Laikmetīgās mākslas centra lasīšanas darbnīca 16. februāris, 2016
Otrdien, 16. februārī, plkst. 18.00 Latvijas laikmetīgās mākslas centra Vakarskolas tekstu lasīšanas darbnīca pievērsīsies muzeja funkcionēšanas aspektiem. Šoreiz uzmanības centrā būs Benedikta Andersona teksts Census, Map, Museum (from Imagined Communities: Reflections on the Origin and Spread of Nationalism) (1991), kurā tautas skaitīšana, karte un arī muzejs tiek interpretētas kā “tehnoloģijas“, kas Dienvidaustrumāzijas reģionā ieviesušas koloniālās varas. Tikmēr Alfreds Gells savā tekstā Vogel's Net: Traps as Artworks and Artworks as Traps (1996) meklē iemeslus, kādēļ vieni priekšmeti nokļūst mākslas, bet citi – dabas vai etnogrāfiskajā muzejā.
Tekstus var saņemt, rakstot uz alise.ziemule@lcca.lv
Trešdien, 17. februārī, plkst. 17.00 Liepājas muzeja ekspozīcijā “Liepāja okupāciju režīmos” tiks atklāta somu fotogrāfa un mākslinieka Henrika Dunkera personālizstāde “Studio Kapsēde”, kā prezentēta arī šīs izstādes pastkaršu grāmata. “Studio Kapsēde” savu darbību uzsāka dzīvojamajā istabā Kapsēdē, ciematā netālu no Liepājas. Izstādē apskatāmas fotogrāfijas, kurās iemūžināti padomju laika sadzīves priekšmeti, atklājot aiz tiem paslēptos Kapsēdes iedzīvotāju personīgos stāstus. Henrika Dunkera darbi atrodas laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma kolekcijā Helsinkos, kā arī Moderna Museet kolekcijā Stokholmā un Somijas Fotogrāfijas muzejā. Par viņa nozīmīgākajām izstādēm var uzskatīt If Nokia were a place (2007) un Hay on the Highway (European Photography Award, 1993). Henrika Dunkera fotogrāfijas publicētas The Independent, The Sunday Telegraph, The New York Times, Wired, Süddeutsche Zeitung, Helsingin Sanomat, žurnālā “Rīgas Laiks“ un citos izdevumos.
No 17. februāra galerijā “Daugava” Vecrīgā atvērta Osvalda Zvejsalnieka (1944) personālizstāde, kas tapusi periodā no 2010. līdz 2015. gadam. Autora darbus raksturo spilgti krāsu kontrasti un enerģisks otas triepiens. Gleznās redzēsim abstrahētus motīvus ar ziedošām magnolijām, Vidusjūras piekrasti, karalisko piļu un sakrālo būvju arhitektūru, koku lapotnēm, palmu vēdekļiem un citām krāšņām dienvidu detaļām.
Osvalds Zvejsalnieks izstādēs piedalās kopš 1971. gada un ļoti aktīvi. Kopš tā laika viņam notikuši vairāki desmiti personālizstāžu, viņš piedalījies arī starptaustikos plenēros un grupu izstādēs. Šobrīd Osvalds Zvejsalnieks ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskolas direktors.
No 18. februāra galerijā “Māksla XO” būs skatāma Kristapa Zariņa jaunāko darbu izstāde “Dārzs”.
Pēdējā gada laikā mākslinieks pievērsies glezniecībai uz papīra jauktā tehnikā ar akrilu un akvareli, tāpēc jaunākajos darbos Kristapam Zariņam raksturīgie pastozie otas triepieni ieguvuši caurspīdīgumu un tur, kur iepriekš eļļas glezniecība nostājās plaknē, tagad iespīd gaisma, ko tīri formāli sniedz vietām no krāsas brīvas baltās papīra virsmas. Māksnieka darbus nereti pavadošais sievietes tēls tik tikko saskatāms, augu un ziedu vijās ieslēpts vai aiz koku stumbru violetajām ēnām paslēpies.
Kristapam Zariņam notikušas vairāk nekā 20 personālizstādes, viņš piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē. Kopš 1994. gada Kristaps Zariņš ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā; kopš 2007. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors.
Ilzes Žeivates kūrētās izstādes “Melnās gleznas” ierosinātājs bijusi Kazimira Maļēviča glezna “Melnais kvadrāts”, kam 2015. gada 12. novembrī tika svinēta simtgade. Lai arī Maļēviča “Melnais kvadrāts” neapšaubāmi ir kļuvis par populārāko un vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta mākslas darbiem vēsturē, tomēr izstāde nebūs veidota par “melno” kā zīmi un simbolu mākslā (pēc Maļēviča), bet gan “par “melno” glezniecībā, “melno”, kas atklāj jaunu redzējumu un jaunu saprašanu par pašu glezniecību“, kuratorei veicot pētījumu, cik šādu darbu ir latviešu mūsdienu glezniecībā.
Izstādē “Melnās gleznas” piedalās – Laris Strunke, Ivars Heinrihsons, Inta Celmiņa, Uno Daņiļevskis, Helēna Heinrihsone, Inga Meldere, Anna Heinrihsone, Ieva Maurīte, Kristīna Keire, Zane Iltnere, Tatjana Krivenkova, Sigita Daugule, Harijs Brants.
