ZIŅAS  
Ķīnas akvareļglezniecība Amosa Andersona muzejā. Publicitātes attēls

Baltijas un Skandināvijas ziņas 0

Arterritory.com
18/02/2015

Skandināvijā šonedēļ tiks atklāta virkne izstāžu, kas paralēli estētiskajam baudījumam ļaus iepazīties ar konkrētu mākslas žanru vai personību – piemēram, Helsinkos Amosa Andersona muzejā varēsim sastapties ar šobrīd aktuālo Ķīnas akvareļglezniecības meistaru darbiem, bet Fotogrāfijas muzejā – ar pirmo somu fotožurnālisti Lēnu Sarasti, savukārt Stokholmas laikmetīgās mākslas galerijā Stene Projects būs iespēja iepazīt amerikāņu gleznotāja Ofera Volbergera humoru. Latvijā šonedēļ noskaidrosim prestižās Purvīša balvas laureātu, ieraudzīsim Anša Cīruļa grafiku jaunā interpretācijā, kā arī lielāku uzmanību pievērsīsim Latvijas Nacionālās operas baleta trupai.

SOMIJA


Publicitātes attēls

Ķīnas akvareļglezniecība Amosa Andersona muzejā

Akvareļglezniecība ir viena no senākajām glezniecības formām Ķīnā, kas joprojām spēcīga un pārliecinoša saglabājusies līdz pat mūsdienām un turpina savu attīstības gaitu. Izstādes organizatori saskatījuši interesantas paralēles starp Ķīnas ekonomisko augšupeju un akvareļglezniecības attīstību. Dauzi jaunie mākslinieki izvēlas modernas, rietumnieciskas tehnikas un medijus, taču vienmēr noteiktā veidā atsaucas uz senajām akvareļglezniecības tradīcijām. Šī izstāde rāda, kā senie, taču joprojām dzīvie tradicionālie motīvi un tehnoloģijas tiek interpretēti, atklāti no jauna un pasniegti jaunā un radošā kontekstā. Izstāde izceļ divpadsmit pasaulē pazīstamākos Ķīnas akvarelistus, kuri savā mākslā apvieno tradicionālos paņēmienus ar radošu individuālu skatījumu. Tematiski visu divpadsmit autoru darbi atspoguļo pārmaiņu ainavas valstī, kas patlaban piedzīvo strauju attīstību.

Amos Anderson taidemuseo
Yrjönkatu 27
Helsinki, Somija
www.amosanderson.fi


Beirut, 1980. Foto: Leena Saraste

Lēnas Sarastes darbu retrospektīva

Lēnas Sarastes (Leena Saraste, 1942) vārda iekļaušana svarīgāko somu fotogrāfu sarakstā ir likumsakarīga. Foto māksliniece, pētniece, skolotāja un  foto mākslinieciskās izpētes attīstītāja – Saraste aptvēra visus šos amatus vienā personībā. Somijas Fotogrāfijas muzejā atklātajā izstādē  būs iespēja iepazīties ar viņas darbības dažādajām šķautnēm – fotogrāfijām, kas uzņemtas dažādiem sieviešu žurnāliem ar sava laika somu slavenībām, modes tērpiem, rotām un frizūrām, fotogrāfijām no ceļojumiem Tuvajos Austrumos, darbiem, kas atspoguļo nozīmīgus punktus autores fotografēšanas  tehnikas un pieejas attīstībā, kā arī fotogrāfijas jomas virzībā kopumā. Kad 60. gados Saraste uzsāka savu karjeru, fotogrāfe-sieviete masu mediju vidē bija retums, taču ar savu pārliecinošo darbību viņai izdevās bruģēt ceļu citām sievietēm somu fotogrāfijā. Izstādi papildina Lēnas Sarastes audiostāsti, kas vēsta par  fotogrāfes piedzīvojumiem un pieredzi ārzemju ceļojumos. Izstāde aplūkojama līdz 12. aprīlim.

Suomen valokuvataiteen museo
Kaapelitehdas
Tallberginkatu 1G
Helsinki, Somija
www.valokuvataiteenmuseo.fi

ZVIEDRIJA


Publicitātes attēls

Ofera Volbergera tumšais humors

Stokholmas galerijā Stene Projects atklāta Ņujorkas mākslinieka Ofera Volbergera (Ofer Wolberger, 1976) gleznu izstāde Nein (Nē). Grafiskie, vienkāršie gleznojumi – vienradzis, Ādolfs Hitlers vai liela izmēra falls – aizņemti no kāda tīņa piezīmju blociņa. Izstādes nolūks, kā to paredz nosaukums, vedina uz mākslinieka pārdomāti izpildītu atteikšanās aktu. Volbergers darbos atsakās no ‘oriģinālā’ mākslinieka žesta un zīmējuma dziļuma. Vēl mākslinieka raksturiezīme gleznās, kas arī saistīta ar noraidījumu un identificējama izstādē, ir uzpūsta un  ‘izgāzusies’ vīrišķība. Apvienojumā ar ‘neveikliem’ glezniecības paņēmieniem, ko iemieso plakanumi un neorģinalitāte, šis neattīstītās pašapziņas un vīrišķās nepietiekamības attēlojums rada smieklīgu, trulu un tumši perversu humoru.

