ZIŅAS  
Vartai komanda. 2016. Foto: Gintaras Janavičius

Viļņas galerijai Vartai – 25 0

Divarpus dekādes šķērsgriezumā

Agnese Čivle
29/02/2016

Viļņas galerija Vartai uzskatāma par vienu no Baltijas valstu jauno laiku spēcīgākajām laikmetīgās mākslas institūcijām. Ilgdzīvotāja, ka savas durvis vērusi 1991. gada februārī, šogad svin savu 25 gadu jubileju. Galerijas jubilejas godības, kas mākslas pasaulē ierasti tiek atzīmētas ar ievērības cienīgām izstāžu atklāšanām, Vartai gadījumā tiešām tādas bija –jubilejas izstādē Žilvitis (“Vītols”) galerija uzaicinājusi piedalīties teju visus izcilākos savu izstāžu varoņus, kuri atpazīstamību iemantojuši arī ārpus Lietuvas robežām.

Atskatoties uz galerijas paveikto, Arterritory.com veica nelielu galerijas vēstures faktu revīziju. Materiāla tapšanā piedalījās galerijas radošā direktore Laura Rutkute – viņa arī galerijas dibinātājas Nidas Rutkienes meita, kas šobrīd galerijā darbojas kopā ar māsu Agni Rutkuti-Savarauskieni.

ARHĪVS: Fotoreportāža no galerijas Vartai jubilejas svinībām

25 gadi, vairāk nekā 600 izstāžu

Pēc 50 gadus ilgā Lietuvas letarģiskā miega padomju varas izolētajā palātā, Nida Rutkiene kopā ar mākslinieku, arhitektu un mākslas vēsturnieku komandu atvēra 400 kvadrātmetru plašās galerijas telpas ar piecām izstāžu zālēm. Pirmos desmit darbības gadus ekspozīcija galerijā mainījās ik pa trīs nedēļām. Šodien katra izstāde galerijā Vartai ilgst sešas, astoņas nedēļas. Parasti tiek organizētas divas, trīs izstādes paralēli, tāpēc pēc aptuvenām aplēsēm kopumā šo gadu laikā galerijā ir notikušas vairāk kā 600 izstādes.


Žoa Paulo Felisiano izstāde galerijā Vartai 2009. gadā


Knuta Asdama izstāde galerijā Vartai 2011. gadā

Vartai virāžas trīs dekādēs

Pastāvēšanas pirmajā dekādē galerija Vartai bija nozīmīga satikšanās vieta māksliniekiem un dažādiem mākslas veidiem, te notika koncerti, grāmatu prezentācijas; nodibinot savas valsts pārstāvniecības atjaunotajā Lietuvas Republikā, uz pieņemšanām tikās dažādu valstu vēstnieki un viņu ģimenes. Tajā laikā tas bija viens no dinamiskākajiem un aktīvākajiem punktiem Viļņā, kur pulcējās mākslinieki un citi aktīvi kultūrvides cilvēki. Ilgus gadu desmitus šāda vieta valstī bija iztrūkusi, līdz ar to bija jāaizpilda milzīgs robs, ko Vartai arī darīja, ik pa trīs nedēļām organizējot izstādes, katru nedēļu piedāvājot koncertus un atvēlot savu lielo piano (tas ir neatņemama galerijas sastāvdaļa kopš pašiem pirmssākumiem) mūziķiem un viņu studentu mēģinājumiem.


Prinča Čārlza darbu izstāde galerijā
Vartai 1998. gadā. Attēlā: Lielbritānijas vēstnieks Kristofers Robins rāda Prinča Čārlza akvareli Lietuvas Republikas prezidentam Valdam Adamkum un viņa kundzei Almai Adamkienei. Foto: Džoja Gunda Barysaitė

Otrās dekādes sākumā galerija Vartai pamazām sāka skatīties uz ārpasauli, piedalīties mākslas mesēs un organizēt izstādes ārpus valsts robežām.

Vēl piecus gadus vēlāk galerija sāka organizēt izstādes, fokusējoties vienīgi uz laikmetīgo mākslu. Izmaiņas nebija radikālas, bet drīzāk dabiskas, soli pa solim nonākot līdz tagadējam statusam.

No Viļņas līdz pasaules zenītam

Šo gadu laikā galerija Vartai kļuvusi arī par starptautiskas karjeras atspēriena punktu ne vienam vien lietuviešu māksliniekam. To vidū minami Andrjuss Zakarausks (Andrius Zakarauskas) un Ugņus Gelguda (Ugnius Gelguda), kuri pēc sadarbības ar galeriju 2006. gadā turpināja savu gājienu uz tādām lielkalibra Eiropas mākslas mesēm, kā Art Cologne, ARCO, Art Brussels, Artissima u.c., tāpat viņu darbi iegūluši nozīmīgās institūciju un privātajās mākslas kolekcijās.


Žilvins Kempins. Tube. 2008. Venēcijas biennāle 2009

Būtisks ir arī fakts, ka, lai gan kinētiskās instalācijas lielmeistars – Ņujorkā dzīvojošais lietuvietis Žilvins Kempins (Žilvinas Kempinas) savu karjeru aizsāka Ņujorkā, lielu lēcienu pa karjeras kāpnēm Kempins piedzīvoja pēc 2009. gada dalības Venēcijas biennālē, kur galerijas Vartai paspārnē tika prezentēta Kempina lielizmēra instalācija Tube. To vēl šodien atceras ne viens vien pieredzētā aculiecinieks visā pasaulē.

