ZIŅAS  
Raili Tanga. Publicitātes attēls

Baltijas un Skandināvijas ziņas 0

Arterritory.com
14/01/2015

Mākslā, šķiet, joprojām daudz neatbildētu jautājumu. Tā Reinis un Krista Dzudzilo Laikmetīgās mākslas centrā kim? uzdod jautājumu: „Kas ir mīlestība?”, bet Biruta Delle ar izstādi galerijā „Daugava” jautā: „Vai gleznot – tā ir kaprīze?”. Tikmēr Dānijas Arhitektūras centra jaunākajā izstādē „Lietus nāk” tiek aplūkots globālās sasilšanas jautājums un sniegti priekšlikumi, kā organizēt dzīvi pilsētā pēc ‘pasaules plūdiem’, bet Petra Lindholma Magnusa Karlsona galerijā jautā: „Cik tālu cilvēks var iet, cenšoties apmierināt vēlmi izzināt nezināmās vietas?”.

DĀNIJA


Vandplus, Solrød

Lietus nāk! Dānijas Arhitektūras centrā

Dānijas Arhitektūras centrs, sākot jauno gadu, pievēršas apokaliptiskām noskaņām, domājot par ‘pasaules plūdiem’. Proti, izstādē „Pilsētas klimata pārmaiņās” (Cities in Climate Change) tā piedāvā dažādus pilsētas modeļus, kas ir gatavi pasaules klimata pārmaiņām un ir droši pret plūdiem, kā arī iezīmē vēsturisko fonu, norādot, ka klimata pārmaiņas jūtamas jau tagad, un atgādinot, ka labākas dzīves vārdā ir svarīgi jau laikus tām gatavoties. Atgādinot 19. gadsimtu, kad ūdens Kopenhāgenā brīvi plūdis pa ielām, izstāde ierosina adaptēt šo sistēmu, radot pilsētas struktūru, kurā ūdens platība būtu daudz lielāka, taču ieplānota, pakļauta pilsētas vajadzībām. Ar utopisko nākotnes pilsētu iepazīties varēs no 16. janvāra līdz 6. aprīlim.

Dansk Arkitektur Center
Strandgade 27B
Kopenhāgena, Dānija
www.dac.dk


Koka rotaļlietas, Kay Bojesen, 1930. Gadi. Foto: Pernille Klemp

Bērnu gadsimts

Dānijas dizaina muzejs no 17. janvāra līdz 30. augustam savā izstāžu zālē ļaus iekāpt bērnu pasaulē. Jau 20. gadsimta sākumā zviedru izglītības reformatore Elēna Kī  (Ellen Key) paredzēja, ka 20. gadsimts „piederēs bērniem” – proti, daudz lielāka uzmanība tiks pievērsta viņu  tiesībām, izglītībai un attīstībai. Tas izrādījies ļoti precīzs apgalvojums. Balstoties viņas idejās, radītas ne tikai jaunas skolu programmas, bet arī to plānojums, tapušas bērnu grāmatas, dažādas kampaņas, kā arī rotaļlietas. Dānijas dizaina muzeja šī gada viena no lielākajām izstādēm piedāvā ielūkoties bērnu rotaļlietu, mēbeļu un citu objektu dizainā, ko radījušas skandināvu dizaina kompānijas, īpašu uzsvaru liekot uz dāņu kompānijām.

Designmuseum Danmark
Bredgade 68
Kopenhāgena, Dānija
www.designmuseum.dk

ZVIEDRIJA


Publicitātes attēls

Petras Lindholmas tukšie trauki

Petras Lindholmas (Petra Lindholm) jaunāko izstādi, kas tiks atklāta 17. janvārī, veido objekti, instalācijas, asamblāžas, bet uzsvars likts uz video Empty Vessels (Tukšie trauki). Izstādes centrālā tēma ir kalns vai kalna virsotne – doties kalnos un pakļaut sevi dabas spēkiem ir kļuvis par cilvēku mērķi un pūliņu vadmotīvu. Mākslinieces video varam izsekot līdzi kalnos kāpēju ceļojumam, viņu domām un soļiem. Lindholma kustīgus attēlus apstrādājusi digitāli, radot caurspīdīgu slāņojumu un metot video cilpas. Video pavada Alfa viļņu skaņas un tā dēvētās pep talk jeb entuziastiska rakstura pompozas uzrunas, kuras tiek translētas caur datorizētu balsi, kam pievienojas mākslinieces vokālā un instrumentālā muzicēšana. Video svārstās starp dokumentālu stāstījumu un abstraktu daudzslāņainu vēstījumu.

