ZIŅAS  
Reinis Ratnieks. Modes kolekcija bez nosaukuma. 2014. Publicitātes foto

Baltijas un Skandināvijas ziņas 0

Arterritory.com
04/02/2015

Latvijas Nacionālais kino centrs,  nosaucot topošo filmu autoru vārdus, uztur intrigu – šis gads kino nesīs vairākas debijas un atgriešanās, figurējot tādiem vārdiem kā Edvīns Šnore, Viesturs Kairišs un Dāvis Sīmanis. Savukārt mākslas galerijās sastapsimies ar Edvarda Grūbes „Gaismas lauku”, Andreja Strokina „Traucējumiem un šķēršļiem”, kā arī iepazīsimies ar Itālijas portreta glezniecības diviem gadsimtiem. Tikmēr Zviedrijā atzīmēs mākslinieka un kaislīga mākslas kolekcionāra Prinča Eižena jubileju, bet Somijas mākslas mīļus priecēs viena no 20. gadsimta spēcīgākajiem skandināvu gleznotājiem Vilhelma Hammersheja izstāde. 

LATVIJA


Publicitātes attēls

World Cities. Live Paintings Indijā

Turpinoties projektam World Cities. Live Paintings, Indijā aplūkojama Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un pedagogu darbu izstāde. Tā atklāta zīmīgā datumā – dienā, kad Deli durvis vēra jaunā Latvijas vēstniecība Indijā. Izstādē ar saviem darbiem iepazīstinās Brederlo – fon Zengbuša prēmijas laureāte Sandra Strēle un citi spilgti studenti, kā arī LMA mācībspēki: Kristaps Zariņš, Aleksejs Naumovs, Jānis Murovskis, Bruno Strautiņš un Guntars Sietiņš. Turpinot plenēru tradīciju, Aleksejs Naumovs un Kristaps Zariņš skicēs un darbos iemūžinās arī Indijas saulainās ainavas, tostarp arī krāšņo Tadžmahalu, pēcāk izstādē atrādot latviešu skatījumu uz Indiju. Ar šo projektu LMA profesori un studenti viesojušies arī Vašingtonā, Maiami un Honkongā.

Latvijas Republikas vēstniecība Indijā
Malcha Marg, Chanakyapuri
Deli, Indija


Edvards Grūbe. Māte. 2014

Edvarda Grūbes Gaismas lauks

Galerijas „Māksla XO” kuratore Ilze Žeivate mākslinieka Edvarda Grūbes gleznas vienādo ar laika terminu. „Grūbes glezniecība ir pats Laiks, kas nav izmērāma ne pagātnes, ne nākotnes nogriežņos. Tā atrodas pastāvīgā plūsmā – Laikā. Tas ir vārdos neaprakstīts, bet ar otas vēzienu izstāstīts, spēcīgs emocionāls vēstījums, kur katrs attēlotais priekšmets novests līdz zīmei – dziļam jēdzienam – logs, gaisma, durvis, krēsls, māte ar bērnu, maize, lauskas...” Šos gleznieciskos vēstījumu varēs tvert un atšifrēt arī Grūbes jaunākajā izstādē „Gaismas lauks”, kas tiks atklāta 5. februārī plkst. 17:00. Izstāde būs aplūkojama līdz 3. martam. 

Galerija „Māksla XO”
Elizabetes iela 14
Rīga, Latvija
www.makslaxogalerija.lv


„Melānijas hronika”. Foto: Agnese Zeltiņa

Ko nesīs 2015. gads latviešu kino skatītājiem?

