ZIŅAS  
Čārlza un Rejas Īmzu izstāde. Publicitātes attēls

Baltijas un Skandināvijas ziņas 0

Arterritory.com
07/01/2015

Sen zināms, ka no mākslas varam gūt daudz iespaidu, atziņu, pārdomas un iedvesmu. Tā par mākslas subjektivitāti liks aizdomāties Indriķa Ģelža personālizstāde galerijā Vartai Lietuvā, Edgara Lecijevska izstāde Kopenhāgenā ļauj apturēt laiku un pietuvoties fotogrāfijas medijam kā maksimumam, par ebreju kopienas vēsturi daudz ko uzzināt varēsim Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izstādē, bet ar dizaina revolūcijas vaininiekiem Čārlzu un Reju Īmziem iepazīties varēs Norvēģijas Dizaina un arhitektūras centrā DogA.

DĀNIJA

Nikolaja Valnera galerijā jauna grupas izstāde The Hot Show

Nikolaja Valnera galerija ir viena no vadošajām Skandināvijas laikmetīgās mākslas galerijām – tā savās telpās aicina daudzsološus un aktuālus māksliniekus, kas pārstāv dažādus medijus – fotogrāfiju, video, instalāciju, skulptūru u.c. Galerija ieguvusi plašu starptautisku atpazīstamību, piedaloties biennālēs Eiropā, ASV un Āzijā. Jauno gadu galerija iesāk ar grupas izstādi The Hot Show, kurā piedalās divdesmit mākslinieki, tostarp dāņu eksperimentālā kino autore Helēna Garberga (Helene Garberg, 1983), tēlnieks Kāre Sebastians Golless (Kaare Sebastian Golles, 1985), zviedru mākslinieks Danilo Stankovičs (Danilo Stankovic, 1981), Berlīnē dzīvojoša fotogrāfe Širina Sabahi (Shirin Sabahi, 1984) un citi intriģējoši mākslinieki ar saviem jaunākajiem darbiem. Izstāde atvērta no 9. janvāra līdz 21. februārim.

Galleri Nicolai Wallner
Ny Carlsberg Vej 68
Kopenhāgena, Dānija
www.nicolaiwallner.com 


Edgars Lecijevskis. www.krautmagazin.de

Apstādināt laiku Edgara Lecijevska foto izstādē

Vācu mākslinieka Edgara Lecijevska (Edgar Leciejewski, 1977) darbi pēta dažādus sociālus un zinātniskus fotogrāfijas pielietošanas veidus. Fotogrāfa uzmanības centrā ir eksperimentāli analītiski mēģinājumi izvilināt maksimumu no fotogrāfijas kā medija. Papildus dažādiem būtiskiem jautājumiem un pārdomām par paša darbiem un  fotogrāfijas metodēm viņu interesē arī piesaiste laika dimensijai. Viņa darbi tiecas apstādināt laiku, ļaujot palēnināt redzēšanas un jušanas aktu. Lecijevska darbi izstādīti vairākās izstādēs, tostarp Pekinā, Londonā, Stambulā un Ņujorkā. 2007. gadā viņš saņēma Britu Karaliskās akadēmijas balvu.

