ZIŅAS  
Jajoi Kusama. Dot Obsession. 1998. Foto: Fra Les Abattoirs, Tulūza, Francija

Kas šoruden gaidāms Skandināvijas mākslas telpās, muzejos un galerijās? 0

Mākslas notikumu esence 

Arterritory.com
23/09/2015

Ko piedāvā skatīt un pieredzēt no septembra līdz pat gadu mijai Skandināvijas mākslas telpas? Lisjēna Freida ķermeņus bez “gaļīguma”, Jajoi Kusamas bezgalīgo ‘neko’ un Monē zobārstniecības kabinetu – Dānijā. Dzejiskā ekscentriķa Eliasona saceltu smilšu vētru muzeja četrās sienās – Zviedrijā; Jani Leinonena “nepaklausības skolu” – Somijā; un šovmeņa Demjena Hērsta platīnā lieto, dimantiem klāto galvaskausu – Norvēģijā.

DĀNIJA

Louisiana on Paper: Lucian Freud
Luiziānas Modernās mākslas muzejs, Humlebeka
3. septembris – 11. novembris, 2015


Lisjens Freids. Woman with an Arm Tattoo. 1996. Luiziānas modernās mākslas muzejs

Tiem, kam nepalaimējās jūnijā pabūt mākslas meses Art Basel VIP viesistabā UBS Lounge, kur varēja skatīt Zigmunda Freida mazdēla – britu mākslinieka Lisjēna Freida (Lucian Freud) grafikas darbu parādi, līdz pat novembra vidum to būs iespējams izdarīt Luiziānas Modernās mākslas muzejā Dānijā.

Pirms sešiem gadiem Luiziānas muzejā notika vērienīga Freida glezniecības darbu izstāde, tagad izcilā figūru meistara ķermeņi atklāsies bez krāsas triepienu radītā “gaļīguma”. Zilganās, bēšās un rūsgani bālās kailo vīriešu un sieviešu miesas redzēsim melnbaltas – aizvien neglaimojošas un neestetizētas, aizvien freidiskas – spēcīgas, konfrontējošas, tādas, ko nav iespējams ignorēt.

en.louisiana.dk

Yayoi Kusama: In Infinity
Luiziānas Modernās mākslas muzejs, Humlebeka
17. septembris, 2015 – 24. janvāris, 2016


Jajoi Kusama. Fotografēts mākslinieces studijā Tokijā 2015. gada novembrī, autorei gatavojoties izstādei

Kaut agrā jaunībā leģendārās japāņu mākslinieces Jajoi Kusamas māte apgāzusi meitas krāsu kasti un paziņojusi, ka ar saviem smērējumiem mājās viņa var neatgriezties, šobrīd rit jau sestā mākslinieces radošās darbības dekāde, un, sākot ar šī gada septembri, Skandināvija apņēmusies izrādīt tās kvintesenci – izstāžu sēriju Olso, Stokholmā un Helsinkos, to aizsākot ar retrospekciju Luiziānas Modernās mākslas muzejā Dānijā. 

Jautāta par pieredzi, ko skatītājiem sarūpējis muzejs, izstādes kuratore Marija Laurberga (Marie Laurberg) atbild: “Izstāde Yayoi Kusama: In Infinity (“Bezgalībā” – red.) ir retrospekcija, kas atklāj bezgalības interpretācijas mākslinieces darbos visas viņas karjeras garumā – kā garīga ideja, kosmoloģisks redzējums un kā psiholoģisks bezdibenis. Kusamas aizraušanos ar šo lielo Neko veicinājusi gan vēlme, gan nemiers. Izstāde iepazīstina ar Kusamas daiļradi sākot ar  pirmajām skicēm un zīmējumiem, kas tapuši 1940. un 1950. gados, kad viņa vēl dzīvoja kopā ar vecākiem Japānas mazpilsētā Matsumoto. Seko viņas ārkārtīgi oriģinālās gleznas un instalācijas no sešdesmitajiem – laika, kad viņa bija daļa no Ņujorkas avangarda skatuves, – un krāsainā un aizraujošā instalāciju māksla, kura raksturo viņas šodienas veikumu.

