ZIŅAS  
Rainis un Aspazija “Par pumpurīti un lapām”. Māksliniece Rūta Briede

No jauna ieraudzīt Raini un Aspaziju 0

Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas pirmā pusgada spilgtākie mirkļi

Arterritory.com
09/02/2015

„Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” lugā „Zelta zirgs” rakstīja Rainis. Tagad, atskatoties uz 150 gadus senu  pagātni un uz jautājumiem, kas tolaik nodarbināja Raiņa un Aspazijas prātus un kurus viņi apsprieda savstarpējā sarakstē, kā arī ietilpināja savos darbos vai politiski sabiedriskajā darbībā, jāatzīst, ka viņu aizsāktie temati savu aktualitāti nav zaudējuši arī mūsdienās. Pieminot dižgaru pāri, šogad atcerēsimies ne tikai par to Raini un Aspaziju, kas apgūts skolas solā, bet jātic, ka  jaunatklāsim arī kādu nezināmu šķautni. Katrā ziņā Raiņa un Aspazijas gada pasākumu programma par to liek domāt. Plānoto izstāžu, konferenču, izrāžu, filmu, koncertu un citu pasākumu programma ir plaša, un vēl daudzi interesanti projekti gaida pēdējo apstiprinājumu vai tiek vēl izstrādāti – piemēram, Viestura Kairiša iestudējums „Uguns un nakts” Nacionālajā teātrī, Oresta Silabrieža, Ievas Paršas un Uģa Brikmaņa koncertprogramma „Dagdas skiču burtnīcas”, Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidota suvenīru līnija, Aspazijas 150. dzimšanas dienas svinības martā un citi. Arterritory.com piedāvā ieskatu jau apstiprinātajos, spilgtākajos projektos, kuriem vērts sekot līdzi.


Žarko Bašeski. Lēciens

„MAN SIRDĪ TĪĢER’S”
Laikmetīgās mākslas izstāde
- Izstāžu zāle “Mākslas stacija Dubulti” -

Atsaucoties uz Raiņa lugas „Jāzeps un viņa brāļi” galvenā varoņa iekšējām krustugunīm, svārstoties starp piedošanu un atriebību, izstādes „Man sirdī tīģer’s” kuratore Inga Šteimane atzīst: „Lai arī modernā sabiedrība ir būvēta uz tolerances un iecietības pamatiem, sociālās katastrofas rāda, ka piedošana, kas ir viens no tolerances aspektiem, ir palikusi mūsdienu dzīves izjūtas perifērijā. Turklāt piedošanas izpratnē un aspektos netiek ieguldīts kognitīvs darbs.” Konstatējot šo faktu, kuratore atsaucas uz Nīčes transcendences ideju, kas savukārt vieno Raini ar izvēlētajiem māksliniekiem – viņu mākslas uzdevumos ietilpst ne tikai sociāls komentārs, bet arī daudz filozofiskāka ‘cilvēka poētikas’  tēma. Rainim tuvus tematus jaunatklātajā Dubultu mākslas galerijā, kas savas durvis pirmoreiz vērs vien pavasarī, no 28. maija līdz 15. septembrim, piedāvās latviešu mākslinieki: Ieva Iltnere, Kristaps Gulbis, grupa „Orbīta”, Arturs Bērziņš, Olga Šilova, Dzintra Geka un citi, kā arī vairāki ārzemju autori: ietekmīgais Šveices mākslinieks Tomass Hiršhorns (Thomas Hirschhorn, 1957), maķedonietis Žarko Bašeski (Žarko Bašeski, 1957), kurš pārstāvēja savu valsti 54. Venēcijas biennālē, Šadijs El Nošokati (Shady El Noshokaty, 1971) no Ēģiptes, kā arī Izraēlas fotogrāfs Adi Ness (Adi Nes, 1966) no Izraēlas.

Katra mākslinieka darbos saskatāmas atsevišķas paralēles ar Raini. Piemēram, Žarko Bašeski Venēcijas biennālē tieši interpretē Nīčes pārcilvēka ideju, kas ļoti sasaucas ar Raiņa idejām un interesi par Nīči, bet saikni starp Tomasu Hiršhornu un Raini var atrast  abu interesē  par ‘utopismu’ un ‘muļķību’ (atsaucoties uz „Jāzepu un viņa brāļiem”).


