ZIŅAS  
Elmers Boks filmā „Eizenšteins Gvanahvato“. Publicitātes attēls

Rudens sezonas kultūras esence 0

Arterritory.com
03/09/2015 

Kas notiek Rīgas kultūras dzīvē no septembra līdz gadu mijai? Baltijas jūras dokumentālo filmu forums jau ir iesācies, tūlīt, tūlīt startēs lielākais rudens laikmetīgās mākslas festivāls “Survival K(n)it, uz pēdām min arī Jaunā teātra festivāls “Homo Novus” un kultūras forums “Baltā nakts”, bet sākot no nākamās nedēļas priekšā vēl virkne vizuālās mākslas, teātra, kino un mūzikas norišu. Piedāvājam 15 spilgtāko kultūras notikumu izlasi.


Marsela Dišāna balvas 2010 laureāts Sipriens Gaijārs. „TBT.“ 2015. Paldies Galerie Bugada & Cargnel,
Parīze. Privātkolekcija, Parīze

IZSTĀDE „LE CAMBRIOLEUR / KRAMPLAUZIS“
Rīgas Mākslas telpa
- 5. septembris - 20. novembris, 2015 -

Septembris Rīgas Mākslas telpā iesākas ar līdz šim Latvijā lielāko Francijas laikmetīgās mākslas izstādi. Tajā apkopoti 56 mākslinieku darbi no sešām Francijas privātkolekcijām, kas tapuši laikā no 1998. gada līdz mūsdienām. Izstāde iekļauj gan atzinību ieguvušu mākslinieku veikumu, gan pavisam jaunu mākslinieku darbus, pārstāvot visus mākslas izteiksmes veidus. Kolekcijas un līdz ar to arī izstāde atspoguļo sava laika garu un izteiksmes brīvību, sniedzot vērtīgu ieskatu Francijas laikmetīgās mākslas pašreizējā dinamikā un privāto kolekcionāru ieguldījumā.

ARHĪVS: Intervija ar ADIAF prezidentu, franču mākslas kolekcionāru Žilu Fušu

Šo privātkolekciju veidotāji ir Starptautiskās Francijas mākslas izplatīšanas asociācijas ADIAF biedri. Tā ir organizācija, kas atbildīga arī par Francijas laikmetīgās mākslas apbalvojuma Marsela Dišāna balvas iedibināšanu 2000. gadā, partnerībā ar Pompidū centru. Dišāna balva ir kļuvusi par vienu no prestižākajām laikmetīgās mākslas balvām un guvusi starptautisku ievērību, ik gadu izvēloties vienu laureātu no četriem nominētiem franču vai Francijā rezidējošiem māksliniekiem, kas darbojas vizuālajā mākslā.

makslastelpa.riga.lv


Kristaps Kalns un Sarmīte Māliņa. Foto: Agnija Grigule

SARMĪTE MĀLIŅA, KRISTAPS KALNS. „BAILES NAV“
Galerija „Alma“
- 7. septembris - 11. novembris, 2015 -

Par satraucošu notikumu Rīgas rudens sezonas izstāžu dzīvē varētu kļūt Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstāde „Bailes nav“. Abi mākslinieki kopā strādā jau vairāk nekā desmit gadus. Viņu radītajiem objektiem un instalācijām raksturīgs vērienīgums, idejiskā un sensitīvā daudzietilpība. Viņu personiskie stāsti aptver plašu sajūtu lauku, uztaustot sen neaiztiktu emociju stīgas. Viņiem viss ir īsts, tāpat kā piedzimšana un nāves neizbēgamība.
Jaunākajai izstādei Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns radījuši gluži vai relikvijām pietuvinātus objektus – melni lakotie, gludi pulētie masīvkoka darinājumi pauž rūgtu apzināšanos, ka iekšējā brīvība (būt, vilties, ticēt, ļauties) lēnām nosmok gadu sacementētajā ķermenī.

ARHĪVS: Arterritory fotostāsts. Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns

Mākslinieku dueta iepriekšējā izstāde „Pacieties“ bija skatāma 2012. gadā LNMM izstāžu zālē „Arsenāls“. 2008. gadā abu kopdarbs „Mīlestība nekad nebeidzas“ saņēma laikraksta „Diena“ Gada balvu kultūrā un bija izvirzīts Purvīša balvai.

www.galerija-alma.lv


Elmers Boks filmā „Eizenšteins Gvanahvato“. Publicitātes attēls

BALTIJAS PĒRLE
k/t „Splendid Palace” un „Kino Citadele” 
- 17.-21. septembris, 2015 -

Festivāls „Baltijas pērle“ arī šogad iecerējis iepriecināt savu skatītāju ar kinematogrāfa spilgtām personībām un izciliem veikumiem. Festivāla programma ir orientēta uz aktuālām, intelektuāli rosinošām filmām, bet tajā iekļautas arī kinovēstures pērles.

