ZIŅAS  
Ojārs Feldbergs. Foto no personīgā arhīva

Ekspresintervija ar tēlnieku Ojāru Arvīdu Feldbergu un grafiķi Lauru Feldbergu 0

Paula Lūse
01/06/2015 

Ojārs Arvīds Feldbergs ir tēlnieks, kurš savu darbu koncepcijas raksta sev, lai nonāktu pie sevis uzdotu jautājumu atbildēm. Tās palīdz viņam izprast savu domāšanas procesu – citiem tas ir tikai ievads. Cilvēks, kuram arī pastaiga ir mākslas darbs. Cilvēks, kuram patīk spēlēties ar lieliem buldozeriem, ceļamkrāniem, izdomāt katru sīkumu – kā pārvest, kā braukt, kā pacelt, kā nolikt, kā nostādīt. Kā pats mākslinieks saka: ”Tēlniekam ir jābūt sagādniekam, inženierim, tehniķim, menedžerim un tikai tad pats pēdējais ir talants. Tāda ir tā tēlnieka profesija”.

24. maijā Arterritory.com devās uz tikšanos pie mākslinieka Pedvālē, kur runājām par Brīvdabas mākslas muzejā paredzēto šīs vasaras programmu, mākslu, tēlniecību un par labā cīņu un uzvaru pār slikto.

Abavas upes senlejas kreisajā krastā pretī Sabiles pilsētai atrodas Pedvāle. Jau kopš 1991. gada par šo teritoriju uzņēmies rūpes, to apdzīvo un iedzīvina tēlnieks Ojārs Feldbergs. Viņš bijušo Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu apkārtnē izveidojis Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeju, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un ietilpst īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskajā teritorijā Abavas ieleja. Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs ir unikāla vieta, kurā jebkuram apmeklētājam tiek dota iespēja vērot mākslas un dabas mijiedarbību. Tas ir kļuvis par nozīmīgu kultūras centru, ko atzinuši gan mākslinieki, gan apmeklētāji no visas pasaules. Muzeja pastāvīgo kolekciju veido vairāk nekā 150 mākslas darbu, kas radīti simpoziju, plenēru un darbnīcu laikā. No 2007. gada Pedvāles Brīvdabas muzeja radošā darbība īpaši veltīta akmens tēlainai izpētei. Iepriekšējos gados Pedvālē īstenoti sezonas projekti “Akmens. Ainava”, “Akmens. Laiks”, “Akmens. Kustība”, “Akmens. Krāsa”, “Akmens. Telpa”, “Akmens. Skaņa”. Šī gada tēma ir “Akmens. Vēsts”, par kuru arī runāsim ekspresintervijā ar mākslinieku.


Simpozija „Čuguns. Akmens“ darbs. 2014. © Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs 

Kāda šogad plānota Pedvāles vasaras programma?

Ojārs Feldbergs: Kā jau katru gadu mums ir sezonas nosaukums un tēma. Jau daudzus gadus viss saistās un griežas ap akmeni. Akmens tiek apspēlēts dažādos veidos – “Akmens. Krāsa”, “Akmens. Kustība”, “Akmens. Skaņa”, šī gada tēma ir “Akmens. Vēsts”. Sezona tiek atklāta šā gada 30. maijā un ilgs līdz rudenim – 3. oktobrim. Tā kā šis gads Latvijā ir veltīts Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai, tad arī Pedvālē iecerētie pasākumi, akcijas un performances veltītas Rainim un Aspazijai. 29. martā ar domubiedru grupu devāmies iegūt akmeņu sēklas uz Raiņa un Aspazijas dzimtajām mājām „Daukšas” Zaļenieku pagastā un „Tadenavu“ Dunavas pagastā, lai iegūtu akmens sēklas stādīšanas performancei Kastaņolā. 11. aprīlī Pedvāles krodziņā „Dāre” tika atklāta Daiņa Kārkluvalka fotogrāfiju izstāde, kurā redzams šis process. Akcija „Latvijas akmens sēklas Kastaņolai” ir daļa no Pedvāles muzeja Raiņa un Aspazijas jubilejas gadam veltītā projekta „Saules ceļš”. Tā laikā notiks abu dzejnieku domu un tēlu pasaules iedvesmoti pasākumi, performances un mākslas akcijas, bet sezonas noslēgumā Pedvāles parkā tiks atklāts dzejniekiem veltīts vides mākslas objekts. Savukārt 19. aprīlī šīs akmens sēklas no Raiņa un Aspazijas dzimtajām mājām tika iestādītas Kastaņolā. No turienes savukārt tika paņemta sēkla, ko stādīsim Latvijā. No rokas rokā pasniedzot cits citam akmentiņus, kuri uz Pedvāli atvesti no Raiņa un Aspazijas bērnības mājām, visi klātesošie nodeva akmens sēklām vēlējumus, labās domas un vēstis. Tālāk akmens sēklas ceļos uz vietu Brē kalnā Kastaņolā, Šveicē, kur Rainis strādāja trimdas laikā. Un vasaras sezona noslēgsies 3. oktobrī, kad norisināsies divas performances “Cilvēki – kalni” un “Rainis zīmē ainavu”.

