ZIŅAS  
Jānis Joņevs. Foto: Edgars Jurjāns

Ekspresintervija ar Jāni Joņevu 0

Agita Salmiņa
18/12/2014

Jāņa Joņeva vārds vēl pirms diviem gadiem saistījās lielākoties ar dažādu grāmatu recenzijām literatūras žurnālos vai lielāko laikrakstu kultūras sadaļās. Taču, sākot ar 2013. gada pavasari, Jānis Joņevs un viņa grāmata „Jelgava ‘94” bija viena no populārākajām sarunu tēmām. Stāsts par pie metālistu subkultūras piederošo jauniešu kompāniju Jelgavā un viņu jaunības dienām 90. gados saviļņoja necerēti lielu daļu Latvijas sabiedrības un kļuva par vienu no svarīgākajiem latviešu literatūras darbiem, obligāto literatūru ikvienam, kas seko līdzi svaigākajām kultūras aktualitātēm. Recenzijā Latvijas Universitātes vietnē Ubisunt Una Alksne raksta: „Jau kopš „Prozas lasījumiem” nav šaubu par romāna „Jelgava ‘94” spēju strauji atbruņot ne tikai katru, kas vien kādreiz bijis metālā vai deviņdesmitajos, bet arī katru, kas kādreiz bijis jauns.” Autora pirmās grāmatas popularitāti laikraksta „Diena” kultūras pielikumā „Kultūras Diena” skaidro filozofs Helmuts Caune: „Iespējams, svarīgākā stāsta īpašība ir autora bezkompromisa godīgums. Joņevs ir apskaužami patiess attieksmē pret savām un citu pusaudža gadu rakstura iezīmēm, prioritātēm, egoismu.”

Runas par un ap Joņevu arī šogad nav pieklusušas. Saņēmis kultūras raidījuma “100 grami kultūras” balvu “Kilograms kultūras”, Literatūras gada balvu nominācijā “Labākā debija”, kā arī šī gada rudenī Eiropas Savienības (ES) Literatūras balvu, Jānis Joņevs ir izvirzījies vadībā sabiedriskajā balsojumā par titulu 2014. gada Eiropas cilvēks Latvijā, konkurējot šobrīd ar Pasaules čempionu boksā Mairi Briedi un Latvijas Ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Rīt, 19. decembrī, notiks laureātu godināšanas pasākums.

Arterritory.com ekspresintervijā autors stāsta par to, kādēļ, viņaprāt, grāmata ieguvusi atzinību Eiropas kontekstā un iepazīstina ar sava jaunākā darba  – bērnu grāmatas „Slepenie svētki” – priekšvēsturi.

Prozas darbs „Jelgava ‘94” ieguvis ne tikai Latvijas Literatūras gada balvu, bet arī ES Literatūras balvu. Kas, jūsuprāt, ļauj grāmatu ievērot arī Eiropas kontekstā?

Par to varēs spriest, kad to lasīs Eiropas lasītāji. Teoretizēšanas dēļ var minēt Austrumeiropas eksotiku, universālus pieaugšanas modeļus un smagā metāla lieliskumu. 

Nesen izdota jūsu pirmā bērnu grāmata „Slepenie svētki”. Kādas ir jūsu attiecības ar bērnu literatūru un kas lika tai pievērsties?

Manas attiecības ar bērnu literatūru ir neskaidras. Tai pievērsties lika Dace Bargā un Reinis Pētersons. Tā – kāpiens nezināmā teritorijā.

Pastāstiet par savu sadarbību ar Reini Pētersonu – kādēļ izvēlējāties šo ilustratoru un vai ilustrācijas grāmatā, jūsuprāt, ieņem nozīmīgu lomu?

Mēs esam labi čomiņi. Esam kopā ar pīpi uz jumta sēdējuši – burtiskā nozīmē. Un mūsu grāmatā ilustrācijas ieņem galveno lomu.

Šogad sabiedriskajā aptaujā tikāt izvirzīts titulam Eiropas Gada cilvēks Latvijā. Ko jums nozīmē šī nominācija? Un vai, iesniedzot „Jelgava ’94” paredzējāt, ka tā nesīs tik lielus panākumus?

Vai tiešām kāds uz šādiem jautājumiem atbild – jā, paredzēju gan šādus panākumus un būtu pelnījis vēl? Nē, es neparedzēju. Man pat bail par to domāt.

Kas, jūsuprāt, ir laba literārā stāsta pamatnosacījumi?

Es nevaru uz to tik īsi atbildēt. Un parasti jau visi tie noteikumi ir pārkāpjami. Nupat lasīju Ženē, un tur ir viens labs padoms (tulkoju aptuveni): „..būt pieklājīgam pret savu tēmu. Dod dziesmu tam, kas bija mēms”.

Ko varam sagaidīt no jums tuvākajā laikā. Vai ir iecerēts kāds jauns stāsts?

Tas ir noslēpums.