ZIŅAS  
AES+F. Inverso Mundus

Mākslas radīšana kā nešķīsta kļūda 0

Ekspresintervija ar festivāla Nordwind / Balagan!!! organizatoriem – Ricarda Ciontos, Jens Dietrich un Christin Prätor

Arterritory.com
19/11/2015 

Foto: Linards Kulless

- NORDWIND Festival 2015 -
“BALAGAN!!! – Zones of Resistance”
Berlīne, Hamburga, Drēzdene, Berne
14. novembris – 23. decembris, 2015 

Kopš dibināšanas 2006. gadā Berlīnē festivāls Nordwind ir kļuvis par vienu no lielākajiem mākslas festivāliem Eiropas ziemeļos. Reizi divos gados tas piedāvā laikmetīgo mākslu no Ziemeļvalstīm un Baltijas četrās Eiropas pilsētās.

Šogad Nordwind uzmanības centrā ir Krievija un bijušās PSRS valstis, kas apvienotas zem nosaukuma Balagan!!! – Zones of Resistance (“Balagāns!!! – Pretestības zonas”).


Foto: Linards Kulless

Kāds ir festivāla galvenais mērķis?

Festivāla mērķis ir veicināt jaunus mākslinieciskos impulsus un raidīt tos tālāk pāri visai Eiropai. Saskaņā ar šo uzdevumu festivāla programmas piedāvājums ir daudzveidīgs kā estētiskajā un satura ziņā, tā arī pārstāvētajās mākslinieciskajās disciplīnās.

Tāpēc Nordwind arī ir producents un iniciators – viss vienā. Tas darbojas kā platforma, kas apvieno institūcijas, māksliniekus un sponsorus, veicinot starptautisko apmaiņu. Šī darba rezultāts tiek rādīts Nordwind festivālā ikkatrus divus gadus, un kopš 2014. gada notiek mazāki satelītpasākumi arī ārpus festivāla laika.

Kāda bija jūsu motivācija šā gada programmā iekļaut Krieviju un bijušās PSRS valstis?

Ziemeļvalstīm ir dažāda, interesanta un izaicinoša vēsturiska saistība ar Krieviju. Krievija ar savu ģeogrāfisko tuvumu ir spēcīgi ietekmējusi Somijas un Baltijas valstu kultūru un vēsturi. Krievija bija atkārtoti okupējusi Somiju, neatkarību no Krievijas impērijas tā ieguva tikai 1917. gadā. Neskatoties uz pastāvošajiem vai šķietamajiem draudiem, arī Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, kuras līdz 1989. gadam bija Padomju varas pakļautībā, joprojām pastāv atklāti un slēpti aizvainojumi attiecībā pret Krieviju. Nesenie politiskie notikumi un uzskatu ierobežojumu nomaiņa iezīmē jaunu attīstības pavērsienu Krievijas un Ziemeļeiropas attiecībās.

Jauniem un jau zināmiem māksliniekiem Nordwind piedāvā platformu, kurā dalīties ar savu sapratni par šībrīža un pagātnes notikumiem, atklāt savu redzējumu un nostāju pretestības zonā. Starp citu, Nordwind festivāla organizatoru juridiskais nosaukums ir “SISU” – tā pirmsākumi meklējami Somijas–Krievijas karā, un to var tulkot kā drosmi, izturību vai pašpārliecību – cīnīties arī tad, ja iespēja uzvarēt ir maza. Dāvids pret Goliātu.


Splendour ©  Casper Hedberg

Kas sagaidāms no Krievijas laikmetīgās mākslas ekspozīcijas?

Tai ir milzīga vēsture. Un tā šķiet ļoti pazīstama ar savu radikālo pieeju, spēju iziet ārpus dotajiem apstākļiem. Tomēr tās atskaites punkts ir cits. Kopš mazinājusies Rietumu ietekme, jaunu nozīmi ir ieguvis senais jautājums – kurā pusē Krievijas kultūra iederas vairāk – Rietumu racionālismā vai Austrumu garīgumā. Māksliniekiem, kuri galvenokārt ir opozīcijā Krievijas masu mediju izplatītajai propagandai, jāmeklē jauni mākslinieciskie ceļi, kas palīdz viņiem nereaģēt uz sabiedrības attīstību, bet izvēlēties tēmas pašiem. Pastāv aktīvistu māksla, kas saprot māksliniecisko darbību publiskā telpā kā radikālu deklarāciju, pret kuru Krievijas Federācijai nav cīņas stratēģijas. Un mums ir “balagāns” – mākslas radīšana kā nešķīsta kļūda. Milzu orģija. Šarlatānu un politiķu vīzijas un murgi. Manipulējošā minoritāte. PASAULE KĀJĀM GAISĀ.


