ZIŅAS  
(Fragments.) Miervaldis Polis. „Sapņojums.“ 1982. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

Latvijas mākslas notikumu esence pirmajam pusgadam 0

Arterritory.com
29/01/2016

Kas notiek Rīgas kultūras dzīvē no janvāra līdz maijam? Ojārs Pētersons savu pasauli ieliek zelta griezumā, Arturs Riņķis un Iveta Vaivode ceļo uz Nekurieni, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs atklāj savus arhīvus, Latvijas jaunie gleznotāji solās radīt spriedzi izstāžu zālē Arsenāls”, mākslas muzejs “Rīgas birža” aicina iepazīt Austrālijas aborigēnu un Jaungvinejas tradīcijas un rituālu priekšmetus, bet kim? veido savu versiju par XII Baltijas triennālē redzēto. Maija sākumā ar Miervalža Poļa izstādi savu dzīvi atsāks Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atjaunotā ēka, savukārt jau no aprīļa Latvijas kultūras telpu pārņems fotogrāfija.

Ojāra Pētersona personālizstāde
Galerija Alma
22. janvāris – 11. marts, 2016 


Ojāra Pētersona izstāde. Ekspozīcijas skats. Foto: Ojārs Pētersons

Ojārs Pētersons savu personālizstādi pats piesaka kā spēlējoša trenera vingrinājumus. Izstādes neesošajā nosaukumā iekļautā zelta griezuma formula saka: nogrieznis ir sadalīts daļās, kuru garumu a un b (a > b) attiecība ir vienāda ar zelta griezumu, ja visa nogriežņa garuma a + b attiecība pret garākā nogriežņa garumu a ir vienāda ar garākā nogriežņa garuma a attiecību pret īsākā nogriežņa garumu b jeb a + b / a = a / b. Paturot to prātā, rodama atslēga uz izstādes darbos un to paskaidrojumos ietvertajiem rēbusiem.

Ojārs Pētersons (1956) ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un pasniedzējs Vizuālās komunikācijas nodaļā. Viņš ienāk Latvijas mākslā 1970. gadu otrā pusē un 1980. gados galvenokārt veido lielformāta grafikas un instalācijas. Šajā laikā mākslinieks savos darbos sāk izmanot oranžo krāsu, kas tagad jau kļuvusi par viņa mākslas darbu atpazīstamības zīmi. 1999. gadā ar māksliniecēm Intu Ruku un Anitu Zabiļevsku, viņš pārstāv Latviju 48. Venēcijas mākslas biennālē.

galerija-alma.lv

Divu meistaru radošais dialogs: Romans Suta un Sigismunds Vidbergs
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
2. februāris – 23. aprīlis, 2016

 
Romans Suta. “Pašportrets darbnīcā.” 1929. SBM kolekcija.Skenējums

2016. gadā atzīmējam ievērojamā latviešu mākslinieka, spilgta klasiskā modernisma pārstāvja Romana Sutas 120. jubileju. Tam par godu Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs rīkos virkni izstāžu, kurā aplūkos mākslinieka daiļradi un autorus, kuriem bijusi liela nozīme meistara radošajā biogrāfijā. Viens no tiem ir Sigismunds Vidbergs (1890–1970).

Sutas un Vidberga dzīves ceļi ilgu laiku gāja paralēli: abi bija “Rīgas mākslinieku grupas” biedri, kopā organizēja un darbojās porcelāna apgleznošanas darbnīcā “Baltars” (1924), abu vārdi minēti arī starp Rīgas grafiķu biedrības dibinātājiem (1928). Suta un Vidbergs, būdami izcili grafiķi, katrs ar savu neatkārtojamo stilu un mākslas valodu, izmantojot vienu tehniku – tušas zīmējumu, nereti attēloja līdzīgus sižetus – kafejnīcu apmeklētājus, pilsētas nakts dzīvi, cirka māksliniekus, erotiskos motīvus. Tomēr viņu darbi vienmēr atšķīrās gan izpildījumā, gan mākslinieciskajā redzējumā.

