ZIŅAS  
Ričarda Mosa videodarbs. Publicitātes attēls

Baltijas un Skandināvijas ziņas 0

Arterritory.com
28/01/2015

Indīgi rozā spriedze uzvirmos Ričarda Mosa izstādē Modernās mākslas muzejā Louisiana, tikmēr Helsinkos interaktīvā instalācijā muzicēs romantisma laika komponista Sibeliusa piemineklis, savukārt Norvēģijas Nacionālajā mākslas muzejā  tiks atklāta plaša izstāde, kurā sastapsies Norvēģijas un Somijas 19./20. gadsimta mijas mākslinieki. Tikmēr Rīgā atsauksimies uz divām sava laika personībām – Raini ar pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī un Padegu ar pirmizrādi izstāžu zālē „Arsenāls”, kā arī ar dažādiem pasākumiem turpināsim pieminēt 20. gadsimta beigu leģendāro multimākslinieku Hardiju Lediņu.

ZVIEDRIJA


Publicitātes attēls

Projekta Patchwork of Narratives izstāde

Multikulturālisms ietver dažādas iespējas un izaicinājumus – vienlaikus kulturālu bagātību un sabiedrības sadrumstalotību. Beiruta (Libāna) un Mostara (Bosnija un Hercegovina) ir pilsētas, kuras vēstures gaitā ir nepārtrauktā šo parādību ietekmē, abas ir nemitīgi svārstījušās starp dažādu klātesošo elementu mijiedarbi un fragmentāciju. Izstāde Patchwork – Beirut and Mostar atspoguļo abu pilsētu atšķirīgās pieredzes, portretējot urbanizācijas procesu un uzsverot urbānos integrācijas risinājumus. Izstāde ir daļa no projekta Patchwork of Narratives. Vairāk par projektu, kā arī iepazīties ar tā videomateriāliem iespējams šeit, bet klātienē izstāde būs atvērta no 29. janvāra līdz 8. martam.

Färgfabriken
Lövholmsbrinken 1  
Stokholma, Zviedrija
www.fargfabriken.se

NORVĒĢIJA


Publicitātes attēls

Maģiskie ziemeļi somu un norvēģu mākslā

19./20. gadsimtu mijā abās valstīs – Norvēģijā un Somijā – gaisā virmoja nacionālistiskas idejas un alkas pēc neatkarības, kas mākslas pasaulē izpaudās kā vietējo tradīciju akcentēšana. Šis laiks sakrīt ar simbolisma vilni Eiropas mākslā, un tas skāra arī Norvēģiju un Somiju. Norvēģijas Nacionālajā mākslas muzejā 30. janvārī tiks atklāta izstāde The Magic North. Finnish and Norwegian Art Around 1900, kas atspoguļos šī vēsturiskā laika mākslas norises abās valstīs. Izstāde iezīmēs vēsturiskās un politiskās paralēles, kā arī koncentrēsies uz ziemeļu mitoloģiju, tā laika mākslas interesi par pirmatnējo dabu, aplūkos eksistenciālus cilvēces ievainojamības jautājumus, atklājot gan tematiskās, gan stilistiskās līdzības abu zemju mākslā. Zīmīgi, ka šī ir viena no retajām, ja ne pirmā lielākā, izstādēm, kas dibina somu un norvēģu mākslas dialogu. To iespējams apmeklēt līdz 16. maijam.

Nasjonalmuseet for kunst, arkitektur og design
Universitetsgata 13
Oslo, Norvēģija
www.nasjonalmuseet.no

