ZIŅAS  
(Fragments.) Klāvs Loris, Paula Pelše. Izstāde “Mutuālisms”. Publicitātes attēls

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
07/03/2016

Ēriks Božis.Dažas nenotikušas izstādes”
Līdz 6. aprīlim, 2016


Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā atklāta Ērika Boža personālizstāde. Tās ekspozīciju veido vairāki telpiski maketi, kuros Ofisa galerijas telpa atveidota mērogā 1:10. Katrā no telpas maketiem redzama kāda “izstāde”, vai drīzāk – izstādes makets, ideja par potenciālu izstādi, kura tā arī nekad savu realizāciju nepiedzīvos. “Mākslinieka pieredze liek atzīt, ka arī nerealizētās idejas dzīvo savu dzīvi, ik pa laikam cenšoties izlauzties no aizmirstības,” tāpēc izstāde ir kā neliela grēksūdze par to, kas notiek mākslinieka galvā.

Ēriks Božis (1969) beidzis Liepājas Lietišķās mākslas koledžas Restaurācijas nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1992. gada. Strādā ar dažādiem medijiem, veidojis instalācijas, vides objektus, videoinstalācijas, fotogrāfijas. Viena no nesenākajām viņa instalācijām pilsētvidē ir mākslas objekts “Soliņi” (2014) Bastejkalnā, Rīgā.

Alberta iela 13 (7. stāvs), Rīga
lcca.lv


Neonillas Medvedevas glezna. Publicitātes attēls

Neonilla Medvedeva. Dvēseles portreti
Līdz 27. martam, 2016

Cēsu izstāžu namā līdz 27. martam atvērta jaunās mākslinieces Neonillas Medvedevas personālizstāde, kurā skatāmas ainavas un portreti, tapuši laikā no 2007. līdz 2016. gadam. Māksliniece balstās uz savu redzi, izjūtu un arī zināšanām. Viņa atzīst, ka ļoti daudz glezno no dabas, un tas viņai ir svarīgi. Autores darbus raksturo jūtīga tonālā glezniecība un vrubelisks zīmējums.

Neonilla Medvedeva (1987) beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ieguvusi grādu glezniecībā (2011). Viņai notikušas izstādes Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Grieķijā. Māksliniece ir Saldus Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas kriptas altārgleznas autore.

Pils laukums 9, Cēsis
cesupils.lv


Vītauts Pletkus. Grinkiškis
2010. Publicitātes attēls  

Vītauts Pletkus. Izzušana
Līdz 10. aprīlim, 2016

Latvijas Fotogrāfijas muzejā šobrīd skatāma Lietuvas fotomākslinieka Vītauta Pletkus izstāde Izzušana”. Vītauts Pletkus kolekcionē ainas, kurās redzams, kā laiks iznīcina vietu identitāti un visu cilvēka celto un veidoto pamazām pārņem daba, dodot vietu jaunajam. Fotosērija Izzušana” attēlo šo lēno sairšanas procesu – mājas, sētas, skulptūras – vietas un objekti –, kas kļuvušas liekas, lēni slīgst aizmirstībā un veido savu paralēlo realitāti zudušā laikā.

Vītauts Pletkus dzimis 1955. gadā Viļņā. Nozīmīgākās no autora fotogrāfiju sērijām ir Placebo (2013), Neperspektīvi projekti” (2008–2013), Teritorijas” (2006–2011), Nomale” (kopš 2006.), Kauņas tilti” (2003–2008). Autors publicējis divas savu darbu grāmatas – Tilti” (2011) un Izzušana” (2015).

Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga
fotomuzejs.lv


Publicitātes attēls

Ilustrāciju darbnīca. Sievietes un vīrieša tēla uztvere un reprezentācija
8. marts, 2016

Otrdien, 8. martā plkst. 17.30 Kaņepes kultūras centrā notiks ilustrāciju darbnīca kopā ar māksliniecēm Ingrīdu Pičukāni un Viviannu Mariju Staņislavsku. Darbnīca aplūkos sabiedrībā valdošos stereotipus par sievietes un vīrieša tēla uztveri un reprezentāciju Latvijas sabiedrībā. Labākie darbi vēlāk tiks nodrukāti kartiņu formātā.

Ingrīda Pičukāne ieguvusi maģistra grādus Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, kā arī Tallinas Mākslas akadēmijas Animācijas nodaļā. Daudzi viņas darbi runā par sievietes lomu sabiedrībā un feminismu.
Vivianna Maria Staņislavska studē Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, mācījusies arī Krakovas Mākslas akadēmijā Polijā.

Darbnīcai jāpiesakās, rakstot uz e-pastu: kultura@kanepes.lv

Skolas iela 15, Rīga
kanepes.lv

Juris Gagainis. Kuģi piestāj Dinaburgā
8. marts – 10. aprīlis, 2016

Marka Rotko centrā Daugavpilī atklāta metālmākslinieka Jura Gagaiņa personālizstāde, kurā autors stāsta par ceļojumu starp divām stihijām un divām mūžībām – spožais pret matēto, faktūra pret formu. Metāla objekti izstādē eksponēti līdzās mākslinieka dvīņumāsas tekstilmākslinieces Anitas Celmas radītajiem gobelēniem.

Juris Gagainis (1944) beidzis Igaunijas Valsts mākslas institūtu (1973). Kopš 1980. gada viņš pasniedz Latvijas Mākslas akadēmijā, Dizaina nodaļas Metāla dizaina katedrā, kuras vadītājs viņš bija no 1992. līdz 2012. gadam.