Peter Lav Gallery
Bredgade 65 A
Kopenhāgena, Dānija
www.plgallery.dk

NORVĒĢIJA


Publicitātes attēls

Leģendārā dizaineru pāra Čārlza un Rejas Īmzu izstāde

„Dizains ir domāts dzīvošanai!” – ar šādu tēzi aizsākās dizaina revolūcija 20. gadsimta 40. un 50. gados. Tā bija revolūcija gan formā, gan vizuālajā valodā, kas iezīmēja jaunu ēru dizainā. Vieni no vadošajiem pārmaiņu ierosinātājiem bija leģendārais amerikāņu dizaineru pāris Čārlzs un Reja  Īmzi (Charles & Ray Eames). Jaunie dizaineri ar savu unikālo sinerģiju spēja radīt citādu izpratni par mēbelēm un to dizainu, kļūstot par vieniem no pieprasītākajiem savā jomā. Piemēram, viņu radītais krēsls  Eames Plastic Side Chair ir pazīstams visā pasaulē. Taču vēl bez veiksmīgas dizaina karjeras, viņi labprāt nodevās arī citām radošām izpausmēm – filmēja un sacerēja dzeju, kas papildina šo izstādi un  tādējādi ļauj pietuvoties pāra dzīves filozofijai, kas ietverta viņu dizainētajos priekšmetos. Tā kā materiāls ir viens no Īmzu pamatvērtībām, arī izstāde strukturēta pēc izmantotajiem materiāliem – tērauda, plastmasas, alumīnija un saplākšņiem. Izstāde Eames by Vitra būs aplūkojama no 10. janvāra līdz 1. martam, bet akadēmiskajās brokastīs 12. janvārī plkst. 9:00 Norvēģijas Dizaina un arhitektūras centrā būs iespēja tikties ar dizaineru mazdēlu Demetriju Īmzu (Demetrios Eames), kurš joprojām darbojas Īmzu firmas birojā un rūpējas par dizaineru mantojuma saglabāšanu.

Doga Norsk design- og arkitektusenter
Hausmanns gata 16
Oslo, Norvēģija
www.doga.no

LIETUVA


Publicitātes attēls

Indriķa Ģelža pirmā personālizstāde Lietuvā

Latviešu mākslinieka Indriķa Ģelža (1988) pirmā personālizstāde Lietuvā tiks atklāta šonedēļ, 8. janvārī galerijā Vartai un būs aplūkojama līdz 7. februārim. Divās galerijas zālēs būs uzstādīta instalācija, kas liks aizdomāties par dažādām pasaulēm, kas paveras katra cilvēka acu priekšā, un par to, cik dažādi varam uztvert pasauli un mākslas darbus. Instalācija prezentēs šķietami vienkāršo uztveres procesu, norādot, ka katrs indivīds vienu un to pašu objektu redz savādāk, taču priekšmeta identitāte vienmēr paliek diskutabla. Šis Ģelža darbs turpina viņam aktuālo tēmu, šoreiz liekot uzsvaru un pētot ‘interpretējamības’ robežas.

Galerija Vartai
Vilniaus gatve 39
Viļņa, Lietuva
www.galerijavartai.lt


Jurga Barilaite. Publicitātes foto

ABRACADABRA galerijā Vartai

Jurga Barilaite (Jurga Barilaitė, 1979) ir viena no vadošajām Lietuvas vidējās paaudzes māksliniecēm, kura strādā gan glezniecībā, gan video. Šoreiz savā sestajā personālizstādē viņa prezentēs video darbu, kura pamatā ir ideja par radīšanas akta pirmatnējumu un tā saknēm bērnišķīgas rotaļāšanās procesā. Izstādes nosaukums ABRACADABRA aramiešu valodā nozīmē „līdz ar runāšanu es radu” un iezīmē izstādes vienu no vadošajiem motīviem, kas caurvij Barilaites darbus kopumā – interpretēšanu un radīšanas akta pirmatnējumu. Videodarbu Abracadabra Counting Rhyme veido četri video, kas vienā stāstījumā vienlaikus pārklāj viens otru, veidojot mītisku vēstījumu, un ietver neskaitāmus simbolus un atsauces – sākot ar Bābeles torni un Apokalipsi līdz mūsdienu politiskajai situācijai ar par sevi atgādinošajiem kara draudiem. Tiek radīta mītiska pasaule, kas līdzinās pasaku zemei ar video spēlei raksturīgu virtuālo telpu. Hipnotiskais darbs aplūkojams no 8. janvāra līdz 7. februārim.

