ZIŅAS  
(Fragments.) Šarūnas Sauka. Self-Portrait No 4. 1985. Mākslinieka īpašums

Tallinas un Viļņas mākslas notikumu esence pirmajam pusgadam 0

Agnese Čivle
12/02/2016 

Kas atlikušajā ziemas mēnesī un pavasarī skatāms Lietuvas un Igaunijas muzejos un mākslas telpās? Ar laikmetīgās mākslas kolekcijas hitparādi savu desmitgadi atzīmē KUMU mākslas muzejs Tallinā, bet Viļņas galerija Vartai uz savu 25. jubileju uzaicinājusi izcilākos savu izstāžu varoņus, kuri atpazīstamību iemantojuši arī ārpus Lietuvas robežām. Saistoša arhitektūras izstāde skatāma Igaunijas Arhitektūras muzejā, kurā izsekots igauņu postmodernisma arhitektūras klasiķa – Tartu ‘gliemežtorņa’ (Snailtower) autora Vilena Kinnapu radošajai transformācijai. Bet Lietuvā sieviešu plikņos un Jēzus Kristus tēlojumos meklējamas dumpinieciskā gleznotāja Šarūna Saukas seja.

IGAUNIJA

NSFW. A Chairman’s Tale
Museum of Occupations
, Tallina
No 14. aprīļa, 2016


Jānuss Samma. Public Toilet. No sērijas A Chairman’s Tale. 2015

No aprīļa Igaunijas Okupācijas muzejā skatāma Igaunijas prezentācija 56. Venēcijas biennālē, kurā igauņu mākslinieks Jānuss Samma (Jaanus Samma) turpināja 2013. gadā aizsākto stāstu “Priekšsēdētājs. Opera”. Par pamatu ņemot bēdīgi slavena Tartu geja Juhana Ojastes (Juhan Ojaste, 1921–1990), ar iesauku Priekšsēdētājs, dzīves stāstu, kombinējot instalāciju, dokumentus, arhīvu foto, filmu un fotogrāfijas, Samma radīja darbu “Nav piemērots darbam. Priekšsēdētāja stāsts” (Not Suitable For Work. A Chairman’s Tale). Sammas stāsta varonis ir Priekšsēdētājs – kara varonis un “ģimenes cilvēks”, kura iesauka atvasināta no amata Padomju Igaunijas kolhozā. 1964. gadā viņš tika apcietināts un izslēgts no Komunistiskās partijas – dēļ viņa iesaistīšanās tolaik krimināli sodāmos homoseksuālos aktos. Pēc ilgstošas un pazemojošas tiesas sekoja cietumsods. Izstādē Samma apmeklētājus nostāda aktīvā pozīcijā, liekot izspēlēt daudzas lomas vienlaicīgi – spiegojot, tiesājot, nosodot un jūtot līdzi Priekšsēdētājam, padarot apskati neērtu un tajā pašā laikā nepieciešamu.

ARHĪVS: Intervija ar Venēcijas biennāles Igaunijas paviljona mākslinieku Jānusu Sammu

okupatsioon.ee

Vilen Künnapu. Art, Architecture, Revolution
Museum of Estonian Architecture, Tallina
Līdz 17. aprīlim, 2016


Izstādes publicitātes attēls

Vilens Kinnapu (Vilen Künnapu,1948) uzskatāms par Igaunijas arhitektūras klasiķi, bez kura nav iedomājama vietējā arhitektūra un tās nesenā vēsture. Līdzās savām aktivitātēm arhitektūrā Kinnapu ir zināms arī kā mākslinieka – igauņu figurālās glezniecības meistara (arī arhitekta) Augusta Kinnapu (Augusta Künnapu) – tēvs. Kinnapu garīgā atmoda 2000. gadu sākumā būtiski ietekmēja viņa skatījumu uz paša paveikto un lika viņam pārvērtēt savus iepriekšējos projektus. Kopš 2004. gada Vilens Kinnapu pievērsās sakrālajai arhitektūrai, kas ietver baznīcu, tempļu, meditācijas centru projektus.


The Elephant House (Villa Kristi). Arhitekts Vilens Kinnapu. Foto: © Arne Maasik 

Savukārt pirms desmit gadiem Kinnapu ļāvās glezniecības kaislībai, to pārnesdams arī uz arhitektūru, tāpēc viņa ienestās krāsas un formas kļuvušas par Igaunijas jaunās arhitektūras mazliet ekscentrisko akcentu.