Izstāde ir balstīta uz pamatīgu Kusamas arhīva, kā arī citu kolekciju apzināšanu, tā rāda daudzus autores agrīnos darbus, kas reti, ja vispār, ir bijuši izstādīti. To skaitā ir unikālā, agrīna Polka Dot Love Room versija ar manekeniem un apgaismojumu.  Diezgan neparasti ir Kusamas modes dizaina paraugi no sešdesmitajiem, kad viņa bija nodibinājusi Kusamas Modes institūtu Ņujorkā. Kusamas interese par modi un dizainu turpinās arī šodien – ekspozīcijā ir iekļauti mākslinieces mūsdienu dizaina projekti.”

Kusamas retrospekcija Luiziānas muzejā iekārtota lielākajā izstāžu spārnā. Cita aiz citas katra telpa veltīta noteiktam mākslinieciskās attīstības brīdim, kura uzmanības centrā ir tādas tēmas kā bezgalība, akumulācija, kosmoss, dizains. Šobrīd Kusama savu laiku velta gleznu sērijai My Eternal Soul, šīs sērijas darbi apskatāmi pēdējā izstādes telpā – vairāki no tiem radīti īpaši šai izstādei.

en.louisiana.dk

Monet – Lost in Translation
ARoS, Orhūsa
9. oktobris, 2015 – 10. janvāris, 2016


Klods Monē. Waterloo Bridge (Sunlight Effect). 1903

ARoS Orhūsas mākslas muzejs nācis klajā ar ievērojamāko franču impresionistu darbu izlasi, no kuras trešdaļu veido viskonsekventākā šī virziena filozofijas praktizētāja Monē darbi. ARoS izstādes priekšplānā izvirzījis jautājumu par impresionisma nozīmi mūsdienās.

Monē darbu īstā vērte mūsdienās tikusi devalvēta un darbi kļuvuši par klišejām un ikonisku zīmolu sastāvdaļu – sākot no izsoļu namu skandalozākajiem āmura klaudzieniem, līdz muzeju tiražētiem T-krekliem un kafijas krūzītēm. Monē ir pazudis tulkojumā. ARoS savukārt apmeklētājiem atgādina, ka māksla nebūt nav tas virsējais slānis, kas samanāms no pirmā acu uzmetiena – darba nozīme uzpeld tikai tad, kad skatītājs ir gatavs pielikt kaut nedaudz pūliņu.

Izstādē Monet – Lost in Translation apmeklētāji tiek teleportēti 19. gadsimtā – laikā, kad veidojās impresionistu domubiedru grupa, un jaunie censoņi ceļoja pa Eiropu tvaika vilcienos un kuģos, lai no jauna pieredzētu pasauli; apmeklētāji tiek aizvesti uz tā laika Parīzi, un vēlāk uz Živernī dārziem un Normandijas ārēm. Cauri trim salonu stilistikā iekārtotām galerijām, skatītāji nonāk The Black Box sekcijā, kas atklāj ievērojamu Monē darbu kolekciju un zināmākos Monē darbu motīvus – ūdens lilijas, siena kaudzes, Etretas krastu un Londonas tiltu. Izstāde noslēdzas improvizētā zobārstniecības kabineta uzgaidāmajā telpā… Tā stāsts par Monē sākas un beidzas: zobu ķirurģijas kabineta ēkā savulaik atradās Monē mākslas studija, bet mūsdienu zobārstniecības kabinetos sienas nereti ir iztapsētas ar Monē darbu reprodukcijām.

en.aros.dk

Today’s Cake Is A Log. Hotel Pro Forma performatīva izstāde
Kunstforeningen Gl. Strand, Kopenhāgena
6. – 29. novembris, 2015


