ZIŅAS  
Skats no izstādes. Foto: Darja Zaiceva

“Digitālais dzejnieks” Maskavā 0

Ekspresintervija ar vienu no izstādes kuratoriem Alekseju Šuļginu

Arterritory.com
29/06/2015

Foto: Darja Zaiceva  

Maskavas izstāžu telpā “Elektromuzejs” līdz 30. augustam notiek starptautiska mediju dzejai veltīta izstāde, kurā piedalās arī vairāki Latvijas dzejnieki un mākslinieki, kas saistīti ar apvienību “Orbīta”. Ekspozīcijas veidotāji ir meklējuši atbildi uz jautājumiem: “Kas ir mediju dzeja?”, “Vai poētiska teksta metaforiskumu var sajust ķermeniski vai to var atrast interneta meklētājā?”, “Literāts-robots fiziķa-liriķa vietā?” Izstādē “Digitālais dzejnieks” vienkopus skatāmi vairāk nekā 20 visdažādāko mediju darbu – video, trīsdimensiju dzeja, interaktīvā instalācija, programģeneratīvie teksti, skulptūras un ne tikai. To vidū ir arī slavenā Krievijas mediju mākslinieka Sergeja Teterina (viņš ne reizi vien bijis Latvijā, lai vadītu meistarklases un prezentācijas) leģendārais robotdzejnieks “Kiberpuškins” un Oļega Makarova dzejas krēsls, kas ar vibrācijām ļauj ķermeniski izjust sudraba laikmeta poēzijas enerģētiku. 


Oļegs Makarovs. Ķermeniski orientētā dzeja 

“Orbītas” dalībnieki ieguvuši iespēju izstādē parādīt nelielu savu multimediālo darbu retrospekciju. Ekspozīcijā iekļauts Aleksandra Zapoļa kinētiskais objekts “3D dzeja”, kas iepriekš bija apskatāms vienā no Rīgas dzejas kartes pasākumiem (“Orbītas” realizēts projekts 2014. gadā, programmas “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta” ietvaros). Divi Artūra Puntes objekti no instalāciju sērijas “Dzeja interjerā”, kas pirms diviem gadiem tika eksponēta Cēsu mākslas festivālā, arī ir aizceļojuši uz Maskavu. Savukārt no Sergeja Timofejeva darbiem izstādē var aplūkot datorspēli “Es – teksts”, ko viņš radīja 2007. gadā sadarbībā ar latviešu mākslinieku animatoru Edmundu Jansonu. Līdztekus šiem darbiem izstādes videoprogrammā iekļauti arī vairāki “Orbītas” dzejas video. 


Priekšplānā Aleksejs Šuļgins izklausa Artūra Puntes objektu “Veiksmes un sasniegumu koordinātas...”

Izstādes kuratori ir Anna Tolkačova un krievu mediju mākslas pionieris Aleksejs Šuļgins. Ekspozīcijas ievadtekstā viņi raksta: “Izstāde “Digitālais dzejnieks” apvieno sevī dievišķo literārā teksta auru un velnišķīgo jauno mediju pievilcību. Digitālā dzejnieka tēlā tiek atrisināts humanitārās civilizācijas pamatkonflikts – starp jutīgumu un prātu. Dzejas uzdevums ir attīstīt valodu, un digitālais dzejnieks pielāgo to mūsdienu tehnoloģizētajai pasaulei.”

Arterritory.com krievu valodā lasāms Annas Tolkačovas raksts, kurā viņa dalās ar savu mediju dzejas redzējumu.

Pēc izstādes atklāšanas sazinājāmies arī ar otru kuratoru Alekseju Šuļginu un lūdzām atbildēt uz dažiem ekspresintervijas jautājumiem. 


Aleksandra Zapoļa kinētiskais objekts “3D dzeja”

Kā jūs nosakāt, kas ir mediju dzeja un kas – mākslas darbs, kas izmanto tekstu kā vienu no elementiem?

Atklāti sakot, tas man nav svarīgi (iespējams, tāpēc, ka neesmu mediju dzejnieks). Vienkārši pašlaik notiek neiedomājama žanru krustošanās, kas ir saistīta ar to, ka visa kultūra digitalizējas un jauni darbi uzreiz tiek radīti digitālā veidā. Definīcijas ir vajadzīgas institūcijām, tāpēc arī mēs kā institūcija – “Elektromuzejs” – izmantojām terminu “mediju dzeja”, lai noteiktu izstādes fokusu un darbu atlases kritēriju.

Bet īsumā – droši vien ir iespējams nošķirt īstu mediju dzeju kā žanru, kurā akcents (fokuss) tiek likts uz tekstu. Kur teksts ir primārs, bet citi izmantotie mediji paplašina un papildina skatītāju (lasītāju) pieredzi, kas gūta no teksta. Vai arī ļauj veikt saspēli ar tekstu, veidot jaunus teksta tipus. 


Sergejs Timofejevs, Edmunds Jansons. Vinjete dzejas datorspēlei “Es – teksts” 

Dzeja ir ļoti cieši saistīta ar valodu, kurā tiek rakstīta. Vai arī mediju dzejā ir šāda cieša saikne?

Manuprāt, šī saikne kļūst mazāk izteikta. Kaut vai tāpēc, ka tiek pievienoti citi mediji, kas paņem savu daļu uzmanības. Bet dažos darbos, piemēram, kombinētajā jeb ģeneratīvajā dzejā, šī saikne paliek (vienkārši tāpēc, ka literāro darbu veidojošā programma strādā bekgraundā un nav redzama). 

Vai ir kāds kopīgais vēstījums, kopīgā noskaņa darbiem, kas eksponēti izstādē “Digitālais dzejnieks”?

Es teiktu – tā ir vēlme parādīt daļu no to dažādu jomu medijus iekļaujošo darbu spektra, kuri ietver sevī poētisko tekstu. Turklāt mēs īpaši atlasījām vizuāli izteiksmīgākos darbus, kas labi izskatītos izstāžu zāles telpā.


Pie Aristarha Černiševa un Vladislava Jefimova darba “Karš un miers”

electromuseum.ru