ZIŅAS  
Nominantu darbu kolāža

Purvīša balvas nominanti. 2015. gada ceturtais ceturksnis 1

Arterritory.com
14/01/2016

Purvīša balvas 2017 neatkarīgo ekspertu darba grupa ir izvērtējusi 2015. gada ceturtā ceturkšņa (oktobris – decembris) notikumus Latvijas vizuālajā mākslā un fināla atlasei nominējusi māksliniekus – Arturu Bērziņu, Maiju Kurševu un Kristu Dzudzilo. Purvīša balvas laureāts tiks noskaidrots 2017. gada februārī.


Arturs Bērziņš. „Zīme / Lieta (pēc Vitgenšteina „Filosofiskie pētījumi“).“ 2015 

Arturs Bērziņš nominēts par personālizstādi “Attēldarbi” galerijā “Māksla XO” (17.12.2015.–19.01.2016.)

Nominācijas pamatojums: “Arturs Bērziņš analizē, burtiski preparē pa daļām, kāpēc mēs redzam tā, kā mēs redzam. Ar ko atšķiras skatīšanās vakar no skatīšanās šodien, kā atšķiras attēli, atkarībā no skatīšanās tehnikas un apstākļiem. Bērziņš grib saprast pasauli. Viņš domā par pasauli caur saviem nelielajiem zīmējumiem uz koka dēlīšiem, kur attēloti Latvijā ierasti ainaviski motīvi. Un, protams, vienkārši tas nav. Par to liecina tas, ka jau pagātnes dižie filozofi, kuru traktātu citātus mākslinieks iekļāvis savos darbos, neatlaidīgi nodarbojušies ar šo problēmu. Izstādes veiksme, ka koncepcija pilnībā sakļaujas ar tās formu. “Pilnīga” ainava tiek pamazām izģērbta līdz koka skeletam, un, pārsteidzošā veidā, tas veido perfektas un pareizas pilnības iespaidu,” stāsta Elita Ansone.

 
Arturs Bērziņš. „Bez nosaukuma / Aristotelis. Vers. 3 (pēc Aristoteļa „Poētika”).“ 2015

Arturs Bērziņš šajā izstādē jaunā līmenī demonstrē savu tehniku. Tā šoreiz ir salikta, proti, zīmuļa zīmējums uz koka dēlīšiem un... – filozofisku tekstu lasīšana un refleksija par tiem. (Tehnikas otro sastāvdaļu, piebildīšu, reti kurš mākslinieks ir apguvis.) Zīmējumi nav ilustrācijas filozofiskām (Platona, Aristoteļa, ... Vitgenšteina) teorijām – zīmējumi ir filozofiska domāšana ar vizuālās izteiksmes līdzekļu palīdzību. To varētu pateikt arī ar paradoksa palīdzību: Kants varētu nonākt pie savas teorijas par telpu kā tikai mūsu uzskates jeb vērojuma (Anschauung) formu, skatoties uz Artura Bērziņa vienu no zīmējumiem šajā izstādē, taču, būdams ģeniāls domātājs, izdarījis to neatkarīgi un pirms Bērziņa,” skaidro Jānis Taurens.


Maija Kurševa. “Dzīvesprieks.” 2015. Foto: Reinis Hofmanis

Maija Kurševa balvai izvirzīta par darbu “Dzīvesprieks” izstādē “Lielāks miers, mazāks miers” Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā (7.10.–15.11.2015.)

Nominācijas pamatojums: “Kustīga attēla siena, kuras priekšā vēl citi kustīgi un statiski attēli. Realitātes fragmenti un formu spēles, kuru kustība nekur tā arī nevirzās. It kā kaut kas vispārīgs, abstrakts, vai tieši otrādi – detalizēts, pārāk konkrēts. Pārstāstīt (pat prātā) kas tieši tas ir, šķiet vai nu neiespējami vai muļķīgi. Vai paskaidrot racionāli, ko redzamais nozīmē – vēl nejēdzīgāk. Tomēr par spīti – vai tieši otrādi – dēļ šīs nenotveramības – šis darbs manā uztverē nostrādā ar magnētisku reakciju. Arī savā ziņā kustību, kurā ir gan kaut kas pievelkošs un atgrūdošs vienlaikus. Mēģinājumā šo “kaut ko” noformulēt, izpalīdz autores pašas komentārs darba anotācijā, ka tas ir par nemieru kā eksistences stāvokli. Droši vien tāpēc, ka tik personīgs, tas spēj pietuvināti norezonēt arī manī kā skatītājā,” izvēli pamato Ieva Astahovska.