Publicitātes attēls

ASPAZIJAS MĀJAS DIGITALIZĀCIJA
- Dubulti, Jūrmala - 

Savas dzīves pēdējos desmit gadus uzreiz pēc Raiņa nāves Aspazija pavadīja savās mājās Dubultos, kur pēc ēkas renovācijas nupat atklāts dzejniecei veltīts muzejs. Romantiskā koka ēka Lielupes krastā atklāj poetizētu vēstījumu par dzejnieci, viņas mīlestību, dzīvesbiedru Raini un abu daiļradi. Ar vizuālu hologrammas uzplaiksnījumu palīdzību tiek uzburtas ainas, kur Aspazija kopā ar kaķi sēž verandā un apcerīgi lūkojas ārā pa logu vai sēž guļamistabā, ierakusies papīros, un raksta; savukārt uz sienām un griestiem tiek projicētas jau tapušās dzejas rindas. Muzejs rada melanholisku priekšstatu par Aspazijas dzīves noskaņu un saturu pēc Raiņa nāves. Muzejā tapusi arī interaktīva projekcija „Pasaciņas māja”, kas piemērota dažāda vecuma auditorijai, bet pie ārdurvīm, gluži kā dzejnieces dzīves laikā, viņa iznākusi puķainā ķitelī ietērpusies, lai uzņemtu smalkos viesus. Digitālo ekspozīciju vieno vairāki motīvi – pirmkārt, pati Aspazija kā tēls un viņas biogrāfija, otrkārt, Dubultu māja kā vizuāls un saturisks motīvs. Digitālie mediji palīdz atdzīvināt muzeja vidi, gan piedāvājot papildus informāciju par esošajiem eksponātiem, gan radot dzejnieces virtuālas klātbūtnes iespaidu mājā, kurā viņa kādreiz dzīvojusi.

www.jurmala.lv/aspazijas-maja


Publicitātes attēls

RAIŅA SAPŅI
Teātra izrāde
- Latvijas Nacionālais teātris -

Rainis ne tikai spēja atklāt dažādus sarežģītus dramaturģiskus raksturus, bet arī pats bija viens no tiem. Šo apgalvojumu apstiprina fakts, ka Latvijas Nacionālajā teātrī šogad tiek iestudēta gan viņa luga „Uguns un nakts”, gan darbs ar pašu Raini galvenajā lomā.

„Uguns un nakts” Viestura Kairiša režijā savu pirmizrādi piedzīvos rudenī, bet nupat skatītājiem atklāta netradicionālā un mazliet provokatīvā  izrāde „Raiņa sapņi” krievu režisora Kirila Serebreņņikova interpretācijā. Režisors lugā vēlējies Raini atklāt kā interesantu personāžu, ne tik daudz kā politiķi, dzejnieku vai teātra direktoru, bet gan – kā individuālu raksturu. Raiņa tēlā iejutušies veseli astoņi aktieri: Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Ivars Puga, Jurģis Spulenieks, Romāns Bargais un Uldis Siliņš. Savukārt Aspaziju atveido Maija Doveika un Lolita Cauka. „Raiņa un Aspazijas dzīve bijusi tik liela, ka ar to pietiek 10 aktieriem,” komentē režisors. Libreta autore Ieva Strunka par pamatu ņēmusi Raiņa dienasgrāmatas un skrupulozos sapņu pierakstus, pēc kuriem vadoties centusies pietuvoties Raiņa zemapziņas pasaulei. ‘Ārpusnieka’ stāstu par 20. gadsimta sākuma spilgto latviešu personību pavada Jēkaba Nīmaņa mūzika, Emīla Dārziņa jauktais koris un rokmūzikas elementi.

www.teatris.lv


Foto: Kaspars Perskis

„ASPAZIJA / RAINIS:  DUMPINIECE / HUMĀNISTS”
Izstāde
- Parīze (Francija) un Kirova (Krievija) -

Uz UNESCO centrālo mītni Parīzē un pēcāk Kirovu Krievijā ceļos izstāde „Aspazija / Rainis:  dumpiniece / humānists”, kas ārzemju skatītājiem uzburs ne tikai priekšstatu par abiem dzejniekiem, bet arī  ļaus izprast latviešu literārās kultūras tapšanas apstākļus, latviešu valodas izcelsmes un Latvijas valsts izveides vēsturisko kontekstu uz pasaules notikumu fona. Šajā vētrainajā laikā liela nozīme abu dzejnieku dzīvēs bija savstarpējai sarakstei, kurā šie jautājumi tika apspriesti. Dzejniekus vienoja ticība humānisma principos balstītā, taisnīgā pasaulē, par kuru abi vēlējās cīnīties laikā, kad gaisā virmoja  sociālisma idejas, jaunu valstu dibināšanas kaislības, kā arī cīņa par sieviešu tiesībām. Nu sarakste iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma Latvijas Nacionālajā reģistrā.

