotogrāfijas skolā Rīgā (2010). Viņas vārds kļuva zināms 2012. gadā pēc izstādes “Ledus laikmets” Rīgas Mākslas telpā, kuras kuratore bija Inga Šteimane.

1905. gada iela 6, Kuldīga
rpbiennial.com


Vilis Vasariņš. Vāze. 20. gs. 30. gadi; “Dejotāja.” 1933. LNMM kolekcija. Publicitātes foto

Viļa Vasariņa darbu izstāde “Mākslas frontinieks”
16. aprīlis – 3. jūlijs, 2016

Piektdien, 15. aprīlī, plkst. 16.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tiks atklāta keramiķa Viļa Vasariņa izstāde “Mākslas frontinieks”, kas sniegs retu iespēju ielūkoties meistara skaitliski nelielajā, bet daudzpusīgajā daiļrades mantojumā.

Viļa Vasariņa (1906–1945) daiļrade aptver laika posmu no 20. gadsimta 20. gadu beigām līdz 1944. gadam, kad mākslinieks tika iesaukts latviešu leģionā. Viņa darbību keramikas jomā raksturo modernisma laikmeta stila izjūta un spilgts individuālais rokraksts. Viņš darinājis vāzes, kausus, šķīvjus, svečturus, servīzes, dekoratīvu plastiku, darbojies būvkeramikas jomā, zīmējis metus porcelāna apgleznojumiem. Jau studiju gados, labi pārzinādams Art Deco stilaparaugus, viņš nopietni pievērsās aktuāla, mūsdienīga trauku koptēla meklējumiem.

Pirmās zināšanas mākslas jomā Vilis Vasariņš ieguva Cēsu arodskolas mākslas nodaļā. No 1924. gada viņš Latvijas Mākslas akadēmijā iesāka studēt glezniecību, bet 1928. gadā mērķtiecīgi pievērsās keramikas daudzpusīgās pasaules iepazīšanai. No 1933. gada mākslinieks sadarbojās ar Kuzņecova Porcelāna un fajansa fabriku. Pēcāk Vasariņš darbojās kā Mākslas akadēmijas Keramikas meistardarbnīcas vadītāja Rūdolfa Pelšes asistents. 1937. gadā Parīzes izstādē “Māksla un tehnika modernā dzīvē” par keramikas gleznojumiem Vilis Vasariņš tika apbalvots ar sudraba medaļu.

Skārņu iela 10/20, Rīga
lnmm.lv/dmdm


Laimdonis Grasmanis. Pašportrets. 1957. Publicitātes attēls

Izstāde Laimdonis Grasmanis un laikabiedri”
Līdz 8. maijam, 2016

Atzīmējot Laimdoņa Grasmaņa 100 gadu jubileju, Liepājas muzejā pagājušajā nedēļā tika atklāta izstāde Laimdonis Grasmanis un laikabiedri”. Mākslinieks zināms gan kā gleznotājs, gan kā teātra un kino scenogrāfs.Izstādē apskatāmi viņa radītie aktieru lielformāta portreti – liepājnieku Voldemāra Zandberga, Nikolaja Mūrnieka, Antas  Klints, kā arī Jāņa Streiča, Ēvalda Valtera, Kārļa Sebra, Elzas Radziņas, Valentīna Skulmes, Jāņa Oša u.c. Latvijas teātra un kino lielmeistaru portretējumi.

Laimdonis Grasmanis mākslinieka gaitas sāka Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, bet pirmo praktisko pieredzi scenogrāfijā guva Liepājas operas teātrī. Vēlāk mākslinieks studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, bet par viņa divām nozīmīgākajām darba vietām uzskatāms Akadēmiskais drāmas teātris (tagad – Latvijas Nacionālais teātris) un Rīgas kinostudija. Grasmanis piedalījies tādu filmu kā Atbalss” (Aija”), Zvejnieka dēls”, Šķēps un roze”, Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Pie bagātās kundzes”, Vella kalpi” u.c. tapšanā. 

Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
liepajasmuzejs.lv