Foto

“30 no 30” Kuldīgā

Arterritory.com

Ekspresintervija ar Raimondu Kalēju un Uldi Pētersonu


04/05/2015

Šodien Kuldīgas mākslinieku rezidences galerijā Pils ielā 2 tiek atklāta izstāde “30 no 30”, kurā būs redzami pēc kuratoru domām ietekmīgākie mākslinieki un tendences Latvijas mākslā pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Izstādes idejas autori un organizatori ir Raimonds Kalējs un Uldis Pētersons. Preses relīzē teikts: “Neobjektīvi – objektīvāka izstāde, kurā tiks eksponēti specifiskākie un laikmeta mākslinieciskās tendences visvairāk raksturojošie trīsdesmit mākslinieku darbi, caur kuriem atskatīsimies uz (gandrīz) trīs desmitgadēm. Izstādes mērķis nav veidot hronoloģisku vai akadēmiski precīzu atskatu, daudz svarīgāk ir parādīt katras desmitgades tendences – deviņdesmitie, kad notika būtiski jaunas mākslinieciskās valodas izteiksmes meklējumi, kas manifestējās eksistenciālismā balstītās instalācijās un starpdisciplināros projektos; 21. gadsimta pirmā desmitgade iezīmējās ar video, skaņas un elektroniski digitālo mediju mākslas aktualizēšanos, savukārt pēdējā piecgadē tapušo darbu neierobežotās izteiksmes formas un plašais tematiskais spektrs nereti atgriežas pie šķietami tradicionālām mediju robežām kā glezniecība, fotogrāfija, grafika vai tēlniecība. Veidojot šo izstādi, mēs atklājām, ka daudzi agrāk radīti darbi šodienas ģeopolitiskajā situācijā šķiet vēl aktuālāki nekā laikā, kad tie tika radīti”.

Izstādē ar saviem darbiem piedalīsies Ivars un Inese Mailīši, Miķelis Fišers, Leonards Laganovskis, Kristaps Ģelzis, mākslinieku apvienība Famous Five, Jānis Mitrēvics, Maija Kurševa, Ēriks Božis, Katrīna Neiburga, Kaspars Podnieks, Kristiāns Brekte, Artūrs Bērziņš, Ivars Drulle, Kristaps Ancāns, Andris Vītoliņš, Margrieta Dreiblate, Andris Eglītis, Anna Heinrihsone, Ginters Krumholcs, teksta grupa “Orbīta”, Krišs Salmanis, Kirils Panteļejevs, Ieva Laure, Gļebs Panteļejevs, Baiba Rubine, Inga Brūvere, Andrejs Prigičevs, Ritums Ivanovs un Gints Gabrāns.


(No kreisās) Uldis Pētersons un Raimonds Kalējs

Dažas dienas pirms atklāšanas sazinājās ar izstādes veidotājiem:

Vai varat pastāstīt, kādas tendences jūs novērojat šajos pēdējos trīs gadu desmitos?

Raimonds Kalējs: Pēdējo trīsdesmit gadu tendences Latvijas mākslas dzīvē ir ļoti dažādas – tas saistāms gan ar ģeopolitiskās situācijas radikālu maiņu un ideoloģiskās cenzūras izzušanu, gan jaunu materiāltehnisko instrumentu un iespēju arsenāla paplašināšanos radošo ideju realizācijā. 90tie gadi mākslā ienes tendenci atkāpties no tradicionālajiem medijiem, pievērsties instalācijām, ready made jeb Dišāna vēl 20. gadsimta sākumā iedibinātajai tradīcijai, kas postpadomju ēras māksliniekiem bija lielā mērā jauns materiāls, ko var izmantot un apspēlēt sociālpolitiskā un nereti agresīvā formā, iznesot mākslas darbu publiskā telpā tuvāk potenciālajam skatītājam un radot sabiedrībā zināmu rezonansi.

Konceptuālisma piedāvātās prāta spēles un skatītāja izprovocēšana arī pieder pie attiecīgā laikmeta aktualitātēm, kas nereti ar teksta, vai atpazīstamas sociālisma celšanas ēras formas un krāsu lozungiem, kā karogi, bronzas cilvēki un patriotiski aicinājumi, spēja uzrunāt skatītāju un ar zināmu ironiju atmodināja sabiedrību jaunajai pasaules kārtības realitātei un “dziesmotajā revolūcijā” atgūtajai vārda un izteiksmes brīvībai. Vēlāk, protams, mākslā sākas jauni meklējumi video un digitālo iespēju laikmetā, kad brīžiem radošās izteiksmes formas savijas, sintezējot dzeju, attēlu, performanci un pat citus vairāk tradicionālus medijus.

