ZIŅAS  
Heri Dono. Animachines. Publicitātes attēls

Baltijas un Skandināvijas ziņas 0

Arterritory.com
08/04/2015

Text art kustība Tartu, Indonēzijas mākslinieka Heri Dono trāpīgais humors galerijā Färgfabriken, Reimo Reinikainena darbi galerijā Anhava, Sandras Krastiņas komentārs par mūsdienu pasauli un leģendārā Jura Boiko un Hardija Lediņa romāna ZUN lasījums, kā arī Ginta Gabrāna izstāde Parīzē – tas viss un vēl vairāk veido šī brīža Baltijas un Skandināvijas mākslas un kultūras notikumu ainu.

LATVIJA


Publicitātes attēls

Divas latviešu spēlfilmas pieejamas DVD formātā

Kamēr vēl gaidām vasaru, DVD formā pieejamas divas latviešu spēlfilmas – Aika Karpetjana „Cilvēki tur” un Aivara Freimaņa „Ābols upē”. Pirmā – 2012. gadā tapusī – iegājusi vēsturē kā pirmā ar valsts atbalstu tapusī filma, kas filmēta krievu valodā un atklāti runā par mūsdienu Latvijas realitāti, noteiktas Latvijas krievvalodīgo daļas pieredzi un pasaules izjūtu, attēlojot divkopienu sabiedrību kā integrācijas politikas neveiksmes spilgtu apliecinājumu. DVD pievienotā vērtība ir materiāli no filmas tapšanas aizkulisēm, kā arī intervijas ar tās aktieriem.  Otra filma – 1974. gadā tapušais „Ābols upē” – Latvijas kino vēsturē lieliem burtiem ierakstīta kā pirmā, kas tapusi kā improvizācija un radošais eksperiments, iemūžinot patiesu un nevainīgu laikmeta skici. Spēlfilma uzņemta dokumentālā vidē, iespējami maz iejaucoties īstās dzīves norisēs, vairumā gadījumu tās tikai provocējot, ne inscenējot. Papildus tai pievienota dokumentālā filma par filmas tapšanu – „Ābols upē. Filmas arheoloģija”, ko veidojušas režisore Agita Cāne-Ķīle un scenāriste Daira Āboliņa.


Sandra Krastiņa. Būs jārunā. 2014

Sandras Krastiņas izstāde Mūkusalas mākslas salonā

10. aprīlī Mūkusalas Mākslas salonā tiks atklāta jauna izstāde – „Vīrs. Un vārds”, kuru veido Sandras Krastiņas darbi un Jāņa Taurena teksti no viņa esejas „Piezīmes par glezniecību. I – II”. Šis apvienojums apspēlē simbolu un vērtību izjūtu mūsdienās, par vienu no izstādes vizuālajām atslēgām izvēloties baltu vīrieša ‘pletkreklu’, kas reducēts līdz patērētājsabiedrības simbolam. Izstādes nosaukumā padziļināta nozīme piešķirta ‘vārdam’, liekot uzsvaru uz sacītā un darītā saskaņu. Ar klasiskiem izteiksmes līdzekļiem glezniecības virtuoze Sandra Krastiņa darbos „Būs jārunā”, „Vienošanās”, „Jauns sortiments” un citos runā par šodienas aktuālajām laika zīmēm. Izstāde būs atvērta līdz 9. maijam.

Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42
Rīga, Latvija
www.mmsalons.lv


Publicitātes attēls

Ginta Gabrāna izstāde Parīzē

Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros Parīzē Nacionālās rūpniecības veicināšanas biedrības telpās vēl līdz 15. aprīlim aplūkojama Ginta Gabrāna izstāde „Ne no kurienes”, kas bija nominēta arī prestižajai Purvīša balvai 2015. Izstāde lieliski iederas biedrības telpās, kuras viena no pamatvērtībām ir atbalstīt un popularizēt tehnoloģiskās inovācijas visdažādākajās jomās – proti, mākslinieka darbs reprezentē kā vienkāršā fizikālā formveides procesā spontāni rodas sarežģītas struktūras, ko nosaka haosa un pašorganizēšanās procesi. Simboliski lietā polietilēna formas atgādina par latviešu saulgriežu laimes liešanas tradīcijām. Kā vienā, tā otrā var saskatīt dažādas formas un līnijas, kas veido tēlus, rakstus un struktūras, veidojot specifisku ‘dabas mākslu’. Laimes liešanas process šeit izmanto evolūcijas jaudu kā algoritmu, spontāni radītu formu pilnveidošanai.

