ZIŅAS  
Kirils Kobrins. Foto no personīgā arhīva

Kirila Kobrina lekcijas Rīgā 0

Arterritory.com
07/04/2015

Kulturologs un esejists, Arterritory.com pastāvīgais korespondents Londonā Kirils Kobrins aprīlī uzstāsies Rīgā ar trim lekcijām par laikmetīgo mākslu un Eiropas sabiedrību. Pirmā lekcija jau šodien, 7. aprīlī, Kalnciema kvartālā. Visas lekcijas notiks angļu valodā, ieeja uz pirmo un pēdējo – par maksu.

Piedāvājam lektora īsu raksturojumu katrai no lekcijām.

Lekcija Nr. 1

Kā, pastaigājoties pa pilsētu, taisīt mākslu un revolūciju:
‘psihoģeogrāfija’ no Gija Debora līdz Vinfrīdam Georgam Zēbaldam

- 7. aprīlis / 19:00 / Kalnciema kvartāls -

„Patlaban māksla var būt jebkas – no politiska žesta līdz huligāniskiem izgājieniem. Arī par revolūciju, sacelšanos sauc jebko – pat, sēžot pie sava laptopa un šārējot feisbukā emocionālus postus par netaisnībām un aicinājumus iziet ielās, daudzi jūtas kā Bakuņins vai pat Če Gevara. Domāju, ka vairums nelaimju mūsdienu pasaulē ceļas no šīs aizvietošanas – kad sākotnējais nodoms ir nekas, bet rezultāts, kas rodas, šim nodomam saskaroties ar kontekstu, ir viss.

Tai pašā laikā īstas revolūcijas – ar šaušanu, karogiem un varoņa nāvi barikādēs – jau sen sakompromitējušās. Kas atliek? Atliek klusa revolūcija, tāda, kas nevienu nenogalina, neko materiāli nesagrauj, bet iznīcina pašas buržuāziskās sabiedrības saknes. Šo revolūciju 50. gados uzsāka francūzis Gijs Debors ar nemierīgu paziņu – dzērāju un mākslinieku – kompāniju. Par šo revolūciju arī parunāsim, kā arī par to, kā tā izskatās no mūsdienu skatpunkta.”

Vairāk informācija Facebook lapā

Lekcija Nr. 2

Apoloģija „Laikmetīgā māksla”.
Kāpēc bez laikmetīgās mākslas nav laikmetīgās Eiropas?

Lekciju organizē žurnāls „Rīgas Laiks” un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
- 8. aprīlis / 19:00 / Radošā telpa The Mill, Brīvības iela 33 -

„Laikmetīgo mākslu patlaban apdraud no divām pusēm. To klusi ienīst rietumeiropieši, no sirds uzskatīdami, ka paši var uzzīmēt vai uztaisīt simtreiz labāk un ka visi mūsdienu mākslinieki ir blēži, kas nopelna ar publikas mānīšanu. Rietumeiropieši šo naidu gan izrāda ļoti reti, gandrīz nekad. Pirmkārt, tāpēc, ka tas būtu nepieklājīgi: laikmetīgā māksla ir establišmenta sastāvdaļa, tai aiz muguras ir prese un kaut kādā ziņā pat valsts (tieši valsts taču laikmetīgajā mākslā saredz svarīgu sabiedrisku un sociāli pedagoģisku spēku). 

Otrs laikmetīgās mākslas ienaidnieks ir tradicionālās sabiedrības jeb tādas, kas vēl dzīvo modernisma laikmetā (Irāna, Vidusāzijas valstis), vai arī tādas, kas šai modernisma laikmetā atgriežas spēcīgas vēsturiskas degradācijas dēļ (piemēram, Krievija). Tur ir citas pretenzijas pret laikmetīgo mākslu. Lai cik dīvaini nebūtu, pirmās ir estētiska rakstura pretenzijas – šo sabiedrību priekšstati par ‘skaisto’ ir pavisam atšķirīgi, tie nav pakļauti refleksijai no sociālā vai politiskā skatpunkta. Tur uzskata, ka skaistums ir tas, kas ‘vispār ir skaists’. Otrkārt, pretenzijām ir politiska un ideoloģiska aizkaitinājuma raksturs. 

Ja rietumeiropietis laikmetīgo mākslu apvaino nebrīvībā un epigonismā, tad kāds Krievijas iedzīvotājs šo pašu mākslu apvainos pārāk lielā brīvībā, tostarp arī brīvībā kādu apvainot vai aizskart.

Raudzīsimies, kā laikmetīgā māksla izdzīvo šajos nelabvēlīgajos apstākļos un kāpēc tā ir svarīgākā no ‘jaunajām eiropeiskajām vērtībām’.”

Vairāk informācija Facebook lapā

Lekcija Nr. 3

Coolness – eiropieša pēdējā iespēja
- 18. aprīlis / 19:00 / Kalnciema kvartāla Vīna galerija -

„Vēl pirms simt gadiem Eiropa bija pasaules centrs, modes noteicēja, visspēcīgākā pasaules industriālā teritorija, kas valdīja pār pusi no zemeslodes. Eiropa radīja izcilu mākslu un literatūru, pati arī to patērēja un pati izplatīja to aiz robežām. 20. gadsimts, sācies ar Pirmo pasaules karu (ar to saprotot īsto, nevis kalendāro 20. gadsimtu), to visu izbeidza. Eiropa ir svarīga, bet ne pārāk. Svarīgākās šīs pasaules lietas taisa Amerikā, Tālajos Austrumos un Dienvidaustrumāzijā. Tur rodas lielākā daļa tehnoloģiju, vārdu un tēlu. Tāpat kā iepriekš, Eiropa ir ērtākā un, ar dažiem izņēmumiem, arī drošākā vieta dzīvei. Tomēr, neraugoties uz to un izņemot iespēju ar tūrismu pārdot savu seno vēsturi, Eiropai gandrīz nekā nav ko piedāvāt ne sev, ne pasaulei. Ja tā, tad atliek vien radīt universālu tēlu, ko citi apskaudīs, mēģinās atdarināt, nopirkt, nozagt. Kas tas par tēlu? Tā pamatus veidoja Brammels (ar savu dzīvi) un Bodlērs (ar tekstiem). Tas ir dendija tēls. Pagājušajā gadsimtā šis tēls piedzīvojis lielas pārmaiņas un pamatīgi novecojis; tomēr britu popkultūra, kas izceļas ar īpašu izdomu tēlu radīšanā, šim tēlam iedvesusi otro elpu.

Lekcijā īsumā izstāstīšu, kā Tonija Blēra pīāristu izdomātais termins Cool Britannia pārvērtās par domāšanas un uzvedības veidu, par to tēlu, bez kura Eiropa nogrims vēsturē.”

Vairāk informācija Facebook lapā.