Šobrīd, kad šķietami uzmeklētas visas iespējamās mākslinieciskā arsenāla izteiksmes formas, manuprāt, mākslinieks kļūst daudz universālāks sava individuālā rokraksta un ceļa meklējumos, brīžiem pat neatsakoties no labi audzinātā sabiedrībā ierastiem tabu jēdzieniem un simboliem kā intimitāte, nāve vai provokatīvi uzspēlēta rupjība. Jebkurā gadījumā māksla turpina būt spogulis aktuālajam, vai tas būtu lokāla parādība, vai aktualizējusies pasaules ģeopolitiskā situācija, vai reliģiju inspirēti draudi cilvēcībai, vai vienkārši mākslinieka piedāvāta saruna radošā izteiksmes formā.

Uldis Pētersons: Nav iespējams dažos teikumos raksturot tendences, to lai dara mākslas darbi. Tomēr tas, kas noticis šajos trīsdesmit gados, – ir sazarojusies savulaik visai tradicionālās tēlotājas mākslas kopaina. Pārmaiņas, kas iesākās 80. gadu vidū un deviņdesmitajos, izmainīja vidi, kad māksliniekiem radās uz kādu brīdi neierobežota izpausmes brīvība, kas praktiski vien iespējama valstī, kura atrodas pārejas periodā no vienas politiskās iekārtas citā. Tā rezultātā veidojās jauni izteiksmes meklējumi, kas atspoguļojās instalācijas un starpdisciplināros projektos. Pilnīgi noteikti nav tā, ka līdz tam nebūtu novērotas konceptuālas mākslas izpausmes, te jāmin 80. gadu otrās puses gleznotāji un grafiķi Oļegs Tillbergs, Ojārs Pētersons, Kristaps Ģelzis, Ivars un Inese Mailīši, Jānis Mitrēvics, Ieva Iltnere un citi, tomēr 90. gadu pirmajā pusē sevi piesaka Miķelis Fišers, Gints Gabrāns un citi.

Straujā tehnoloģiju attīstība un brīva pieeja informācijai 21. gadsimta sākumā radīja foto, audio-vizuālas un digitālo mediju mākslas bumu un uzplaukumu. Tik tiešām nav iespējams uzskaitīt visu, tomēr, veidojot izstādi, izjutām nepieciešamību pēc izstādes kataloga, kurā tad arī centīsimies aprakstīt un vizuāli parādīt šīs tendences. Rezumējot, trīs desmitgadēs esam piedzīvojuši ļoti daudz un dažādas mākslas formas un šobrīd atkal novērojam tradicionālo mākslas mediju dominanci.


Galerijas 2. stāvā top izstādes ekspozīcija

Pastāstiet sīkāk par telpu, kur notiks izstāde. 

Uldis Pētersons: Izstāde norisinās Kuldīgas mākslinieku rezidences galerijā, kas ir uzsākusi savu trešo sezonu, un ar šo izstādes atklāšanu tiek uzsākts vasaras pasākumu cikls ar nosaukumu “Māksla un At/Bilde”, par kuru drīzumā sekos izvērstāka informācija. Šobrīd ēkas pirmais stāvs ir pilnībā pielāgots galerijas vajadzībām, kamēr otrais vēl gatavojās pārmaiņām. Ņemot vērā izstādes apjomu, ekspozīcija ir izvietota abos stāvos, – ja pirmais stāvs ir “galeriski sterils”, tad otrais vairāk atgādina vidi, kādā 90. gados norisinājās projekts “Open”.

Kāds aptuveni ir ekspozīcijas apjoms? 

Uldis Pētersons: Izstādes apjomu veido 30 mākslinieku darbi, kas pārstāv visdažādākos medijus, tādus kā glezniecība, tēlniecība, audio-vizuālā māksla un instalācijas. Kopskaitā tiks eksponēti vairāk nekā 50 darbi. Jau šobrīd pilsētnieku uzmanība tiek pievērsta Kirila Panteļejeva darbam, kas izstādīts uz jumta, un atliek vien cerēt, ka tādu pašu uzmanību un ievērību gūs arī pārējie darbi.

Raimonds Kalējs: Izstāde Kuldīgas mākslinieku rezidenču galerijā Pils ielā 2 tiks izlikta 400 kvadrātmetru platībā, bet vasarā tiks pārvesta uz Lietuvas Mākslinieku savienības galeriju Viļņas centrā, kur tā notiks līdz jūlija vidum.

Izstāde Kuldīgā skatāma līdz 31. maijam.