Senču maska. Jatmulu etniskā grupa, Tambanumas ciemats, Sepikas upes vidustece, Papua-Jaungvineja. 20. gs. 2. puse. Lietuvas Mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto
18. februārī no plkst. 17.00 līdz 19.00 mākslas muzeja “Rīgas birža” Konferenču zālē notiks nule kā muzejā atvērtās izstādes “Austrālijas aborigēnu un Jaungvinejas māksla” kuratores, mākslas zinātnieces Vitas Birzakas lekcija.
No aborigēnu mākslas radošās idejas savulaik smēlušies daudzi pasaules gleznotāji, tēlnieki un dizaineri. Nodarbībā kuratore stāstīs ne tikai par izstādes tapšanas procesu, bet arī par “primitīvās” mākslas valdzinājumu no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.
Izstādemuzeja “Rīgas birža” atceļojusi no Lietuvas Mākslas muzeja, un piedāvā iepazīties ar Austrālijas un Jaungvinejas pamatiedzīvotāju radītajiem artefaktiem, kuri saistās ar šo tautu garīgajām tradīcijām un tikuši izmantoti dažādos rituālos.
Pirmatnējo tautu mākslas priekšmetus savulaik uz Lietuvu atvedusi zinātniece un kultūras darbiniece Dr. Genovaite Budreikaite-Kazokiene (1924–2015), kura dzimusi Kauņā, bet kopš 1949. gada dzīvojusi Austrālijā. Austrālijas un Okeānijas cilšu mākslas darbu kolekciju Kazokienei ir izdevies nokomplektēt izpētes ceļojumu laikā aborigēnu rezervātos, dokumentējot vienu no pasaules vecākajām kultūrām.
Lekcijai iepriekš jāpiesakās, zvanot pa tālruni 67225209, 6517135 vai rakstot uz e-pastu: Vita.Ozolina@lnmm.lv
Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls 2014. Foto: Didzis Grodzs
Mākslas akadēmijas karnevāls “Virtuālās paradīzes dārzs” 19. februāris, 2016
Piektdien, 19. februārī, no plkst. 20.00 līdz rīta gaismai Latvijas Mākslas akadēmijā notiks karnevāls, kura tēma šogad ir “Virtuālais paradīzes dārzs”. Bez plašā mūzikas piedāvājuma, ko sola dažādās skatuves, karnevālā šogad notiks arī dažādas meistarklases un performances LMA studentu un Latvijas Kultūras akadēmijas dejotāju izpildījumā. Īpašu rituāla performanci būs sarūpējusi Simonas Orinskas starpdiscpilinārā deju studija Ideagnosis. Programmā arī tējas meistaru paraugdemonstrējumi, dzejas priekšlasījumi, latviešu un ārzemju režisoru animācijas filmu programma. Viesiem būs iespēja darboties tērpu darbnīcā, Soundschool dīdžeju vadītās meistarklasēs un skulptūras “Dāvids” zīmēšanas meistarklasēs.
Jau ierasts, ka daļa no karnevāla nakts burvības ir tikai šim pasākumam un tēmai veidotās dekorācijas un mākslas objekti.
Pētera Sidara izstāde "Tveramā kustība". Foto: Natālija Sujunšalijeva
Tikšanās ar īpašo viesi Pētera Sidara izstādē “Tveramā kustība” 21. februāris, 2016
Svētdien, 21. februārī, plkst. 15.00 LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” notiks ekskursija-stāstījums-diskusija kopā ar izstādes īpašo viesi.
Pēteris Sidars ir tekstilmākslinieks, kura radošās darbības lauks ietver dažādas jomas – tekstilmākslu, instalācijas, objektus. Mākslinieks allaž tiecies eksperimentēt ar tehnikām un materiāliem, savienot it kā nesavienojamas lietas, tādā veidā uzdodot jautājumus par mākslas jēgu, mākslas darbu unikalitāti, pieredzes nozīmi. Mākslinieka personālizstāde “Arsenālā” skatāma līdz 13. martam.
Osvalds Rožkalns. “Trešā atgriešanās” Līdz 5. maijam, 2016
Eduarda Smiļģa muzejā šobrīd ir unikāla iespēja skatīt scenogrāfa un gleznotāja Osvalda Rožkalna (1910–1989) darbus. Rožkalns ir Latvijā maz zināms mākslinieks, jo viņa mākslinieciska darbība galvenokārt bijusi saistīta ar Vāciju, kur viņš nonāca Otrā pasaules kara laikā. Līdz tam viņš mācījies pie Jāņa Roberta Tilberga, darbojies Operas dekorāciju darbnīcā, īstenojot Jāņa Kugas, Eduarda Vītola, Niklāva Strunkes ieceres, kā arī bijis mākslinieku apvienības“Zaļā Vārna” biedrs.
Vācijā Rožkalns strādājis kā scenogrāfs Vircburgas teātrī (1962–1972), kā arī gleznojis pats savam priekam. Viņa darbi ļoti reti nonākuši kopizstādēs, savas dzīves laikā viņš nesarīko nevienu personālizstādi.