Hotel Pro Forma. Operation: Orfeo. A Visual Opera in Three Movements.
1993

Dāņu sarkanmatainās režisores, kuratores un mākslinieces Kirstenas Delholmas (Kirsten Dehlholm) nodibinātajai teātra trupai Hotel Pro Forma šogad aprit 30 gadi. Hotel Pro Forma darbi trīs dekāžu laikā iemantojuši atzinību un atpazīstamību visā pasaulē kā vizuāli spēcīgi, avangardiski un perfekti nostrādāti. Jautāta, kas režisori savulaik iedvesmoja nodibināt sākotnējo performanču un instalāciju laboratoriju Hotel Pro Forma, Delholma atbildēja: “Attēli ir tas, no kā es pārtieku. Es burtiski apēdu vizuālo pasauli. Un man nekad nav gana! Mani aizrauj un interesē kombinēt neierasto ar pavisam ierasto. Lielu ar mazu. Smieklīgu ar nopietnu. Kaut ko dīvainu, it kā no citas pasaules ņemtu, – ar ikdienišķo! Tieši to es īstenoju Hotel Pro Forma.” Šo Delholmas radīto trīsdesmit gadu esenci Hotel Pro Forma sadarbībā ar Kopenhāgenas mākslas telpu plāno izrādīt performatīvas izstādes formātā. 

www.hotelproforma.dk
www.glstrand.dk 

TRUST 
Kopenhāgenas mākslas festivāls
Līdz 25. oktobrim, 2015

 
Štainars Haga Kristensens. The Loneliness of the Index Finger (PartII): The Specialization of Sensibility in the Raw Conceptual State into Stabilized Theatrical Sensibility (Consensus mage). 2015

Kopenhāgenas mākslas festivāla ietvaros lielākās pilsētas mākslas telpas apvienojušas spēkus četrdesmit dāņu un starptautisko mākslinieku grupas izstādei. Izstādes kuratore Sonja Derminsa (Sonia Dermience) iedziļinājusies piecu nozīmīgāko mākslas institūciju ēku vēsturē un izstādes ietvaros simboliski tās pārdēvējusi atbilstoši to vēsturiskajai identitātei. Tā Kunsthal Charlottenborg pārtapusi par The Palace; Nikolaj Kunsthal par The Temple; GL STRAND par The Salon; Den Frie Centre of Contemporary Art par The Studio un Overgaden Institute of Contemporary Art par The Exchange. Balstoties ēku vēsturiskajā kontekstā, māksliniekiem ir dota iespēja veidot interpretācijas par to identitāti.

ARHĪVS: Intervija angļu valodā ar izstādes TRUST kuratori Sonju Derminsu

Tālākā kuratores ideja paģērē uzticēšanās (TRUST) vai neuzticēšanās (DON’T TRUST) faktoru, kurā uzticības punkti tiek piešķirti konkrētajai mākslas telpa un māksliniekam. Jāatceras, ka šajās varas institūcijās izstādītie mākslas darbi ir kontrkultūras mediji, kas patiesībā tikai poētiski reprezentē šo varu. Paradoksāli. Kā komentē pati kuratore, TRUST var atsaukt atmiņā čūsku no Volta Disneja veidotās animācijas filmas „Džungļu grāmata”, kura pavedina zēnu uzticēties, lai vēlāk ar to manipulētu. To pašu TRUST dara ar auditoriju – ievilina noteiktajā mākslas telpā un tad stāsta stāstu, ko tad katrs var interpretēt, izbaudīt vai kritiski analizēt. 

www.copenhagenartfestival2015.dk

ZVIEDRIJA

A Story Within a Story...
Starptautiskā Gēteborgas Laikmetīgās mākslas biennāle (GIBCA 2015)
12. septembris – 22. novembris, 2015

Astotajā Gēteborgas biennāles izlaidumā tiek izskatīti veidi, kādos varas sistēmas izmantojušas klusēšanu un aizmiršanās taktiku kā politisko stratēģiju.

