ZIŅAS  
Foto: Didzis Grodzs

Foto: Džemmai Skulmei 90 | Izstāžu cikla noslēgums un sumināšanas svinības 1

Arterritory.com
24/09/2015

Foto: Didzis Grodzs

“Mākslas ir mūsu dzīves neatņemama daļa. Tā ir visa mūsu dzīve, kamēr māksla vien pastāvēs, tikmēr būs radoši meklējumi un nemiers, ar ko sākas katrs jauns rīts.” Džemmas Skulmes teiktais spilgti raksturo mākslinieces personību un mīlestību pret mākslu.

Godinot Džemmu Skulmi viņas 90 gadu jubilejā, fonda “Mākslai vajag telpu” Vasaras Mājā no jūnija līdz septembrim notika septiņas izstādes, kuru vienojošā tēma bija Džemmas Skulmes vārds un darbi. Jaunākās paaudzes mākslinieki – Paula Zariņa, Kristians Brekte, Indriķis Ģelzis, Arnis Balčus, Raitis Hrolovičs, Krista Dzudzilo, Darja Meļņikova – tika aicināti radīt savus darbus, sajūtot un domājot par Džemmas Skulmes daiļradi. Vasaras Mājas izstāžu maratons ir noslēdzies, bet Džemmas Skulmes spilgtā personība turpina iedvesmot. Māksliniecei ir bijusi nozīmīga loma Latvijas mākslā, tās procesos un sabiedriskajā dzīvē jau kopš 20. gadsimta otrās puses, kaut arī dažkārt tas ticis vērtēts pretrunīgi. 

Dzimusi mākslinieku ģimenē, Džemma Skulme jau kopš bērnības bijusi mākslas procesam klāt stāvoša. Viņas vecāki Oto Skulme un Marta Liepiņa-Skulme bija latviešu klasiskā modernisma veidotāji un uzturēja dzīvu mākslas garu arī padomju gados.

Džemmas Skulmes darbus tēli – kariatīdes, latviešu tautumeitas, spāņu infantes – ir atpazīstami kā simboliski monumenti, kas balstās gan latviešu nacionālajos, gan pasaules arhetipos. Caur tiem māksliniece runā par nacionālās kultūras saglabāšanu un pārmantošanu – lietām, kas viņai vienmēr bijušas svarīgas.

Vispārinot un lielākā vai mazākā pakāpē abstrahējot, pielietojot arī alegoriju, Džemma Skulme atradusi simbolus un zīmes, ar ko uzrunāt. Simbols ir arī sievietes tēls, kas vienmēr bijis autores mākslas satura un formas pamats dažādās tematiskās variācijās un formālās interpretācijās. Džemmas Skulmes glezniecību raksturo spontanitāte, ekspresīvs otas atvēziens, un savā ziņā tā ir kā tiekšanās pēc brīvības, atļaušanās, vēlēšanās katrā darbā būt atklājējam. 

Mākslinieces biogrāfija ved cauri dažādiem mākslas un politiskajiem periodiem – modernisma ideālu kopšana viņas vecāku mājā Latvijas brīvvalsts laikā, sekojošais padomju ideoloģijas uzspiestais socreālisms, tad Hruščova atkušņa nedaudz brīvākais asociāciju, metaforu laiks. Sākot ar 1960. gadu sākumu māksliniece caur nacionāliem motīviem bija pietuvojusies savai tēmai – tautumeitas tēlam, ko risināja izmantojot jau zināmu stilizācijas pakāpi. Nozīmīgs pavērsiena punkts bija 1968. gada Prāgas pavasara politiskie notikumi, kas atstāja neizdzēšamu iespaidu uz autori. Džemmas Skulmes izstāde Mākslinieku nama izstāžu zālē atklāja viņas protestu pret notikušo ekspresīvos, it kā ar aizturētu spēku gleznotos darbos. Toreiz izstādi draudēja slēgt. Uz šīfera plāksnēm bija uzgleznotas monumentālas tautumeitas, tam laikam neierastās, spilgtās krāsās, nedaudz atsaucoties uz primitīvās mākslas estētiku. Kādā intervijā māksliniece atzīst, ka uzskata tos par saviem labākajiem darbiem. 

70. un 80. gados padomju sistēma nekautrējās izmantot mākslu kā ideoloģijas instrumentu un māksliniekus kā tās ruporus. Džemma Skulme līdzās savam dzīvesbiedram - māksliniekam un mākslas teorētiķim Ojāram Ābolam - turpināja nodoties mākslai, meklējot jaunus ceļus brīvības izpausmei.

1982. gadā Džemma Skulme kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētāju. No vienas puses tas prasīja kompromisu meklēšanu ar ideoloģiju, no otras – tā bija iespēja aizstāvēt brīvāku mākslu. Katrā ziņā 1980. gadu beigās Džemma Skulme bija viena no personībām, kuras sabiedriskā darbība veicināja latviešu tautas Trešās atmodas vilni.

Arī šodien māksliniece turpina būt sabiedriski aktīva, iesaistoties diskusijā par jaunas mākslas telpas nepieciešamību un mākslas vietu muzejos. 

Vakar fonds “Mākslai vajag telpu” rīkoja vasaras izstāžu cikla noslēguma un Džemmas Skulmes sumināšanas svinības. Sveicēju pulkam pievienojas arī Arterritory! Apsveicam!

Piedāvājam ieskatu vakardienas svinību notikumos. 


Māksliniece Džemma Skulme un LNMM direktore Māra Lāce


Māksliniece Džemma Skulme un Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis


No kreisās: Katrīna Leiškalne, Džemma Skulme, Edgars Jaunups, Raimonds Vējonis


Fonda „Mākslai vajag telpu“ vadītāja Katrīna Leiškalne


No kreisās: Andrejs Žagars


Centrā: fonda “Mākslai vajag telpu” valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns


LR Veslības ministrs, mākslas kolekcionārs Guntis Belēvičs


Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete


Izdevniecības „Neputns“ vadītāja, mākslas zinātniece Laima Slava


Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis


Māksliniece Paula Zariņa


No kreisās: Māra Lāce, Dina Zuzāne, Indriķis Ģelzis, Džemma Skulme, Jānis Zuzāns, Katrīna Leiškalne


Džemma Skulme sveic mākslinieku Kristianu Brekti


No kreisās: Darja Meļņikova, Indriķis Ģelzis, Elīna Sproģe, Kristians Brekte, Arnis Balčus


Centrā: Ainārs Pauniņš un Džemma Skulme


No kreisās: mākslinieki Indriķis Ģelzis, Aigars Bikše


Mākslinieks Mārtiņš Eņģelis


No kreisās: Edgars Jaunups, Jānis Zuzāns


Fonda “Mākslai vajag telpu” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns un māksliniece Džemma Skulme 


Fonda “Mākslai vajag telpu” valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kuratore Elīna Sproģe

Kristus Pestītājs - 28.09.2015 18:31
Visi "jaunie makslinieki" tērpušies melnā... Modē nafta?! Kā saka, uz melna fona pleķi(šmeku) neredz.