ZIŅAS  
Īslandiešu mākslinieks Ragnars Kjartansons

Labākais performanču mākslinieks – Ragnars Kjartansons 0

Anna Iltnere
24/11/2011

21. novembra vakarā Ņujorkā, noslēdzoties performanču mākslas biennālei Performa, pirmo reizi tika pasniegta Malcom McLaren balva labākajam tās dalībniekam. Virkne mākslinieku Performa piedalās ar speciāli tai radītām, jaunām performancēm. Bowery viesnīcā rīkotajā apbalvošanas ceremonijā starmešu gaismā iznāk mūziķis Lu Rīds (Lou Reed) un korejiešu māksliniece Janga Kima (Young Kim), paziņojot laureāta vārdu – Ragnars Kjartansons (Ragnar Kjartansson, 1976). 35 gadus vecais īslandiešu mākslinieks vienā mirklī kļūst par 10’000 ASV dolāriem bagātāks un šāviena ātrumā ir nonācis mākslas pasaules zenītā, godalgu saņemot par 12 stundu ilgu mākslas darbu Bliss, kurā interesenti varēja noraudzīties un klausīties no pusdienlaika plkst. 12:00 līdz vēlai pusnaktij. Tā ietvaros Kjartansons nemitīgi atkārto delīrisko fināla āriju no Mocarta 1768. gada operas “Figaro kāzas”. Performancē tiek uzburta pilnvērtīgas operas izrādes aina, iesaistot kā orķestri, tā kostīmos tērptus dziedoņu un skatuves dekorācijas. Savdabīgās izrādes skatītājiem bija ļauts brīvi ienākt un iziet no zāles, lai vēlāk atkal atgrieztos. Jāatzīmē, ka oriģinālā attiecīgā operas daļa ir divu minūšu gara. Atliek vien iztēloties iespējamo eiforisko stāvokli, kādā var novest 2 minūšu izspēle uz skatuves dienas garumā.

Uz balvu bija iespējams pretendēt biennāles māksliniekiem, kas nepārsniedz 40 gadu vecuma slieksni, un tā tika piešķirta Performa 11 inovatīvākajai un intelektuālā ziņā provokatīvākajai performancei.

Aktieru ģimenē dzimušais īslandietis Ragnars Kjartansons aptver plašu radošo lauku, kur neiztrūkstoša ir gan mūzika, gan skatuves elementi, un performanču mākslu viņš miksē ar instalācijām, video, arī glezniecību un skulptūru. Lediem klātajā Īslandē, kas kalpojusi par klēpi ne vienam vien ekscentriskam, ar talanta koncentrātu aplaimotam māksliniekam (Bjorka, Sigur Ros kā populārākie piemēri) – arī Ragnars kļuva par vietēju popzvaigzni ar savu grupu Traband. Bērnību viņš vadīja, klausoties, kā vecāki istabā mācās tekstu un iemēģina ainas, proti, nemitīgā kaut kā atkārtošana kaut kur zemapziņā topošajam māksliniekam, šķiet, iegūlās. Ilgums un cilpveida darbības (pats mākslinieks lieto apzīmējumu “performanču cilpas”) ir fiksējamas kā spilgti Ragnara rokraksta elementi, kas jaušami jau studiju laikā un īsi pēc tam. Piemēram, 2001. gada diplomdarbs “Opera”, absolvējot Reikjavīkas Mākslas akadēmiju, izpaudās kā rokoko teātris, kuru Kjartansons izspēlēja savā istabā desmit dienu garumā, katru dienu četras stundas dziedot akapellu. 2005. gadā, savukārt, performancē “Lielais Nemiers” (The Great Unrest), kas notika Reikjavīkas Festivāla laikā, viņš izpildīja blūzu pamestā un nomaļā kultūras centrā – uzturoties tur trīs nedēļas, tērpies kā Vikings. Performanci papildināja viņa paša grieztas un apgleznotas kartona dekorācijas – ledāji, kalni un liesmas. 2009. gadā viņš pārstāvēja Īslandi 53. Venēcijas biennālē.

