ZIŅAS  
Izstāde “T-faktors”. Ekspozīcijas skats. Foto: Olga Šilova

Fotoreportāža: Jauno tēlnieku izstāde “T-faktors” 0

Arterritory.com
16/11/2015 

Foto: Olga Šilova

Latvijas Mākslinieku savienības galerijā 11. novembra krastmalā šobrīd skatāma tēlniecības izstāde “T-faktors”. Tās kuratore, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore, Olga Šilova iepazīstina ar Latvijas jaunākās tēlnieku paaudzes – Mākslas akadēmijas tēlniecības apakšnozares studentu un absolventu – darbiem un piedāvā skatītājam atklāt laikmetīgās tēlniecības tendences un dažādību.

Izstādes nosaukumu “T-faktors” atšifrējot kā: T – tēlniecība,  faktors – ietekmējošais spēks, iemesls; parādības, procesa attīstības nosacījums. Kuratore izvēlējusies darbus, kas iepazīstina ar jauno tēlnieku radošo attīstību no studiju pirmā kursa līdz maģistra diplomam.

Izstādē piedalās: Kristaps Andersons, Rihards Ābeltiņš, Anete Bajāre, Rūdolfs Bērziņš, Sanita Čevere, Laima Daberte, Ansis Dobičins, Anna Egle, Zane Elerte, Amanda Krūmiņa, Andris Maračkovskis, Jānis Noviks, Anna Rasmus, Andrejs Ratkevičs, Marks Rožencovs, Solvita Rulle, Svetlana Saveļjeva, Ilona Sparāne, Una Stahovska, Agita Šteinberga, Līga Trēgere, Lauris Vītoliņš, Justīne Zepa, Madara Zepa. 

Piedāvājam nelielu ieskatu Latvijas tēlniecības nākotnē.


Sanita Čevere. “Ērtā dzīve.” 2012. “Dzīve ir ceļojums, kurā mēs daudz ko piedzīvojam un sastopam ceļā. Katrā ceļojumā mums ir koferis, lai līdzi būtu viss, kas nepieciešams ērtākai dzīvei.”


Justīnes Zepas darbs radies kā “eksperiments, spēle ar pazīstamām formām, kombinējot un mainot dažādus elementus.” 


Svetlanas Saveļjevas “Konservu peles” ir alegorija par cilvēka negausību un alkatību. 


“Cilvēki mēdz citus “apvest ap stūri”, šoreiz meistars ap stūri ir apvedis savu instrumentu,” tā savu darbu skaidro Rūdolfs Baltiņš.


Una Stahovska. “Apsolījums.” “Vēlēšanas ir liekulības tirgus, kur katrs skaļāk un spilgtāk cenšas nopirkt/nokodēt vēlētāju.” Skaļrunī dzirdamā reklāmu un vēlēšanu saukļu trokšņa dezorientēta, vēlētāja figūra spēj tikai visam piekrist.


Līga Trēgere. “Laimība.” 2014. “Laimīgais cilvēks... Viņš vēl nav izjutis civilizācijas pieredzes apgūšanas slogu.”


Marka Rožencova pārdomas par cilvēka dzīves ritmu, kas kļūst arvien ātrāks, ieguvušas formu darbā “LSD”. Autors eksponējis pludmales augu, kas dabiskos apstākļos pārvieto savas saknes, meklējot mitrākas smiltis. Izstādē redzam darbu, kurā mākslinieks paātrinājis šo procesu līdz cilvēka uztveres robežai, “ļaujot dabai un cilvēkam sinhronizēties vienā ritmā.”


Izstāde “T-faktors”. Ekspozīcijas skats


Anete Bajāre darbā “28.03.” vēlējusies ienest ainavu telpā, “fiksējot vietas un laika radītos specifiskos apstākļus.”


Riharda Ābeltiņa interaktīvais darbs „Manuālais kino” darbojas pēc zootropa principa, taču tā uzbūve būtiski atšķiras – tas ir rats ar zobratu pārvades kustības mehānismu un 24 kadriem, kuros attēlota kāda no cilvēka ķermeņa daļām; darbinot mehānismu, tās saplūst, veidojot cilvēka koptēlu.


Agitas Šteinbergas objekta pamatā ir “pārdomas par fiziskām un garīgām robežām (..), kur satiekas pretstati, veidojas kontrasti un konflikti, kur beidzas zeme un sākas debess, satiekas divi cilvēki...”


Jāņa Novika darbā ietverta domu par dažādu notikumu ciklu atkārtošanos, mainoties to izpausmei. Instalācijā “cikliskās atkārtošanās dažādību ietekmē gan tās struktūra, gan skatītājs, darbinot to savā tempā un virzienā.” 


Zane Elerte lielizmēra objektā „Okeānā“ attēlojusi okeāna viļņa fragmentu šķērsgriezumā. Atkarībā no izkārtojuma un novietojuma telpā metāla objekts mainās un iegūst jaunas formas – viļņa kustība netiek apstādināta.


Lauris Vītoliņš kinētiskajā objektā “Laika dīdītājs” (attēlā priekšplānā) apspēlē laika izjūtu – “kā cilvēks reizēm pazūd laika virpulī, cikliski riņķojot ap vienu vietu un nepamanot, kā mainās vide ap viņu.”


Andris Maračkovskis. “Mundieris.”


Laima Daberte instalācijā “Process n” izspēlē situāciju, lai “iedziļinātos procesos, kuri seko pasaules likumiem un veido cilvēka garīgās telpas struktūru.” Autore piedāvā versiju par iespējamo principu pielietojumu, “pamatā izmantojot dabu kā strukturālu analoģiju.” 

Izstāde atvērta līdz 6. decembrim katru dienu no 12.00 līdz 17.00.