Galleri Magnus Karlsson
Fredsgatan 12
Stokholma, Zviedrija
www.gallerimagnuskarlsson.com

SOMIJA


Donalds Saltans. Button Down Modernism. 1921

Piķa melnais magones zieds Donalda Saltana izstādē

Minimālisma formās ar laikmetīgās mākslas akcentu atveidots magones zieds ir pasaulē atzītā Donalda Saltana (Donald Sultan) pēdējo gadu mākslas vienojošais elements. Mākslinieks pretstata organisko, dabīgo ar industriālo, krāšņo, savvaļas ziedu atveidošanai izmantojot tādus materiālus kā emalju, darvu, vinila flīzes. Turklāt savos darbos viņš izmanto melno krāsu, radot spriedzes un drāmas piegaršu, prasmīgi variējot starp 17. gadsimta holandiešu klusās dabas melno un pop art melno. Donalds Saltans dzīvo un strādā Ņujorkā, un līdz ar pirmo lielo izstādi 1971. gadā Art Space galerijā ticis ievērots mākslas pasaulē. Viņa darbi atrodas Tate galerijā Londonā, Tokijas Laikmetīgās mākslas muzejā, Singapūras Mākslas muzejā, Ņujorkas Modernās mākslas muzejā, Gugenheima muzejā un citur. Piķa melnās, popārta magones Forsbloma galerijā būs aplūkojamas no 16. janvāra līdz 8. februārim.

Galerie Forsblom
Lönnrotinkatu 5
Helsinki, Somija
www.galerieforsblom.com


Raili Tanga. Publicitātes attēls

Raili Tangas siltie toņi

Raili Tanga (Raili Tang) ir pazīstama ar saviem košajiem lielizmēra darbiem. Šogad viņa Forsbloma galerijā piedāvā izstādi ar jauniem darbiem, kas veidoti īpašas kolāžas tehnikā. Tanga, pirmkārt, atklāj darba materialitāti, bet māksliniecei tipiskie krāsu toņi turpina runāt ar emocionāli piesūcinātu lādiņu. Gleznojumi spēlējas ar savstarpējo pievilcību, kas valda starp dažādiem rakstiem. Krāsu palete rada dialogu starp siltajiem un vēsajiem toņiem, bet zelta un sudraba kārtas rada asociācija ar Bizantijas vēsturiskajiem mūriem vai ikonām. Tanga piederpie  tās mākslinieku pie paaudzes, kas savu radošo darbību aizsāka ap 20. gadsimta 80. gadiem, kad somu māksla pamazām aizsāka ceļu uz starptautisku atpazīstamību. Viņas darbi iekļauti arī Kiasma kolekcijā.

Galerie Forsblom
Lönnrotinkatu 5
Helsinki, Somija
www.galerieforsblom.com

LATVIJA


Jānis Liepiņš. Publicitātes attēls

Jānim Liepiņam – 120 un Tukuma muzejam – 80!

Tukuma muzejā janvārī tiek svinētas divas jubilejas – Tukuma muzeja 80. gadadiena un gleznotāja Jāņa Liepiņa 120 gadu jubileja. Abas jubilejas saista notikums pirms 80 gadiem, kad pirmo reizi tika vērtas muzeja durvis – toreiz muzejs dāvinājumā saņēma Jāņa Liepiņa gleznu „Klusā daba”, kas izrādījās viens no populārākajiem viņa darbiem. Tiesa, mūsdienās Liepiņa vārds tiek mazāk dzirdēts, taču viņš bija leģendārās mākslinieku apvienības „Rīga” viens no dibinātājiem un dalībniekiem, revolucionārs pēc pārliecības. Liepiņš pieskaitāms pie klasiskā modernisma pārstāvjiem – jaunības gados viņu aizrāva gan kubisms, gan ekspresionisms un konstruktīvisms, taču pēcāk, pievērsies reālismam, viņš gleznās tēloja latviešu zvejnieku ciemu ainavas un lauku dzīvi, neaizmirstot arī par to sociālo kontekstu. Šī ir unikāla izstāde, kurā vienuviet aplūkojami piemirstā mākslinieka darbi no Mūkusalas Mākslas salona, Latvijas Valsts arhīva un  Tukuma muzeja kolekcijas. Izstāde būs aplūkojama līdz 19. aprīlim.