Cik sen jūs jau nodarbojaties ar akmeņu sēklu stādīšanu?

Ojārs Feldbergs: Nu jau būs astotais gads. Nodarbojos ar akmeņu stādīšanas eksperimentu, stādot gan Latvijā, gan citās zemēs. Dainis Kārkluvalks, fotogrāfs un žurnālists no Talsiem, ir sagatavojis arī nākošo izstādi par to, kā tika iegūta sēkla Kastaņolā.

Vasaras gaitā līdz rudenim taps vides mākslas objekts “Saules ceļš”, kas būs veltīts Rainim un Aspazijai. Tas būs 70 metru garš mākslas objekts. Trīs akmeņi tiks pacelti uz saules stariem – rīts, diena, vakars – 64 saules staru pāriem, kas simbolizē Raiņa un Aspazijas kopā nodzīvotos gadus zem saules. Viņi piedzima vienā gadā, bet kopā nodzīvoja 64 gadus. 30. maijā iestādīšu akmeni, ko paņēmu Kostarikā no vulkāna Pao. Arī Pao vulkānā es iestādīju akmeni.


Jāņu nakts – „Čuguna vainags“. 2014. © Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs

Bet visu šo ideju autors esat jūs?

Ojārs Feldbergs: Jā, autors esmu es, bet atsevišķas performances, protams, veic arī citi mākslinieki, piemēram, mana meita Laura Feldberga ir autore performancei “Cilvēki – kalni”. Vasaras laikā nebūs daudz notikumu. Tagad visi spēki tiek veltīti 21. jūnijam – Saulgriežiem – “Latvijas akmens sēklas Skotijai” radīšanai. Dūdinieks spēlēs dūdas, būs čuguna liešanas performance, kas būs skotu vēstījums Latvijai. Viņi savu vēstījumu dos Latvijai, es – Skotijai.

Vēstījumi tiks nodoti klusējot, tos nedrīkst izpaust, citādi tie nepiepildīsies. Parasti es ņemu akmens stādu, cenšos atrast vietu, kas ir ar vietas nozīmi, kultūru un dabu saistīta. Jo ir dažādas augsnes –  ir fiziskā, materiālā augsne, bet ir arī citas augsnes – vēsture, kultūra, garīgums, kas uz tās vietas ir uzklājušās pagātnē. 5. septembrī Skotijā īpašā rituālā šo akmeni iestādīšu.

21. jūnijā tiks drukāti arī milzīgi grafikas darbi ar asfalta rulli. Šajā projektā piedalīsies mākslinieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, kā arī no Amerikas. Darbus printēs uz koka dēļiem izmērā 2 x 1 metrs apmēram četras stundas. Līs čuguns, asfalta rullis braukās, skanēs dūdas un dīdžejs spēlēs mūziku.

Vai būs skatāma kāda izstāde arī Mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma centrā “Sinagoga”?

Ojārs Feldbergs: Jā, izstāde “Uz tīruma atspiedusies saule” būs apskatāma līdz pat rudenim. 


Performance „Cilvēki – kalni“. © Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs

Laura, pastāstiet nedaudz par notikumu “Cilvēki – kalni”, kā radās ideja par šo performanci?

Laura Feldberga: Šur tur jau esmu šīs performances taisījusi. Pie balta krekla tiek piestiprinātas lentes un vizuālais efekts izveidojas kā trapece. Vienīgais uzdevums – cilvēkam ir 10–15 minūtes jāstāv mierā, jābūt par to kalnu. Ideja radās no Īslandes kalniem, skatoties uz tiem, tos pētot un zīmējot – kalniem ir plaisas, gravas, kas veido kalna rakstu.

Ideja ir ļaut cilvēkam pašam piedzīvot būt par kalnu – viņš pats ir kalns un viņš pats ir sava virsotne. Ir izcilie cilvēki, kuri ir sasnieguši savā dzīvē kādas virsotnes. Bet mēs katrs tiecamies būt par virsotni. Mēs katrs esam gan tas viens kalns, gan esam starp citiem kalniem. Un tad ir tāds mirklis – klusums, kad it kā nekas nenotiek, cilvēki vienkārši ir, viņi stāv un viss. Līdzīgi kā kalni – viņi vienkārši ir.

Mūsu plāns ir rudenī saaicināt pēc iespējas vairāk cilvēku, kuri būtu gatavi kopā radīt lielu performanci – piedzīvot 10–15 minūšu kopīgo būšanu par kalniem. Tādējādi esam izsludinājuši aicinājumu pieteikties šai performancei. Pieteikties var jebkurš – gan ar mākslu saistīts, gan nesaistīts cilvēks.