Izvēloties dažas filmas no „Baltijas pērles“ programmas, noteikti jāmin skandalozāko pieteikumu 2015. gada Berlīnes kinofestivālā – Pītera Grīneveja jaunāko filmu „Eizenšteins Gvanahvato“ par Sergeja Eizenšteina pavadīto laiku Meksikā, kas apvērsa viņa priekšstatus par pasauli.

Interesi raisa arī Endrjū Heja filma „45 gadi“ ar Šarloti Remplingu un Tomu Kortniju galvenajās lomās. Kinolenta saņēma 65. Berlīnes starptautiskā kinofestivāla divus „Sudraba lāčus“, kā arī Edinburgas kinofestivāla balvu kā „Labākā britu spēlfilma“.

Eksotisku noskaņu cienītājiem festivāla programma piedāvā irāņu režisora Džafara Panahi filmu „Taksometrs“ – 65. Berlīnes kinofestivāla „Zelta lāča“ un FIPRESCI balvas laureāti. Tā ir filma-ceļojums pa Irānas galvaspilsētu Teherānu automašīnā, ko stūrē pats valdošā režīma nežēlastībā kritušais režisors.

Vēl viena „Sudraba lāča“ ieguvēja – režisora Alekseja Germana jaunākā filma „Zem elektriskajiem mākoņiem“ stāsta par iespējamiem tuvās nākotnes notikumiem Krievijā.

Režisors Terenss Maliks ir unikāla, dzīva leģenda. „Baltijas pērles“ programmā šogad ir iekļauts viņa režisētais jaunākais darbs „Kausu bruņinieks“, kurā spēlē vesela zvaigžņu plejāde – Džo Manganjello, Natālija Portmane, Keita Blānšeta, Kristians Beils, Izabella Lūkasa, Antonio Banderass.

Ja rudens noskaņās tomēr rodas vēlme pievērsties kino klasikai, festivāls piedāvā trīs „Oskarus“ ieguvušo „Kasablanku“ (1942) ar Hamfriju Bogartu un Ingrīdu Bergmani galvenajās lomās vai Pītera Bogdanoviča 1976. gadā tapušo filmu „Sapņu fabrika“ (Nickelodeon), kas bijusi nominēta balvai „Zelta lācis“. 

www.balticpearl.lv 


Festivāla „2ANNAS“ publicitātes attēls

RĪGAS STARPTAUTISKAIS FILMU FESTIVĀLS “2ANNAS”
k/t “Splendid Palace”, “K.Suns”, “Kino Bize”, KKC
- 22.-27. septembris, 2015 -

Vērienīga solās būt festivāla “2ANNAS” filmu programma, kurā kopumā gan konkursa skatēs, gan tematiskajās programmās būs iespēja noskatīties vairāk nekā 100 filmu, tajā skaitā visdažādāko žanru īsfilmas – spēlfimas, animācijas, eksperimentālās un dokumentālās filmas – un Baltijā veidotas pilnmetrāžas filmas. Īsfilmu programmā, piemēram, redzēsim Eiropas kino akadēmijas balvai nominēto Morgana Knibes dokumentālo filmu par tik aktuālo bēgļu tēmu „Kuģa bojāeja“, Annelijas Borosas dokumentālo filmu „Marss tuvāk“ par došanos uz tuvāko kaimiņu planētu, kur viens no varoņiem ir latvietis Pauls Irbiņš, tāpat programmā iekļauta arī asprātīgā un Tamperes starptautiskajā festivālā apbalvotā Viljama Gereta animācijas filma Slaves of the Rave.

