ZIŅAS  
Viktorija Malkova un Poļina Moskvina. No ekspozīcijas “Darbības gaidīšana / Suspense.” Foto: Kultūras fonds “Jekaterina”

Kas rudenī notiek Maskavā un Sanktpēterburgā? 0

Arterritory.com iesaka septiņus interesantus mākslas notikumus

Arterritory.com
15/09/2015

MASKAVA


VDNH. 
(c) Vogelsangfilm

Sestā Maskavas laikmetīgās mākslas biennāle
22. septembris - 1. novembris, 2015

Divpadsmit pastāvēšanas gados Maskavas laikmetīgās mākslas biennāle savu vietu zem saules ir izcīnījusi, lielā mērā pateicoties sadarbībai ar izciliem māksliniekiem, kuratoriem, kritiķiem un filozofiem, un arī tāpēc, ka galvenajai ekspozīcijai jeb pamatprojektam tiek izraudzītas neparastas vietas. Šai ziņā Sestā Maskavas biennāle paliek uzticīga savām tradīcijām, taču tās struktūra ir mainījusies.

Pirmās desmit dienas būs “procesa daļa”, tā ietvers plašu diskusiju un performances. Otrā būs “ekspozīciju daļa”, kas ilgs visu turpmāko mēnesi, un tās ietvaros tiks rādīti “procesa daļā” tapušie darbi. Starptautiskā ekspertu padome lēma, ka pamatprojekta kuratori būs Antverpenes laikmetīgās mākslas muzeja MUHKA direktors Bārts de Bāre (Bart De Baere), Roterdamas Laikmetīgās mākslas centra Witte de With direktore Defne Aijasa (Defne Ayas) un Vīnes Kunsthalle direktors Nikolauss Šafhauzens (Nicolaus Schafhausen).

Biennāles pamatprojekts būs skatāms VDNH (Tautsaimniecības sasniegumu izstāžu centrā). No 22. septembra līdz 1. novembrim Centrālajā paviljonā notiks publiskas diskusijas, krievu un citzemju mākslinieku, pazīstamu zinātnieku un sabiedrisko darbinieku meistarklases. Tāpat desmit dienas šeit strādās mākslinieki, kas, skatītājiem klātesot, radīs darbus un demonstrēs performances. Mākslinieki (viņu vidū arī Flaka Haliti, Rana Hamade, Fabriss Ibērs, Sučana Kinošita, Hanna Liparda, Ho Cunjens, Antons Vidokls, Pēters Vehtlers, Ču Žiži, Amālija Ulmane u.c.), rakstnieki (Miana Miana), kulturologi un ekonomisti (Saskija Sasena, Toms Makdonafs, Maija van Limputa, Janis Varufakis) meklēs atbildes kā uz visaptverošiem jautājumiem – Kādas ir pamatnostādnes labākai dzīvei? Kas esam kā cilvēki, kā pilsēta, kā tauta? u.c. – , tā uz konkrētiem – Kam līdzināsies Maskava nākotnē? – , beigu beigās nonākot līdz vienam vienīgam – Kā lai visi sadzīvojam? Pēc šīs “kopā-būšanas” desmit dienu garumā, mākslinieku radītie darbi, fotogrāfijās un video dokumentētās diskusijas un performances būs apskatāmas izstādē, kas notiks no 2. oktobra līdz 1. novembrim. Biennāle kļūst par mēģinājumu kolektīvi sadzīvot kopīgas izpausmes formā. 

Bez pamatprojekta Maskavas biennāle piedāvās programmas –  “Speciālie viesi”, “Speciālie projekti” un “Paralēlā programma” – , kas iepazīstinās skatītājus ar māksliniekiem, kuru darbi nosaka laikmetīgās mākslas veidolu. Interesantākos Krievijas un citzemju kuratoru darbus eksponēs labākajās izstāžu zālēs, arī Valsts Tretjakova galerijā, Maskavas laikmetīgās mākslas muzejā, Laikmetīgās mākslas muzejā “Garāža”, Ebreju muzejā, Tolerances centrā un daudzviet citur. Kopumā šogad biennāles ietvaros varēs iepazīties ar 80 projektiem 40 izstāžu laukumos.