Malkoms Maklārens (Lielbritānija), kura vārdā balva ir nosaukta, ir leģendārās britu pankroka grupas Sex Pistols “smadzenes”. Septiņdesmito gadu Londonā, plecu pie pleca ar tālaika mīļoto Vivienu Vestvudu kampjot anarhijas gaisu, Maklārens kā menedžeris dibināja dullu jauniešu vēl dullāku ansambli, apvienojot cilvēkus, kuri gandrīz neviens neprata spēlēt tiem piešķirtos instrumentus, bet solists Džons Laidons neprata dziedāt. Kā vēlāk intervijās norādīs grupas dalībnieki, tā izrādījās panākumu formula. Vienmēr švītīgais Maklārens, pēc dabas lecīgs un samērā neciešams tips, 1986. gadā zaudēja pēdējās saites ar jau 1979. gadā pajukošo grupu, – pēc ilgas tiesāšanās ar Sex Pistols solistu, kurš saskaņā ar sev un grupas dalībniekiem (pāragri mirušo Sidu pārstāvēja viņa māte) labvēlīgu spriedumu izcīnīja autortiesības uz grupas skaņdarbiem.

Pērn 8. aprīlī Malkoms Maklārens 54 gadu vecumā aizgāja aizsaulē. Īsi pēc viņa nāves Džons Laidons atzina, ka nekad nerimstošā riešana vienam uz otru bija tas, ar ko Maklārens uzturēja neatslābstošu attīstību. Pēc viņa aiziešanas, Laidonam šķiet, nav vairs tā pretmeta, kuram iebilst vai kuram par spīti kaut ko izdarīt un kaut ko pierādīt. Malkomu Maklārenu bērnībā uzaudzināja viņa vecāmamma, kura bieži esot atkārtojusi “Būt sliktam ir labi, būt labam ir vienkārši garlaicīgi.” 

Datējot balvas priekšvēsturi, jāmin 2009. gads, kad Performa 11 organizatori vērsās pie Malkoma Maklārena, piedāvājot viņam radīt performanci gaidāmajai biennālei. Viņš ierosināja, ka uzstāsies ar lekciju “Jēzus Kristus un desa”, tā atsaucoties uz dadaismu. Atzīmējot Maklārena spilgto talantu uz stāstu stāstīšanu un publisku oratoriju, Stīvens Spīlbergs reiz ir raksturojis viņu kā “režisoru bez kameras”. Klausoties viņa stāstos, radusies sajūta, ka noraugies izrādē. Diemžēl liktenim labpatika plāniem pārvilkt strīpu. Gadu pēc Maklārena nāves, šīgada pavasarī – viens no Performa kuratoriem vērsās pie viņa ilggadējās draudzenes Jangas Kimas, ierosinot ideju par balvu. Janga Kima intervijās norāda, ka sākotnēji ideja šķitusi neiespējama, jo bijis pārāk sāpīgi iedomāties “svinēt Malkoma nāvi”, taču izlēma, ka neatskatīšanās uz pagātni un bezkompromisa soļošana uz priekšu būtu Maklārena garam atbilstoša rīcība, un apbalvojums tika iedibināts.

Performa dibinātāja un direktore – mākslas vēsturniece RoseLee Goldberg ir pārliecināta, ka performanču mākslas ziedu laiki ir vēl tikai priekšā. Biennāle tika dibināta ar mērķi parādīt, cik liela nozīme kultūras vēsturē ir un vienmēr ir bijusi šim mākslas novirzienam, piebilstot, ka arī Leonardo Da Vinči reiz īstenojis performanci Mediči ģimenes kāzās. RoseLee Goldberg performanču mākslas pētniecībai un attīstībai veltījusi visu savu akadēmisko darbību. Bumu piedzīvoja pirmā – 2005. gada Performa, kad jaunie mākslinieki bija apreibuši no domas atkal kaist par idejām un radošu garu, pilnībā neuztraucoties par mākslas tirgu, kas pēdējos gados kļuvis aizvien nospiedošāks spēks; jo performanču māksla joprojām ir grūti “iepakojama”, lai nonāktu uz kases lentas.  

Performa notikusi 2005., 2007., 2009. un 2011. gadā. 
Nākamā gaidāma 2013. gadā.

www.performa-arts.org