Baltijas filmu konkursa finālā iekļuvušas divas filmas no Latvijas, kas festivālā piedzīvos savu pirmizrādi, – Lailas Pakalniņas filma “Konfektes” un Reiņa Spailes “Tukšās zemes ritmi”. Bez tām programmā būs skatāms arī Edmunda Jansona, Jurģa Krāsona, Staņislava Tokalova un Lizetes Murovskas veikums. Vēl vairāk – festivāls “2ANNAS” piedāvā lielisku iespēju uzzināt, kas jauns noticis Lietuvas un Igaunijas kino.

www.2annas.lv


Publicitātes attēls

RUDENS KAMERMŪZIKAS FESTIVĀLS
Dzintaru koncertzāle, Rīgas Doms, Mākslas muzejs “Rīgas Birža”
- 18. septembris - 16. oktobris, 2015 -

Kamermūzikas smalkumus pasaulslavenu mūziķu izpildījumā Latvijas vairākās pilsētās piedāvā Rudens kamermūzikas festivāls – no Vīnes klasiķu skaņdarbiem un meditatīvas klaviermūzikas līdz latviešu komponistu kamermūzikai un pirmatskaņojumiem.

18. septembrī Rudens kamermūzikas festivāla atklāšanas koncertā Dzintaru koncertzālē uzstāsies viens no pasaulē vadošajiem stīgu kvartetiem Cuarteto Casals no Spānijas un atskaņos Jozefa Haidna, Volfganga Amadeja Mocarta un Franča Šūberta mūziku.

Festivāla īpašais notikums 26. septembrī Rīgas Domā būs mūzika no Arvo Perta albuma Adam's Lament, kas saņēmis Grammy mūzikas ierakstu balvu. To atskaņos Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga, Igaunijas filharmonijas kamerkoris, Tallinas kamerorķestris, Vox Clamantis un solisti diriģenta Tenu Kaljustes vadībā.

Savukārt 7. oktobrī Mākslas muzejā “Rīgas Birža” pianists Juris Žvikovs atskaņos amerikāņu konceptuālista Džona Keidža neparasti veidoto sonāšu un interlūdiju ciklu. 12. oktobrī koncerts notiks Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolā, bet 14. oktobrī Ventspils kultūras centrā. 

www.latvijaskoncerti.lv


(Fragments.) Maija Kurševa. Mother Line

PAŠPORTRETS
Māksla XO galerija
- 24. septembris - 17. oktobris, 2015 -

Lai arī pašportreta žanrs nav zaudējis aktualitāti visas mākslas vēstures gaitā, Rīgas mākslas dzīvē pašportrets kā tēma šogad, šķiet, ir īpaši aktuāla. “Māksla XO” galerijā gaidāmā izstāde sola atspoguļot 28 mūsdienu mākslinieku neierobežotās sava tēla reprezentācijas iespējas. Tēma apvienos gan Latvijas mūsdienu mākslas klasiķu, gan jauno autoru interpretācijas par sevi un sava laikmeta portretu, izmantojot visdažādākos medijus – glezniecību, zīmējumu, grafiku, tēlniecību, video –, un formu – no pilnīgas abstrakcijas līdz hiperreālismam.

Izstādē piedalās – Anna Afanasjeva, Jānis Blanks, Ilmārs Blumbergs, Harijs Brants, Normunds Brasliņš, Kristians Brekte, Jana Briķe, Andris Eglītis, Kristaps Ģelzis, Anna Heinrihsone, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Zane Iltnere, Ritums Ivanovs, Atis Jākobsons, Frančeska Kirke, Tatjana Krivenkova, Ginters Krumholcs, Maija Kurševa, Ģirts Muižnieks, Katrīna Neiburga, Madara Neikena, Reinis Pētersons, Raimonds Staprāns, Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Kristaps Zariņš, Otto Zitmanis.

www.makslaxogalerija.lv


Kristaps Ģelzis. „Rīgas atslēgas.“ 2007. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš 

AKVARELIS LATVIJĀ. 19.-21. GADSIMTS
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls“ 
- 25. septembris - 20. decembris, 2015 -

No septembra Rīgā skatāma vērienīgākā akvareļu izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturē. Gaismā izcelti darbi, kas iezīmē akvareļtehnikas daudzveidīgo lietojumu vēsturiskā, mitoloģiskā un sadzīves žanra, portreta, akta, ainavas un klusās dabas kompozīcijās, kā arī grāmatu ilustrācijās un teātra kostīmu skicēs.

