ZIŅAS  
Neonilla Medvedeva. “Nakts sardze.” Publicitātes attēls

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
14/12/2015 

Izstāde “Slēptā svētā vieta”
Līdz 31. janvārim, 2016
 

Līdz 31. janvārim Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Salaspils oranžērijā skatāma jauno mākslinieku darbu izstāde “Slēptā svētā vieta”. “Mākslinieku darbi stāsta par kādu noslēpumainu vietu mūsos pašos – to var nosaukt par dārzu. Dārzu, kurš varbūt plaukst, varbūt ir izslāpis vai gaida pavasari. Dārzu, kuru slēpjam un saudzējam, vai varbūt iznīcinām,” – tā izstādes kuratore Ilze Aulmane.

Izstādē piedalās – Sanda Undzēna, Santa Aulmane, Atis Izands, Sabīne Moore, Raitis Hrolovičs, Paula Pelše, Klāvs Loris, Elīna Alka, Lauma Palmbaha, Neonilla Medvedeva, Elīna Titāne, Arta Baltā, Madara Peisiniece, Veronika Frolova, Adriāna Vīgnere, Elīna Kokareviča, Liene Ūlande, Ilze Aulmane.

Miera iela 1, Salaspils
www.nbd.gov.lv

Atvērto durvju dienas atjaunotajā
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Līdz 16. decembrim, 2015

Turpinās Atvērto durvju dienas atjaunotajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā. Līdz trešdienai, 16. decembrim, apmeklētāji ir laipni aicināti bez maksas iepazīties ar ēkas atjaunoto veidolu pirms muzeju piepilda mākslas darbi, izstādes un ekspozīcijas. Muzejs piedāvā iespēju izstaigāt vēsturiskās ēkas četrus stāvus un jauno kupolstāvu ar jumta terasēm, kā arī moderno muzeja jaunbūves apjomu divos pazemes stāvu līmeņos.

ARHĪVS: Fotoreportāža | Mākslas muzejs atgriežas mājās!

Atvērto durvju dienu laikā pieejamas divas muzeja ieejas: galvenā ieeja no K. Valdemāra ielas, kā arī ieeja pirmā stāva līmenī no Esplanādes parka puses. Muzejs šajās dienās atvērts no plkst. 14.00 līdz 19.00 (ieeja muzejā tiek pārtraukta plkst. 18.30).

K. Valdemāra iela 10a, Rīga
www.lnmm.lv

Ilmārs Šlāpins par Paolo Sorentīno
14. decembris, 2015

Šodien, 14. decembrī, plkst. 19.00 Cafe Film Noir kinokluba „Rīgas Laiks skatās“ vakarā filozofs Ilmārs Šlāpins stāstīs par itāļu režisora Paolo Sorentīno filmu „Šī varētu būt īstā vieta“ (This Must Be the Place, 1975). „Apbrīnojami, kā vienā filmā var savienot kopā tik daudz asprātīgu un negaidītu jaunatklājumu. Tur patiesībā pietiktu kādām desmit vai divdesmit kulta filmām...“ teic Ilmārs Šlāpins. Šīs kvalitātes režisoram nepietrūkst arī šodien – viņa jaunākā filma „Jaunība“ nule kā ieguvusi Eiropas Kinoakadēmijas trīs balvas, bet iepriekšējais veikums „Dižais skaistums“ (2013) izpelnījās „Oskaru“ un „Zelta globusu“ kā Labākā ārzemju filma.

Kinoklubs „Rīgas Laiks skatās“ notiek gandrīz katru pirmdienu Cafe Film Noir. Ieejas karti, par kuru pienākas arī glāze vīna, var iegādāties pirms pasākuma Cafe Film Noir vai bezrindas.lv.

Elizabetes iela 61, Rīga
www.fb.com/RigasLaiks


„Jarmarka“ plakāts

“Jarmarka 2015”
16. – 30. decembris, 2015

No 16. decembra Latvijas Mākslas akadēmijas aulā atvērta ikgadējā izstāde, labdarības akcija, gadatirgus “Jarmarka”. Šogad daļa “Jarmarkas” ienākumu tiks ziedoti Mākslas akadēmijas studentu prakšu un mākslas simpoziju norises vietaimākslinieka, scenogrāfa un Latvijas Mākslas akadēmijas kādreizējā rektora Jāņa Kugas (1878–1969) mājai Ikšķilē.