Tukuma muzejs
Harmonijas iela 7
Tukums, Latvija
www.tukumamuzejs.lv


Laura Prikule. Publicitātes attēls

Kompass!

Bieži vien, apmeklējot kādu izstādi, rodas jautājums: „Kā lasīt mākslas darbu?” vai „Ko mākslinieks ar to domājis?”. Par to, ko savos jaunākajos darbos ietvērušas fotogrāfe Aija Bley un mākslinieces Anda Lāce un Laura Prikule, vēstīs trešais Totaldobžes rīkotais „Kompass”, kas šoreiz norisināsies Rīgas Mākslas telpā šodien, 14. janvārī, plkst. 18:00. Aija Bley dalīsies pārdomās par turpat eksponētajiem saviem „Mīlestības stāstiem”, savukārt Anda Lāce iepazīstinās ar piecām performancēm – „Paša mirdzēšana un atstarošana”, „Kokons”, „Ķekars”, „Valdzinoši nedrošs” un „Nogrieznis”, bet Laura Prikule tā vietā, lai atbildētu, uzdos papildus jautājumus, reflektējot par pēdējā laika darbiem un idejām.

Rīgas Mākslas telpa
Kungu iela 3
Rīga, Latvija
www.makslastelpa.lv


Luka Berti. Road by Inesis. Publicitātes foto

Latvietis un daba Fotogrāfijas muzejā

Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā bieži domāsim par to, kādu priekšstatu par sevi radām citām valstīm. Vienu no versijām Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 15. janvāra (atklāšana plkst. 17:00) līdz 15. februārim piedāvā itāļu fotogrāfs Luka Berti (Luca Berti) ar izstādi „Cilvēks un daba Latvijā”. Tā ir ainava, senie ciemati ar tiem tipiskajām koka mājām, baznīcas un lauku sētas, ar ko fotogrāfs portretē Latviju. Autors skaidro, ka tieši šie objekti gadsimtiem ilgi ir raksturojuši dzīvi laukos gan no fiziskā, gan sociālā aspekta. Tie simbolizē harmoniju starp cilvēku un dabu Latvijā, starp kuriem valda cieša saikne, tās ir divas daļas, kas viena otru savstarpēji ietekmē. Luka Berti dzimis 1978. gadā Florencē, Itālijā un šobrīd strādā Kopenhāgenā, Dānijā. Dokumentālo fotoprojektu ietvaros Luka Berti sadarbojies ar muzejiem Dānijā, Ungārijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Igaunijā, kā arī Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju Rīgā. Ar autoru iepazīties būs iespējams muzeja telpās 16. janvārī.

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8
Rīga, Latvija
www.fotomuzejs.lv


Hirohisa Koike. Publicitātes attēls

Japāņa foto stāsts veltīts latviešu meitenei

Arī izstāde Desiderium tiks atklāta 15. janvārī Fotogrāfijas muzejā un būs aplūkojama līdz 15. februārim. Šis nosaukums latīniski nozīmē ‘alkas’, un pati izstāde vēsta par mīlestību, pret kādu latviešu meiteni, ko niansētā un izjustā foto sērijā iemūžinājis japāņu fotogrāfs Hirohisa Koike (1979). Fotogrāfijās attēlotās vietas portretē ne tikai pašu meiteni, bet arī telpu, kurā viņa dzīvo, ilustrējot mākslinieka alkas pēc viņas: „Kā jūnija debesis Latvijā – tu zini, ka tajās jābūt daudz zvaigznēm, taču nespēj tās ieraudzīt, jo ir pārāk gaišs,” komentē autors.

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8
Rīga, Latvija
www.fotomuzejs.lv


Publicitātes attēls

Grafikas kamerai 20!