Arī 2015. gads kinomīļus lutinās ar vairāku latviešu filmu pirmizrādēm. Kopumā gaidāmi 47 jauni kinostāsti. Tiks izrādīta Lailas Pakalniņas filma „Ausma” – sens padomju mitoloģijas stāsts par Pavļiku Morozovu, kas adaptēts sociālisma perioda Latvijas kolhozā; Viestura Kairiša vērienīgais inscenējums „Melānijas hronika”, kas ir Melānijas Vanagas dienasgrāmatās balstīts stāsts par izsūtījuma gadiem Sibīrijā; savukārt Dāvja Sīmaņa „Pelnu sanatorija”, kuras notikumi risinās I Pasaules kara beigu periodā Kurzemes piekrastē, būs režisora debija spēlfilmas žanrā. Gaidāma arī vesela virkne dokumentālo stāstu, kurus realizē jau zināmi autori: Laila Pakalniņa, Dzintra Geka, Ināra Kolmane, Dainis Kļava, Ivars Zviedris, Antra Cilinska, kā arī pēc ilgāka pārtraukuma – režisors Edvīns Šnore, šoreiz vēstot par Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) pārstāvi Eduardu Berklavu. Savukārt Igors Linga sola pabeigt darbu pie Latvijas rokmūzikas vēstures pārskata filmā „Savējie sapratīs”. Arī animācijas jomā gaidāmi divi debitanti – dramaturgs un scenārists Ivo Briedis režisējis filmu „Laiks iet”, bet Zane Oborenko filmu „2. augusts” veidojusi Latvijā vēl maz izplatītajā smilšu animācijas tehnikā. Vēl animācijas jomā trīs filmu pirmizrādes sola studija „Animācijas brigāde”, bet Edmunds Jansons un studija Atom Art sola četras jaunas sērijas par mazo skatītāju iemīļoto varoņu Lupatiņu piedzīvojumiem.


Publicitātes attēls

Izsole galerijā „Jēkabs”

Galerijā „Jēkabs” līdz 7. februārim izstādīti dažādi latviešu vecmeistaru darbi, tostarp Jaņa Rozentāla „Sievietes portrets”, Borisa Bērziņa litogrāfija „Pikniks”, Imanta Vecozola „Klusā daba”, Jāņa Pauļuka „Meitene ar sarkano lenti matos” u.c. Nedēļas nogalē, 7. februārī, plkst. 12:00 šos un citus mākslas darbus būs iespējams iegādāties izsolē. Iespējama solīšana klātienē, neklātienē un pa telefonu.

Galerija „Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28
Rīga, Latvija
www.paintings.lv/izsole


Publicitātes attēls

Andreja Strokina personālizstāde

Savā pirmajā personālizstādē Latvijā „Traucējumi un šķēršļi” fotogrāfs Andrejs Strokins pēta šauro robežu starp skaidru realitātes uztveri un reibumu – prāta stāvokli, kurā cilvēks zaudē līdzsvara izjūtu un viņa apziņa transformējas, aizmiglojas. Dzeršanas kultūra gadsimtiem ilgi caurvij sabiedrības vēsturi, bet šī brīža situācija ir atkarīga no nesenās pagātnes, kas veido mūsu sociālo uzvedību. Alkohola patērēšana vieno dažādas paaudzes un sabiedrības grupas, tā kļuvusi par plaši izplatītu un akceptētu sociālo rituālu, kā arī būtisku publisko pasākumu sastāvdaļu.

Strokins līdz šim piedalījies grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs, darbojies kā neatkarīgs fotogrāfs, pēdējo gadu laikā viņš uzvarējis vairākos nozīmīgos fotokonkursos: Kaunas Photo Star, La Quatrieme Image, Photo Annual Awards dokumentālās fotogrāfijas kategorijā u.c. Izstāde tiks atklāta 5. februārī plkst. 18.30 un būs aplūkojama līdz 5. martam.

Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13
Rīga, Latvija
www.lcca.lv


Benedeto Dženāri (Benedetto Gennari, 1633–1715). Riva
ģimenes portrets. 1689. Boloņas Nacionālās Pinakotēkas
kolekcija. Publicitātes foto

Itāļu portreta glezniecības divi gadsimti. 1580–1780

Pārņemot prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, kā sveiciens Latvijai no Itālijas atceļojuši Boloņas muzeju dārgumi, kas mākslas muzejā „Rīgas birža” būs izstādīti no 7. februāra līdz 19. aprīlim. 16. gadsimta Boloņā meklējams mākslas progresa aizsākums, kas neizdzēšami atstājis ietekmi uz Romas un daudzu citu Eiropas pilsētu mākslu. Liktenīgi, ka ar šo mākslu tieši šajā vēsturiskajā mirklī iepazinās Kurzemes hercogs Pēteris, kurš, tās apburts, Boloņas Mākslas akadēmijā nodibināja mākslas prēmiju Concorso Curlandese. Izstāde „Itāļu portreta glezniecības divi gadsimti. 1580–1780” atspoguļos tos itāļu portreta meistardarbus, ar kuriem, ļoti iespējams, tolaik iepazinās Kurzemes hercogs un kuri ļauj izsekot itāļu glezniecības meistarības izaugsmei lielajā stilu daudzveidībā vairākās mākslinieku paaudzēs. Izstādē pārstāvēti Lavīnijas Fontanas (Lavinia Fontana, 1552–1614), Annibales Karači (Annibale Carracci, 1560–1609), viņa brāļa Agostīno (Agostino Carracci, 1557–1602) un brālēna Ludoviko (Ludovico Carracci, 1555–1619), kā arī citu autoru darbi, tajā skaitā no Boloņas Nacionālās Pinakotēkas kolekcijas.

