ZIŅAS  
Laris Strunke. Publicitātes attēls

Pirmizrāde: leģendārā latviešu izcelsmes zviedru mākslinieka Lara Strunkes stāsts 0

Arterritory.com
16/12/2014

Šodien, 16. decembrī plkst. 18.30 Mākslas muzejā “Rīgas Birža” būs iespēja ielūkoties 55 minūšu garā Maijas Smildziņas, Ilzes Strengas un Laimas Slavas veidotajā stāstījumā par vienu no veiksmīgākajiem latviešu trimdas māksliniekiem Lari Strunki (1931).

Pirms gada galerijā mākslinieka izstādē “Mākslas XO” filmas veidotājas, uzlūkojot Strunkes iedvesmojošās ainavas - mājas pamatus, mūrus un kāpnes, ūdenskritumu variācijas – nespēja pārvarēt vēlmi iepazīties ar mākslinieka pasauli tuvāk, sastapties ar viņa iedvesmas avotiem, rast atbildes par to, kur rodas viņa paskarbie krāsu laukumi ar tikai meistaram raksturīgo formu un telpas izjūtu. Mākslinieks labprāt uzklausīja šo vēlmi un aizraujošā ceļojumā pa Gotlandi un Stokholmu aizved ne tikai filmas veidotājas, bet arī skatītājus. Strunke, esot jau cienījamā vecumā, ir dzīvesspara pilns, enerģiski glezno un nebaidās atklāt tik intīmo radīšanas procesu arī kameras priekšā, tiesa – pārkāpjot savus agrākos principus, viņš aizved skatītājus uz Hides akmeņlauztuvēm, kur tapusi viena no māksliniekam svarīgākajām izstādēm. Tur savus audeklus viņš novietoja starp paša apgleznotām akmens sienām, iegūstot maģisku organiskumu un vienotību ar dabu - mākslinieka acīs manāms neslēpts saviļņojums. Lai arī nozīmīga mākslinieka dzīves un daiļrades daļa ir Gotlande, stāstot par viņu, nedrīkst izlaist Stokholmu, kur karaļa oranžērijā top viņa gleznas. Mākslinieks stāstīs par telpu, formu un horizontu, kuram viņš ļaujas ne tikai gleznās, bet arī slidojot tālu prom pa Stokholmas aizsalušajiem ūdeņiem.


Laris Strunke. Publicitātes attēls

Lara Strunkes vārds Latvijā galvenokārt asociējas ar viņa tēvu daudzsološo modernistu Niklāvu Strunki, savukārt Zviedrijas mākslas sabiedrībā viņu mēdz godāt par LIELO ZVIEDRU. Viņš ir vienīgais latvietis, kurš ir saņēmis prinča Eižena medaļu (2001), bet Zviedrijas Karaliskā mākslas akadēmija autoram piešķīrusi Egrona Lundgrēna medaļu (2002). Filmā mākslinieks ar Zviedrijas Karali netiekās, taču par to viņam ir kāds komisks stāsts.

Filma tapusi ar Kārļa Šadurska un Jāņa Zuzāna finansiālu atbalstu.