Performance „Cilvēki – kalni“ pie Sansalvatores kalna. © Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs 

Vai performances dalībniekiem ir īpaši jāsagatavojas?

Laura Feldberga: Iepriekš ir jāsagatavojas, jo vajag līdzekļus, lai piedalītos. Tā arī ir daļa no performances, cilvēki gatavojas, atrod balto kreklu, piešuj lentes. Un tad arī katram performances dalībniekam tas krekls paliek, kā atmiņa par dalību šajā mākslas darbā. 

Kāda būs otra performance rudenī? 

Laura Feldberga: Otra akcija būs “Rainis zīmē ainavu”. Būs rudens, krāsainas lapas, cilvēki sēž un zīmē. Cilvēkiem būs dots laiks un teritorija, lai piedzīvotu lielu, bet neilgu plenēru – zīmēt Kurzemes Šveices ainavu.

Vienmēr licies, ka tēlniecībai jābūt taustāmai mākslai. Vai jūs tam piekrītat?

Ojārs Feldbergs: Jābūt taustāmai! Bet var taustīt ar acīm – jutekliski. Mākslas zinātnieks Boriss Vipers rakstīja, ka darbam jāizraisa motoriskas izjūtas. Tas ir tad, kad tu skaties, acs slīd, bet iekšēji rodas atskaņas. Es eju staigāt, ar acīm skatos, skatiens slīd. Ainava iedarbojas motoriski. Izveidoju pat tādu akciju „Pastaiga kā mākslas darbs“. Jo ķermenis atspoguļo arī ainavu. Sirdspukstu paātrinājums, tu radi sevi kā mākslas darbu, bet tam ir jābūt sajūtamam, tādējādi taustāmam.


© Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs

Kādi ir darba laiki Pedvālē?

Ojārs Feldbergs: Var braukt cauru gadu. Tēlniecība jāuztver jebkurā laikā vai laikapstākļos. Ir jāizjūt zemes plastika un faktūras. Citus tas, protams, neinteresē. 

Vai jums ir svarīgi tas, ko citi cilvēki domā par jūsu darbiem?

Ojārs Feldbergs: Es strādāju sev. Tā ir ārtelpa, ārpus fiziskā materiāla, tas ir cits uztvērējs. Cik daudzi tad sapratīs to darbu? Man patīk atspoguļots sižets, bet ar vispārinājumu. Skatītājs vai darba uztvērējs formu vai sižetu atpazīst no savas izglītības pakāpes, tāpēc man ir svarīgi, lai darbs nebūtu viennozīmīgs. Mana mēraukla pret tēlniecību vai mākslu un pašam pret sevi ir šāda – ja no 100 cilvēkiem 99 saka, ka darbs ir labs, tad darbs ir slikts. Ja viens cilvēks no 100 saka, ka darbs ir labs un 99 saka ka slikts, tad tas ir labs. 

Vai ir svarīga koncepcija, lai saprastu jūsu darbus?

Ojārs Feldbergs: Jā, es rakstu koncepcijas.

Vai bez koncepcijas jūsu darbus varētu saprast?

Ojārs Feldbergs: Man koncepcijas rakstīšana ir domāšanas process, tas rodas pats no sevis. Es rakstu nevis tāpēc, lai citi saprastu, bet drīzāk, lai es pats saprastu un noformulētu pats savu domu. Citiem tas ir kā  ievads. Vai ne, Laura?

Laura Feldberga: Es to no sava tēva mācos. Tā ir daļa no darba radīšanas, apzināties, ko tu radi, spēt to noformulēt. Mūsdienās jau tas ir ļoti būtiski, tagad varbūt tas ir iegājis otrā galējībā. Ojāra spēju runāt par savu darbu es apbrīnoju. Tā ir cieņa pašam pret savu darbu un arī pret skatītāju, ja mākslinieks spēj atbildēt, kas tas ir un kāpēc radīts.


© Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs

Ko darīt, ja kāds iesēj sliktu domu?

Ojārs Feldbergs: Es aicinu sēt labās domas, bet vienmēr jau ir cīņa starp labo un ļauno. Svarīgs ir lauks, kurā šie akmeņi tiek stādīti. Katrā akmenī ir šie vēlējumi un vēstījumi. Tie mutējas. Labie vēlējumi nomāc sliktos, ja tādi vispār ir. Akmeņiem ir sava dzīve, sava mentalitāte, sava valoda, sava kultūra, un viņi zemē krustojas un iekšā draudzējas, tāpat kā cilvēki – ģenētiski dažādi, dažādu tautību. Citas enerģijas nomāc, citas uzlabo, citi gudrāki, citi muļķāki. Viss nāk no pagātnes. Dažādas kultūras, dažādas valodas un tad viņas tajā augsnē apmainās ar informāciju. Bet... tam ir jātic.


Melnais caurums. © Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs

www.pedvale.lv