Par godu „Grafikas kameras” 20 gadu dibināšanas jubilejai līdz 7. februārim galerijā „Bastejs” būs aplūkojama izstāde „Lēciens”. Šis lēciens simbolizē lēcienu no 20. uz 21. gadsimtu, kad grafika piedzīvoja izmaiņas ne tikai tehniskā ziņā, bet arī domāšanas virzienā. Vienotā izstādē, kur vecmeistariem līdzās stāv jaunie autori, tiks piedāvāts ieskats grafikas vēsturē un laikmeta elpā, reprezentējot litogrāfiju, ofortu, linogriezumu u.c. tehnikas. Pārlecot laikam, katram kolekcijas darbam būs izveidota jauna interpretācija cita mākslinieka skatījumā. Līdz ar to izstādē būs unikāli oriģināli no 20. gadsimta 70., 80., un 90. gadiem, kā arī jauni, īpaši izstādei radīti darbi, veidojot dialogu starp klasiku un mūsdienām. Izstādē piedalās tādi vārdi kā Baņuta Ancāne, Ilgnese Avotiņa, Boriss Bērziņš, Ilmārs Blumbergs, Aleksandrs Boče un citi.

Galerija „Bastejs”
Alksnāja iela 7
Rīga, Latvija
www.bastejs.com


Publicitātes attēls

Gruzīnu vitālais dzīvesprieks Latgales ainavā

Līdz šim nepamanītās un pārsteidzošās krāsās Latviju tēlojis Latvijā dzīvojošais gruzīnu izcelsmes gleznotājs Nugzars Paksadze (1953), kura izstāde „Emocija” tika atklāta 12. janvārī galerijā „Pegazs”. Šeit jūtami Gruzijas aromāti, melodijas, garšas un smaržas, dzīvesprieks un vitalitāte. To visu viņš smēlies no tepat Latgalē vai Lapmežciemā gūtajiem iespaidiem. Dažas gleznas tapušas arī Gruzijā, Rumānijā un Lietuvā. „Tas spēcīgais krāsu triepiens, emociju pārpilnība, kas nāk no katra darba, tas ir apbrīnojams spēks, tāds, ko mēs latvieši savā ainavā neieraugām,” komentē  Galerijas „Pegazs” vadītāja Līga Elizabete Sāne. Ar vitālo dzīvesprieku piesūcinātās ainavas personālizstādē rādītas arī Jūrmalā, Salaspilī, Preiļos, Ludzā, Līvānos, Paņevežā (Lietuva) un Zeļenogurā (Polija).

Galerija „Pegazs”
Rūpniecības iela 18
Rīga, Latvija
www.galerijapegazs.lv


Zane Veldre. Publicitātes attēls

Zanes Veldres piezīmes

Ielūkoties  jaunās mākslinieces Zanes Veldres piezīmju grāmatiņā iespējams Kaņepes Kultūras centrā nupat atklātajā izstādē „Piezīmes 121314”, kas būs atvērta skatītājiem līdz 9. februārim. Atšķirībā no māksliniecei raksturīgajām lielformāta gleznām šoreiz izstādē uzsvars likts uz mazformāta darbiem, kas tapuši rezidences Glo'art Beļģijā laikā. Tās ir laika, ikdienas, reizēm pat garlaicības fiksācijas nelielā formātā. Zane Veldre piedalījusies vairākās izstādēs, no kurām nozīmīgākās ir „1,5 kg dzīves” (2013) un „Pilsētas bērni” (2010) LNMM izstāžu zālē „Arsenāls”; 2014. gadā viņa ieguvusi otro vietu Baltijas jauno gleznotāju konkursā Young Painter Prize 2014 Lietuvā. Tālāk šī izstāde ceļos uz Beļģiju, kur to papildinās pēdējo trīs gadu laikā radītas ilustrācijas, tipāži un citas piezīmes.