Izstāde iekļaus teju vai visu Latvijas mākslas vēsturi – no 19. gadsimta baltvācu mākslinieku Johana Kristofa Broces, Johana Lēbrehta Eginka, Jūliusa Dēringa akvareļiem un latviešu profesionālās mākslas klasiķu Kārļa Hūna, Ādama Alkšņa, Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Vilhelma Purvīša darbiem caur latviešu modernistu un padomju laika spožāko akvareļgleznotāju sniegumu līdz mūsdienu interesei par „tīro” akvareli Kristapa Ģelža, Ievas Jurjānes, Kristiana Brektes un Helēnas Heinrihsones daiļradē. 

www.lnmm.lv


Kadrs no Kriša Salmaņa videodarba izstādei „Lielāks miers, mazāks miers“

„LIELĀKS MIERS, MAZĀKS MIERS“
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
7. oktobris - 15. novembris, 2015

No oktobra mākslas programmas „Tête-à-tête 2015“ ietvaros Rīgā, Dzelzceļa vēstures muzeja telpās, notiks kuratores Helēnas Demakovas veidota laikmetīgās mākslas izstāde „Lielāks miers, mazāks miers“. Tajā savu jaunāko veikumu piedāvās dažādos medijos strādājoši mākslinieki, kuri „aicināti atsaukties gan uz individuāliem, patību veidojošiem apziņas elementiem, kas saistīti ar vēlmi pēc miera, gan uz plašākām dabas un sabiedriskajām kustībām, kuras ir lielākā vai mazākā mērā mieru radošas vai postošas.“ Domājot par mieru dažādos aspektos – piesaucot harmoniju un apskaidrību, dažādas miera metaforas, mieru savienojumā ar nemieru, mieru, samierinoties ar nāvi, mieru kā mūsu kultūras ideālu – izstādē piedalās Aigars Bikše, Māra Brīvere, Krista un Reinis Dzudzilo, Barbara Gaile, Indriķis Ģelzis, Ieva Kaula, Ernests un Andrejs Kļaviņi, Maija Kurševa, Imants Lancmanis, Liene Mackus, Līga Marcinkeviča, Darja Meļņikova, Kaspars Podnieks, Mārtiņš Ratniks, Ieva Rubeze, Inta Ruka, Krišs Salmanis, Zane Tuča, Evita Vasiļjeva, Vilnis Vītoliņš un Brigita Zelča-Aispure.

www.teterevufonds.lv


Publicitātes attēls

IZSTĀDE DATA DRIFT UN KONFERENCE RENEWABLE FUTURES
kim? Laikmetīgās mākslas centrs
- 8. oktobris - 22. novembris, 2015 -

Tiem, kas ar nepacietību gaida ikgadējo RIXC mākslas un zinātnes festivālu, kas iepriekš bija zināms kā „Māksla+Komunikācija“, jāzina, ka šogad Jauno mediju kultūras centrs iecerējis manifestēt jaunu post-mediju situāciju – savīt informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

RIXC izstādē Data Drift, kas notiks kim? Laikmetīgās mākslas centrā, piedalīsies mākslinieki no vairāk kā 8 pasaules valstīm. Izstādes līdzkurators ir Ļevs Manovičs – viens no vadošajiem teorētiķiem jaunajā multimediju, mākslas un digitālās kultūras jomā.

Izstādi papildinās konferenču sērija Renewable Futures („Atjaunojamā nākotne“), kas veidos jaunus saskarsmes laukus starp tradicionāli nošķirtām sfērām – mākslu un zinātni, akadēmisko pētniecību un neatkarīgām radošām praksēm, ilgtspējīgu biznesu un sociālo līdzdalību 21. gadsimtā. Pirmā konference notiks Rīgā no 8. līdz 10. oktobrim, tās darbība primāri fokusēsies uz mākslas transformāciju potenciālu post-mediju stāvokļos, atsaucoties uz vairāku mediju pētnieku viedokļiem par to, ka šobrīd vairs nepastāv neviena medija, kas dominētu laikmetīgās mākslas praksēs, tās labāk nodarbojas ar kritisko domāšanu un „laikmetīgumu“. 

www.rixc.org


The Peter Brötzmann Octet. Skaņdarbs no albuma Machine Gun. 1968 

SKAŅU MEŽS
Koncertzāle „Palladium, mūzikas nams „Daile“
- 2., 9., 10. oktobris, 2015 -

Nepieradinātās mūzikas festivālā „Skaņu mežs 2015“ šogad noteikti jāpamana elektroniskās mūzikas klasiķa Squarepusher un brīvās improvizācijas veterāna Pētera Brocmana koncerti.