DĀNIJA


Publicitātes attēls

Indīgi rozā spriedze Ričarda Mosa izstādē

2013. gada Venēcijas biennāles Īrijas paviljonā, ikdienišķi čalojot, skatītāji pievērsās Ričarda Mosa (Richard Mosse, 1980) videodarbam The Enclave about the War in the Democratic Republic of the Congo, taču, to noskatījušies, kļuva pavisam klusi un izbijušies. Militāru konfliktu un kauju ainas ir ierastas ikdienas mediju telpā un attiecībā uz to mūsu maņas ir notrulinājušās, taču Mosa mākslinieciskā valoda, kurā mākslinieciskais un dokumentālais prasmīgai sakausēti, nenovēršami rada reālistisku un emocionāli saspringtu pārdzīvojumu. Kā viens no tehniskajiem paņēmieniem šo pārdzīvojumu radīšanā vai emociju raisīšanā ir īpaša militārās novērošanas filmiņa, kas savvaļas zaļo ainavu pārvērš spilgtos, indīgi rozā toņos. Līdz ar šo kontrastu un īpašās video estētikas mijiedarbi Mosam izdodas atdzīvināt konfliktus – taču jau pavisam citā gaismā, nekā to rāda žurnālistika.

Louisiana
Gl Strandvej 13
Humlebeka, Dānija
www.louisiana.dk

SOMIJA


Publicitātes attēls

Iedzīvināts Sibeliusa piemineklis

Somu tēlnieces Eilas Hiltunenas (Eila Hiltunen) 1967. gadā radītā somu romantisma laika komponista Žana Sibeliusa skulptūra – pamatīgās un  vizuāli iespaidīgās metāla stabules Sibeliusa parkā Helsinkos – reprezentē un atgādina par šo spilgto personību mūzikā. Savas ekspresīvās dabas dēļ monuments kļuvis par vienu no populārākajām vietām Helsinkos. Turpinot refleksiju ķēdi, vācu mākslinieks Lukass Kīne (Lukas Kühne), somu mākslinieks Mati Nīnimeki (Matti Niinimäki) un Alto Universitātes mediju  laboratorijas studenti sadarbībā ar mākslas muzeju Ateneum radījuši interaktīvu audio instalāciju, muzikalizētu Sibeliusa pieminekļa interpretāciju Passio Musicae Open Source. To veido skaņas, ko rada oriģinālās 159 tērauda stabules, kuru garums svārstās no 73,5 līdz 639 centimetriem, savukārt skaņu starpība – no 27 Hz līdz 233 Hz. Katrs apmeklētājs gala rezultātā kļūst par vienu no Sibeliusa muzikālās instalācijas kompozīcijas notīm, virzoties tam apkārt kopā ar pārējiem un veidojot  vienotu skaņdarbu. Instalācija darbosies līdz 22. martam.

Suomen kansallisgalleria Ateneum
Kaivokatu 2
Helsinki, Somija
www.ateneum.fi
www.pmos.fi


Publicitātes attēls

Postmodernisms Somijā

Galvenā šīgada Somijas Dizaina muzeja izstāde turpina 20. gadsimta stila un dizaina apskatu, šoreiz pievēršoties vienam no jaunākajiem novirzieniem – postmodernismam. Jaunākā izstāde atspoguļos postmodernisma vēsmas kā arhitektūrā un dizainā, tā arī mākslā un popkultūrā, turklāt ietverts ieskats arī starptautiskajās ietekmēs. Postmodernisms ir jauna veida domāšana, kas uzsvēra brīvības jēdzienu, obligāti nepieprasot formu. Pagātne un tagadne, parodija un konceptuālisms – tas viss apvienojās postmodernismā. Tika atvērtas durvis interpretācijai un radās vēlme atjaunot ierastās izteiksmes formas. Izstāde pieskaras arī tipiskajām tēmām – starptautiskajai politiskajai situācijai ar aukstā kara klātesamību, ‘somiskošanas’ tendencēm u.c. Izstādes saturu veido tādi mākslinieki kā dizainers Stefans Lindfors (Stefan Lindfors), gleznotāja Lēna Lustarinena (Leena Luostarinen), arhitekte Rita Taskinena (Rita Taskinen), tēlnieks Vesa Varela (Vesa Varrela) un citi somu mākslas pārstāvji. Izstāde „Postmodernisms 1980–1995” tiks atklāta 30. janvārī un būs aplūkojama līdz 17. maijam.