Mihaila iela 3, Daugavpils
rothkocenter.com


Klāvs Loris, Paula Pelše. Izstāde Mutuālisms. Publicitātes attēls

Klāvs Loris, Paula Pelše. “Mutuālisms”
9.–27. marts, 2016

No 9. marta Rīgas Mākslas telpas Intro zālē būs skatāma Klāva Lora un Paulas Pelšes kopizstāde Mutuālisms. Apvienojot fotogrāfijas, sietspiedes, ogles zīmējuma un glezniecības medijus mākslinieki pievērsušies cilvēka un dabas savstarpējai mijiedarbībai.

Klāvs Loris (1988) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļu un papildinājies Brēras Mākslas akadēmijā Milānā. Autors saņēmis laikmetīgās mākslas biennāles Eiropas jaunrade Grand Prix apbalvojumu (2015), SEB stipendiju glezniecībā (2013) un Brederlo vnk Sengbusch mākslas prēmiju (2012).

Paula Pelše (1988) beigusi LMA Grafikas nodaļu un papildinājusies Porto Universitātes Mākslas fakultātē. Grupas izstādēs piedalās kopš 2010. gada.

ARHĪVS: Ekspresintervija ar mākslinieku Klāvu Lori

Kungu iela 3, Rīga
makslastelpa.lv


Pablo Laraina filmas No treileris

Kino: cilvēktiesības
9. un 10. marts, 2016

9. martā, plkst. 18.30 Kaņepes kultūras centrā varēs noskatīties režisora Andrea Olivas dokumentālo filmu La musica silenciada (Noklusinātā mūzika, Meksika, 2013) par pirmajiem rokmūzikas gadiem Meksikā (1956–1961) un sievietēm, kuras bija šī fenomena centrā.
Pēc tās – plkst. 19.00 tiks demonstrēta režisora Pablo Laraina drāma No (Čīle, 2012). Tas ir stāsts par 1988. gada notikumiem, kad Čīles militārā diktatora Augusto Pinočeta vietā, pateicoties veiksmīgai kampaņai, pie varas nāca opozīcija. Filma nopelnījusi 15 nominācijas un ieguvusi 11 filmu festivālu balvas.
Savukārt 10. martā plkst. 19.00 ir iespēja noskatīties Emmy balvas ieguvēju dokumentālo filmu Screaming Queens: The Riot at the Compton’s Cafeteria (režisori Sjūzena Straikere un Viktors Silvermans; ASV, 2005). Tās notikumu centrā ir pirmā zināmā kolektīvā un vardarbīgā pretestība pret homoseksuāļu sociālo apspiešanu Amerikā – par 1966. gada sacelšanos San Francisko nabadzīgajā Tenderloin apkaimē, trīs gadus pirms slavenās geju sacelšanās Ņujorkas Stonewall Inn.


Amanda Ziemele. Bez nosaukuma. 2015. Publicitātes attēls

Amanda Ziemele. “Krokodila secinājums”
10. marts – 8. aprīlis, 2016

Ceturtdien, 10. martā, plkst. 19.00 galerijā “427” tiks atklāta mākslinieces Amandas Ziemeles pirmā personālizstāde “Krokodila secinājums”. Autore uzdod jautājumu – ko par to domā krokodils? – un runā par apziņu kā dabas daļu, kas drīzāk līdzinās fotosintēzei, gremošanai vai arī dejošanai.
Amanda Ziemele (1990) beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Piedalījusies dažādās grupas izstādēs, tostarp “Apzīmētājs” Tabakas fabrikā (2015), monogrāfijā “M.S.” Galerijā “427” (2015) un Survival Kit 6 (2014). Māksliniece spēlē un dejo stepu grupā “Biezoknis”. 

Stabu iela 70, Rīga
fourtoseven.info

Izstāde Studentu dienasgrāmatas
12. marts –15. maijs, 2016

Piektdien, 11. martā, plkst. 18.00 ar sekojošu Sabīnes Moores performanci Waterflower plkst. 18.30 Mākslas stacijā Dubulti tiks atklāta izstāde Studentu dienasgrāmatas, kurā piedalās jaunie mākslinieki Dārta Lote Bērziņa, Sabīne Vernere, Dāvis Ozols, Kristīne Kutepova, Marta Veinberga, Sabīne Moore, Alise Bēržvade, Sintija Gādiga, Daina Šteinerte, Talita Vālodze, Alvīne Bautra, Agate Lielpētere, Anna Pabērza, Laura Āboliņa un Envija Medne.

Izstādes kuratori Inga Šteimane un Kaspars Zariņš izstādes tematisko kopsaucēju redz jauno mākslinieku intuitīvajā saiknē ar mākslas vēsturi – vietu, kurā mākslinieks dzīvo paralēli savai laicīgajai dzīvei konkrētā ģeogrāfiskā un kultūras realitātē.

12. un 19. martā plkst. 14.00 izstādē “Studentu dienasgrāmatas” notiks tikšanās ar jaunajiem autoriem. 

Dzelzceļa stacija Dubulti
facebook.com/artstationdubulti

Pieteikšanās rezidencei Roja Lab
Līdz 15. martam, 2016

Līdz nākamajai nedēļai atvērta pieteikšanās ikgadējai mākslas rezidencei Roja Lab, kas šogad jūlijā notiks Rojā. Aicināti pieteikties gan jaunie mākslinieki, gan tie, kas sevi jau apliecinājuši vizuālajā, skaņas vai performances mākslā, un vēlas piedāvāt rezidencei eksperimentālus vai site-specific projektus.

Papildu informācija.