Kad 1990. gadu vidū izdevniecība Warp Records revolucionēja muzikālo ainavu un reivu scēnu ar līdz tam nedzirdētu indie un elektroniskās mūzikas sajaukumu, Squarepusher bija viens no trim izdevniecības “vaļiem”, līdzās Aphex Twin un duetam Autechre. Viņš ir pirmais no trijotnes, kas uzstājas Baltijā. Warp Records no citiem tolaik strauji plaukstošās elektroniskās mūzikas izdevējiem atšķīrās ar to, ka viņi, iespējams, iepriekšējo Šefīldas muzikālo tradīciju ietekmēti, spēja piedāvāt emocionālu un humānu elektronisko mūziku, ne vien tolaik dominējošās sintētiskās un futūristiskās tehno vīzijas.

Savukārt Brocmana 1968. gada albums Machine Gun tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem ierakstiem 60. gadu improvizētās mūzikas revolūcijā. Kopš šī albuma iznākšanas Brocmans spītīgi turpinājis radīt mūziku, kas ir, ja ne estētiski, tad saturiski neparedzama, dumpinieciska un pirmatnēji agresīva.

Pēters Brocmans ar savu grupu, kurā ietilpst arī vibrofonists Džeisons Adašēvics un mūziķu tandēms, ko dēvē par vienu no labākajām ritma sekcijām brīvajā improvizācijā – Stīvs Noubls un Džons Edvardss –, „Skaņu mežā“ uzstāsies 9. oktobrī. Savukārt Squarepusher – jau 2. oktobrī!

www.skanumezs.lv


(Fragments.) Rasa Jansone. “Dīvs.” 2015

SĪKAIS
Mūkusalas Mākslas salons
- 8. oktobris - 14. novembris, 2015 -

Mākslinieces Rasas Jansones jaunāko lielizmēra gleznu izstāde “Sīkais” Mūkusalas Mākslas salonā būs kā nākamā sērija autores iepriekšējai personālizstādai “Barošanas migla”, kas notika 2014. gadā un kurā mākslinieces uzmanības centrā bija māte. Rasas Jansones interese par sievietes dzīves līkločiem, viņai kļūstot par māti, tam līdzi nākošās bailes un spriedze, ekspresīvi krāsainajos darbos veidoja spēcīgu dramatismu. Šoreiz tiesības uz galvenā varoņa lomu mākslinieces audeklos piesaka bērns. Vienlīdz ekspresīvi, uztaustot bērniem piemītošo enerģiju un jaudu, jaunajos darbos tā plūst no spilgto krāsu nokaitētajām gleznu virsmām, māksliniece ieved skatītāju abu pušu – mātes un bērna – attiecību virpulī.

www.mmsalons.lv 


Josifs Brodskis un Mihails Barišņikovs. Foto no teterevufonds.lv

BRODSKIS/BARIŠŅIKOVS
Jaunais Rīgas teātris
- No 15. oktobra, 2015 -

Brodska un Barišņikova tikšanās uz Jaunā Rīgas teātra skatuves solās kļūt par nozīmīgu notikumu Latvijas teātra vēsturē. Režisora Alvja Hermaņa veidotajā teātra piedzīvojumā, kas pirmizrādi piedzīvos 15. oktobrī, leģendārais baletdejotājs un aktieris Mihails Barišņikovs ar tekstu un kustību interpretēs Josifa Brodska dzeju.

Mihailu Barišņikovu ar Josifu Brodski saistīja gan cieša draudzība, gan dzīvesstāsts. Abi 1970. gados devās prom no PSRS – Rīgā dzimušais Mihails Barišņikovs emigrēja uz Kanādu un vēlāk uz ASV, kur kļuva par vienu no ievērojamākajiem baleta māksliniekiem, Krievijā dzimušo Brodski 1972. gadā izraidīja no Padomju savienības un viņš pārcēlās uz dzīvi ASV.  Barišņikovs ASV dejojis American Ballet Theater, strādājis New York City Ballet, bijis Amerikas Baleta teātra direktors, premjers un mākslinieciskais vadītājs, kur pats iestudēja baletus. No 1990. gada līdz 2002. gadam Barišņikovs bija vadītājs un galvenais dejotājs laikmetīgās dejas trupā White Oak Dance Project, kuru nodibināja kopā ar horeogrāfu Marku Morisu. 2005. gadā dejotājs Ņujorkā izveidoja Barišņikova Mākslas centru (BMC) – radošas mājas māksliniekiem no visas pasaules.

Brodskis ASV turpināja rakstīt dzeju un strādāja par pasniedzēju augstskolās. Viņa pirmā dzejoļu grāmata, kas tulkota angļu valodā, klajā nāca 1973. gadā. 1987. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

www.jrt.lv


Džīna Roulenda Džona Kasavītisa filmā „Sejas“

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS
- 15.-25. oktobris, 2015 -

Pagājušajā gadā veiksmīgu startu piedzīvojušais Rīgas Starptautiskais kino festivāls šogad turpinās iesākto virzienu, piedāvājot pasaules jaunāko kino, Latvijā tapušas filmas, Ziemeļvalstu kino izlasi, Krievijas dokumentālo kino, kā arī eksperimentālās un īsfilmas.

