ZIŅAS  

Kolekcionāra mīlas stāsts 0

Arterritory.com
25/05/2015

Norvēģu mākslas kolekcionāra Ālina Kages kolekcijas izstāde
Astrup Fearnley muzejs Oslo
22. maijs-29. septembris, 2015

Marina Abramoviča reiz par norvēģu mākslas kolekcionāru Ālinu Kagi (Erling Kagge) sacījusi: „Viņš jūs aizsūta personiskā ceļojumā uz mākslas polu”. Kage vislabāk pazīstams kā viens no lielākajiem mūslaiku piedzīvojumu meklētājiem, taču viņš ir arī nopietns mākslas kolekcionārs. Izstāde „Mīlas stāsts”, kas Astrupa Fērnlija muzejā apskatāma līdz septembra beigām, piedāvā mākslas darbus no viņa kolekcijas, ko radījuši kolekcionāram svarīgākie autori, tostarp Reimonds Petibons (Raymond Pettibon), Francs Vests (Franz West), Klāra Lidena (Klara Lidén), Tauba Auerbaha (Tauba Auerbach), Sergejs Jensens (Sergej Jensen), Triša Donelija (Trisha Donnelly), Volfgangs Tillmans (Wolfgang Tillmans), Olafurs Eliasons (Olafur Eliasson) u.c. 

Mums šķita interesanti ko tuvāk noskaidrot par Kages kolekcijas izstādi Astrupa Fērnleja muzejā, tāpēc sazinājāmies ar tās kuratori Terēzi Mēlenhofu (Therese Möllenhoff).


Manfreds Perniss. Untitled. 2008. Mākslinieka un Galerie Neu (Berlīne) īpašums

Kas ikvienam būtu jāzina par mākslas kolekcionāru Ālinu Kagi un viņa kolekciju?

Ālins Kage pazīstams kā viens no lielākajiem mūsdienu piedzīvojumu meklētājiem, taču viņš ir arī nopietns mākslas kolekcionārs. Viņš ir polārpētnieks, alpīnists, jurists un izdevējs. Viņš bija pirmais, kurš sasniedza Dienvidpolu, ejot 50 dienas viens pats bez atbalsta grupas, – šis notikums tika atspoguļots uz žurnāla Times vāka; viņš ir arī pirmais, kurš sasniedzis ‘trīs polus’ – Ziemeļu, Dienvidu un Everestu. Pēdējos 15 gadus viņš aktīvi kolekcionē mākslu un pamazām ir izveidojis savu starptautisko laikmetīgās mākslas kolekciju. Publiski tā vēl nav bijusi pieejama. Pirmo laikmetīgās mākslas darbu Kage iegādājās pirms 32 gadiem, taču tikai pēdējos 15 gados viņa kolekcija ir ieguvusi veidolu, pilnveidojusies un kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām privātajām starptautiskās laikmetīgās mākslas kolekcijām Norvēģijā. Viņa kā mākslas kolekcionāra darbība ir labi zināma, taču tikai retais nojauš, kas patiesībā atrodas šajā kolekcijā, tāpēc esam ļoti lepni piedāvāt šo izstādi „Mīlas stāsts – darbi no Ālina Kages kolekcijas” Astrupa Fērnlija muzejā, sākot no šī gada 22. maija.

Paralēli ekspozīcijai Kage publicējis arī grāmatu par mākslas kolekcionēšanu „Nabaga kolekcionāra ceļvedis, kā pirkt lielisku mākslu”. Šeit viņš atklāj dažus savus noslēpumus, kā par relatīvi pieticīgu budžetu (salīdzinājumā ar pasaules megakolekcionāriem) iegūt lielisku mākslinieku lieliskus mākslas darbus. Tas, kas cilvēkiem jāzina par Kagi kā kolekcionāru, ir viņa zinātkāre un kaislība attiecībā uz mākslas kolekcionēšanu. Viņa kolekcionēšanas kaislība ir tiešām apjomīga, un to var sajust gan lasot viņa eseju, gan skatoties izstādi.


Reimonds Petibons. No Title (Palinurus, a skillful). 1999. Foto: Vegard Kleven

Kas ir šīs izstādes pamats un kā tika atlasīti kolekcijas darbi?

Īsumā var teikt, ka Kages mākslas kolekciju veido 20. gadsimta 60. un 70. gados, pēdējā laikā arī – 80. gados dzimušu Eiropas un Amerikas mākslinieku radīti laikmetīgās mākslas darbi. Šobrīd kolekcijā ir vairāk nekā 500 mākslas darbu, ko radījuši 109 mākslinieki. Ar atsevišķiem izņēmumiem kolekcijā ir tikai darbi, kas tapuši, sākot no 90. gadiem, īpaši daudz – tieši no pēdējās desmitgades. Kolekcijai nav vienas galvenās tematiskās ass, un Kage arī nekoncentrējas ne uz vienu vēsturisku periodu vai mākslas virzienu. Lai gan kolekcijai nav vienas centrālās tēmas, var tomēr pamanīt, ka daudzos gadījumos mākslinieku interešu loks pārklājas. Kad analizējām kolekcijas saturu un profilu, lai noteiktu vislabāko veidu, kā to prezentēt, tas, kas parādījās kā viena no raksturīgākajām un kvalitatīvākajām kolekcijas iezīmēm, bija Kages uzticība atsevišķiem māksliniekiem un viņu radošajai darbībai. Šos māksliniekus Kage ir kolekcionējis ļoti pamatīgi un padziļināti – gan attiecībā uz laika periodiem, gan tehnikām un medijiem, gan arī uz darbu tematiku. Tieši šis kolekcijas aspekts izceļas visspilgtāk: visaptverošs fokuss uz individuāliem māksliniekiem un pamatīga iedziļināšanās viņu radošajā darbībā. Kages kolekcijā ir vairāku mākslinieku būtiskākie un ietekmīgākie darbi – tie ir mākslinieki, kuru karjerai viņš uzmanīgi sekojis dažādos laika periodos. Šīs ‘kolekcijas kolekcijā’ satur lielu darbu skaitu, kas pārklāj daudzu gadu periodu un pieskaras katra individuālā mākslinieka darbības būtiskākajiem elementiem. Tāpēc mums arī likās prātīgi piedāvāt šos māksliniekus un viņu darbus – lai ilustrētu šo nozīmīgo kolekcijas aspektu un kolekcionāra pamatīgo un dziļo pieeju.


