ZIŅAS  
Fragments no kultūras programmas. Foto: publicitātes attēls

Latvijas prezidentūras ES Padomē spilgtākie kultūras notikumi 0

Agita Salmiņa
16/12/2014

Pārņemot stafetes kociņu no Itālijas, 2015. gada pirmajā pusē Latvija uzņemsies prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Šajā laikā Latvijā notiks augsta līmeņa politiskās sanāksmes, darba grupu un ekspertu tikšanās, diskusijas, konferences. Taču paralēli tam šī ir arī iespēja prezentēt sevi citām ES valstīm – iepazīstinot ar valsts kultūru un tradīcijām. Līdz pat jūnijam noritēs plaša un augstvērtīga kultūras programma aktuālajiem latviešu māksliniekiem, mūziķiem un literātiem uzstājoties Milānā, Briselē, Londonā un citās kultūras lielpilsētās. Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne iezīmē prezidentūras spilgtākos kultūras notikumus.

MŪZIKA


Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Foto: K. Alksnis

PREZIDENTŪRAS ATKLĀŠANAS KONCERTS RĪGĀ
Solisti: Ēriks Kiršfelds (čells), Reinis Zariņš (klavieres) 
Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” 
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris Poga
- Latvijas Nacionālā opera - 

8. janvāris / 2015

Latvijas prezidentūras ES Padomē atklāšanas koncertu ievadīs Ērika Ešenvalda muzikālai ainaviskais jaundarbs „Pēc negaisa”, kas radīts īpaši šim notikumam. „Tas uzbur Latvijas senās āres, kurām pāri tikko nograndis pērkona negaiss. Līdz ar mākoņu izklīšanu gani iznākuši no paslēptuvēm un sasaucas cits ar citu, gavilē saulei, leknajai zālei, zemes skaistuma pilnbriedam,” komponists uzbur muzikālo ainu. Tam sekos Pētera Vaska Čella koncerts, kas ar komponistam raksturīgo surdinēto gaišumu, rezignēto mieru un reizē nervozo satraukumu un klajo traģismu atgādinās par Baltijas dinamiskajiem un spriedzes pilnajiem 1991. gada janvāra un augusta notikumiem. Komponista vēstījumu iedzīvinās čellists, Latvijas Lielās mūzikas balvas 2009 ieguvējs un ilggadējs Kremerata Baltica čellu grupas koncertmeistars Ēriks Kiršfelds. Košo muzikālo plejādi turpinās Ludviga van Bēthovena „Fantāzija”, kuras spilgtākās dziesmas „Pretmīla” (Gegenliebe) dzīvespriecīgie ritmi ir Devītās simfonijas fināla jeb „Odas priekam” varenās melodijas priekšvēstneši. Klavieru solo uzticēts divkārtējam Latvijas Lielās mūzikas balvas laureātam (2012, 2013) Reinim Zariņam. Pie diriģenta pults stāsies maestro Andris Poga.


Elīna Garanča. Foto: Paul Schirnhofer

PREZIDENTŪRAS ATKLĀŠANAS KONCERTS BRISELĒ
Programma: Ēriks Ešenvalds, Hektors Berliozs, Pēteris Čaikovskis,
Igors Stravinskis, Andris Dzenītis
- Mākslas centrs Bozar, Brisele - 

16. janvāris, plkst. 20.00 / 2015

Atklājot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē uz Briseles mākslas centra Bozar skatuves satiksies divas spēcīgas mūzikas pasaules personības – Elīna Garanča, opermūzikas primadonna, kas dzimusi un ieguvusi muzikālo izglītību Latvijā, un Karels Marks Šišons (Karel Mark Chichon), viens no zināmākajiem Eiropas diriģentiem, kurš no 2008. līdz 2012. gadam bija arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Prezidentūras atklāšanas koncertā viņš vadīs vadot Beļģijas Nacionālo orķestri, kas kopā ar Elīnas Garančas neatkārtojamo balsi vedīs klausītājus muzikāli krāšņā ceļojumā pa dažādām Eiropas valstīm un dažādiem laikmetiem.

www.bozar.be


Latvijas Radio koris. Foto: Cēsu Mākslas festivāls. Edgars Groševs

LATVIJAS RADIO KORIS LONDONĀ
- Sv. Džona koncertzāle Smita laukumā, Londona -

20. janvāris, plkst. 19:00 / 2015

Multimediālajā Latvijas Radio kora koncertuzvedumā skanēs Jura Ābola, Kristapa Pētersona, Džona Keidža u. c. komponistu skaņdarbi, kā arī fragmenti no grupas „Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca” (NSRD) muzikālajiem eksperimentiem. Uzvedums veidots, provokatīvi savienojot attēlu ar skaņu – gan dzīvo, gan fonogrammu, rūpīgi pārdomājot daudzveidīgus gaismu projekciju ritmus un dažādas dimensijas skatuves iekārtojumā.