Izstāde ir abu autoru virtuāls dialogs, kas uzsver rakstura, temperamenta īpatnības un izteiktu individualitāti katra dzīves uztverē.

lnmm.lv/lv/sbm

Pazudis arhīvā
Rīgas mākslas telpa
5. februāris – 27. marts, 2016


Tausa Mahačeva. Tightrope. 2015. Publicitātes attēls

„Pazudis arhīvā” – izstāde, kurā Latvijas Laikmetīgais mākslas centrs pievērsies savam plašajam arhīvam, kas ne vien uzkrāj un sakārto nozīmīgu informāciju, bet arī veido savdabīgu vietas vēsturi, tagadni un nākotni. Dokumentētās izstādes, notikumi un personības – arhīvā atrodamās liecības ir kļuvušas par pamatu stāstu veidošanai un izstādē atklās jaunas sakarības starp nesenās pagātnes notikumiem. Lai izstāde iegūtu plašāku kontekstu, tajā uzaicināti piedalīties latviešu un ārvalstu mākslinieki – Babak Afrassiabi un Nasrin Tabatabai, Alberto Baraya, Jānis Borgs un Laura Feldberga, Ivars Drulle, Aiga Dzalbe un Kristaps Epners, Maryam Jafri, Viktorija Eksta, Inga Erdmane, Kristaps Grundšteins un Līga Lindenbauma, Žilvinas Landzbergas, Taus Makhacheva, Haralds Matulis un Ieva Saulīte, Agnieszka Polska, Laura Prikule, Mammu un Passi Rauhala, Tanel Rander, Traģisko pētījumu centrs (Kaspars Groševs, Ainārs Kamoliņš, Daiga Kažociņa), Raden Saleh un Jevgeni Zolotko. Viņu darbi atsegs būtiskus jautājumus par vēstures faktu konstruēšanu, kā arī kultūras, politikas un ideoloģijas attiecībām konkrētos pagātnes posmos un šobrīd.

lcca.lv

Austrālijas aborigēnu un Jaungvinejas mākslas izstāde
Mākslas muzejs “Rīgas birža”
13. februāris – 17. aprīlis, 2016 


Skats no Austrālijas aborigēnu un Jaungvinejas mākslas ekspozīcijas Lietuvas Mākslas muzejā. Publicitātes foto

Izstāde “Rīgas biržā” atceļojusi no Lietuvas Mākslas muzeja un piedāvā iepazīties ar Austrālijas un Jaungvinejas pamatiedzīvotāju radītajiem artefaktiem – gleznām, dievu figūriņām, rituālu objektiem – , kuri saistās ar šo tautu garīgajām tradīcijām un tikuši izmantoti dažādos rituālos. Tūkstošiem gadu seni simboli, kuri saglabājušies uz klintīm, eikaliptu mizām un tuksneša smiltīs, stāsta Austrālijas iedzimto “Sapņu stāstus”, radot priekšstatu par senču dzīves likumiem. Izstādē eksponētās skulptūras lielākoties tikušas izmantotas kā dievu aizstājējas kulta ceremoniju vietās vai, novietotas kuģu priekšgalos, kalpojušas kā sargi pret ļaunajiem gariem. Papuasi šīs figūras uzskatīja par mediatoriem starp mirušajiem un dzīvajiem, kam piemīt pārdabiskas spējas palīdzēt gūt uzvaras, sekmēt medības, veicināt auglību.

rigasbirza.lv

Arturs Riņķis un Iveta Vaivode. “Ceļojums uz Nekurieni”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
23. februāris – 10. aprīlis, 2016 


Arturs Riņķis. Foto: Iveta Vaivode

Divu dažādu paaudžu mākslinieki – dizainers, viens no kinētiskās mākslas pionieriem Latvijā, Arturs Riņķis (1942) un starptautisku atzinību guvusi jaunākās paaudzes fotogrāfe Iveta Vaivode (1979) – sastopas, lai kopā veidotu savu dialogu laikā un telpā. Artura Riņķa “Mākslas dārzs Nekurienes vidū” Kurzemē, Sabiles apkaimē, vairāku gadu garumā ir kalpojusi kā reāla un reizē arī kā iedomāta abu mākslinieku attiecību laboratorija. Izstādes centrālā tēma – ceļš uz otra mākslinieka pasauli caur kopdarbu un spēli. Ko īsti nozīmē atvērt otra cilvēka pasauli un kļūt par šīs pasaules daļu? Vai ir iespējams pārvarēt robežu starp sevi un citu, kļūstot par spoguli, kur vienīgā iespēja ieraudzīt otru, ir lūkoties pašam savā atspulgā?