Kaņepes Kultūras centrs
Skolas iela 15
Rīga, Latvija
www.kanepes.lv


Publicitātes attēls

Laikmetīgās mākslas centrā kim? Dzudzilo pāra izstāde

Apspēlējot Laikmetīgās mākslas centru apzīmējošo abreviatūru kim? („kas ir māksla?”), mākslinieku pāris Reinis un Krista Dzudzilo kim? 2015. gada izstāžu sezonu aizsāk ar izstādi ar tādu pat abreviatūru, taču ar to domājot pavisam ko citu. Kā apgalvo paši centra  pārstāvji, – mākslinieki izvēlējušies uzdot citu – ietilpīgāku un pēc visiem parametriem lielāku jautājumu – „Kas ir mīlestība?”. Emocionāli un intīmi interpretējot, burts ‘m’ top par ‘mīlestību’ un jautājums – par izstādes jēgu. Tās vēstījumam ir domraksta forma – ievads, iztirzājums un nobeigums. Kas kopīgs Spīķeru kim? un Dzudzilo kim? varēs uzzināt līdz 22. februārim.

Laikmetīgās mākslas centrs kim?
Maskavas iela 12/1
Rīga, Latvija
www.kim.lv


Publicitātes attēls

Zaudētais mantojums kim?

Atklājot jauno izstāžu sezonu, kim? otro izstāžu telpu no 14. janvāra līdz 22. februārim aizņem izstāde Lost Heritage („Zudušais mantojums”), ko veido lietuviešu mākslinieku Ugņa Gelguda (Ugnius Gelguda) un Nēringas Černauskaites (Neringa Černauskaite) veidots zīmols Pakui Hardware. Viņu uzmanības lokā ir pētījumi par attiecībām starp materialitāti, tehnoloģijām, bioloģiju un dabu. Kā tehnoloģijas veido un maina fizisko realitāti, tostarp arī cilvēka ķermeni? Brīdī, kad mākslīgā bioloģija mēģina no nekā, no pavisam jaunām gēnu kopām radīt organismus, dabas loma no evolūcijas pārtop par rakstīšanu, programmēšanu un dizainu. Kā būtu ar mūsu pašu iekļaušanu saglabājamā mantojuma sarakstā, ko nodot tālākai izpētei nākotnē?

Laikmetīgās mākslas centrs kim?
Maskavas iela 12/1
Rīga, Latvija
www.kim.lv


Biruta Delle. Pīlādzis. 2014. Publicitātes attēls

Mākslinieces Birutas Delles „Kaprīzes”

Viens koks, dažādas noskaņas, gaismas, ēnas, viens koks – neizsmeļams savā glezniecisko motīvu daudzveidībā. Katrā audeklā ir atšķirīgs uzdevums māksliniecei, un viņa to risina ar prieku, ar baudu, kādu Birutai Dellei spēj sniegt tikai glezniecība. Vai tā ir kaprīze gleznot vienu un to pašu koku dažādos gadalaikos, dažādās diennakts stundās? Šādu jautājumu ar šo izstādi pozicionē māksliniece, domājot, ka šodien māksliniekus nodarbina citādi uzdevumi, un glezniecība tiek uzskatīta par tādu untumu vien. Tam pretjautājumu uzdod izstādes rīkotāji – galerija „Daugava” – vai piekritīsim tam, ka šī izstāde ir tikai Birutas Delles kaprīze, vai tā ir glezniecība? To noskaidrot būs iespēja no 14. janvāra līdz 17. februārim.

Galerijā „Daugava”
Alksnāja iela 10/12
Rīga, Latvija
www.galerijadaugava.lv


Publicitātes attēls

Ārpuslaika izdevums „Talka”

Izdevniecībā „Orbīta” tapis 174 lapaspušu biezs izdevums, kas vizuālā un tekstuālā formā vēsta par latviešu detektīvu, tā autoriem un varoņiem, diplomātiskajām dāvanām un dāvanām vispār, mītiem, kas veidojas ap slaveniem cilvēkiem, personāžiem, Rīgu, rituāliem, lietām. Izdevumu veidojusi latviešu un ārzemju fotogrāfu grupa, kas tam radījusi dokumentālas, inscenētas un modes fotogrāfijas. Autoru vidū ir Gunārs Binde, somu fotogrāfs Henriks Dunkers (Henrik Duncker), igauņu fotogrāfe Krista Meldere, kā arī Maija Kurševa un Pēteris Līdaka. Savukārt saturisko daļu veido  scenāriju un romāna fragmenti, īsas lugas un, protams, dzeja. Ar šo ‘lēni novecojošo’ publikāciju, kā to raksturo tās veidotāji, iespējams iepazīties galerijā „Istaba” un veikalā Nice Place Mansards