Francs Vests. Rolls Royce. 2007. Foto: Vegard Kleven

Ko Ālina Kages kolekcija stāsta par laiku, kurā dzīvojam?

Savu pieeju kolekcionēšanai pats Kage formulējis šādi: „Mūsu priviliģētajā civilizācijā ir svarīgi padarīt dzīvi mazliet grūtāku nekā vajadzīgs. Ja tā nebūtu, es viens nebūtu devies uz Dienvidpolu un nebūtu kolekcionējis Trišu Doneliju”. Šis citāts ļoti labi ilustrē viņa zinātkāri, kaislīgo dabu un pieeju mākslai. Pat ja viņa kolekcija nestāsta vienu vienotu stāstu, tā ilustrē svarīgus aspektus lomai, ko mūsdienu mākslas pasaulē spēlē privātkolekcionārs. Norvēģijā notiek aktuāla diskusija par šo privātkolekcionāra lomu, un Ālina Kages kolekcijas izstāde būs pirmais gadījums, kad Astrupa Fērnlija muzejs – institūcija, kas glabā Hansa Rasmusa Astrupa kolekciju, – izstādīs citu privātkolekciju.

Mākslas patroniem vēsturiski arvien ir bijusi liela nozīme mākslas attīstībā, taču tieši pēdējos gados ļoti pastiprinājusies interese par privātkolekcijām. Privātkolekcionāri mūsdienās gan aktīvi piedalās aizraujošajā balsu polifonijā, kas stāsta dažādos mikronaratīvus par starptautisko laikmetīgo mākslu visdažādākajos formātos, apjomos un struktūrās, gan stāsta savu personisko stāstu par laikmetīgo mākslu. Kages kolekcija stāsta par mākslas kolekcionēšanas kaislību. Viņa pirmais kolekcionēšanas noteikums ir: „Esi apsēsts! Ja gribi izveidot izcilu kolekciju, tev jābūt apsēstam”.


Sergejs Jensens. Untitled. 2007. Foto: Vegard Kleven

Vai varat nosaukt dažus izstādes hailaitus? Un kāpēc šie darbi ir īpaši?

Uzskatu, ka izstādes hailaiti ir mākslinieču Sīlas Floieres (Ceal Floyer), Klāras Lidenas un Trišas Donelijas darbi. Pierādījums Kages ieinteresētībai un uzticībai šīm māksliniecēm ir viņu darbu plašais apjoms kolekcijā. Piemēram, attiecībā uz Sīlu Floieri var teikt, ka viņas darbu krājums Kages kolekcijā aptver divas desmitgades – no 1995. līdz 2014. gadam – un reprezentē dažādas tehnikas un medijus, sākot no divdimensionāliem, pie sienas liekamiem mākslas darbiem līdz skulptūrām, objektiem, projekcijām un skaņas instalācijām. Kolekcija skar tādus būtiskākos Foieres mākslinieciskās darbības tematiskos elementus kā uztvere, valoda un ikdienas objektu modifikācijas. Kages kolekcijā ir tādi mākslinieces centrālie darbi kā projekcija Auto-Focus (2002), skaņas instalācija ‘Til I Get It Right (2005) un slavenais darbs Monochrome Till Receipt (White) – lepojamies, ka varam to izstādīt šajā ekspozīcijā. Kolekcionēšanas stratēģiju var pamanīt arī faktā, ka Kage 11 gadu laikā iegādājies tādas relatīvi jaunas mākslinieces kā Klāra Lidena (dzimusi 1979. gadā) 17 mākslas darbus. Darbi aptver plašu amplitūdu – sākot ar agrīno videodarbu Paralyzed (2003), kas tapis vēl studiju laikā Stokholmā, līdz pat vienam no jaunākajiem darbiem, kas 2014. gadā bija eksponēts Berlīnes galerijā Galerie Neu, – instalācijai, kurā iesaistīti dzīvi kanārijputniņi. Krājumā iekļauti arī centrālie darbi no mākslinieces urbāno telpu fotogrāfiju sērijas, no ‘plākātgleznām’ un atkritumu tvertnēm, kā arī elementi no lielākām instalācijām, kas parāda Kages kaislību pret viņas darbu un viņa kolekcionēšanas veidu – cauri laikam, formātam, medijam un tematikai. 

www.afmuseet.no