ZIŅAS  
Daniela Treija. Jaņa Rozentāla “Leda”

Jaņa Rozentāla dzimšanas dienas ballīte 0

Arterritory.com
18/03/2016

Ilustrācijas: Daniela Treija

Gleznotājs, grafiķis, mākslas kritiķis Janis Rozentāls (1866–1916) bijis nerimtīgs meklētājs. Latvijas mākslas vēsturē viņš tiek vērtēts kā viena no centrālām gadsimtu mijas perioda personībām un kā viens no latviešu profesionālās mākslas pamatlicējiem. Savā daudzpusīgajā darbībā viņš ieviesa jaunus, ar laikmeta un nacionālās atmodas tendencēm saistītus principus – gan sadzīves, gan portreta žanrā, mitoloģiskajā un reliģiskajā glezniecībā, dekoratīvajā un lietišķajā grafikā Rozentāls izmantoja dažādu tā laika mākslas virzienu koncepcijas un formveidi, kas ap 1900. gadu Latvijā ienāca kā novācijas.

2016. gads Latvijā ir pasludināts par Jaņa Rozentāla gadu un mākslinieka jubileja iekļauta arī UNESCO svinamo dienu kalendārā. Arterritory atzīmē meistara 150. gadadienu, priecājoties par dažiem hrestomātiskiem mākslinieka darbiem dizaineres Danielas Treijas piedāvātajā interpretācijā.

Lūk, “Mākslinieka darbnīcā” (1896; Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija), “Princese ar pērtiķi” (1913; LNMM kolekcija), “Leda” (ap 1909; LNMM kolekcija), “Gavilējošie bērni” (ap 1900; LNMM kolekcija) un skice kādai reklāmai (ap 1908) – ballīte var sākties!

Pēc Jaņa Rozentāla gleznas “Mākslinieka darbnīcā” (1896). Darbā gleznotājs atainojis pats sevi un modeli darbnīcā - oriģinālgleznā redzamajā vīrieša tēlā ir redzama portretiskā līdzība ar pašu autoru.

Pēc Jaņa Rozentāla gleznas “Princese ar pērtiķi” (1913). Oriģināldarbs pirmo reizi atklātībā parādījās 1913. gada martā III Baltijas mākslinieku savienības izstādē Rīgas muzejā. Tā paša gada vasarā tas tika eksponēts Minhenes Stikla pilī (Glaspalast) apvienības Secession rīkotajā XI starptautiskajā mākslas izstādē. Uzskata, ka princeses prototips ir somu modernās dejas pioniere Megija Gripenberga (1881-1976).

Pēc Jaņa Rozentāla pasteļa “Leda” (ap 1909). Oriģināldarbā mākslinieks atainojis grieķu mitoloģijas tēlus - dievu Zevu un Atolijas valdnieka meitu Ledu. Lai savaldzinātu un iegūtu daiļo Ledu, Zevs pārtop par gulbi.

Pēc Jaņa Rozentāla gleznas “Gavilējošie bērni” (ap 1900), kas ir viens no pazīstamākajiem Jaņa Rozentāla darbiem. Tas savulaik rotājis skolu lasāmgrāmatas, tādējādi paliekot veselas paaudzes atmiņā.

Pēc Jaņa Rozentāla gleznotas skices kādai reklāmai ( ap 1908).