Sasha Pirogova. Biblimlen, 2000

Vai jūs varētu atklāt, kam noteikti vajadzētu pievērst uzmanību festivālā?

“Balagāns!!!” programmā būs Pjotra Pavļenska retrospekcija, tāpat viņa darbības dokumentācija un masu mediju, politiķu un likuma reakcija. Viņš vadīs Krievijas politiskās mākslas meistardarbnīcu Hamburgā un pasniegs lekcijas par savu darbu Berlīnē un Drēzdenē.

Pirmo reizi Rietumeiropā tiks izrādīts jaunais Dmitrija Krimova darbs O.H. Late Love. Būs skatāms Olgas Jitļinas projekts, uzdodot mūžīgo jautājumu – vai tulkojums ir iespējams? Viņa strādā ar bēgļiem un operas dziedātājiem, transformējot bēgļu pieteikumus operas ārijās. Vēl arī Antibodies performance Berlīnē un Hamburgā, kas ataino jauna antifašista slepkavību Sanktpēterburgā.

Paralēli “Balagāns!!!” programmai mēs atkal sastrādājamies ar Islandes deju kolektīvu Icelandic Dance Company, kas uzstāsies ar priekšnesumiem Black Marrow (Erna Omarsdottira un Demjens Žalē), Lecture on Borderline Musicals un Lazyblood (Erna Omarsdottira un Valdimars Johansons). Norvēģiju pārstāvēs Verdensteatret ar Bridge over Mud. Muzikālajā programmā būs Múm no Islandes un Yxus Ensemble no Igaunijas.


Bridge over Mud. Foto © Verdensteatret

Kā atšķiras festivāla programma katrā no pilsētām – Berlīnē, Hamburgā, Drēzdenē un Bernē?

Principā tie ir četri dažādi festivāli četrās dažādās pilsētās, tomēr savstarpēji saturiski vienoti. Drēzdenes un Bernes programmas koncentrējas uz deju, bet Hamburgā un Berlīnē uzsvars ir uz performances mākslu. Trijās vietās Berlīnē kopā ar Momentum notiek izstāde BALAGAN!!!  – Contemporary Art from the Former Soviet Union and Other Mythical Places (“Balagāns!!! – Laikmetīgā māksla no bijušās Padomju Savienības un citām mītiskām vietām”), kuras kurators ir Deivids Eliots (David Elliott). Berlīnes izstādē lielāks uzsvars ir uz tēlotāju mākslu, kā citās pilsētās – eksponēts vairāk kā 50 mākslinieku no Krievijas un bijušā Austrumu bloka valstīm, tāpat arī notiek Vladislava Mamiševa-Monro (1969–2013) pirmā retrospekcija ārpus Krievijas.

Kā jūs raksturotu Ziemeļeiropas un Baltijas valstu performances mākslas kopējo ainu? Kas to padara unikālu un atšķirīgu no performances mākslām citās Eiropas daļās?

Ziemeļeiropas un Baltijas valstu performances mākslai piemīt sava neatkarīga gaume, tā nav orientēta uz Centrāleiropas kopainu. To varētu raksturot arī kā atvērtu eksperimentiem – šķiet, mākslinieki ir vairāk gatavi neveiksmēm, ja tas veicina viņu autentiskuma un mākslinieciskās unikalitātes ceļa atrašanu.

Piedāvājam Linarda Kullesa ieskatu izstādē “Balagāns!!! – Laikmetīgā māksla no bijušās Padomju Savienības un citām mītiskām vietām”:


Sergejs Bugajevs “Afrika”. Jakobson: Quasi Dream. 1995


Krištofs Kintera. Bad News. 2011


Vladimirs Dubosarskis. Merry Christmas! 2015


Vladislavs Mamiševs-Monro. Putin. 2005


Vladislavs Mamiševs-Monro. Bez nosaukuma. No sērijas Russian Questions / Russian Fairy Tale. 1997


Valērijs Čtaks. A Future is for the Future. 2010


“Zilie deguni.” You don’t really think we’ve got no taste? 2001


Viktors Vorobjovs, Jeļena Vorobjova. Kazakhstan. Blue Period. 2002–2005

www.nordwind-festival.de