Société pour l’Encouragement de l’Industrie Nationale
4 Place de Saint-Germain-des-Prés
Parīze, Francija
www.es2015.lv


Konstantin Grcic. Glove. Publicitātes attēls

Laikmetīgais dizains un ieraduma spēks

Mūsdienu dizaina fenomenu – spēju paskatīties uz ierastām lietām no citas perspektīvas – atklās Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstāde „Citādāk nekā parasti. Laikmetīgais dizains un ieraduma spēks / Anders als immer. Zeitgenössisches Design und die Macht des Gewohnten”. Starptautisko izstādi rīko Vācijas ārējo sakaru institūts (ifa), un tā aptver gan Vācijas, gan citu Eiropas valstu – Spānijas, Nīderlandes, Portugāles, Austrijas un Latvijas – dizaineru veikumu. Proti, izstādes kuratorus Folkeru Albusu (Volker Albus) un Inesi Baranovsku interesē priekšmeti un to funkcionalitāte, īpaša nozīme piešķirta arī izmantotajiem materiāliem, konstrukcijām un kontekstam, visā kopumā atspoguļojot dažādu dizaina uzdevumu risinājumus. Taču vēl pirms 10. aprīlī tiks atklāta izstāde, kas būs aplūkojama līdz 14. jūnijam, dienu iepriekš plkst. 18:30 Gētes institūtā būs iespēja tikties ar kuratoru profesoru Folkeru Albusu – viņš uzstāsies ar lekciju „Plaukts. Piezīmes par otršķirīgas mēbeles konstrukciju, konfigurāciju un funkciju”.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela10/20
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv


Publicitātes attēls

ZUN lasījums

Romāna ZUN fragmentu jeb kaut ko „starp dzenbudismu un Kalifornijas hi-tech filozofiju”, kā to nodēvējis viens no tā autoriem Juris Boiko, 9. aprīlī plkst. 18:00 publiskā priekšlasījumā deklamēs vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs un literāti Kārlis Vērdiņš, Mārtiņš Eipurs un Liāna Langa. Romāns ZUN, kura līdzautors ir arī Hardijs Lediņš, pēc Kārļa Vērdiņa vārdiem ir „avangardisks valodas eksperiments, kura tīšās nepareizības un normu pārkāpšanas iepazīšana sniedz mazu apskaidrības brīdi”. Savukārt Māriņš Mintaurs saskata tajā papildus jēgas nozīmes: „ZUN nav tikai teksts, kas dažkārt saskan ar kādu personiski pazīstamu situāciju vai notikumu, jo ārpus šiem gadījuma impulsiem ir vēl cits jēgas slānis”. Postmodernās mantras, Vērdiņa vārdiem, lasījums notiks leģendārajām Hardija Lediņa kafejnīcā jeb mūzikas ierakstu veikalā „Upe” un ir daļa no Hardija Lediņa gada pasākumiem, ko rīko Laikmetīgās mākslas centrs.

Hardija Lediņa kafejnīca
Vaļņu iela 26
Rīga, Latvija
www.lcca.lv

SOMIJA


Publicitātes attēls

Dabas mistika Reimo Reinikainena darbos

Raimo Reinikainens (Raimo Reinikainen,1939) par atspēriena punktu savām gleznām izmanto dabu. Taču darbi runā pāri dabas vienkāršajam skaistumam, tie jutīgi uztvēruši to noslēpumu, kas slēpjas aiz katra koka, kalna vai ūdens. Mākslinieks tiek dēvēts par dabas mistiķi, kurš akvareļkrāsas tehnikai atradis savu individuālo raksturu – pretēji tai raksturīgajai spontanitātei temperamentam, Reinikainena darbi ir labi pārdomāti – tās ir lēni un uzmanīgi konstruētas kompozīcijas, kas šoreiz atklāj gan vietējās Somijas dabas, gan ārvalstu valdzinājumu. Tādēļ izstādes, kas tiks atklāta 9. aprīlī un būs pieejama līdz 3. maijam, nosaukums – A Few Marks – šķiet ļoti trāpīgs, raksturojot Reinikainena jaunākos darbus.

Galerie Anhava
Fredrikinkatu 43
Helsinki, Somija
www.anhava.com


Publicitātes attēls

Skaņu mākslinieki, atsaucieties!

