ZIŅAS  
Publicitātes attēls

Borderlands. Krievijas un Ukrainas izstāde par pierobežu 0

Arterritory.com
16/04/2015

Londonas galerijā Grad, kas specializējusies Krievijas laikmetīgajā mākslā un dizainā, atklāts krievu un ukraiņu projekts Borderlands. Šī izstāde jaunajā un ambiciozajā galerijā Londonas centrālajā daļā ir atvērta līdz 16. maijam, un tās tematika – robežšķirtne starp aktuālo mākslu un sociālo komentāru, estētiku un aktīvismu. Izstādē pārstāvēti dažādi mediji, atšķirīgi viedokļi un nacionalitātes, bet tas, kas vieno izstādes māksliniekus, ir māka veidot izteikumus ar politisku jēgu un estētisku vērtību. Pirms ekspozīcijas atklāšanas sazinājāmies ar tās kuratoru, Arterritory.com pastāvīgo autoru Sergeju Hačaturovu, lai izjautātu par projekta niansēm.

Ko jūs ietverat izstādes nosaukumā – Borderlands?

Jēdziens Borderlands ir daudzslāņains un polifonisks. Tas ietver cilvēka dzīves dažādu jomu veselumu un sašķeltību. Tas ir dramatisks un vienlaikus cerīgs. Robežas un teritorijas, ko apvieno un sadala Borderlands, nav attiecināmas tikai uz ģeogrāfiju. Mēs esam iekļāvuši dažādas mūsu esamības jomas: politiku, mākslu, ētiku un estētiku. Mūsdienu pasaulē autonoma mākslas teritorijas eksistence ir anahronisms.

Visinteresantākais notiek tad, kad tiek integrētas dažādas cilvēka kultūras jomas – dramatisku, brīžiem pat traumatisku robežu pārdzīvojumi. Šāda daudzslāņaina izpratne, kultūras telpas uztvere pēkšņi citādi izgaismo to dzīves tēmu sarežģītību, kuras divu dimensiju atveidojumā šķiet vienkārši izprotamas un viegli novērtējamas.

Kuri mākslinieki tika aicināti piedalīties projektā? Kāpēc tieši viņi?

Projektā Borderlands piedalās mākslinieki no Krievijas un Ukrainas. Katrs personiski izprazdams šo tematu, viņi visi tik un tā strādā ar pierobežas dzīves traumatisko pieredzi. Šī pierobežas trauma sakņojas divu valstu politiskās un sociālās realitātes kontekstā. Neviens no māksliniekiem negrib uzņemties tiesneša vai prokurora misiju, un konkrētajā situācijā pierobežas jēdziens ir ambivalents – tas aicina skatītāju pašu izdarīt sarežģītu secinājumu virknes.

Visi projekta dalībnieki mums ir nozīmīgi ar savu unikālo izpratni, ka sarežģīti intelektuāli uzdevumi jārisina sintēzē ar perfekcionismu šo uzdevumu vizuālajā un plastiskajā izpausmē. Pasaulē atzītā ukraiņu māksliniece Žanna Kadirova piedāvā no veciem ķieģeļiem veidotu sienu – izkropļotu Ukrainas karti, kurā nolauzts Krimas gabals. Ukraina likta vertikālā plānā, Krima – horizontālā. Veidojas ģeopolitisks rēbuss ar atsaucēm uz impērijas drupām un asociācijām par teiksmainu nezvēru. Viena kartes puse ir no dedzinātiem ķieģeļiem, otra – aplīmēta tapetēm. Tā veidojas vēl viena robeža: civilizācijas mājīgums un barbarisma haoss.


Žanna Kadirova (Zhanna Kadyrova). Untitled. 2014 

Žannas Kadirovas piedāvātā konkrētā ‘ģeogrāfiskās robežas’ izpratne savā groteskajā plastikā palīdz pietuvoties tām ironiskajām sociālpolitisko reāliju interpretāciju robežām, ko radījuši Krasnodaras grupas ZIP meistari. Savā projektā Spring Fashion viņi savieno dažādus estētiskos kodus, atsaucoties uz pagājušā gadsimta 20. gadu konstruktīvistu avangardisko apģērbu, komiksu kultūru un brīvību mīlošo hipiju dzīves stilu. Viņiem pierobežas teritorija drīzāk ir telpa Citādajam, tam, ko grūti integrēt pēc uzdotā formāta noteikumiem. Un formāts jau pēc definīcijas ir totalitārs. ZIPieši skatītājam piedāvā par to pārliecināties pašiem, apdomājot, kā viņiem derētu ‘citādo’ drēbes, un piedalīties zīmēšanas testā par tēmu – izvēle par labu brīvībai, kā arī uzzināt, kādas ir šādas izvēles izredzes mūsdienu Krievijas politiskajā realitātē.


Ņikita Šohovs (Nikita Shokhov). Without Dictatorship of the Gaze. 2013 

No formāta (arī vizuālā) diktatūras brīvas izpausmes; redzes un ‘jūtošas acs’ radošās aktivitātes robežšķirtnes temats apspēlēts World Press Photo Award 2014 laureāta Ņikitas Šohova projektā Without Dictatorship of the Gaze. Reportāžas fotogrāfija mūsdienās tiek uztverta kā būtībā viens no vismanipulatīvākajiem vizuālās jaunrades veidiem. Šohova kungs savukārt dekonstruē pasaulei uzspiestā fotogrāfa skatījuma totalitāti. Tā realitātes un fikcijas robežas padarot plūstošas un atbildību par pierobežu pāradresējot skatītājiem.


Jevgeņijs Graņiļščikovs (Evgeny Granilshchikov). Courbet's Funeral. 2014

Kandinska prēmijas 2013 laureāts, „Inovācijas” prēmijas 2014 finālists, neatkarīgais režisors Jevgeņijs Graņiļščikovs aktualizē jēdzienu Borderland – kā veidojot filmu, ar sižetu un vēstījumu. Līdzīgi Šohovam viņš cenšas gāzt ‘formāta’ filmas diktatūru ar tās režisora patiesības prezumpciju, lielo budžetu un tradicionālo sižetisko kanvu. Savu filmu „Kurbē bēres” Graņiļščikovs uzņēmis ar mobilo telefonu, bez budžeta un profesionāliem aktieriem. Vizuālie plāni tiek ielikti cits citā, savijoties visizsmalcinātākajās mežģīnēs un ilustrējot trauslo laiku, kas totālās medialitātes ērā pārstājis būt lineārs. Laiks tiek piefiksēts uzreiz gan ar telefona kameru, gan datora ekrānā, gan ar telefona īsziņu, gan gar logu aiztraucoša vilciena skatā. Un šajā gadījumā pierobeža ir veiksmīga metafora, lai apzīmētu mūsdienu radošo procesu kopumā.

Visi mākslinieki, kas piedalās projektā Borderlands, ir ļoti dažādi. Viņu metodes un izteiksmes līdzekļi ir atšķirīgi. Tomēr šajā projektā mums bija svarīgi viņus parādīt kā vienotu komandu. Izvēlētā tēma rosināja vēlmi radīt ko līdzīgu kopējam stāsta, kurā dažādas idejas savstarpēji izgaismojas un papildina cita citu.

GRAD: Gallery for Russian Arts and Design
3-4a Little Portland Street, London, W1W 7JB
www.grad-london.com