Skatītājiem tiks piedāvāta izstāde izrāde, kura, izmantojot instalāciju, fotogrāfiju, video, animāciju un skaņu, ļaus paraudzīties uz pasauli ar sapņotāju acīm, iesaistoties abu mākslinieku fantāziju spēlē, kas ir romantiski naiva, melanholiski smeldzīga un reizē arī pārpasaulīgi vieda.

ARHĪVS: Ievas Kalniņas intervija ar Arturu Riņķi 

lnmm.lv/lv/dmdm

Spriedze. Jaunie Latvijas glezniecībā
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls”
1. aprīlis – 29. maijs, 2016

Izstāde “Spriedze” reprezentē jaunos gleznotājus, kuri pēdējo gadu laikā ir absolvējuši Latvijas Mākslas akadēmiju. Šis ir jau trešais projekts pirms vairākiem gadiem aizsāktajai izstāžu sērijai “Jaunie Latvijas glezniecībā”, kas mēģina aktualizēt un izcelt glezniecību kā būtisku laikmetīgās mākslas sastāvdaļu. Nosaukums “Spriedze” tematiski iezīmē šobrīd esošo sociālpolitisko situāciju, kā arī reflektē par spriedzi, kas pastāv dziļi cilvēka būtībā un ir klātesoša radošajā procesā. Projektā piedalās Māra Brīvere, Magone Boleiko, Atis Izands, Klāvs Loris, Raitis Hrolovičs, Armands Kanaviņš, Elīna Mekša, Sandra Strēle, Vitālijs Staņislavskis, Mētra Saberova, Edgars Soprāns, Laimdota Steķe, Paula Zariņa, Zane Tuča, Linda Vidgorčika, Zane Veldre, Amanda Ziemele un Zīle Ziemele.

Pirmā  sērijas izstāde “Candy Bomber / Našķu bumba” notika 2007. gadā. Nākamā gleznotāju skate “pilsētasbērni/urbanchild” tika realizēta 2010. gada nogalē.

lnmm.lv/lv/arsenals

Rīgas fotogrāfijas biennāle 
Aprīlis – jūnijs, 2016


Andrejs Strokins.
No sērijas “Kosmiskās skumjas”. 2011–2015

Rīgas fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas šogad notiks pirmo reizi. Biennāle idejiski fokusēsies uz Baltijas, Ziemļeiropas un Austrumeiropas reģionu ģeopolitisko īpatnību – atmiņām, sapņiem, realitāti.

Rīgas fotogrāfijas biennāles ietvaros notiks izstādēs vairākās Rīgas izstāžu zālēs, Jūrmalā un Kuldīgā – Rīgas Mākslas telpā, Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā, galerijā „Alma“, „Mākslas stacijā Dubulti“, Kuldīgas Mākslas namā, Rīgas pilsētvidē un citur. Viens no biennāles notikumiem būs starpdisciplinārs simpozijs, kurā tiks runāts, analizēts un diskutēts par attēla un fotogrāfijas lomu post-digitālajā laikmetā. Pasniedzot īpašu balvu “Meklējam jauno fotogrāfijā!”, biennāle pievērsīs uzmanību arī Baltijas jaunajiem māksliniekiem.

Dalībnieki:Jennifer Allen (CA/DE), Ivars Grāvlejs (LV/CZ), Amalia Ulman (AR/USA), Alise Tīfentāle (LV/ASV), Agnieszka Polska (PO/NL), Eva Stenram (SE/UK), Natasha Caruana (UK), Zane Mellupe (LV/CH), Uldis Briedis (LV), Isabelle Wenzel (DE), Stefan Sava (RO), Alexandra Navratil (SW/NE), Viktorija Eksta (LV), Andrejs Strokins (LV), Katrīna Teivāne-Korpa (LV), Sarker Protick (BD), Alexander Ugay(KZ), Camille Laurelli (FR/EE), Isabelle Wenzel (DE) un citi.

