ZIŅAS  
Reinis Fjodorovs. Foto no personīgā arhīva

Kur dzīvo Rainis? Ekspresintervijā Reinis Fjodorovs 0

Ekspresintervija ar vienu no avīzes “Raiņa vārds” līdzautoriem Reini Fjodorovu

Paula Lūse
17/09/2015

Atzīmējot Raiņa dzimšanas dienu, 11. septembrī klajā nāca avīze „Raiņa Vārds“, ko bez maksas var iegūt dažādos Latvijas muzejos, galerijās, kafejnīcās un citās sabiedriskās vietās. Izdevumā iespējams aplūkot piecu Latvijas fotomākslinieku skatījumu uz vietām un cilvēkiem, kas saistīti ar Raini. Avīzes sastādītājs ir fotogrāfs un žurnāla „Foto Kvartāls“ galvenais redaktors Arnis Balčus, mākslinieki – Anna un Krišs Salmaņi, izdevējs – mūsdienu kultūras centrs „KultKom“. 

Jautājot avīzes sastādītājam Arnim Balčum par to, kā radās ideja par šādas avīzes tapšanu, viņš atbild: “Ideja radās tādēļ, ka šogad kultūras darbībai tiek piešķirts papildus finansējums projektiem, kas saistīti ar Raini un Aspaziju. Īsāk sakot – ja ir pieprasījums, tad rodas piedāvājums. Un, protams, bija svarīgi radīt kaut ko interesantu un vērtīgu, nevis vienkārši ķeksīša pēc. Avīzei tika izvēlēti autori, kas jau iepriekš apliecinājuši savu interesi par sociāla rakstura tēmām. Katram autoram tika piemeklēts visatbilstošākais un tuvākais veids, kā šīs personas varētu atspoguļot šo aktuālo tēmu.” 

Ilze Vanaga dzīvo un daudz laika pavada Kuldīgā, līdz ar to viņai tika uzticēts dokumentēt Raiņa ielu Kuldīgā, bet Daniels Mekšs, kurš dzīvo Jūrmalā, atspoguļoja tur esošo Raiņa ielu. Aija Bley, kura jau iepriekš ir daudz strādājusi ar svešiniekiem, spējot nodibināt kontaktu ar visdažādākajiem cilvēkiem, fotografēja vīriešus, kurus sauc vai kurus dēvē par Raini. Reiņa Fjodorova stiprā puse ir portreti, līdz ar to viņš apzinājis sievietes, kuras strādā Raiņa memoriālajos muzejos, bet Arnis Balčus ieskatījies Raiņa vārdā nosaukto padomju kolhozu ikdienā dažādās Latvijas vietās 50.–80. gados.


Aina Timofejeva, ekskursiju vadītāja Raiņa muzejā „Tadenava“, Dunavas pagasts: Man Rainis ir mazais puika, kurš šeit piedzīvoja savas pirmās asaras – šeit viņam uzbruka lielais gailis, kura atstātās rētas Rainim palika uz visu mūžu. Foto: Reinis Fjodorovs

Arterritory.com tikās ar vienu no avīzes “Raiņa vārds” līdzautoriem – Reini Fjodorovu, lai uzzinātu nedaudz vairāk par viņa dalību šajā projektā.

Reinis pirms dažiem gadiem ir pabeidzis Londonas Komunikāciju koledžu. Izvēlējās studēt fotogrāfiju, jo, kā pats sacīja: ”Tur varēja iestāties bez īpašām priekšzināšanām, kādas pieprasa citi mākslas veidi, un to varēja darīt uzreiz!” Pie projekta “Raiņa sievietes” Reinis strādājis aptuveni mēnesi, izbraukājot visu Latviju un fotografējot sievietes, kuras strādā Raiņa memoriālajos muzejos.


Lilita Novicka, Raiņa mājas Berķenelē speciāliste, Daugavpils novads: Pirmo reizi es iepazinu Raini sākumskolā, bet toreiz viņu īsti nepiefiksēju. Otrā un nopietnā mūsu iepazīšanās bija vidusskolā, kad studēju viņa lugas. Skolas laikā Raiņa personībai nepievērsu uzmanību, bet pēdējā laikā esmu mainījusi savas domas par viņu kā vīrieti, ņemot vērā Raiņa attieksmi pret Aspaziju. Foto: Reinis Fjodorovs

Kā nonācāt pie idejas fotografēt šīs sievietes?