ARHĪVS: Pēteris Bankovskis par izstādi “Lielāks miers, mazāks miers”


Krista Dzudzilo. Videoinstalācija Skaidrība. Ekspozīcijas skats. Foto: Olita Garkalne

Krista Dzudzilo nominēta balvai par videoinstalāciju “Skaidrība” izstādē “#Džemma90” Mākslas stacijā “Dubulti” (16.10.–05.12.2015.)

Nominācijas pamatojums: “Laikā, kad tēls vairs nav visuvarens mākslas instruments, Krista Dzudzilo ir radījusi, var teikt, paraugtēlu – metaforu, kas interpretējama daudzveidīgi un pretēji: kā žanra aina vai kā sakrāls rituāls, kā dokumentāls sižets vai kā fikcija, kā atkārtojumu konceptualizējoša cilpa vai kā poētisks Fluxus. Universālā nozīmju atbilstība iedvesmo tulkot šo tēlu skurbinošā mākslas iedabas apbrīnā,” izvēli skaidro Inga Šteimane.

ARHĪVS: Fotoreportāža no izstādes “#Džemma90” atklāšanas

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja desmit mākslas notikumus:

● Rasas Jansones izstādi “Sīkais” Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē (7.10.–14.11.2015.)

● Ingunas Skujas un Melisas Breidenas izstādi “Pazaudēts un atrasts” Mākslas muzejā “Rīgas Birža” (10.10.2015.–10.01.2016.)

● Raida Kalniņa personālizstādi „Izlaušanās. Pazudušais bruņinieks” galerijā „427” (01.10.–13.11.2015.)

● Ievas Iltneres gleznu “Zviedru galds” no personālizstādes “Bābele” galerijā “Māksla XO” (17.09.–20.09.2015.)

● Darjas Meļņikovas darbu „Room 3. Follow me” izstādē „Lielāks miers, mazāks miers” Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā (7.10.–15.11.2015.)

● Kristapa Ģelža personālizstādi “19112015” galerijā “Māksla XO” (9.11.–15.12.2015.)

● Ievas Ozoliņas filmu “Mans tēvs baņķieris”*
* Par šīs nominācijas atbilstību Purvīša balvas nolikumam ekspertu vidū bija ilgas un asas diskusijas, kur liela daļa uzskatīja, ka tās izvirzīšana neatbilst nolikumam, tomēr eksperti nolēma respektēt nomināciju izvirzījušās ekspertes viedokli un atstāt šo nomināciju sarakstā.

Purvīša balvas nominanti 2015. gada pirmajā ceturksnī Krišs Salmanis, Ernests Kļaviņš, Liene Mackus un Artūrs Arnis.

Purvīša balvas nominanti 2015. gada otrajā ceturksnī – Atis Jākobsons, Anda Lāce un Kriša Salmaņa, Annas Salmanes, Kristapa Pētersona kopprojekts.

Purvīša balvas nominanti 2015. gada trešajā ceturksnī – Voldemārs Johansons, Gints Gabrāns un Ieva Epnere.

Ekspertu darba grupa

Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā no 2014. gada 8. decembra līdz 2016. gada decembrim darbojas mākslas zinātņu doktore, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filosofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa un lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

purvisabalva.lv

Kristus Pestītājs - 14.01.2016 19:35
Cenzūra ir klāt! Sākam viedokļus šķetināt. Nožēlojami. Aizverot muti mākslas vērotājam, Jūs šķiļat šķiltavas. Maitas, degat savās čuru liesmās! Mīzēji, baiaties no taisnības, es runāju ar Jums - komentāru dzēsēji!