Pie izstādē eksponētā „Dzejnieku rakstāmgalda” iespējams piesēsties, uzrakstīt vēstuli un, apzīmogotu ar abu dzejnieku profiliem, turpat nosūtīt. Savukārt uz lielizmēra planšetēm infografikas formā atspoguļots Raiņa un Aspazijas dzīves gājums  kontekstā ar pasaules politiskajiem un kultūras notikumiem. Izstādē klātesošs būs arī pats dzejnieku pāris – iemūžināts 20. gadsimta sākuma dokumentālajās hronikās.


Publicitātes attēls

BIKIBUKS GRĀMATU SĒRIJA
- Grāmatu veikali - 

Ar Raini un Aspaziju un viņu dzejas radītajiem tēliem liela daļa iepazinusies jau bērnībā. Spilgto BIKIBUKS grāmatiņu sērijā iznākuši jau četri dzejnieku darbi, bet sagatavošanā top vēl četri. Šogad grāmatplauktus varēsim papildināt ar Alises Mediņas vizualizēto Raiņa „Mini, mini mīkliņu”, Arta Ozola-Jaunarāja ilustrēto Raiņa „Kara kungu”, bet nākošgad – ar Monikas Pormales Raiņa rindu „Lellīte Lolīte dodas uz pusdienas dusu” interpretāciju un Aspazijas „Mēness pār upi būvēt grib tiltiņu!” Rūdolfa Bekiča izpildījumā. Taču jau šobrīd grāmatu veikalos var meklēt Rūtas Briedes ilustrēto Raiņa un Aspazijas kopdarbu „Par Pumpurīti un lapiņām”, Raiņa dzejoli ar Ilmāra Blumberga zīmējumiem „Lietus sievas”, kur var izjust patiesu vasaras negaisa trakošanu, Ūnas Laukmanes radīto Aspazijas „Viešņu”, kas iesviež katrā istabā prieciņu kā sarkanu kamoliņu, un „Zirņa bērnus” – pašu pirmo BIKIBUKA Raiņa un Aspazijas sērijā tapušo grāmatiņu, ko ilustrējusi Anete Melece.

www.lielsmazs.lv


Goran Gora un Eva Ikstena-Strapcāne. Publicitātes attēls 

#DOMASSPĒKS
Īsfilmu cikls

Raiņa un Aspazijas domu spēks joprojām atbalsojas mūsdienu pārdomās, idejās un atziņās. Jura Podnieka filmu studijas veidotais 29 īsfilmu cikls, tapis apceļojot dažādas Eiropas valstis, atspoguļo dzejnieku pāra domubiedrus mūsdienās. Somu bīskape Irja Askola (Irja Askola), kura ir aktīva sieviešu un minoritāšu tiesību aizstāve un kuras idejas sabalsojās ar Aspazijas atziņām, filmā citē Raiņa aforismu, savukārt, atsaucoties uz Raiņa prātojumiem par tēmu „veselā miesā vesels gars”, igauņu panku Dziesmu svētku organizētājs, režisors un aktieris Illars Sāremē (Üllar Saaremäe) noorganizējis zibakciju, kurā Raiņa dzejolis papildināts ar dejas elementiem. Šādi veidojas savdabīgs stāstu un domu apmaiņas tīklojums, Raiņa un Aspazijas idejām uzplaiksnījot dažādās Eiropas pilsētās. Raiņa un Aspazijas lomās īsfilmu sērijās iejūtas mūziķis Goran Gora un Latvijas Televīzijas kultūras ziņu vadītāja Eva Ikstena-Strapcāne. Raiņa un Aspazijas domuspēka stāstiem sekot līdzi var Facebook lapā.