Arnis Balčus uzrunāja atsevišķus māksliniekus, mēs vienojāmies par tēmu izvēli un sadali. Sākumā man īpaši neveicās ar tām sievietēm, zvanīju Arnim un prasīju, vai man nevajadzētu tomēr kādu Raini atrast, uz ko viņš atbildēja: „Nē, nē! Tā tēma jau ir aizņemta. Apzināju muzejus, kas saistīti ar Raini un viņa dzīvi, runāju ar sievietēm, kuras tajās vietās strādā. 

Vai šīs sievietes uzreiz piekrita fotografēties, vai kāda bija arī jāpierunā?

Sievietes bija ļoti pretimnākošas un labprāt iesaistījās, bet interesantākais laikam bija tas, ka viņas vēlējās kontrolēt gala iznākumu. Varbūt ne tik daudz pat to, kā viņas tiek attēlotas, bet to, ko viņas sacīja, – tas arī ir publicēts avīzē. Rainis viņām visām ir kaut kas cēls un nozīmīgs, tāpēc viņas vēlējās atbilstoši uzvesties un izteikties. Pārsvarā visas runāja par to, cik Rainis ir svarīgs viņām pašām un cik liela nozīme viņa literārajai darbībai, ik pa laikam citējot arī kādu Raiņa izteikumu. Savukārt fotogrāfijās viņas visas vēlējās tikt attēlotas noteiktā veidā, kas saskanētu ar viņu pašu priekšstatu par sevi, vai radīt tēlu, kādu viņas vēlas par sevi sniegt plašākai sabiedrībai. Fotogrāfijā nav iespējams attēlot cilvēku, kāds viņš ir dzīvē, jo tēls jebkurā gadījumā tiek konstruēts. To ietekmē gan daudzi tehniski aspekti, gan arī tas, ka cilvēki uzreiz konstruē sevi kameras priekšā. Tā ir viena liela konstrukcija, tur nav nekā objektīva, no cilvēka fotogrāfijā, manuprāt, nav pilnīgi nekā. Noķert cilvēku fotogrāfijā tādu, kāds viņš ir patiesībā, nav iespējams. 


Gaida Jablovska, Raiņa un Aspazijas mājas vadītāja, Rīga: Ar Raini es iepazinos agrā, agrā bērnībā, kad mamma man lasīja priekšā Raiņa bērnu dzejoļus. Pēdējā laikā par Raini kā personību izskan dažādi viedokļi un interpretācijas, bet es uzskatu, ka ir lietas, kuras mēs nevaram zināt, un tām būtu jāpaliek noslēpumā. Foto: Reinis Fjodorovs

Kā izvēlējāties fonus, uz kuriem sievietes tika fotografētas?

Gribēju šīs sievietes attēlot gultās, jo tās ir gandrīz visos memoriālajos muzejos. Kāpēc tieši gultās? Tāpēc, ka šajos muzejos strādā tikai sievietes, kuras lielu savas dzīves daļu veltījušas šim vienam vīrietim – Rainim. Tā savā ziņā ir diezgan intīma nodarbošanās, un gulta likās atbilstoša, lai viņas dokumentētu šo muzeju vidē. 

Cik jums pašam Raiņa daiļrade ir svarīga?

Es līdz galam Raini neesmu sapratis, bet mani viņš ir interesējis kā personība. Pareizāk sakot, mani vairāk interesē viņa attiecības un dzīve, nevis literārā darbība. Viņa darbi man ir par smagnēju. Mani, piemēram, interesē viņa attiecības ar Aspaziju, Raiņa mīļākās un tas cilvēciskais aspekts, kas vijas ap viņa dzīvi. 


Solvita Brūvere, muzeja „Jasmuiža“ vadītāja, Aizkalnes pagasts: Sākumā, kad es iepazinos ar Raini, viņš man likās smags, iespējams, tāpēc, ka mums bija stingra skolotāja. Strādājot šeit, es viņu ieraudzīju citā gaismā – kā kautrīgu un pesimistisku pusaudzi, kurš bija iemīlējies Teklā, saimniecības dienesta meitā. Foto: Reinis Fjodorovs

fjodorov.lv