Galerija Vartai
Vilniaus gatve 39
Viļņa, Lietuva
www.galerijavartai.lt

IGAUNIJA


Publicitātes attēls

Piesakies festivālam „Kilometrs skulptūras”!

„Kilometrs skulptūras” ir ikgadējs tēlniecības festivāls Igaunijā, kas jūlija mēnesī noris kādā no tās mazpilsētām. Izstāde veltīta laikmetīgajai tēlniecībai, īpašu uzmanību pievēršot tās attiecībām ar skatītāju, telpu un laiku. Tas ir viens no spilgtākajiem tēlniecības notikumiem Igaunijā un visā Baltijā, uz brīdi pārvēršot kādu no Igaunijas mazpilsētām atvērtā mākslas galerijā. Šogad tēlniecības pilsētas godu uzņemsies no Latvijas robežas netālā Võru pilsētiņa. Savas idejas  festivālam iespējams pieteikt līdz 28. februārim, sūtot tās uz kilometre@sculpture.ee, vadoties pēc norādītajām prasībām. Vairāk par festivālu vari uzzināt, lasot interviju ar tā organizatoru komandu.

www.sculpture.ee

LATVIJA


Publicitātes foto

Zīmējumu opera Rīgas Domā

Jau šodien, 7. janvārī, plkst. 18:00 Rīgas Domā tiks izrādīta Vara Klausītāja jaunākā izrāde „Dāsnumātika”, kas radīta savdabīgā žanrā – zīmējumu operā. Izrāde tapusi sadarbībā ar dramaturģi Rasu Bugavičuti, dzejnieci Annu Auziņu, horeogrāfi Agnesi Bordjukovu, scenogrāfu Rūdolfu Baltiņu, gaismu mākslinieku Jāni Sniķeri un tērpu mākslinieci Gerdu Zandersoni. Kolorītā vēstījumā tā stāstīs bērniem par dāsnuma nozīmi. Izrādes pamatā ir Čārlza Dikensa darbs „Ziemassvētku dziesma”, kurā galvenais varonis tiek pakļauts dažādiem piedzīvojumiem un pārbaudījumiem, lai taptu par labāku un dāsnāku cilvēku. Klausītājs Dikensa stāstu pārcēlis uz garu un eņģeļu ielu, kurā audzēkņu izziņas materiāls šajā gadījumā ir cilvēks. Kopā ar galveno varoni Druvi „Dāsnumātikas” kursa liecību būs iespēja saņemt arī visiem izrādes apmeklētājiem. Izrāde bērniem tapusi sadarbībā ar biedrību Ascendum projekta „Mans Doms” ietvaros.

Rīgas Doma baznīcas kapitula zāle
Herdera laukums 6
Rīga, Latvija



Balvas „Gada glezna” pasniegšana

Jau 22. gadu pēc kārtas viens no janvāra zīmīgākajiem notikumiem ir Agijas Sūnas organizētā „Gada gleznas” izstāde, kas ļauj atskatīties uz pagājušajā gadā tapušiem mākslas darbiem. Atšķirībā no citiem konkursiem, šajā gadījumā laureātu nosaka nevis žūrija, bet viena konkrēta mākslas pasaulē pazīstama persona, kuru katru gadu no jauna izvēlas galerija. Šogad par Swedbank un Agijas Sūnas galerijas „Gada gleznas” prēmiju lems Mārtiņš Vilkārsis – viens no spilgtākajiem Dailes teātra scenogrāfiem. Tādēļ zīmīgi, ka „Gada gleznas” izstāde, kas tiks atklāta ceturtdien, 8. janvārī plkst. 17:00 un būs aplūkojama līdz pat 15. martam, izstādīta tieši Dailes teātra Mākslas telpā „Brīvības 75”. Ar konkursa dalībnieku darbiem iepazīties būs iespējams stundu pirms katras izrādes vai to starpbrīžos. „Gada gleznas” atklāšanā tiks nosaukts laureāts, pasniedzot 1500 eiro prēmiju. savukārt izstādes gaitā savu vērtējumu varēs izteikt arī apmeklētāji, un izstādes noslēgumā tiks pasniegta skatītāju simpātiju balva.