Maskavas Sestās biennāles ģenerālsponsors ir Rietumu banka, kas tradicionāli atbalsta projektus Latvijas un Krievijas kultūras apmaiņas laukā. Latvijas māksliniekus biennāles programmā pārstāvēs Ieva Epnere.

www.6th.moscowbiennale.ru

Boriss Markēvičs. “Es – grafiķis”
Galerija ARTSTORY
10. septembris - 9. oktobris, 2015

Boriss Markēvičs ir viens no tiem, kas uz 1950.–1960. gadu robežas realizēja īstu revolūciju grafiskajā mākslā un grāmatu ilustrācijā. Viņš atteicās no tolaik valdošā vēstošās ilustrēšanas principa, tā vietā izmantojot dzīvu, ekspresīvu zīmējumu ar spalvu vai otu. Markēvičs ieraudzīja grāmatu kā vienotu veselumu, kur visi elementi, sākot ar šriftu un beidzot ar ilustrāciju, ir vienas rokas zīmēti. Šriftu dizaina jomā Markēvičs lauza ierastās pareizās rindu horizontāles, krasi mainīja zīmju proporcijas, piedāvādams dzeloņainu burtu zīmēšanas plastiku. Katrai grāmatai mākslinieks piemeklēja atšķirīgu plastikas atslēgu.

Ekspozīcijā būs ap trīssimt Borisa Markēviča (1924–2002) darbu, kas radīti visa mūža garumā. Paši agrīnākie akvareļi tapuši 1950. gados, vēlākie grafikas darbi – 90. gadu beigās. Izstāde ir gan hronoloģiski aptveroša, gan žanriski un tematiski bagātīga. Te redzami visi mākslinieka profesionālās izpausmes veidi: akvareļi, grāmatu vāki, šriftu kompozīcijas, pastmarku skices, Zoščenko, Šukšina, Rasputina, Puškina, Bulgakova un citu krievu un cittautu autoru grāmatu ilustrācijas. Retrospektīvai par godu galerija ARTSTORY laiž klajā Mihaila Zoščenko krājumu “Astoņi stāsti” ar Borisa Markēviča ilustrācijām. Šī grāmata autora variantā iznāks pirmoreiz – četrdesmit četrus gadus pēc tās tapšanas.

www.art-story.com

Vasīlijs Slonovs. Apokalipses vatņiki
Galerija 11.12, Vinzavod
18. septembris - 30. oktobris, 2015

Vasīlija Slonova gleznu, mākslas objektu un instalāciju pamats ir vate un tās dažādās metamorfozes. “Pēdējā laikā vārdu ‘vate’ bieži lieto kā lamuvārdu, un šo lamu burvestība ir radniecīga krievu “mātes valodas” jeb mata burvestībai. Piecas galvenās saknes, no kurām izriet mūsu mats, vispirmām kārtām pārsteidz ar savu polisemantiskumu un vitalitāti. Tāpat arī vate. Skaidrs, ka no liberāļa pozīcijām jebkurš patriots, protams, ir vatņiks. Tomēr arī radikālis, ņemdams priekšā liberāļus, un, izsmeldams ierastākus apzīmējumus, var izmest: “Eh, vate vatainā…””, spriež Vasīlijs Slonovs. Izstāde būs daudzveidīga: “vatainās acis”, “vates globuss”, “vates fallaimitators”, “vatamobīlis”, “vates prezidenta biste”, “vates tesmenis” utt. Gleznas, instalācijas un citi mākslas objekti.