Kā jau ierasts “Jarmarkas” izstādē redzēsim studentu darbus un tos būs iespēja arī iegādāties. “Jarmarkas” raibumā varēs atrast gan vides un interjera objektus, gleznas un traukus, tērpus, tēlniecības, stikla un grafikas darbus, rotas un vēl citus mākslas priekšmetus.

Iepriekšējo gadu “Jarmarkas” ienākumi tika ziedoti Mākslas akadēmijas vēsturisko telpu restaurācijai – procesā ir aulas griestu gleznojuma restaurācija, ir nostiprinātas griestu konstrukcijas, savu sākotnējo veidolu atgūst LMA gaiteņi.

“Jarmarka” atvērta katru dienu no plkst. 11.00 līdz 20.00, izņemot 24., 25. un 26. decembri, kad izstāde ir slēgta.

Kalpaka bulvāris 13, Rīga
lma.lv


Arturs Bērziņš. „Sign-thing. Pēc Vitgenšteina.“ 2015. Publicitātes attēls

Arturs Bērziņš. „Attēldarbi”
17. decembris, 2015 – 19. janvāris, 2016

Galerijā “Māksla XO” no ceturtdienas, 17. decembra, skatāma mākslinieka Artura Bērziņa personālizstāde “Attēldarbi”. Autors pats teic, ka jaunākajos darbos pārsvarā izmantojis dažādu filozofu tekstus, “kurus lasot atklājās kaut kas, ko varētu saukt par satekpunktiem.” Autors mēģinājis “izsekot vienas idejas attīstībai, un šī ideja ir attēls. Attēlojot galvenā uzmanība tika pievērsta intonācijai. Izmantoto attēlu piemērotību attēlošanai noteica to atbilstība tekstiem. Tekstu fragmenti izmantoti kā attēlu paraksti. Tekstu nosaukumi un autori atrodami darbu nosaukumos.”

Arturs Bērziņš ir ir izkopis sev raksturīgu, īpašu zīmējuma/gleznojuma tehniku. Viņa darbu emocionālais impulss parasti tiek rasts dabā un vidē, kurā mākslinieks dzīvo, vadoties pēc atziņas, ka māksla cilvēkam ir realitātes filtrs. 

Elizabetes iela 14, Rīga
www.makslaxogalerija.lv

Lekcijas izstādē „Nikolajs Rērihs un Latvija“
17. un 19. decembris, 2015

17. decembrī plkst. 17.00 Mākslas muzejā „Rīgas birža“ notiks lekcija „Rērihs un Baltija“, kuru lasīs Vladimirs Meļņikovs no Sanktpēterburgas Valsts Rērihu ģimenes muzeja institūta. Lekcijā tiks runāts par Rēriha senču saistību ar Baltiju un mākslinieka daiļrades, kultūras un psiholoģijas saikni ar šo teritoriju. Nodarbība notiks krievu valodā. Pieteikšanās: Vita.Ozolina@lnmm.lv.

Savukārt sestdien, 19. decembrī, plkst. 16.00 arhitekts Mārtiņš Rikards lekcijā „Himalaji – kalni un cilvēki“ stāstīs par savu tikšanos ar pasaules lielākajiem kalniem un Nepālas cilvēkiem un kultūru.

Doma laukums 6, Rīga
rigasbirza.lv


Renē Magrits. La trahison des images (Ceci n’est pas une pipe). 1929. Losandželosas mākslas muzejs. © Charly Herscovici, Brussels / Artists Rights Society (ARS), New York

Mišela Fuko esejas “Šī nav pīpe” tulkojums un diskusija
17. decembris, 2015 

17. decembrī plkst. 18.00 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā notiks filozofa Mišela Fuko esejas “Šī nav pīpe” (1968) tulkojuma latviešu valodā atvēršanas svētki un diskusija “Vārdi un lietas: apgalvojums un attēlojums laikmetīgajā mākslā”.

Esejas „Šī nav pīpe” vēstījuma kodolu veido Mišela Fuko pārdomas par Renē Magrita gleznu „Attēla nodevība” (1928–1929). Filozofs pievēršas savstarpējai mijiedarbei starp vārdiem, attēlu un realitāti, ko savā konceptuālajā uzbūvē izvirza Magrita glezna. 

Diskusija „Vārdi un lietas: apgalvojums un attēlojums laikmetīgajā mākslā“ aktualizēs Fuko esejas jautājumu lokus šodienas kontekstā, piedaloties darba tulkotājai Mārai Rubenei, mākslas zinātniecei Ievai Astahovskai, filozofiem Igoram Šuvajevam un Kārlim Vērpem. Diskusiju vadīs filozofs Igors Gubenko. 

