ZIŅAS  
Andris Eglītis un Katrīna Neiburga. Foto: (c) Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Andris Eglītis un Katrīna Neiburga gatavi Venēcijas biennālei 2

Arterritory.com
05/03/2015

Vakar koprades telpā The Mill ar 56. Venēcijas biennāles Latvijas paviljona koncepciju klajā nāca tās radošā komanda. Biennālei izvirzīto mākslinieku Andra Eglīša un Katrīnas Neiburgas radošais tandēms iecerējis instalāciju, kas rezumējas nosaukumā „Paduse” jeb Armpit. Latvijas paviljona kurators Kaspars Vanags skaidro, ka tas kalpo gan kā vīrišķības un fiziskās slodzes simbols, kas asociējams ar cilvēka paša izcirsto dzīves telpu, vienlaikus tas ir arī patvēruma vai azotes apzīmējums.


Andris Eglītis, Katrīna Neiburga un Kaspars Vanags. Foto: (c) Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Instalācija būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, apvienota ar videostāstu, kas uzburs savdabīgo vīru garāžās radīto ‘mikrokosmu’. To muzikālā valodā ietērps mūziķu Andra Indāna un Shipsi kompozīcija, kas ierakstīta sadarbībā ar Rīgas Doma zēnu kori un vīru kori Gaudeamus.

Instalācijas idejas sākotne meklējama Katrīnas Neiburgas veidotajā stāstā par garāžu fenomenu – stundām vai dažkārt par dienām vīrieši mēdz nozust savos ‘kambarīšos’, lai nodotos mistiskām nodarbēm, kuru  jēgu un nozīmi izprot vien viņi paši – labojot vecus mehānismus, gatavojot pludiņus vai veidojot koka figūras. Instalācijas autors Andris Eglītis, kurš Latvijas paviljonā izbūvēs lielizmēra koka konstrukciju (ar tās ieskici varējām iepazīties bijušajā tekstilfabrikā „Boļševička” pagājušā gada festivāla Survival Kit 6 ietvaros), stāsta, ka vēlas sniegt skatītājiem fizisku pieredzi vai ceļojumu izfantazētā vidē. 


Foto: Katrīna Neiburga

Masīvo koka konstrukciju papildinās Katrīnas Neiburgas veidotais video stāstījums, kur intīmā veidā tiks portretētas darbnīcās iegrimušo vīru uzburtās pasaules. Jautāta, vai instalācijā apzināti likts uzsvars uz vīriešu pasauli, māksliniece atbild noliedzoši: „Nebiju domājusi likt uzsvaru tieši uz vīriešu garāžām, taču neviena sieviete neatsaucās. Sanāk, ka tā ir tāda vīriešu pasaule. Vīriešiem ir nepieciešama vieta, kur viņi var pabūt vieni paši. Tā ir tāda allaž raksturīga vīriešu pazīme.”  Darbnīcu fenomenu skaidrojot, kurators Kaspars Vanags secina, ka tieši šajā radošajā izpētes procesā cilvēks var apjaust to, kas viņš ir.


Foto: Katrīna Neiburga

Atbildot uz jautājumu par biennāles nozīmi Latvijas kultūrtelpas kontekstā, Kaspars Vanags apgalvo: „Ir ļoti problemātiski redzēt laikmetīgo mākslu nacionālos ietvaros. Paskatoties uz jebkuru laikmetīgās mākslas izpausmi, tā lieto starptautisku mākslas valodu, izsakoties ar estētiskiem vai mākslinieciskiem līdzekļiem. Pats dialogs ir ļoti starptautisks. Ja latviešu valoda spēj izdzīvot patiecoties tulkojumiem, lai valoda paliktu dzīva, spētu iet kopsolī ar laiku un neatmirtu, arī mākslas valodai jābūt dialogā ar starptautiskām norisēm. Citādi mēs atmirstam kā kultūras vienība. Nav tik liela nozīme tam, cik skatītāji aplūkos šo darbu, bet tam, cik mēs būsim spējīgi uzturēt šo dialogu.” 


Foto: (c) Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Lai arī līdz Venēcijas biennālei palikuši vien pāris mēneši, darāmā vēl ir daudz. Latvijas paviljona komanda uzsver, ka pastāvošā kārtība, kurā mākslinieku vārdi tiek paziņoti pusgadu pirms pašas biennāles, nestimulē radošumu, bet rada problēmas gan māksliniekiem, gan organizatoriskajai komandai, piesaistot sponsorus. Lai arī lielākā daļa finansējuma šī gada dalībai ir atrasta, vēl tiek meklēti 27 000 eiro, kas nepieciešami projekta pilnīgai realizācijai.

Ar instalāciju „Paduse” varēsim iepazīties aprīlī, pirms tā no tapšanas vietas fabrikā „Boļševička” dosies uz Venēciju. Zīmīgi, ka instalācija, iespējams, piedzīvos pēctecību citos projektos – Katrīna Neiburga plāno veidot dokumentālo filmu par garāžu fenomenu, bet Andris Eglītis radīto vidi realizēs gleznās.

Latvija Venēcijas biennālē piedalās kopš 1999. gada. Šogad biennāle norisināsies no 8. maija līdz 22. novembrim. 

Anna Mark - 06.03.2015 19:40
Liene B. Jūsu komentam nav nekādas loģikas.
Liene B. - 05.03.2015 12:51
Rīga2014 iztērēja 20 miljonus, Dvēseļu Putenim dos miljonu, biennālei 27 tūkstošus nevar atrast.