Designmuseo
Korkeavuorenkatu 23
Helsinki, Somija
www.designmuseum.fi 

IGAUNIJA


Publicitātes attēls

Latviešu mākslinieki ziņo, kas notiek Rīgā

Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas pasniedzēji un studenti Tartu galerijas Noorus telpās uzdod jautājumu: „Kas tur Rīgā notiek?”. Vēršot uzmanību ikdienas komunikācijas vieglumam un virspusējībai, izstāde liek atbildēt uz jautājumu „Kas tur notiek?”, tādējādi uz sarunu partneri vēršot zināmu spiedienu, lai saņemtu konkrētu atbildi, no kuras grūti izvairīties. Izstādē „Kas tur Rīgā notiek?” eksponēti darbi, kuri visprecīzāk raksturo un atspoguļo katra autora individuālo daiļradi, tēmu loku un mediju arsenālu, ietverot gan tradicionālu glezniecību, gan telpiskas mākslas formas un pat radošas izpausmes video. Izstādē piedalās: Madara Auzenbaha, Alvīne Bautra, Kristians Brekte, Margrieta Dreiblate, Andris Eglītis, Ivars Heinrihsons, Raitis Hrolovičs, Ieva Iltnere, Klāvs Loris, Aleksejs Naumovs, Madara Neikena, Metra Saberova, Edgars Soprāns, Sandra Strēle, Andris Vītoliņš, Kaspars Zariņš, Vija Zariņa, Kristaps Zariņš. Ar to, kas notiek Rīgā, var paspēt iepazīties vēl līdz 15. februārim.

Galerii Noorus
Riia 11
Tartu, Igaunija
www.facebook.com/GaleriiNoorus/ 

LATVIJA


Publicitātes attēls

Iznācis „Mākslas vēsture un teorija” jaunākais numurs

Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta (MVI) žurnāla „Mākslas vēsture un teorija” 17. numurs ir klāt! Tajā Stella Pelše vēsta par apgāda „Neputns” 2014. gada veikumiem: Džeimsa Freizera (James Fraser) aizraujošo pētījumu Publishing and Book Designing in Latvia 1919–1940: a Re-discovery, Ivetas Derkusovas sastādīto izdevumu „Gustavs Klucis. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas zinātniskais katalogs” un Jāņa Taurena monogrāfiju „Konceptuālisms Latvijā: Domāšanas priekšnosacījumi”. Savukārt Santa Mičule komentē Ilmāram Blumbergam veltīto Anitas Vanagas grāmatu „Es nemiršu. Ilmārs Blumbergs”; Jānis Kalnačs piedāvā aizraujošu pētījumu par mākslas darbu likteņiem Rīgas dzīvokļu ‘likumīgajā’ izlaupīšanā no 1944. līdz 1948. gadam. Izdevumā lasiet vēl daudz izsmeļošas mākslas un kultūras informācijas! Žurnāla galvenā redaktore ir Elita Grosmane, bet par māksliniecisko noformējumu parūpējusies Ieva Vīriņa. Žurnālu var iegādāties Mākslas vēstures institūtā Zinātņu akadēmijas augstceltnē. Cena: 3 eiro. 

Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1-301/302
Rīga, Latvija
Tālr. informācijai:  67227852


Kristīne Luīze Avotiņa. Bezgalīga mīlestība. 2014

Kristīnes Luīzes Avotiņas ziemas sapņu gleznas Liepājā

Nelielās miniatūrās un lielformāta gleznās dažādus ziemas sapņus – gan tos, kuros domas aizceļo līdz Bali tropu mežiem, gan tos, kas rāda Skandināvijas īsās dienas – ietilpinājusi krāsas mīlošā māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa. Mākslinieci iedvesmo ceļojumi. „Man patīk doties ceļojumos un pēc katra no tiem uzgleznot gleznu sēriju, jo, redzot pasauli un tās dažādo skaistumu, es vienkārši nevaru to negleznot”, atzīst māksliniece. Gleznotājai ir svarīgi vērot un ieraudzīt, lai pēc tam gleznotu, jo glezniecības valoda ir tā, kas palīdz izteikt mīlestību pret šo pasauli, kurā dzīvojam. Viņai būtiskākais glezniecībā ir krāsa un krāsu attiecības.  Jo vairāk glezno, jo vairāk aizrauj bezgalīgās krāsu attiecību iespējas – rozā pret zaļo, tirkīzs pret sarkano, dzeltenais pret zaļo! Izstāde „Ziemas dārzs” atklāta 23. janvārī un būs aplūkojama vēl līdz 8. martam.