Izdevuma atklāšanas pasākumā grāmata būs pieejamas par īpašu cenu.

Kalpaka bulvāris 13, Rīga
www.lcca.lv

Sabīnes Moores performance izstādē „Lediņš. Starp to un kaut ko citu“
17. decembris, 2015

17. decembrī plkst. 19.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas bērnu literatūras centrā (7. stāvs) notiks Sabīnes Moores (1990) audiovizuālā performanču cikla „Trīs pamatkrāsas“ trešā performance „Sarkans“.

Performanču ciklā Sabīne Moore reflektē par bērnību, folkloru un zemi. Māksliniece izmanto trīs pamatkrāsām – dzeltenam, zilam, sarkanam – atbilstošas skaņas frekvences, ko papildina eksperimentāli skaņdarbi un skaņa, kas rodas griežot savu siluetu papīrā. Ēna un siluets kopā ar skaņu ierakstu kļūs par performances liecību izstādē. 

Mūkusalas iela 3, Rīga
www.lcca.lv


Sofija fon Hārena (1822–1904). “Ziemas prieki.” 1840.–1850. gadi. Mūkusalas Mākslas salona kolekcija.

„Kurzemes albums“
18. decembris, 2015 – 27. marts, 2016 

Piektdien, 18. decembrī, plkst. 15.00 Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta izstāde „Kurzemes albums”, kas ir kādas baltvācu ģimenes piemiņas albumā ietvertu darbu ekspozīcija. Izstādē skatāmi arī unikāli 18. gadsimta beigu–19. gadsimta 1. puses „Kurzemes albuma” zīmējumi no Mūkusalas mākslas salona kolekcijas.

Albums kopumā un ar to saistītās personas ļauj gūt fragmentāru priekšstatu par tā laika dzīvi baltvācu sabiedrībā un ģimenē. Vairāku albumā ierakstīto personu ģimeņu vēsturē minēts uzvārds „Groške” (Groschke). Tā ir pilsoniskas izcelsmes dzimta, kura līdz ar citām tradīcijām no paaudzes paaudzē pārmantojusi interesi par tēlotājmākslu, kas ietvērusi gan personīgus kontaktus ar māksliniekiem, gan gleznu kolekcijas veidošanu un darbu pasūtīšanu.

Izstādes atvēršanas dienā albuma pētniece Mg. art. Edvarda Šmite sniegs priekšlasījumu par izzināto. 

Akadēmijas laukums 10, Jelgava
www.jvmm.lv


Melissa Dullius un Gustavo Jahn īsfilma „Fotokino“. 2012. 16 mm. Vācija.

Eksperimentālā kino vakars
19. decembris, 2015
 

Sestdien, 19. decembrī, plkst. 19.00 kinoteātrī „Kino Bize“ notiks eksperimentālo filmu skate, kurā iekļautas Berlīnē dzīvojošu mākslinieku īsfilmas (Labor Berlin kinolaboratorija), kā arī kino eksperimenti no Ķīnas, Itālijas un ASV (Sanfrancisko). Atsauces uz psiholoģiskiem pētījumiem par atmiņu nāvi, sapņiem, transcendenci, jūsma par lietu mainīgo dabu – tēmas, ko redzēsim 19. decembra programmā. Būs arī eksperimentālās mūzikas video.

Programmas vadītāja Ieva Balode vakara ievadā sniegs ieskatu par filmām un to autoriem. 

Elizabetes iela 37, Rīga
www.fb.com/events/EksperimentalaKinoVakari
www.kinobize.lv


Laura Skangale. “Ziemas vakars”. Attēls no izsoles kataloga 

Labdarības mākslas izsole
19. decembris, 2015

19. decembrī plkst. 17.00 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, kā arī sadarbībā ar izsoļu namu “Mākslas vēstniecība” tiešsaistē norisināsies labdarības izsole, lai palīdzētu smagi slimu bērnu rehabilitācijai. Savus darbus labdarībai atvēlējuši 27 Latvijas mākslinieki un organizācijas – Džemma Skulme, Elita Patmalniece, Katrīna Neiburga, Ilze Avotiņa, Aivars Vilipsōns, Kristīne Luīze Avotiņa, Alise Mediņa, Igo, Ieva Bondare, “Mākslai vajag telpu”, “Pop Up” galerija, “StartUpArt”, “Art Pegazs” piesaistītie mākslinieki, kā arī Liepājas autori.