Līdz 30. aprīlim skaņu māksliniekiem iespējams pietiekties viena mēneša rezidencei Espo pilsētā. Rezidence atrodas ainaviskā vidē netālu no jūras un piedāvā 83 kvadrātmetrus plašas telpās ar balkonu. Rezidenci rīko MUU mākslinieku asociācija kopā ar somu mākslinieku studiju fondu (The Finnish Artists' Studio Foundation), un tā norisināsies vienā no radošākajiem mēnešiem –augustā – laikā, kad netālajos Helsinkos notiek vairāki mākslas un mūzikas pasākumi. Helsinki ir arī vieta, kurā bāzējas MUU Media Base, kurā iespējams strādāt studijas laikā. Rezidencei pieteikties vai iegūt plašāku informāciju var šeit: muugalleria@muu.fi.

Tapiola Guest Studio
Nallenpolku 1
Espoo, Somija
www.muu.fi

ZVIEDRIJA


Heri Dono. Animachines. Publicitātes attēls

Indonēzijas mākslinieka Heri Dono izstāde

Zviedrijā, galerijā Färgfabriken atklāta Heri Dono (Heri Dono, 1960) izstāde – Dono ir viens no atpazīstamākā Indonēzijas māksliniekiem. Izstādes veidotāji to piesaka kā unikālu vizuālu pieredzi un, raksturojot Dono ideoloģisko nostāju, salīdzina mākslinieku ar ākstu no indonēziešu tradicionālajām ēnu spēlēm. Proti, viņa darbi lielā mērā komentē sociālo un kultūras dzīvi valstī. Savienojot tradicionālo kultūru ar komiksos un Rietumu mākslā iedvesmotu valodu, viņš veido īpašu tēlu sistēmu. Mākslinieka darbos neiztrūkst arī trāpīgs humors un zemteksti. Viņš runā par mūsdienu Indonēziju, kritizējot tās izglītības sistēmu, kā arī Suharto režīmu un militārās doktrīnas. Dono Eiropas mākslas ainā ienāca pagājušā gadsimta 90. gados pēc piedalīšanās starptautiskajā mākslinieku apmaiņas programmā Bāzelē, Šveicē. Kopš tā laika viņš piedalījies vairākas grupu izstādēs, kā arī rīkojis personālizstādes. Izstāde atklāta 28. martā un būs apskatāma līdz 28. jūnijam.

Färgfabriken
Lövholmsbrinken 1
Stokholma, Zviedrija
www.fargfabriken.se

DĀNIJA


Publicitātes attēls

Maksimiliāna I triumfa arka

Dānijas Nacionālā galerija no 5. marta līdz 21. jūnijam skatītājus ievedīs Renesanses laika pilnbriedā, ļaujot satikt divus tā laika ģēnijus – mākslinieku Albrehtu Dīreru (1471–1528) un Svētās Romas impērijas ķeizaru Maksimiliānu I (1459–1519) . Trīs ar pusi metrus platais un trīs metrus augstais Dīrera meistardarbs „Maksimiliāna I triumfa arka" (1515), kas darināta kokgriezuma tehnikā, simboliski stāsta par tā laika sabiedrību. Gliemezis, mērkaķis, sfinksām līdzīgie radījumi ir simboli, kas raksturo laiku, kurā arka tapusi, un mērķus, kādiem tā veltīta. Arkas galvenais uzdevums bija cildināt imperatoru un izplatīt viņa slavu visā Eiropā – grafikas kopijas ar arkas attēlu tika izsūtītas ķeizara sabiedrotajiem visā Eiropā.

Statens Museum for Kunst
Sølvgade 48-50
Kopenhāgena, Dānija
www.smk.dk

IGAUNIJA


Publicitātes attēls

Text art Tartu

Viena no Igaunijas pilsētas Tartu atpazīstamības zīmēm kultūras un mākslas pasaulē ir tā dēvētais text art novirziens. Tā aizsākumi meklējami 2002. gadā, kad tika izdots pirmais literatūras žurnāls Vihik, kas kļuva par platformu tādiem teorētiķiem kā Erki Lūks (Erkki Luuk), Jāks Tombergs (Jaak Tomberg), Andreass V (Andreas W) un citi. Kuratore Kaisa Eihe (Kaisa Eiche), balstoties šajā faktā, radījusi izstādi City of Dreams. Text Art in Tartu 2002–2015. Izstādes fokuss ir tekstos balstītā māksla (text based art), kas savukārt balstīta literatūrā un semiotikā. Izstādē piedalīsies virkne pazīstamu Igaunijas mākslinieku: Kiwa, Erki Lūks, Tanels Randers (Tanel Rander), kā arī daudzsološais tēlnieks Jevgēnijs Zolotko (Jevgeni Zolotko) un citi. Text art darbi būs skatāmi līdz 31. maijam.

Tartu Kunstimuuseum
Raekoja plats 18
Tartu, Igaunija
www.tartmus.ee