Stene Projects Stockholm
Brunnsgatan 21B 
Stokholma, Zviedrija
www.steneprojects.se


Publicitātes attēls

Veronikas Nigrēnas tekstila izstāde

Izrādot zviedru tekstilmākslinieces Veronikas Nigrēnas (Veronica Nygren, 1940–2006)  izdomas pilnos darbus, Thielska  galerija uzņemas tekstilmākslu padarīt par nopietni ņemamu mākslas disciplīnu pārējo mākslas veidu saimē. Veronikai Nigrēnai piemita spēja savā mākslā ieaust apkārtējo pasauli, kuru viņa piepildīja ar ikdienas pieredzes ainām un politisko apziņu, vienlaikus pievēršoties zviedru rokdarbu tradīcijām un starptautiskajam kontekstam. To visu viņa iekomponē dzīvīgā dialogā ar mākslas vēsturi un laikmetīgo mākslu. Māksliniece katrā ziņā liek pārvērtēt tekstila potenciālu, un mūsdienu kontekstā viņa izvirzās kā viena no  tekstila mākslas un dizaina atjaunotājām pēckara Zviedrijā. Šī ir pirmā Nigrēnas darbu retrospektīva, kas apkopo darbus no 20. gadsimta 60. gadiem līdz jaunajai tūkstošgadei. Izstāde būs aplūkojama līdz 31. maijam.

Thielska Galleriet
Sjötullsbacken 8
Stokholma, Zviedrija
www.thielska-galleriet.se

NORVĒĢIJA


Publicitātes attēls

Gutorma Gutormsgārda darbu retrospektīva

Stenersena muzejā Oslo līdz 21. jūnijam būs aplūkojama Gutorma Gutormsgārda (Guttorm Guttormsgaard, 1938) darbu retrospektīva. Gutormsgārds kopš 60. gadiem tiek uzskatīts par norvēģu mākslas centrālo figūru, kurš savā daiļradē apvienojis visdažādākās fāzes, medijus un manieres. Šajā izstādē pirmo reizi mākslinieka darbi tik plašā spektrā būs aplūkojami vienuviet – sākot ar viņa vienkāršajiem un vienlaikus ekspresīvajiem grafikas darbiem un ilustrācijām, un beidzot ar vides projektiem, kuru vidū ir arī darbs uz Oslo koncertzāles Spectrum ķieģeļu fasādes. Īpaša uzmanība izstādē pievērsta mazāk zināmiem darbiem, kas tapuši mākslinieka skiču dienasgrāmatās vairāku dekāžu garumā.

Stenersenmuseet
Munkedamsveien 15
Oslo, Norvēģija
www.en.stenersen.dev.preform.no

LATVIJA


Publicitātes attēls

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 2014. gads skaitļos

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ziņo par pagājušā gada apmeklētākajām izstādēm. Lielu lomu tajā spēlē programma „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”, kuras ietvaros Nacionālais mākslas muzejs organizēja deviņas izstādes. Tās kopumā apmeklēja 68 458 interesenti. Vispieprasītākā ar 21 092 apmeklētājiem bijusi „Senā Ēģipte. Tutanhamona dzintars” muzejā „Rīgas birža”, tai ar 19 646 apmeklētājiem seko turpat rīkotā trimdas mākslinieces Vijas Celmiņas izstāde „Vija Celmiņa. Dubultā realitāte”, tālāk seko trīs izstāžu zāles „Arsenāls” izstādes – „1914” ar 15 154 lielu apmeklējumu, „Sirdspukstu arhīvs. Kristians Boltanskis. Francija” ar 14 081 apmeklētājiem un „Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija”. Šīs izstādes ir iemesls izstāžu zāles „Arsenāls” ievērojamam apmeklētāju skaita pieaugumam 2014. gada ietvaros. Ārpus Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas lielu atsaucību guva arī izstāde „Mikalojs Konstantīns Čurļonis un Rūdolfs Pērle” muzejā „Rīgas birža” un izstāde no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva (Parīze) tērpu kolekcijas „Dumpis buduārā. 1970. gadu mode” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.


