ZIŅAS  
Publicitātes attēls

Rauls Mēls, Anu Vahtra un Dēnešs Farkašs Viļņā 0

Arterritory.com
16/02/2015

MEEL. VAHTRA. FARKAS_idealist function
Laikmetīgās mākslas centrs (CAC), Viļņa
31. janvāris – 18. marts, 2015

Kāda ideāliste reiz sāka prātot – cik liela ir ideja? Cik liela ir viena sajūta? Cik daudz vietas aizņem viena atmiņa? Un tad piepeši nonāca daudzās vietās uzreiz. Izstādē MEEL. VAHTRA. FARKAS_idealist function pārstāvēti trīs dažādu paaudžu igauņu mākslinieki, kuru darbus vieno kopīga interese par telpisko dzeju. Izstādes nosaukumā pieminētās ideālistiskās funkcijas pamatā ir dialogs, ko iedvesmojis Raula Mēla pirmais konkrētās dzejas manuskripts „Klubs” (1968–1969).

MEEL. VAHTRA. FARKAS_idealist function ir trīs personu saruna jeb trialogs, kura mērķis ir uzdot jautājumus par vienkāršām un fundamentālām lietām pasaulē, kas ir mūsos pašos un ap mums. Rauls Mēls (Raul Meel), Anu Vahtra un Dēnešs Farkašs (Dénes Farkas) apvienojušies, lai kopīgi radītu dzeju par neredzamajām, neierobežotajām un negaidītajām iespējām, kurās zināšanas par pasauli tiecas izšķīdināt šīs pasaules viengabalainību, ļaujot uztvert visu to, kas atrodas nemitīgā transformāciju procesā.

Vairāk par šo notikumu uzzināsiet, izlasot ekspresinterviju ar izstādes kuratori un Igaunijas Laikmetīgās mākslas centra direktori Mariju Aruso (Maria Arusoo).

Kā jūs gribētu iepazīstināt mūsu lasītājus ar konkrētās/telpiskās dzejas žanru?

Konkrētā dzeja kā tāda radusies Brazīlijā, pagājušā gadsimta 50. gados. Interesantā kārtā Raulam Mēlam, kurš dzīvoja Padomju Igaunijā, nebija ne jausmas, ka Brazīlijā pastāv šāda kustība, un viņš pilnīgi neatkarīgi no tās izstrādāja metodi, ko nosauca par ‘rakstāmmašīnas dzeju’; savus darbus viņš dēvēja par ‘rakstāmmašīnas zīmējumiem’. Visas ģeometriskās formas tiek veidotas, dekonstruējot vārdus un teikumus un atkārtojot burtus. Ja runājam konkrēti par Mēla darbiem, tad tajos svarīga arī skaņa. Cik man zināms, strādājot viņš vienmēr lasa savus dzejoļus skaļi – balsī. 

Kas konkrētās dzejas kontekstā visiem būtu jāzina par igauņu māksliniekiem Raulu Mēlu, Anu Vahtru un Dēnešu Farkašu?

Rauls Mēls, Anu Vahtra un Dēnešs Farkašs pieder pie dažādām paaudzēm. Farkašs ir igauņu mākslas dzīvais klasiķis. Viņš spēlējis lielu lomu Igaunijas mākslas vēsturē, taču arī šodien vēl joprojām ir aktīvi strādājošs mākslinieks, tāpat kā Vahtra un Mēls.

Izejas punkts šai izstādei bija divi Raula Mēla konkrētās dzejas manuskripti, kas tapuši 60. gadu beigās – „Klubs” un „Īpašvārdi”. Tomēr pati izstāde MEEL. VAHTRA. FARKAS_idealist function nepievēršas konkrētajai dzejai kā tādai; es to drīzāk sauktu par telpisko dzeju. Dzeja šeit tiek izmantota kā metode – tā ir sajūta un veids, kā izteikt jēgu un domas. Mēls nodarbojas tieši ar vārdiem un dzeju; arī Farkašs dekonstruē tekstus, bet Vahtra rada dzeju ar telpas palīdzību, kā izteiksmes līdzekli nekādā veidā neizmantojot valodu. Var teikt, ka telpiskā dzeja šajā izstādē tiek izspēlēta vārdos, valodā un pašā telpā.

Un cik lielu lomu mūsdienās konkrētā dzeja spēlē igauņu mākslas ainā?