Starptautiski mākslinieki vietējā tirgū

Kaut arī pēdējos 10 līdz 15 gados Vartai aktīvi darbojas starptautiskā mērogā, piedaloties lielākajās Eiropas mesēs – no Viennafair (tagad Vienna Contemporary) līdz Art Cologne un ARCOmadrid – , kā arī sadarbības projektos ar citām galerijām, institūcijām un muzejiem, galerija galvenokārt fokusējas uz laikmetīgās mākslas izglītību pašmāju vidē un atbalsta vietējo mākslas tirgu. Tas nozīmē, ka Vartai vienlīdz lielu uzmanību vērš kā uz lietuviešu, tā uz citvalstu māksliniekiem – gan jauniem, gan sevi jau pierādījušiem. Kopš 2009. gada galerijas organizēto izstāžu mākslinieku sarakstā ir Knuts Asdams (Knut Åsdam, Norvēģija), Iņjasi Avaji (Ignasi Aballi, Spānija), Rafals Bujnovskis (Rafał Bujnowski, Polija), Hanss Op de Beks (Hans Op de Beeck, Beļģija), Tatjana Dolla (Tatjana Doll, Vācija), Žoa Paulo Felisiano (João Paulo Feliciano, Portugāle), Vadims Fiškins (Vadim Fishkin, Krievija), Jespers Justs (Jesper Just, Dānija), Žilvins Kempins (Lietuva/ASV), Atelier Van Lieshout (Nīderlande), Deimants Narkēvičs (Deimantas Narkevičius, Lietuva), Alisona Šoca (Alyson Shotz (ASV), S&P Stanikas (Lietuva), Francs Vests (Franz West, Austrija) un Ervīns Vurms (Erwin Wurm, Austrija).

Tieši Hansa Op de Beka, Jespera Justa, Žilvina Kempina un Ervīna Vurma izstādes kļuvušas par pēdējās dekādes apmeklētākajām galerijas izstādēm.


Ervīns Vurms. Fat Car. 2002. Izstāde Mindwalk galerijā Vartai 2013. gadā. Foto: A. Valiaugos

Vārds galerijas Vartai radošajai direktorei Laurai Rutkutei:

Kas ir bijusi galerijas Vartai panākumu atslēga?

Centība un nepārtraukts ikdienas darbs. Ir piedzīvoti gan panākumi, gan neveiksmes, bet ikdienas rutīnu tas neietekmē.

Kādi ir bijuši galvenie pamatakmeņi un pagrieziena punkti galerijas vēsturē?

Galerijas attīstība bijusi ļoti secīga, to ietekmējuši dažādi apstākļi, bet lielākā nozīme tomēr ir bijusi personībām un tam, ka esam izlauzušies ārpus valsts robežām.

Kādas bijušas kļūdas, no kurām esat mācījušies?

Esam mācījušies no daudzām kļūdām, no dažām arī neesam, tomēr tas, ko esam apguvuši – saprotam, par ko var un par ko nevar sagaidīt atzinību.

Kā galerija Vartai redz savu nākotni? Kādi ir jūsu plāni un nākotnes vīzijas?

Vartai plānos ir izplesties un atvērt filiāli Eiropā, kā arī iegūt lielāku neatkarību no ārējiem faktoriem.


Deimants Narkēvičs. The Role of Lifetime. 2003. Video. Izstāde Sounds Like the XX Century galerijā Vartai 2014. gadā. Foto: Arnas Anskaitis

Galerijas plāni 2016. gadā

Izstāde Žilvitis (19. februāris – 2. aprīlis)

Atzīmējot galerijas 25. gadadienu, izstādē Žilvitis galerija Vartai sapulcējusi māksliniekus, ar kuriem tai bijusi sadarbību šo divarpus dekāžu laikā un kuri iemantojuši atpazīstamību arī starptautiskā mērogā. Šo mākslinieku vidū ir Žilvins Kempins, Deimants Narkēvičs, Svajone un Pauļus Stanikas (Svajonė un Paulius Stanikas), Julions Urbons (Julijonas Urbonas), Andrjuss Zakarausks, Jurga Barilaite (Jurga Barilaitė), Laura Garbštiene (Laura Garbštienė), Ugņus Gelguda, Roberts Narkus (Robertas Narkus), Lins Jusionis (Linas Jusionis), Rūtene Merkliopaite (Rūtenė Merkliopaitė) un Vītauts Viržbickis (Vytautas Viržbickas).Izstādi papildina arī mākslas kritiķes Danutes Gambickaites (Danutė Gambickaitė) un mākslinieka Arna Anskaiša (Arnas Anskaitis) speciāli izstādei veltīta instalācija.

Andrjusa Zakarauska, Pedro Kabritas Reisa, Heimo Coberniga un Jūlijas Halleres izstādes

Tālākajā izstāžu grafikā paredzēts lietuvieša Andrjusa Zakarauska un portugāļa Pedro Kabritas Reisa (Pedro Cabrita Reis) iznāciens, bet sadarbībā ar Berlīnes Galerie Nagel Draxler-Art plānota kuratora Amēra Abasa (Amer Abbas) organizētā austriešu mākslinieka Heimo Coberniga (Heimo Zobernig) un vācu mākslinieces Jūlijas Halleres (Julia Haller) izstāde.

ARHĪVS: Intervija ar austriešu mākslinieku Ervīnu Vurmu

ARHĪVS: Intervija ar lietuviešu mākslinieku Deimantu Narkēviču

galerijavartai.lt