“Vasīlijs Slonovs ir pārliecināts, ka laikmetīgs mākslinieks, pirmkārt, ir tas, kurš prot domāt, nevis tas, kurš prot zīmēt. Viņam ir bijis daudz personālizstāžu, un visās autors izsakās drosmīgi, nebaidīdamies no epatāžas.” 

www.winzavod.ru

Jevgēņijs Antufjevs. “Nemirstība uz mūžu”
Maskavas laikmetīgās mākslas muzejs
15. septembris - 18. oktobris, 2015

Maskavas laikmetīgās mākslas muzejs piedāvā 2009. gada Kandinska prēmijas laureāta Jevgēņija Antufjeva izstādi “Nemirstība uz mūžu”. Vērienīgais krievu kultūras fenomena pētījums, izmantojot dažādus medijus, iegūst grandiozas instalācijas aprises. Tā aizņems visu muzeja trešo stāvu Petrovkas ielā 25. Mākslinieks pievēršas krievu kultūras ģēniju – Ļeva Tolstoja un Annas Pavlovas – tēliem. Ar Maskavas restorānos baudāmo kūciņu “Anna Pavlova” porcelāna replikām un Ļeva Tolstoja kapavietas foto uz atklātnēm Antufjevs ironiski liek padomāt par pārsteidzošo objektu fetišizācijas fenomenu, par personības kultu, kas projicējas uz šiem objektiem. Autors izstādes kontekstā prasmīgi ievij privātus, ģimeniskus stāstus, tādējādi tos iemūžinādams uz visiem laikiem. Tautiski izšuvumi uz antīkiem audumiem no māmiņas pūra lādes, paslēpušies no ārpasaules, rāmjos zem stikla iekonservēti savā autentiskumā. Grafikas darbi, ko pēc ārsta ieteikuma pēc insulta radījusi mākslinieka vecmāmiņa, aizpilda veselu zāli. Zīmējumos, kas šķiet bērnišķīgi un neveikli, paveras vesels no atmiņām izausts dzīvesstāsts.

Antufjevs salasa pasaulē izklīdušos krievu kultūras elementus un savieno vēsturiskās atmiņas plūsmā. Šāda sintēze rada jaunu, savā būtībā utopisku, tomēr vienlaikus arī pilnīgi reālu redzējumu. Projektā iekļautie videomākslas darbi, izšuvumi, grafikas, fotogrāfijas un objekti veido vienotu ainu, vedinot domāt par kultūras koda patieso būtību, un formulē tā nemirstības avotu. 

www.mmoma.ru

Viktorija Malkova un Poļina Moskvina. “Darbības gaidīšana / Suspense
Kultūras fonds “Jekaterina”
17. septembris - 1. novembris, 2015 

Izmantojot arheologu metodes un vēsturiskās rekonstrukcijas pieredzi, projekta “Darbības gaidīšana” autores atjauno no izbrāķētiem fotoattēliem un neveiksmīgām pašbildēm sastāvošo mūsdienu “kultūrslāni”. Lielo ātrumu un mobilo tehnoloģiju laikmets ļauj fiksēt visus nejaušos dzīves momentus, taču neatstāj laiku to apjēgšanai un emocionālai pārdzīvošanai. Iespaids no kalnu ainavas, sporta sacīkstēm vai snovbordista košā tērpa “dzīvos” labi ja minūti – kamēr efektīgais ieraksts būs redzams sociālās vietnes lentā. Izraudamas šos momentus no laika plūsmas un ieceldamas tos mākslas kategorijā, mākslinieces rada jaunu telpu, kas ļauj piešķirt citu jēgu pazīstamiem sižetiem un tēliem.

Lai sasniegtu savu mērķi autores, kas tradicionāli strādā instalācijas žanrā, pievēršas klasiskiem tēlotājmākslas veidiem – glezniecībai un tēlniecībai. Daļa no izstādītajiem darbiem patiešām ir gleznas un skulptūras ierastajā izpratnē. Taču ekspozīcijas garumā ar tām notiek pamanāmas metamorfozes: gleznas pārvēršas par trīsdimensiju instalāciju, kas brīžiem veido kontaktu ar skatītāju, un polihromā skulptūra tiecas parādīt nepabeigtas kustības mirkli. Sērija “Izdzēst attēlu / Delete Image” sastāv no trīsdimensiju paneļiem, kas virza skatītāja kustību zālē un vienlaikus imitē slaloma trasi. Leņķī salocītas gleznas līdzīgi saburzītai fotogrāfijai veido brīvi stāvošu trīsdimensiju formu, kas daļēji uzņēmusies skulptūras funkciju. Izstādes beidzamajā zālē eksponētajā instalācijā “Track” gleznas imitē ekrānu sienu sporta sacīkšu translācijai. Instalāciju pavada skaņa: dzird vēja šalkas kalnos, sportistu slīdēšanu pa nogāzi. Taču uz milzīgās, no astoņpadsmit kvadrātveida audekliem sastāvošās ekrānu sienas redzamas vien sniegadēļu un slēpju atstātās pēdas – arī sniegbaltais lauks saspringti gaida darbību.