Konkrētā dzeja kā tāda vairāk pieder pie vēlīnajiem 60. gadiem un 70. gadu sākuma, un Rauls Mēls šajā jomā ir ievērojamākā personība, kas radīja pašus pirmos manuskriptus. Valoda ir svarīga daudzu igauņu mākslinieku darbos, bet, manuprāt, Raula darbi ir arī patiesi laikmetīgi, savā ziņā – pārlaicīgi. Nevar sacīt, ka laiks viņa dzejai kaut ko atņemtu. Tāpat jāteic, ka visi šie mākslinieki – Vahtra, Farkašs un Mēls – un tas, ko viņi dara, ieņem ļoti nozīmīgu vietu Igaunijas mākslas dzīvē.

Kas jūs iedvesmoja izveidot šādu izstādi un kāpēc tieši tagad?

Viss sākās ar to, ka Ķēstutis Kuizins (Kęstutis Kuizinas), Viļņas Laikmetīgās mākslas centra direktors, mūs laipni uzaicināja sarīkot šeit izstādi.

Man jau labu laiku bija zināmas idejas saistībā ar Farkaša un Mēla dialogu, un tagad, domājot konkrēti par Laikmetīgās mākslas centra Ziemeļu un Dienvidu zālēm, šie plāni sāka iegūt konkrētākas aprises. Man šķita, ka arī Vahtra ar savu lielisko pieeju šajā sabiedrībā ļoti labi iederētos. Likās aizraujoši būvēt intīmu dialogu ap priekšstatu par dzeju telpā un telpu dzejā.

Mani interesēja iespēja salikt līdzās gan vēsturiskus, gan jaunus darbus, kas pasūtīti īpaši šai izstādei.
Kā jau teicu, par iedvesmu izstādei kalpoja Raula Mēla rakstītie pirmie igauņu konkrētās dzejas manuskripti, bet tālāk jau projekts uzņēma pats savu gaitu.

2013. gadā mēs (Igaunijas Laikmetīgās mākslas centrs – red.) pasūtījām Dēnešam Farkašam darbus Igaunijas paviljonam 55. Venēcijas mākslas biennālē, un viņš izveidoja satriecošu lielformāta instalāciju, kas līdz šim izstādīta tikai Venēcijā un Kumu, Igaunijas mākslas muzejā. Un tagad CAC Ziemeļu zālē būs skatāma daļa no instalācijas – bibliotēka un 80 ierāmētas grāmatas kopā ar Raula Mēla darbiem. Savukārt Anu Vahtra piedāvā īpašu site specific (konkrētai vietai radītu) darbu, ko iedvesmojusi pati izstādes norises vieta, kā arī Raula Mēla darbs „Dzīves transformēšanās”.

Vai jūs varētu aprakstīt izstādes vizuālo iekārtojumu?

Izstāde būs apskatāma Laikmetīgās mākslas centra Ziemeļu un Dienvidu zālēs; būs arī viena Farkaša brīvdabas instalācija. Dienvidu zālē risinās dialogs starp Vahtru un Mēlu; tas veidojas lielākoties no abstrakcijām un ģeometriskām formām, kā arī zināma tukšuma, kas atstāj vietu iekšējām pārdomām.
Ziemeļu zāle ir piepildīta ar valodu un grāmatām – visdažādākajās formās. Te būs Dēneša Farkaša bibliotēka no 10 000 grāmatām un 80 viņa ierāmētas grāmatas. Būs Raula Mēla manuskripts „Klubs” un dažādas vārdu spēles. Tā ir iespaidīga vide, kurā domas un jēga skatītāju tomēr neaprok kā lavīna, kaut arī ir sajūtamas gandrīz fiziski. 

Kā jūs raksturotu izstādes kopējo noskaņu un atmosfēru?

Grūti to aprakstīt pēc nedēļu ilguša izstādes iekārtošanas darba; es visu vēl joprojām uztveru tīri tehniski – kā simtiem rāmju, naglu un daudzu citu lietu.

Bet kopumā es domāju, ka šajā izstādē skatītājam paliek daudz vietas savām domām. Te tiek izspēlēti daudzi naratīvi; iespējams arī pamatīgi iedziļināties, jo tā iecerēti visi izstādē aplūkojamie darbi. Tā ir iedvesmojoša vārdu, valodas un telpisku spēļu pasaule.

Laikmetīgās mākslas centrs (Šiuolaikinio meno centras)
Vokiečių g. 2, LT-01130, Vilnius
www.cac.lt