Mākslas muzejs „Rīgas birža”
Doma laukums  6
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv


Reinis Ratnieks. Modes kolekcija bez nosaukuma. 2014

Latvijas dizaina manifestācija

Izstādes galvenais varonis no rīta uzvelk Latvijas modes dizaina apģērbu (Natālija Jansone, Reinis Ratnieks u.c.), dodas uz darbu ar „Ērenpreiss” velosipēdu, bet ofisā, sēžot Alda Circņa krēslā Bloom, veic pierakstus ISSP plānotājā 2015. gadam, meklē fona mūziku Pieci.lv mobilajā aplikācijā un remdē slāpes, dzerot ūdeni no Munio Casa glāzes – šādu ainu uzbur izstādes „Humanizācija” apraksts, kuras mērķis ir uzsvērt dizaina klātesamību ikdienas dzīvē, nojaucot stereotipu par dizainu kā par elitāru parādību. „Humanizācija” ir daļa no ekspozīciju cikla „Dizaina manifestācija”, kas četrās savstarpēji saistītās izstādēs – „Reputācija”, „Humanizācija”, „Informācija” un „Situācija” – līdz šim nebijušā aptvērumā un apjomā reprezentē Latvijas dizaineru veikumu pēdējos desmit gados, katru no skatēm veltot kādai dizaina šķautnei un esošās situācijas atspoguļojumam.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10/20
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv 

LIETUVA


Dénes Farkas. Publicitātes attēls

Igauņu mākslinieku trio Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā  CAC

Rauls Mēls (Raul Meel) savas idejas pauž ar rakstāmmašīnu un abstraktām, ģeometriskām formām. Viņa darbos burti kļūst par figūrām, kas stāsta stāstus par mīlestību un dzīvi. Līdzīgi viņam, arī Deneša Farkaša (Dénes Farkas) darbos figurē vārdi un atkārtojumi – viņš dekonstruē teikumus un izspēlē vārdu nozīmju spēles. Kamēr Farkašs un Mēls balstās vārdu spēlēs, fotogrāfe un instalāciju māksliniece Anu Vahtra (Anu Vahtra) veido telpiskus atkārtojumus, izmantojot skalu gan kā metodi, gan kā iznākumu. Visi šie mākslinieki vienojas kopīgā trialogā – izstādē MEEL. VAHTRA. FARKAS_idealist function, kas Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā aplūkojama līdz 18. martam. Tās idejiskais koncepts  balstās 1960. gados radītā dzejas manuskriptā The Club un tiecas atklāt pamatlietas, kas veido pasauli mums iekšā un mums apkārt. Izstādes kuratore ir Marija Arsū (Maria Arsuoo).

Šioulaikinio meno centras
Vokiečių  2
Viļņa, Lietuva
www.cac.lt


Publicitātes attēls

Lietus ainavas grafikā un gleznās

Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības un Grafikas nodaļu studentu darbi no 2. līdz 15. februārim aplūkojami Viļņas Mākslas akadēmijas galerijā Akademija. Tajā piedalās: Māra Brīvere, Renāte Kloviņa, Daina Kusiņa, Svens Neilands, Zane Putniņa, Ansis Rozentāls, Edgars Soprāns, Gita Strazdiņa, Sandra Strēle, Agnese Uzule, Dagne Ventiņa un Zane Zlemeša. Izstādes vienojošais motīvs ir lietus. Studenti radījuši melanholisku ainavu stāstu, lietojot lietainam laikam raksturīgu krāsu paleti, kur klusināti un pelēcīgi toņi sajaucas ar gaišiem akcentiem, tā vienam otru izceļot. Līdz ar to glezniecības un grafikas darbi, kas savā starpā atšķiras gan izpildījuma, gan tēmu ziņā, katrs kļūst par daļu no imagināras ainavas, aicinot katram skatītājam pašam to atklāt un iepazīt.