Dailes teātra Mākslas telpa „Brīvības 75”
Brīvības iela 75
Rīga, Latvija

Pēdējā lappuse Slovākijas ebreju kopienas vēsturē

Uz Daugavpils Marka Rotko mākslas centru 17. janvārī atceļos aizkustinoša un intriģējoša izstāde „Beidzamais folio”, kas vēsta par Slovākijas ebreju kopienu un tās atstātajām atmiņu liecībām. Tā mākslas centra telpās būs aplūkojama līdz 12. aprīlim. Izstādes autors Jurijs Dojčs (Yuri Dojc) par ‘pēdējās’ lappuses vēstnieku kļuva nejauši, satiekot kādu no holokausta paglābušos personu. Tas bija sākums viņa fotoportretu stāstam, kā rezultātā tapa ap 150 foto portretu, kurus papildina vērtīgi un aizkustinoši laikmeta liecinieku stāstījumi. Vēlāk šis stāsts pārauga lielākā vēstījumā – izsekojot ebreju kopienas liecībām mūsdienās. Sākotnēji fotogrāfs nejauši uzgājis ebreju kopienai kādreiz piederējušas ēkas vai to atliekas, kas suģestēja fotogrāfu ar savu traģisko skaistumu.
Dojča ceļojošā fotogrāfiju izstāde tikusi izrādīta arī Kembridžā, Vīnē, Ņujorkā un citur, bet pēc izstādes Marka Rotko mākslas centrā tā dosies uz Berlīni – Vācijas Nacionālo bibliotēku. Pirms izstādes atklāšanas 12. janvārī Rīgā ES mājā plkst. 14:30 būs iespēja tikties ar izstādes autoru un projekta producenti Katju Krausovu.

ES māja
Aspazijas bulvāris 28
Rīga, Latvija

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3
Daugavpils, Latvija
www.rothkocenter.com 


Ilze Strekavina „Komentārs Imanuela Kanta kategoriskajam imperatīvam”.
1984. Foto: Mārtiņš Lablaiks

Robežpārkāpējas Ilzes Strekavinas izstāde „Aprite”

No 9. janvāra līdz 8. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā būs skatāma mākslinieces Ilzes Strekavinas (1948) personālizstāde „Aprite”. Mākslinieces vārds izstāžu plakātos nav manīts jau kopš 90. gadu sākuma, taču dekādi pirms tam viņa bija spoža māksliniece, kas sevi spilgti pieteica ar izstādi 1984. gadā Zinību namā Rīgā. Mākslas kritiķi un apskatnieki Strekavinai piedēvēja latviešu mākslai netipisku „atsvešināti vēsu intelektuālismu” (Pēteris Bankovskis), darbus nodēvējot par plaši tulkojamiem un saturiski ietilpīgiem „plastiskiem komentāriem” (Aleksis Osmanis) un galu galā atzīstot šo izstādi par nozīmīgu notikumu Latvijas mākslā. Izstāžu kuratore Līga Lindenbauma lielformāta gleznu varoņos saskata „simboliskus, mitoloģiskus tēlus, kuri apdzīvo ekspresīviem, nemierīgiem triepieniem radītu virmojošu pasauli – manāmas aktuālo politisko un sociālo notikumu refleksijas”. Pēc ilgāka pārtraukuma izstādē būs iespēja aplūkot spilgtākos mākslinieces darbus. Izstāde tiks atklāta 8. janvārī plkst. 18:00.