GIBCA 2015 kuratore Elvīra Djangani Osa (Elvira Dyangani Ose) šīs lielizstādes centrā izvirzījusi itāļu filozofa Umberto Eko jēdzienu “atvērtais mākslas darbs”, kas apzīmē darbus, kas paver dažādas interpretācijas iespējas. “Atvērtā mākslas darba” koncepts izmantots gan kā biennāles idejiskais fons, gan arī kā kuratoriālā metodoloģija, kuras ietvaros pārskatīt pašu biennāļu kā varas sistēmu struktūru.

Šis projekts aicina māksliniekus, domātājus un kultūras ražotājus, kopā ar pilsoniskās sabiedrības locekļiem un valsts iestādēm no Skandināvijas un visas pasaules piedalīties dažādās iniciatīvās, lai pārdomātu vēstures veidošanu un tās nozīmi.

Kuratore vēlas rast atbildes uz jautājumiem – vai mēs, kā indivīdi un kopiena, vispār spējam ietekmēt vēstures veidošanos? Un, ja mums tiktu dota šāda iespēja, ko mēs darītu? Vai mēs to tomēr neveidotu saskaņā ar mūsu pašu ērtībām? Un kurš vai kas tad kļūtu par vēstures priekšmetu? Un, ja sabiedrība kā vēstures stāstnieki uzņemtos atbildību, kā tā vēstures paragrāfos ierakstītu kolektīvās atmiņas, personiskos stāstus un varoņus, kas neatrodas vēsturisko notikumu centrā? 

Biennālē vērsta uzmanība uz māksliniekiem, kuri ir iejaukušies vēstures veidošanā, izglābjot notikumus un to galvenos varoņus no vēsturiskās aizmirstības. Tā pievēršas kolektīvās atmiņas jautājumiem no starpnacionālās un starpvēsturiskās perspektīvas. 

www.gibca.se

Joan Jonas: Light Time Tales
Malmö Konsthall, Malme
26. septembris, 2015 – 10. oktobris, 2016


Džouna Džona. Kadrs no videodarba Waltz. 2003. Mākslinieces īpašums

Šī gada Venēcijas biennāles ASV paviljona mākslinieces Džounas Džonas (Joan Jonas) sniegums izrādījās kā malks tīra, svaiga, no politiskās polemikas attīrīta gaisa, kurā bija jaušama sen no amerikāņu puses nepieredzēta tiekšanās pēc miera, dabas un lietu dabiskā stāvokļa.

Džona ir performances mākslas teorijas grāmatu autore un viena no pirmajām sieviešu kārtas māksliniecēm, kura kombinējusi performances mākslu ar video.

Kopš 60. gadiem māksliniece pētījusi identitātes tēmu un attiecības starp ķermeni un tā reprezentāciju. Viņas mākslinieciskā valoda ir attīstījusies caur deju, eksperimentālo kino, laikmetīgo mūziku un Japānas Noh un Kabuki teātri. Viņas darbi ir personīgo atmiņu un mītu, maģijas un sadzīves, dzejas un psihoanalīzes kombinācija.

Malmes mākslas telpas izstādē ietvertas četras lielizmēra instalācijas, no kurām viena atrodas MoMA pastāvīgajā kolekcijā, un vairākiem video darbiem, kas kopumā reprezentē Džonas nozīmīgāko veikumu no 60. gadiem līdz šodienai.

www.konsthall.malmo.se

Olafur Eliasson: Reality Machines
Moderna Museet, Stokholma
3. oktobris, 2015 – 17. janvāris, 2016


Olafūrs Eliasons. Seu corpo da obra (Your body of work). 2011. Tests Olafūra Eliasona studijā. 2015. © 2015 Olafur Eliasson. Foto: Maria del Pilar Garcia Ayensa