Piemēram, programmā iekļauta Džona Maklīna pilnmetrāžas debija – ekscentriskais vesterns „Gausie rietumi“, kas saņēmusi neatkarīgā Sundance kino festivāla žūrijas balvu. Festivālā redzēsim arī norvēģa Joahima Trīra darbu „Skaļāk par sprādzieniem“ – režisora trešo veikumu, kas izzina atmiņu un identitātes tēmas.

Lukasa Valenta Rinnera debija pilnmetrāžas kino „Parabellum“ ir anti-blokbāsters – filma aizved prom no notikumu epicentra, atstājot skatītāju neziņā par tuvojošās katastrofas iemesliem, tomēr notur uzmanību no pirmā līdz pēdējam lieliskajam kadram.

Neatkarīgā kino zelta fondu Rīgas Starptautiskajā kino festivālā pārstāv leģendārā amerikāņu kinorežisora Džona Kasavītisa 1968. gada filma „Sejas“. Tā apkopo režisora rokraksta spilgtākās pazīmes. Kasavītiss kopā ar domubiedru grupu un sievu Džīnu Roulendu „Sejas“ veidoja trīs gadus, finansējot filmas uzņemšanu no personīgajiem līdzekļiem.

Kreisā intelektuāļa Edgara Morēna un antropologa Žana Ruša kopīgi veidotā dokumentālā filma „Vasaras hronika“ (1961) seko līdzi vairāku parīziešu ikdienai vienas vasaras garumā. Tas ir saistošs laikmeta vērojums, kurā, caur varoņu dzīvēm un sarunām pievēršoties gan sociālas nevienlīdzības tēmai, karam, koloniālisma sekām un imigrācijai, jau nojaušamas gaidāmās 1960. gadu studentu revolūcijas vēsmas. 

www.rigaiff.lv


(Fragments.) Nikolajs Rērihs. “Līdzcietība.” 1936. LNMM kolekcija 

NIKOLAJS RĒRIHS UN LATVIJA
Mākslas muzejs „Rīgas Birža”
- 14. novembris, 2015 - 31. janvāris, 2016 -

Gada nogali šogad ir iespējams pavadīt ezotēriskās noskaņās – izstāde „Nikolajs Rērihs un Latvija” mākslas muzejā „Rīgas Birža” piedāvās autora mākslas darbu kolekciju, kuru 1930. gados Rērihs atsūtīja uz Rīgu kā dāvinājumu draugiem. Šīs kolekcijas darbi, kas glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, atspoguļo Rēriha Indijas perioda daiļradi.

Līdzās Nikolaja Rēriha radošajam mantojumam izstādē būs skatāmi mākslinieka laikabiedru, draugu – Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, Johana Valtera – un audzēkņu, kuru vidū ir Niklāvs Strunke, Kārlis Miesnieks, Uga Skulme, Jānis Plase, Gustavs Klucis, darbi.

Nikolaja Rēriha dzīve dažādos posmos bija saistīta ar vairākām valstīm – Krieviju, ASV, Indiju un arī Latviju, kur meklējamas viņa senču saknes. Vizuālais materiāls un arhīva dokumenti no vairākiem Latvijas muzejiem, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Valsts vēstures arhīva sniegs iespēju atklāt mākslinieka saikni ar Latviju vairākos aspektos.

2016. gada februārī un martā izstāde tiks eksponēta Sanktpēterburgas Valsts Rērihu ģimenes muzeja-institūta zālēs.

www.rigasbirza.lv


Publicitātes attēls

MISS SO SPA LO REED
kim? Laikmetīgās mākslas centrs
- 5. decembris, 2015 - 17. janvāris, 2016 -

Notikumā starp kūrētu izrādi un nojaušamu personālizstādi zīmes tiks pārprastas, teikumi – pārklausīti un norādes – pārprastas. Ar Vivjenas Grifinas, Kīna Makkona, Džona Heja, Heninga Lindkvista, Ovena Rajena u. c. dalību Kaspara Groševa veidotā izstāde mēģinās atrast mākslinieku, kura sejai rotāt izkārtnes, un to, kura domas tiek domātas.

www.kim.lv