Publicitātes attēls

Purvīša balvas izstāde

Pienākusi jau ceturtā Purvīša balvas ceremonija – kā ierasts, izstāžu zālē „Arsenāls” tiks atklāta balvai nominēto autoru darbu izstāde un nosaukts balvas laureāts. Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, grafikas, tēlniecības, instalāciju un video mākslas kopums. Tajā dalību ņems Kaspars Teodors Brambergs, kurš  balvai nominēts par personālizstādi Dynamis galerijā „Noass”; Miķelis Fišers, kurš žūrijas uzmanību izpelnījās ar izstādi „Netaisnība” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā pagājušā gada nogalē; Gints Gabrāns, kurš nominēts par darbu „Ne no kurienes” izstādē „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”; Ģirts Muižnieks, kura izstāde „5.7.32.34” vēl spilgti palikusi viņa darbu cienītāju atmiņā; Ginters Krumholcs, kurš balvai nominēts par personālizstādi „Kāpēc tu mani nepamodināji?”. Plašākai sabiedrības daļai bija iespēja iepazīties ar balvai nominēto Kristapa Ģelža un Ģirta Biša kopdarbu „Kancele” Rīgas Doma dārza galerijā. Purvīša balvas laureātu uzzināsim jau piektdienas vakarā, taču ar nominantu darbiem iepazīties varēs izstāžu zālē „Arsenāls” no 21. februāra līdz 12. aprīlim.

www.purvisabalva.lv


Plakāta dizains: Aleksandra Samuļenkova. Publicitātes foto

Tapusi jauna Anša Cīruļa piemiņai veltīta grafika

Šogad aprit mākslinieka un dizainera Anša Cīruļa 131. dzimšanas diena.  Zīmols „Miesai” gada garumā ik mēnesi to atzīmē ar jauna dizaina grafikas radīšanu, ļaujot pašmāju dizaineriem realizēt darbus, atsaucoties uz vienu no talantīgākajiem latviešu dizaina rokrakstiem. Šomēnes zīmols laidis klajā jaunu  dizaina grafiku „Miljoniem cīruļu” – roku darbu, kas drukāts sietspiedes tehnikā. To radījusi Berlīnē strādājošā dizainere Aleksandra Samuļenkova.

Svarīgi atzīmēt, ka sadarbībā ar dizaina studiju Asketic Anša Cīruļa mākslinieciskais rokraksts pamazām tiek pārvērsts fontā. Jau vairāk nekā 900 cilvēku ir pieteikušies vietnē getCirulis.com tā izmantošanai. Bet martā un aprīlī varam gaidīt jau nākamos darbus.


Publicitātes attēls

Galerijā Four to seven jauna izstāde

Dāņu mākslinieces Mariannas Viero (Marianne Vierø)  izstādē „Glifs” apvienotas izdrukas un modulāras sienu struktūras, sapludināti dažādi mediji un metodes. Attēli radīti foto laboratorijā, vairākkārt iegaismojot attēlu slāņus vienu virs otra uz krāsainā fotopapīra, apvienojot digitālus Photoshop attēlus un tradicionālo fotogrammas tehniku. Taču, lai arī attēls sastāv no daudziem slāņiem, fotopapīrs padara tos absolūti plakanus un apslēpj to veidošanas horeogrāfiju. Bilžu plakanums kontrastē ar tekstūru daudzveidību, kas apdzīvo sienu struktūras. Izstāde tiks atklāta 19. februārī un būs aplūkojama līdz 17. aprīlim.

Marianna Viero piedalījusies rezidencēs Rijksakademie Amsterdamā, Künstlerhaus Bethanien Berlīnē un Triangle Arts Ņujorkā, kā arī viņas darbi bijuši izstādīti gan PAKT Amsterdamā (2012), Officin Kopenhāgenā (2013), gan galerijā Fotograf Prāgā (2014).

Galerija „427”
Elijas iela 20
Rīga, Latvija
www.fourtoseven.info
www.facebook.com/4toseven


Publicitātes attēls

Latvijas Nacionālā opera un balets

Pēc LNO valdes priekšsēdētāja Zigmara Liepiņa ierosinājuma turpmāk Latvijas Nacionālā operu dēvēsim par Latvijas Nacionālo operu un baletu. Nosaukuma maiņas pamatā ir neapmierinātība ar baleta žanra ignorēšanu teātra nosaukumā, lai arī 1922. gadā dibinātā trupa ir panākumiem bagāta un atzīta arī ārpus valsts robežām. Operas nosaukuma maiņa nav pirmreizējs notikums – 20. gadsimta 20. gados to dēvēja par Latvju Operu, pēcāk: Padomju Latvijas opera, Rīgas Opera, Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātris, Latvijas PSR Valsts ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotais akadēmiskais operas un baleta teātris u.c. Jaunais operas nosaukums oficiāli stāsies spēkā no 1. marta.

www.opera.lv