Vilniaus dailės akademija
Maironio g. 6
Viļņa, Lietuva
www.vda.lt

DĀNIJA


Anne Vilsbøll. Shape Shifting 3

Dzīvnieks ir labs domāšanas instruments

Atsaucoties uz vēsturiskiem faktiem un mītiem, mākslinieču – amerikānietes  Emīlijas Lundstremas (Emilie Lundstrøm) un dānietes Annas Vilsbellas (Anne Vilsbøll) – tandēms izstādē Shape Shifting liek pārvērtēt mūsu racionālo izpratni par pasauli un eksistenci Visumā, kas arvien izplešas. Abu darbos dzīvnieku motīvs ņem pārsvaru. Vērojot mākslinieču darbus, tie liek atminēties franču antropologa Kloda Levī Strosa frāzi, ka dzīvnieki ir labs domāšanas instruments.

Annas Vilsbellas veidotās buļļa figūras motīvs balansē starp formu un abstrakciju un liek uz to lūkoties vienlaikus kā dievturības subjektu Austrumos un kā izklaides objektu Rietumos. Darbu paspilgtina īpašā tekstūra, uz kuras tapis gleznojums – tas ir mākslinieces pašas veidots papīrs. Savukārt Emīlija Lundstrema savās fotogrāfijās pēta dabas pārmaiņu ciklus un to konfigurācijas civilizācijas ietekmē. Briedis ir motīvs, kas atkārtojas viņas darbos un reprezentē dabu. Izstāde Kristofera Egelunda galerijā Kopenhāgenā tiks atklāta 6. februārī un būs aplūkojama līdz 7. martam.

Galleri Christoffer Egelund
Bredgade 75
Kopenhāgena, Dānija
www.christofferegelund.dk

ZVIEDRIJA


Publicitātes attēls

Prinča Eižena dzīves šķautnes

Prinča Eižena mākslas muzejs ir viens no krāšņākajiem muzejiem Zviedrijā. Savās telpās tas izstāda gan laikmetīgo mākslu, gan muzeja kolekcijas darbus. Plašos apartamentus un mākslas kolekciju savulaik pārvaldīja princis Eižens (1865–1947) – karalienes Sofijas un karaļa Oskara II dēls, kurš bija mākslinieks un mākslas kolekcionārs. Šogad aprit 150 gadi kopš prinča dzimšanas, un šo jubileju muzejs atzīmē ar plašu izstādi, kas cenšas atklāt prinča Eižena personību. Tajā būs iespēja ielūkoties prinča radītajā mākslā, skatītāji tiks iepazīstināti ar princi arī kā mākslas kolekcionāru un dizaineru, kā arī tiks atklātas viņa politiskās nostādnes un skatījums uz mākslā notiekošo. Gleznās, fotogrāfijās un video būs iespēja iepazīties arī ar prinča draugiem un ģimeni. Turklāt izdotas arī katalogs ar rakstiem, kas palīdzēs atklāt prinča daudzšķautnaino personību. Izstāde atvērta no 7. februāra līdz 24. maijam.

Prins Eugens Waldemarsudde
Prins Eugens Väg 6
Stokholma, Zviedrija
www.waldemarsudde.se

SOMIJA


Publicitātes attēls

Vilhelms Hammershejs – klusuma gleznotājs

6. februārī Amosa Andersona mākslas muzejā Helsinkos tiks atklāta par ‘klusuma gleznotāju’ dēvētā Vilhelma Hammersheja (Vilhelm Hammershøi, 1864–1916) izstāde. Vilhelms Hammershejs ir dāņu izcelsmes mākslinieks, kurš mākslas vēsturē iegājis ar raksturīgajiem portretiem tumšos toņos un klusajām dabām interjeros – abiem šiem žanriem cauri laužas mazliet melanholisks poētisms. Hammersheja darbi ir augsti novērtēti; pirms trim gadiem ar vienu no tiem mākslinieks iegāja Dānijas mākslas vēsturē – Sotheby's izsolē tas tika nosolīts par 1,7 miljoniem mārciņām, kas ir dārgāk pārdotais dāņu mākslinieka darbs. Hammersheja darbi bijuši izstādīti Orsē muzejā Parīzē un Gugenheima muzejā Ņujorkā. Izstāde Helsinkos būs aplūkojama līdz  18. maijam.

Amos Anderson taidemuseo
Yrjönkatu 27
Helsinki, Somija
www.amosanderson.fi