LNMM izstāžu zāles „Arsenāls” Radošā darbnīca
Torņa iela 1
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv/arsenals


Iveta Laure „Reikjavīkas stāsti”

Iveta Laure „Reikjavīkas stāsti”

Mākslinieces Ivetas Laures (1962) darbi galerijas „Māksla XO” telpās no 8. janvāra līdz 3. februārim vēstīs par mākslinieces pieredzēto Reikjavīkā, kur viņa pusotru mēnesi piedalījās starptautiskā rezidencē. Tās laikā gūtie iespaidi un iepazītie cilvēki sākotnēji atspoguļoti literārā darbā, kas izdots burtnīcas formātā, taču tagad no šīm literārajām piezīmēm tapuši arī vizuāli darbi. Tiesa, māksliniece uzsver, ka tās nav burtiskas stāstu ilustrācijas – objektu un stāstu skaits nesakrīt, arī to tēli brīvi ceļo un savstarpēji ‘viesojas’ viens otra pasaulē. Iveta Laure  radījusi asociāciju virknes, kurām ir vairāki informatīvie slāņi, tajā skaitā arī atsauces uz pasaulslaveniem latviešu māksliniekiem. Viņa savos darbos izmanto dažādus materiālus un izpausmes formas,  tāpēc mākslinieces radošās darbības etapi ir nepārtraukti mainīgi. Laure veido kolāžas, asamblāžas, vides objektus, ready-made objektus, strādā interjera dizaina un lietišķās grafikas jomās. Kopš 1989. gada, kad viņa aktīvi sāka piedalīties izstādēs, māksliniece izpelnījusies gan vietēja, gan starptautiska mēroga uzmanību. „Reikjavīkas stāstu” atklāšana 8. janvārī plkst. 17:00.

Galerija „Māksla XO”
Elizabetes iela 14
Rīga, Latvija
www.makslaxogalerija.lv 


Tanels Randers. Publicitātes foto

Tanela Randera izstāde Ofisa galerijā

No 13. līdz 30. janvārim Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā būs aplūkojama igauņu mākslinieka, kuratora un mākslas kritiķa Tanela Randera (Tanel Rander, 1980) izstāde „Frontes līnija Austrumi”. Atsaucoties uz pētniekiem Marinu Gržiņicu un Šefiku Tatliču, mākslinieks pievienojas abu radītajam terminam ‘kādreizējie Austrumi’, tā apzīmējot Austrumeiropu mūsdienās un norādot uz tās patreizējo situāciju – tā kļuvusi par militāri stratēģisku frontes līniju. Mākslinieks  ar dažādu dokumentāciju palīdzību ieskicē Austrumeiropas pārmaiņu posmus – „sākumā ir nacionālu valstu ‘sēklas’, kas tiek iestādītas biopolitiskā dzīvesveidā, nākamo posmu raksturo ‘izdīgšana’ kā neoliberalizācija globālā kontekstā. Savukārt beigu posmu var salīdzināt ar ‘augļiem’, ko mākslinieks spiests novērot 2014. gada Ukrainas notikumu kontekstā.” Tanelam Randeram raksturīgi atspoguļot dažādas ģeopolitiskās aktualitātes un ‘turēt roku uz pulsa’, sekojot līdzi dažādām aktualitātēm, šobrīd viņš pievērsies Austrumeiropas un dekolonizācijas pētniecībai, to rādot dažādu mākslas izstāžu, performanču, intervenču un izglītojošu pasākumu formā. Izstādi „Frontes līnija Austrumi” papildinās izglītojoši pasākumi. 14. janvārī plkst. 18:30 LMC Ofisa galerijā notiks Tanela Randera lekcija-seminārs „Trīs skati uz Austrumeiropu”, savukārt 27. janvārī pulksten 18:30 LMC Vakarskolas ietvaros notiks darbnīca „Aizmirstot Austrumeiropu”. Izstādes atklāšana notiks otrdien, 13. janvārī, plkst. 18:30.

LMC Ofisa galerija
Alberta iela 13
Rīga, Latvija
www.lcca.lv