Pirms izsoles darbi apskatāmi izsoļu nama mājas lapā: www.artembassy.lv. Visi labdarības izsolē savāktie līdzekļi tiks ziedoti bērnu rehabilitācijas programmas attīstībā – paliatīvajā aprūpē, kanisterapijā, integrējošas dienas nometnēs u.c. Izsolei var pieteikties, sūtot e-pastu uz adresi: izsole@dizvanagi.lv.

Radio iela 8, Liepāja
dizvanagi.lv
www.artembassy.lv


Virtuālā ekspozīcija izstādē “Ārpus laika”. Publicitātes attēls

Virtuālā ekspozīcija Georga Šēnberga izstādē “Ārpus laika”
Līdz 16. janvārim, 2016

Mūkusalas Mākslas salonā skatāmajā Georga Šenberga (1915–1989) simtgades izstādē “Ārpus laika” ar virtuālās ekspozīcijas palīdzību dota unikāla iespēja iepazīt mākslinieka sarežģīto un darbietilpīgo gleznu tapšanas procesu. “Trīs gleznu noslēpumi” interaktīvā veidā atklāj citādi neredzamas detaļas no autora radošā darba procesa: izstādē ir iespēja aplūkot gleznas “Sākotne” apgleznoto aizmuguri, ieraudzīt “Zaļo kompozīciju” infrasarkanajā apgaismojumā, kā arī atklāt “Pašportreta” sākotnējo formātu.

Virtuālo ekspozīciju veidojusi izstādes kuratore Sniedze Kāle, sadarbojoties ar digitālā dizaina studiju “Dd studio” un Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas nodaļu.

Izstāde “Ārpus laika” skatāma līdz 16. janvārim. Mūkusalas mākslas salona darba laiki gada nogalē: 22. decembrī – slēgts, 24., 25. un 26. decembrī no 11:00 līdz 16:00.

Mūkusalas iela 42, Rīga
mmsalons.lv

Izstāde “Grafiķu kalendārs 2016”
Līdz 28. janvārim, 2015

Mākslas grāmatu izdevniecības “Neputns” galerijā šobrīd skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļas studentu un pasniedzēju izstāde “Grafiķu kalendārs 2016”, kurā redzami darbi, kas tapuši, akadēmijas maģistra programmas 1. kursa studentiem un pasniedzējiem kopīgi veidojot 2016. gada kalendāru. 12 mākslinieki dažādās grafikas tehnikās radījuši ilustrācijas katrs vienam gada mēnesim. Kalendārs izdots tikai 35 eksemplāros un visas kalendāra kopijas ir oriģinālnovilkumi.

Izstādē piedalās – Anete Bajāre, Elīna Brasliņa, Rūta Briede, Grieta Butjankova, Ilona Jepifanova, Juris Petraškevičš, Anita Rupeika, Guntars Sietiņš, Vivianna Marija Staņislavska, Dārta Stafecka, Ausma Šmite, Artjoms Tarasovs, Sabīne Vekmane, Anna Zvaigzne. 

Tērbatas iela 49/51, Rīga
neputns.lv


Publicitātes attēls

Jānis Deinats. „Pasaules mala“
Līdz 27. februārim, 2016

Vidzemes koncertzālē “Cēsis” līdz 27. februārim skatāma fotogrāfa Jāņa Deinata personālizstāde “Pasaules mala”, kurā iekļauti darbi no sērijām “Ainas”, “XI” un “Ainas II / Pasaules mala”, kā arī jauni, līdz šim neizrādīti darbi. Autora skatu uz pasauli un tā atspoguļojumu darbos skaidri pauž viņa sacītais par fotogrāfiju sērijām „Ainas“ un „Ainas II / Pasaules malā“ – Deinatam ir būtiski „lai attēlos nenotiktu nekas svarīgs. Novērojot pēc būtības, ko tad fotogrāfs parasti iemūžina? Notikumus! Kāzas, meitenes skaisti saposušās, dzimšanas dienas, svinīgus pasākumus... Ir vai nu gaidības uz „lielo brīdi“, vai viss jau ir beidzies. Bet īstā dzīve notiek arī starp šiem punktiem, starp šiem notikumiem, nemaz nerunājot, ka daudziem šādi nozīmīgie punkti tāpat ir mazā skaitā. Un vai tad tas starpposms nav svarīgs? Tā taču ir dzīve!“ 

ARHĪVS: Katru dienu miskastēs izmet superizcilus foto. Intervija ar Jāni Deinatu

Raunas iela 12-1, Cēsis
cesukoncertzale.lv