Liepājas muzeja Lielā izstāžu zāle
Kūrmājas prospekts 16/18
Liepāja, Latvija
www.liepajasmuzejs.lv


Publicitātes attēls

Saruna ar Kārli Padegu Vara Piņķa izrādē

Pie Vērmanes dārza pretim Latviešu Biedrības namam stalti izslējušos eleganto kungu – sauktu par Rīgas dendiju – 20. gadsimta sākuma izcilo grafiķi un gleznotāju Kārli Padegu intīmā dialogā ar skatītājiem atdzīvinās Vara Piņķa un Ivo Brieža izrāde „Padegs un Padegs”. Pirmizrāde paredzēta 1. februārī plkst. 19:00 izstāžu zālē „Arsenāls”; nākošās izrādes: 2., 6. un 7. februārī. Mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs  par Kārļa Padega mākslas lielākajām vērtībām atzīst rafinētu rokas veiklību un izteiksmes dažādību, dzēlīgu ironiju un vēl nesaudzīgāku pašironiju, uzsverot, ka, iespējams, vēl būtiskāka ir dzīves mūžīgās traģikas izjūta ne tikai kapitālisma krīzes apstākļos vien. Izrādes režisors atzīst, ka Padegs mēģinājis savu privāto dzīvi un  publisko personu veidot kā mākslas tēlu: „Manuprāt, viņa dzīve ir mēģinājums radīt artefaktu, kuru viņš tā arī nesasniedz... Izrādes pievienotā vērtība ir Padega ‘klātbūtnes’ efekts ar vairāku gleznu reprodukciju piedalīšanos. Izrāde veidota sadarbībā ar Mūzikas un mākslas atbalsta fondu – zīmolu „Kultūrmarka”.

LNMM izstāžu zāle „Arsenāls”
Torņa iela 1
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv/arsenals


Publicitātes attēls

Pirmizrāde Kirila Serebreņņikova izrādei „Raiņa sapņi”

Otra šīsnedēļas pirmizrāde vēsta par citu talantīgu un Latvijas vēsturē būtisku personību – dzejnieku, filozofu un domātāju Raini. Par viņu kaut nedaudz zina katrs, kurš sēdējis skolas solā vai gājis garām piemineklim Esplanādē, taču, lai arī Raiņa darbi pārlasīti un daudzkārt citēti, šķiet, maz uzmanības pievērsts viņam kā personībai. Un, kā jau ģēnijam pienākas, tā nebūt nav bijusi no vienkāršajām. Rainis ir bijis ļoti patmīlīgs, stipri augstprātīgs, viegli aizkaitināms, ne vienmēr īsti korekts un godīgs pret savu sievu. Raiņa komplicētā personība visuzskatāmāk atklājas viņa dienasgrāmatās un skrupulozajos sapņu pierakstos, uz kuriem arī balstīta režisora Kirila Serebreņņikova izrāde, kas caur Raiņa sapņiem atklāj viņa personību. Pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī notiks 29. janvārī plkst. 19:00.

Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2
Rīga, Latvija
www.teatris.lv


Publicitātes attēls

Tanela Randera un Magdalēnas Radomskas lekcija

Laikmetīgās mākslas centra Vakarskolas ietvaros šodien, 28. janvārī, plkst. 18:30 notiks Tanela Randera (Tanel Rander) un Magdalēnas Radomskas (Magdalena Radomska) lekcija-diskusija Unlearning Eastern Europe (Aizmirstot Austrumeiropu), kurā klausītāji tiks iepazīstināti ar dekolonizācijas idejām Austrumeiropas reģiona kontekstā, tās nozīmīgākajiem avotiem un ģenealoģiju. Lekcijas pamattermins ir arī Tanela Randera mākslā sastopamais ‘unlearning’ jeb ‘aizmiršana’. Ar to tiek apzīmēts process, kas ir pretējs izglītības un mācīšanās procesam, kas nereti atrauts no ķermeņa un dzīves. ‘Aizmiršana’ var būt arī atsvešinātības artikulācijas process, piemēram, koloniālā un ģeopolitiskā kontrole pār zināšanām, ķermeni un dzīvi.
Tanels Randers ir igauņu mākslinieks, kritiķis un kurators, kura uzmanības centrā pēdējos gadus ir Austrumeiropas dekolonizācijas pētniecība; ar abiem tematiem iepazīties var viņa izstādē, kas Ofisa galerijā būs aplūkojama vēl līdz 30. janvārim. Savukārt, Magdalēna Radomska ir poļu postmarksisma mākslas vēsturniece un filozofijas vēsturniece, zinātniskā asistente Adama Mickeviča Universitātē Poznaņā.

Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerija
Alberta iela 13
Rīga, Latvija
www.lcca.lv 


Publicitātes attēls

Grafikas „Kamera” Jelgavā

Līdz 26. februārim Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē būs skatāma miniatūrgrafikas izstāde „Kamera”, kurā apkopoti vairāku spilgtu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslinieku darbi grafikas tehnikās. Šī ir jau ceturtā šāda formāta izstāde, kuras mērķis ir iepazīstināt ar māksliniekiem un dažādajām grafikas tehnikām, tādējādi popularizējot grafiku kā autonomu mākslas jomu. Katru gadu izstāde ceļo pa dažādām Latvijas pilsētām, un šogad tā priecēs jelgavniekus. Šī gada izstādē latviešu grafiķiem Imantam Krepicam, Ilzei Lībietei, Mārim Subačam, Inesei Lieckalniņai, Mārim Čačkam, Katei Seržānei, Lāsmai Pujātei, Ausmai Šmitei, Ievai Nagliņai pievienojas arī vairāki Lietuvas un Igaunijas mākslinieki. 

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca
Akadēmijas iela 1
Jelgava, Latvija
www.tornis.jelgava.lv


Publicitātes attēls

Hardija Lediņa gada ietvaros LMC organizē Margrietas Dreiblates izstādi „Aklā zarna”

Pieminot leģendārā multimākslinieka Hardija Lediņa (1955–2004) 60. jubilejas gadu, mūzikas klubā NABAKLAB vēl līdz 1. februārim aplūkojama Margrietas Dreiblates izstāde „Aklā zarna” – tā ir atsauce uz Lediņa un Jura Boiko radīto romānu „ZUN”, kurā trešā plāna lomu atveido Aklā zarna. „3. plāna lomā aklā zarna ārpus kārtas interpretācijā laikā, kad aklā zarna piecēlās, lai uzzīmētu kluso dabu, kāda muša, 3reizes atsitusies pret glāzi, tai beidzot pielipa. Vispār jau aklā zarna nebija akla, bet bija tikai zarna, kurai pašai šad tad piemetās aklā zarna. Un tad vēl vienreiz: aklā zarna uz ceļa ar savu otro zarnas galu satikās un brīnījās. Neviena cita nav! Laikam jau visi būs aizgājuši pie resnā roņa k-ga. Un vispār jau aklajai zarnai nebija ne roku, ne kāju pirkstu, bet tai bija acis, mute un stiprā griba. Tāpēc tā apsēdās uz savas mīļākās rūtotās vaska drānas un uzzīmēja kluso dabu ar gurķi.”

NABAKLAB
Z.A. Meierovica bulvāris 12
Rīga, Latvija
www.facebook.com/HardijaLedinaGads