Šī izstāde izseko arhitekta radošajām metamorfozēm, turklāt tās fokusā nebūt nav pati arhitektūra, bet gan zīmējumi, kolāžas, gleznojumi, kas, iespējams, labāk skatītajam ļaus uztvert Kinnapu radošās mainības virzienu.

arhitektuurimuuseum.ee

Every Letter is a Love Letter
Tallinn Art Hall, Tallina
Līdz 6. martam, 2016


Džerards Bērns. New Sexual Lifestyles. 2003. Videoinstalācija. Irish Museum of Modern Art īpašums

Igauņu mākslinieces Marges Monko (Marge Monko) kūrēta starptautiska izstāde, kurai par idejisko pamatu izvēlēta leģendārās amerikāņu rakstnieces Krisas Krausas (Chris Kraus) grāmata I Love Dick (1997). Grāmatā tiek meklēta mūsdienu mīlestības jēga, bet izstādē uzstādīti jautājumi: kas noticis ar poētisko mīlestību pasaulē, kurā šobrīd dzīvojam? Vai ir iespējams no jauna atdzīvināt romantisko mīlestību no bruņinieku laiku romāniem?

Izstādē piedalās: Gerard Byrne (IE), Heman Chong (SG), Hamza Halloubi (BE), Egon van Herreweghe (BE), Minna Hint (EE), Erika Hock (DE), Johnson & Johnson (EE), Anu Põder (EE), Meggy Rustamova (BE) un Anna-Stina Treumund (EE).

kunstihoone.ee

Kris Lemsalu and Tiit Pääsuke: Beauty and the Beast
Tallinn Art Hall, Tallina
19. marts – 1. maijs, 2016 


Māksliniece Krisa Lemsalu, guļot ūdensgultā zem porcelāna bruņurupuča bruņām. © Philip Greenberg for The New York Times

Kas kopīgs Frieze New York 2015 plašu atzinību guvušajai jaunajai igauņu māksliniecei Krisai Lemsalu (Kris Lemsalu, 1985) un Tītam Pāsuke (Tiit Pääsuke), kurš uz laikmetīgās mākslas skatuves redzams jau kopš 1973. gada? Izstāde kā neliels tuvplāna ieskats Igaunijas laikmetīgās mākslas aktuālajā ainā.

kunstihoone.ee

KUMU Hits. Contemporary Art from the Collection of the Art Museum of Estonia
KUMU, Tallina
8. aprīlis – 28. augusts, 2016

KUMU Mākslas muzejs ir lielākais mākslas muzejs Baltijā un viens no lielākajiem Ziemeļeiropā. Tas uzskatāms arī par nozīmīgāko reģiona laikmetīgās mākslas iepircēju un kolekcijas glabātāju. Atzīmējot tā 10. gadadienu, muzejs līdz augusta vidum skatītājiem piedāvā savas kolekcijas hītparādi. 

kumu.ekm.ee

RAM. Early Estonian Computer Art
KUMU, Tallina
16. februāris – 4. septembris, 2016 

Izstādē prezentēti izvilkumi no igauņu digitālās mākslas arhīviem un Igaunijā radītajām datorspēlēm.

kumu.ekm.ee

Programma International Art World Meets Tallinn
Center for Contemporary Arts, Tallina


Karolīna Kristova-Bakargijeva. Foto: Marco Ventimiglia

Orita Gata
18. februārī (plkst. 18.00) Igaunijas Zinātņu akadēmijā (Kohtu 6, Tallinn)
19. februārī (plkst. 10.00) Igaunijas Mākslas akadēmijā (Suur-Kloostri 11, Tallinn)

Programmas International Art World Meets Tallinn ietvaros notiks Ņujorkā dzīvojošās un strādājošās mākslas publicistes Oritas Gatas (Orit Gat) lekcija, seminārs undarbnīca par interneta kultūru un online mākslas publicistiku. Oritas Gatas teksti lasāmi gan jauno mediju mākslas interneta žurnālā Rhizome, gan vadošajos laikmetīgās mākslas un kultūras žurnālos Frieze un ArtReview.

Karolīna Kristova-Bakargijeva
31. martā (plkst. 18.00) Igaunijas Zinātņu akadēmijā (Kohtu 6, Tallinn)
1. aprīlī (plkst. 10.00) Igaunijas Mākslas akadēmijā (Suur-Kloostri 11, Tallinn)

Stambulas 14. biennāles galvenās kuratores Karolīnas Kristovas-Bakargijevas (Carolyn Christov-Bakargiev) lekcija un seminārs par mūsdienu kuratora prakses dilemmām.