Kamēr Kopenhāgenas pilsētas iedzīvotāji slavenā islandiešu izcelsmes mākslinieka Olafūra Eliasona mākslas maģiju var pieredzēt kā teju ordināru pilsētainavas un infrastruktūras sastāvdaļu – upi Christanshavn rajonā šķērsojot pār tikko atklāto mākslinieka dizainēto vairākplatformu tiltu, tikmēr Stokholma uz pāris mēnešiem piedāvā iespēju maldīties dzejiskā ekscentriķa veidotajā krāsu arhitektūras labirintā, piedzīvot varavīksni un sacelt smilšu vētru turpat muzeja četrās sienās.

Izstādē, kurā aplūkojams mākslinieka veikums no 90. gadiem līdz šodienai, iespējams uztaustīt veidu, kādā Eliasons rafinēti nobrucina robežas starp mākslu un arhitektūru.

www.modernamuseet.se

SOMIJA 

Tino Sehgal
Laikmetīgās mākslas muzejs Kiasma, Helsinki
Līdz 27. septembrim, 2015

Jani Leinonen: The School of Disobedience
Laikmetīgās mākslas muzejs Kiasma, Helsinki
4. septembris, 2015 – 31. janvāris, 2016


Jani Leinonens. Foto: Finnish National Gallery / Pirje Mykkänen

Laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma rudens sezonas atklāšanai izraudzīti trīs Tino Sēgala (Tino Sehgal) darbi un somu mākslinieka Jani Leinonena (Jani Leinonen) izveidotais ”Nepaklausības skolas” projekts. Sēgals trīs dažādas situācijas konstruējis horeogrāfijas uzvedumu formātā: Sēgala darbā Yet Untitled neliels cilvēku skaits sēž vai guļ uz grīdas; viņi improvizē pašu radīto mūziku ar balsīm. Dažreiz tas izklausās nedaudz elektroniski, vai pat kā cilvēka beat-box, dažreiz tas vairāk atgādina dudināšanu vai monotonu dziedāšanu, bet vienmēr ir ļoti ritmiski. Šie cilvēki vienmērīgi, līgani, lēnām kustās, līdzi sevis radītajai mūzikai. Dažas kustības ir dejiskas, dažas ne tik ļoti. Aiz mērenā kustības tempa ir skaidri jaušama mūzikas organizētā struktūra. Izpildītāji – jo galu galā tādi viņi ir – uzmanīgi sadarbojas, precīzi atbildot uz otra kustību, pārvietošanos vai skaņu.

Sēgala darbs Kiss (2007), kas atrodas Čikāgas Laikmetīgas mākslas muzejā, bija viņa pirmais veikums, kurš nokļuvis amerikāņu muzejā. Skulpturālais darbs ir daļa no kolekcijas labāko darbu izstādes Collection Highlights; tie ir divi dejotāji, kas skūpstās un pieskaras viens otram, galu galā atgādinot mīlnieku pozas vēsturiskos mākslas darbos, tādos kā Ogista Rodēna „Skūpsts“ (1889), Konstantīna Brankuzi „Skūpsts“ (1908), Gustava Klimta „Skūpsts“  (1907–1908), Džefa Kūnsa un Čičolīnas „Radīts debesīs” (Made in Heaven, 1990–1991) un daudzajās Gistava Kurbē gleznās no 1860. gadiem.
Darbā This is New (2003) nepielūdzama ikdienas realitāte ielaužas muzeja vidē, to pastiprina arī muzeja informācijas stenda darbinieki, skaitot dienas aktualitātes.