www.ekaterina-fondation.ru

SANKTPĒTERBURGA


Mu Boyan
darbs. Publicitātes attēls

Ķīnas laikmetīgā māksla. Tagadnes atbrīvošana no Pagātnes
Loft Project Etagi
3. - 23. septembris, 2015

2015. gada 3. septembrī kultūras centrā Loft projekt Etaži atklāja vērienīgu izstādi “Ķīnas laikmetīgā māksla. Tagadnes atbrīvošana no pagātnes”. Tajā piedalās 37 mākslinieki no Pekinas, Honkongas, Taipejas, Tjanczjiņas, Guančžou, Čanšas, Šenjanas un ķīniešu izcelsmes mākslinieki, kas dzīvo Francijā, Šveicē, Zviedrijā, ASV. Izstādē pārstāvēta glezniecība, tēlniecība, videomāksla, performance, instalācija, jauno mediju māksla – kopā 61 darbs.

Preses relīze par šo izstādi vēsta, ka “20. gadsimtā Ķīnas laikmetīgā māksla ir veikusi sarežģītu ceļu no sabiedrības un oficiālās mākslas kritikas līdz dziļai interesei par savām saknēm… Arvien vairāk mākslinieku pievērš uzmanību kultūras transformācijai, mēģina rast saikni starp mūsdienu dzīvi un tradīcijām. Ķīniešu mākslā šobrīd noteicošais ir ķīniešu stils, tomēr šī aizraušanās ne mazākajā mērā nelīdzinās tam, ko pirms divsimt gadiem piedzīvoja Eiropa. Tā nav citu estētiskajām kaislībām izdabājoša rotaļāšanās ar eksotiku, bet gan savas pašu tradīcijas kritiska izvērtēšana un tās turpmāka reģenerēšana. Šai izstādei izraudzītie mākslinieki, darbojoties dažādos žanros un izmantojot dažādus paņēmienus, saista savu darbību ar ķīniešu kultūras tradīciju.” 

www.loftprojectetagi.ru

Jevgēņijs Jufits. “Pozitīvais regress”
Namegallery
25. septembris - 14. novembris, 2015

4. septembrī laikmetīgās mākslas galerija Namegallery savu jauno izstāžu sezonu atklāja ar Jevgēnija Jufita personālo projektu “Pozitīvais regress”. Izstāžu telpā ir eksponēti mākslinieka jaunākās gleznas un ar pinhole kameru uzņemtās ainavu fotogrāfijas. Īpaši projektam “Pozitīvais regress” Jufits ir uzgleznojis vērienīgus triptihus, kas atgādina fragmentus no melnbaltajām filmām par tumšo spīdekļu un dzeloņstiepļu aizpasauli. Šo audeklu galvenie varoņi ir šaušalīgi un vienlaikus groteski zooantropomorfi radījumi, kas, saķēdējušies virtenēs, vai nu alkst viens otru saplosīt, vai arī saplūst mīlas ekstāzē.

ARHĪVS: Intervija ar Jevgēņiju Jufitu (krievu valodā)

“Jufita nekrojaunrade kļūst arvien aktuālāka mūsdienu pasaulē, ko, cita starpā, raksturo neopozitīvisms zinātnē ar tā ticību zinātniski tehniskajam progresam. Projekta nosaukums ir “Pozitīvais regress”, un tas norāda uz tā dēvēto “augsti tehnoloģisku plānprātu”: evolucionējot, mašīnas kļūst arvien gudrākas, un tā dēvētajam lietotājam arvien mazāk nepieciešams pašam savs prāts,” – uzskata izstādes kurators, Zigmunda Freida Sapņu muzeja dibinātājs un žurnāla “Kabinets” galvenais redaktors Viktors Mazins. 

namegallery.ru