No 1999. līdz 2001. gadam Kristova-Bakargijeva strādājusi kā vecākā kuratore MoMA filiālē – PS1 Laikmetīgās mākslas centrā Ņujorkā, 2008. gadā viņa tika iecelta par 16. Sidnejas biennāles Revolutions – Forms That Turn māksliniecisko direktori. Karolīna Kristova-Bakargijeva ir vadījusi arī dOCUMENTA izstādi, pagājušajā gadā viņa strādāja kā Kastello di Rivoli laikmetīgās mākslas muzeja direktore, bet kopš šī gada viņa ir GAM Modernās un laikmetīgās mākslas galerijas (Galleria Civica d’Arte Moderna e Contemporanea) Turīnā direktore.

cca.ee

LIETUVA

The Man with Sauka's Face. Paintings by Šarūnas Sauka. 1978−2015
National Gallery of Art, Viļņa
Līdz 6. martam, 2016


Šarūnas Sauka. Bathing II. 1985

Ievērojamā lietuviešu gleznotāja Šarūna Saukas (Šarūnas Sauka, 1958) retrospekcija skatītāju pieredzei piedāvā vairāk nekā 100 viņa glezniecības darbu. Lietuvas mākslas ainā Sauka parādījās 1970. gados – laikā, kad mākslas izpausmes vēl atradās zem stingrās padomju cenzūras rokas. Tas nekavēja Sauku paust nesalaužamu dumpinieciskuma garu, izaicinot sabiedrību un sistēmu. 1989. gadā 31 gada vecumā viņš ieguva valsts prestižāko apbalvojumu mākslā – Lietuvas Nacionālo kultūras un mākslas balvu. Viņa darbi nereti tiek pielīdzināti holandiešu mākslinieka Hieronīma Boša (Hieronymus Bosch) rokrakstam. Abu darbos nereti skatāmas sarežģītas, satraucošas un ļoti neparastas apokaliptiskas vīzijas, kurās meklējamas atsauces uz mitoloģiju, literatūru, kino un mākslas vēsturi. Viņa darbos uzmanība pievērsta katrai vismazākajai detaļai. Ne velti mākslinieks pie saviem lielizmēra darbiem strādā pat gadiem.

Viens no pamanāmākiem motīviem viņa gleznās ir viņa paša seja, kas regulāri atkārtojas visā viņa daiļradē. „Šī seja ir maska, ko nēsā visdažādākie tēli sākot no sieviešu plikņiem līdz Jēzum Kristum,” stāsta izstādes kuratore Monika Saukaite (Monika Saukaitė). „Šie tēli apvieno visas gleznas vienotā kopumā – tādā dīvainā un integrētā pasaulē, kas attaisno sevi pati savā savdabīgajā loģikā.”

ldm.lt

The Painting Show. Recent Painting from the United Kingdom
CAC, Viļņa
Līdz 13. martam, 2016 


Douns Melors. Claire as Madame as Queen Elizabeth II. 2013. MOT International, Londona

Grupas izstāde piedāvā piecpadsmit britu mākslinieku darbu izlasi, kas reprezentē šībrīža britu laikmetīgās glezniecības enerģiju un daudzveidību. Izstādē ietverti tādu britu mākslinieku darbi, kā Merlin Carpenter, Stuart Cumberland, Dexter Dalwood, Kaye Donachie, Michael Fullerton, Celia Hempton, Morag Keil, Fiona MacKay, Lucy McKenzie, Dawn Mellor, Alan Michael, Michael Simpson, Sue Tompkins, Neal Jones un PádraigTimoney.

cac.lt

Žilvitis
Galerija Vartai, Viļņa
19. februāris – 2. aprīlis, 2016 


Deimants Narkēvičs.The Role of Lifetime. 2003. Video. Izstāde Sounds Like the XX Century galerijā Vartai 2014. gadā. Foto: Arnas Anskaitis

Atzīmējot galerijas 25. gadadienu, Vartai sapulcējusi māksliniekus, ar kuriem tai bijusi sadarbību šo divarpus dekāžu laikā un kuri iemantojuši atpazīstamību arī starptautiskā mērogā. Šo mākslinieku vidū ir Žilvinas Kempinas, Deimantas Narkevičius, Svajonė un Paulius Stanikas, Julijonas Urbonas, Andrius Zakarauskas, Jurga Barilaitė, Laura Garbštienė, Ugnius Gelguda, Robertas Narkus, Linas Jusionis, Rūtenė Merkliopaitė un Vytautas Viržbickas. Izstādi Žilvitis (“Vītols”)papildina arī mākslas kritiķes Danutes Gambickaites un mākslinieka Arnas Anskaiša speciāli izstādei veltītās instalācijas.

Apmeklētājiem būs iespēja pārliecināties par Lietuvas laikmetīgās mākslas daudzveidīgo kolorītu: no minimālisma priekšmetiem, kas sagroza vietas, laika un kustības uztveri, līdz vizuāli daiļrunīgiem un erotisma caurstrāvotiem glezniecības darbiem vai personiskiem eksistenciālās pieredzes tēlojumiem. No zinātniskām projekcijām par dzīves kvalitāti līdz eskeipistu centieniem izlauzties no apburtā loka. No pārdomām par būtiskām pretrunām laikmetīgajā mākslā līdz to pamatvērtību pārskatīšanai. No meditatīviem ekoloģiskajiem meklējumiem līdz sintezatora skaņu un kritisko tekstu konotācijām.

galerijavartai.lt