Tikmēr Leinonens atgādina, ka lielākā mūsu sabiedrības problēma nav nepaklausība, bet gan paklausība, ka vēsturiski pašas briesmīgākās lietas – kari, genocīds, verdzība – izcēlušies nevis nepaklausības, bet gan paklausības dēļ. Tāpēc mākslinieks reflektē par sabiedrības slimībām un veicina kritisku domāšanu – viņa veidotajā “skolā” The School of Disobedience, kas reizē ir arī mākslinieka darbu parāde, lekcijas sniegt aicināti vadošie somu un starptautiskie viedokļu līderi un aktīvisti, bet studentu lomā var iejusties ikviens izstādes apmeklētājs.

www.kiasma.fi

Henri Cartier-Bresson
Ateneum mākslas muzejs, Helsinki
23. oktobris, 2015 – 17. janvāris, 2016

Anrī Kartjē-Bresons. Leningrad, Russia. 1973. © Henri Cartier-Bresson / Magnum Photos 

Vēl šī gada sākumā ar atskatu fotožurnālistikas tēva, viena no leģendārās foto aģentūras Magnum dibinātāja, Anrī Kartjē-Bresona (Henri Cartier-Bresson) veikumā varēja iepazīties vērienīgā mākslinieka retrospekcijā Romā, kurā kopumā tika aptverti vairāk kā 500 objekti – fotogrāfijas, zīmējumi, filmas, gleznas un manuskripti.

Gada otrā pusē Kartjē-Bresona leģendārā māka biežāk nekā citiem paspēt iemūžināt izšķirošus dzīves mirkļus priecē Eiropas kartes pretējā pusē – Helsinkos, kur Ateneum mākslas muzeja rudens sezona tiek atklāta ar 300 vienību lielu retrospekciju. Visiespaidīgākais izstādē ir tas, kā Kartjē-Bresona īpašā spēja reprezentēt 20. gadsimta vēsturi fotogrāfiskās liecībās, aptverot visu pasauli. Mākslinieka dzīves un karjeras pārskats izstādē iekļauj arī tādus vēsturiskus materiālus kā vēstules un personiskas fotogrāfijas. Īpaši jāpiemin ekspozīcijā iekļautā Kartjē-Bresona Krievijā uzņemto fotogrāfiju sērija. 

www.ateneum.fi

NORVĒĢIJA 

Damien Hirst
Astrupa Fērnleja muzejs, Oslo
16. septembris – 15. novembris, 2015


Demjens Hērsts. Mother and Child (Divided). 1993. Foto: Prudence Cuming Associates. © Damien Hirst and Science Ltd. Visas tiesības rezervētas, DACS 2012

Nu ko – tas ir noticis! Arī Skandināvija pieredzēs Hērsta platīnā lieto, dimantiem klāto galvaskausu – For the Love of God! Astrupa Fērnleja muzejā Oslo ar nāvi apsēstais mūsdienu mākslas skandalozākais šovmens Demjens Hērsts atgādina skatītājam par dzīves trauslumu, kamēr pats privātmuzejs par to, ka tā rīcībā ir visai ievērojama Hērsta darbu kolekcija – tostarp tādi ikoniski darbi kā Mother and Child (Divided) (1993) – pušplēstu govju ķermeņi formaldehīdā un God Alone Knows (2007) – krustā sišanas aina, kura interpretēta trīs nodīrātu aitu liemeņu veidolā.

Kā izstādi komentē paši tās organizatori – tā ir efektīga pateicoties Hērsta spēcīgajiem un vizuāli tiešajiem darbiem, kuru tapšanā bieži izmantots organiskais materiāls, piemēram, beigti dzīvnieki. Labs piemērs ir viens no viņa labākajiem darbiem, Astrupa Fērnleja kolekcijā esošais Mother and Child (Divided). Savā vizuālajā valodā Hērsts izmanto asinis, beigtus kukaiņus, tabletes, medicīniskos piederumus, piesaistot skatītāja uzmanību ar šokējošo un šausminošo. Bet aiz šī acumirklīgu šoku izraisošā materiālu izmantojuma slēpjas mākslinieka aicinājums pievērsties tādiem jautājumiem kā dzīve, nāve, zinātne un reliģija, padarot šo izstādi par must see pasākumu šoruden. 

afmuseet.no