Rīgas fotogrāfijas atklāšanas nedēļa – no 14. līdz 24. aprīlim.

rpbiennial.com

XII Baltijas Triennāles Rīgas versijas
15. aprīlis – 5. jūnijs, 2016


XII Baltijas Triennāles izstādes skats. Foto: Andrejs Vasiļenko 

Pagājušā gada rudenī Viļņā norisinājās XII Baltijas Triennāle, kas bija viens no Baltijas mākslas centrālajiem notikumiem. kim? Laikmetīgās mākslas centrs šogad piedāvā tālāk attīstīt versiju par triennāles galveno izstādi “Tas, kas šodien ir māksla, rīt jau var būt kas cits”. No aprīļa Rīgas centrā būs skatāma triennāles darbu vērienīga izlase, papildināta ar citiem, jaunradītiem mākslas darbiem, kuru autori ir Pjerīne Baljē, The Baltic Pavilion, Post Brothers, Brud, Ādams Kleinmans, Valentins Klimašausks, Margarida Mendeza & Dženifera Tītsa (The World in Which We Occur), Nomeda & Gedimins Urboni (piedaloties Treisija Varai), Gerda Paļušīte, Roberts Narkus, Džejs Tans.
Līdzīgi kā Viļņā, izstādi Rīgā pavadīs virkne pavadošo pasākumu no triennāles programmas – lekcijas, performances, diskusijas, lasījumi u.c.

kim.lv

Rīgas Fotomēnesis
2. maijs – 23. jūnijs, 2016

Heikki Kaski. No sērijas Tranquility. Publicitātes attēls

2016. gada maijā dažādās vietās Rīgā norisināsies Rīgas Fotomēnesis. Festivāla programmas centrālais notikums būs starptautiska fotogrāfijas izstāde ar latviešu un ārzemju autoru piedalīšanos Dzelzceļa muzejā, kuras kurators ir viens no spilgtākajiem mūsdienu laikmetīgajiem fotogrāfiem JH Engstrēms (JH Engström). Viņš pazīstams ar savu unikālo stilu, ko mēdz dēvēt par “vizuālo dzeju” – eklektiskiem, momentfoto estētikā veidotiem un bieži kolāžās kārtotiem attēliem, viņa darbi bijuši vairākkārt izstādīti pasaules lielākajā fotofestivālā Rencontres d'Arles, kā arī Saatchi Gallery Londonā un Amsterdamas fotogrāfijas muzejā FOAM. Pēdējos divus gadus Engstrēms bija Landskronas fotofestivāla kurators Zviedrijā.

Fotomēneša ietvaros Rīgā notiks vairākas fotoizstādes, dažādas lekcijas, kā arī grāmatu pašizdošanai veltīts Riga Self Publish pasākums – kopumā vairāk kā 30 notikumu.
Rīgas Fotomēneša atklāšanas nedēļas galvenās norises notiks no 12. līdz 15. maijam.

rigaphotomonth.com

Miervaldis Polis. „Ilūzija kā īstenība“
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
4. maijs – 24. jūlijs, 2016


Miervaldis Polis. „Sapņojums.“ 1982. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

Ar Latvijas mākslas leģendāras personības – Miervalža Poļa – personālizstādi šogad maijā apmeklētājiem tiks svinīgi atvērta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka. Izstāde “Ilūzija kā īstenība” muzeja Lielajā zālē būs pirmā tik plašā, visus mākslinieka radošās darbības periodus reprezentējošā darbu skate, kurā vienkopus būs eksponēti mākslas darbi no daudzām nozīmīgām Latvijas un ārzemju muzeju, kā arī privātām kolekcijām.

Miervalža Poļa (1948) radošās aktivitātes lauku raksturo konceptuālas pārdomas par realitātes iluzoro dabu, identitātes meklējumiem, indivīda un sabiedrības pašrefleksiju. Šis intelektuāli nemierīgais, azartiskais mākslinieks ir spēcīgi ietekmējis Latvijas vizuālo kultūru, reizē būdams tās avangardā un stiprinot izpratni par klasiskām vērtībām. Viņa tehniski virtuozās gleznas, postmodernās kolāžas un performances kļuvušas par plaši atpazīstamām laikmeta estētisko un sociālpolitisko pārmaiņu zīmēm, ievadot jaunas domāšanas paradigmu sociālisma perioda mākslā. Pēdējās desmitgadēs apzināti distancējoties no aktīvas iesaistīšanās publiskās mākslas norisēs, Miervaldis Polis turpina gleznot reprezentatīvus pasūtījuma portretus rūpīgi izkoptā fotoreālisma manierē.

lnmm.lv