Multimediālo eksperimentu piedāvās viens no labākajiem Eiropas kamerkoriem – Latvijas Radio koris, kura augstā muzikālā kultūra, inteliģence un unikālā iespēju skaņu bagātība padarījusi to par īpašu skanisko firmas zīmi pasaules kormūzikas kartē. Kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava aicina nebaidīties no nepieradinātā un ļaut provokācijai sevi uzrunāt.

www.sjss.org.uk


Kremerata Baltica. Foto: Christian Lutz

GIDONA KRĒMERA UN KREMERATA BALTICA KONCERTTURNEJA
- Odesa, Luksemburga, Brisele, Milāna -

Latvijas Prezidentūras ES Padomē laikā ar plašu koncertu ģeogrāfiju un astoņām dažādām programmām Odesā, Luksemburgā, Briselē un Milānā uzstāsies Baltijas kamerorķestris Kremerata Baltica. Cikls tiks aizsākts ar koncertu Bridges to Bach 25. februārī  Briseles mākslas centrā Bozar, kas ļaus ieraudzīt Johanu Sebastianu Bahu jaunā gaismā, atskaņojot Glena Goulda repertuārā iekļautos komponista skaņdarbus vairāku mūsdienu komponistu aranžējumā stīgu orķestrim, tādējādi radot simbolisku tiltu starp klasisko pagātni un inovatīvo tagadni. Savukārt 26. februārī Briseles Karaliskajā konservatorijā Gidons Krēmers ar orķestri piedāvās ieskatīties bijušās Padomju Savienības spilgtāko komponistu repertuārā – Mečislava Veinberga, Alfrēda Šnitkes un Sergeja Rahmaņinova. Tam sekos Pēterim Čaikovskim veltīta programma Briseles mākslas centrā Bozar, kā arī Filipa Glāsa programma Milānas konservatorijā un Odesas Nacionālajā akadēmiskajā operas un baleta teātrī.


Andris Nelsons. Foto: Marco Borggreve

ANDRIS NELSONS UN AMSTERDAMAS KARALISKAIS
KONCERTZĀLES ORĶESTRIS
Programma: Volfgangs Amadejs Mocarts, Rihards Štrauss, Dmitrijs Šostakovičs
Diriģents: Andris Nelsons
Oboju koncertmeistars: Aleksejs Ogrinčuks
- Mākslas centrs Bozar, Brisele -

12. marts, plkst. 20.00 / 2015

Lai gan jaunais latviešu diriģents Andris Nelsons pamatīgi noslogots darbā ar Bostonas Simfonisko orķestri, viņš tomēr pamanījies sastrādāties ar Amsterdamas Karalisko koncertzāles orķestri un oboju koncertmeistaru Alekseju Ogrinčuku, lai 12. martā kopīgi šķirtu nošu lapas pasaulslavenu komponistu skaņdarbiem. Bozar mākslas centrā klausītājus lutinās Volfganga Amadeja Mocarta uzvertīra operai “Cosi fan tutte”, tiks atskaņots reti izpildīts skaņdarbs “Koncerts obojai”, ko komponējis Rihards Štrauss, kā arī Dmitrija Šostakoviča Simfonija Nr. 10, op. 93.

Operas „Valentīna” publicitātes attēls

ARTURA MASKATA OPERA „VALENTĪNA” BERLĪNĒ
Komponists: Arturs Maskats
Librets: Liāna Langa
Režisors: Viesturs Kairišs
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Ieva Jurjāne
Diriģents: Modests Pitrens
- Berlīnes Vācu opera - 

19. maijs / 2015

Spēcīgu autoru komanda apvienojusies, radot darbu, kas vēsta par dramatisku laika posmu Latvijas vēsturē – no 1939. līdz 1944. gadam. Tā ir starptautiski atzītā latviešu komponista Artūra Maskata pirmā opera, kam pamatā izmantots leģendārās kinozinātnieces Latvijas kultūras personības Valentīnas Freimanes biogrāfija.

Valentīnas Freimanes bērnība ritēja starp Rīgu un Berlīni – viņas tēvs bija UFA kinostudijas jurists, bet māte – apburoša sabiedrības dāma. Pēc atgriešanās Rīgā vācu okupācija un tai sekojošais holokausts inteliģento ebreju ģimeni pārsteidza nesagatavotu. Bojā aizgāja gan Valentīnas vecāki un visi radinieki, gan tikko apprecētais vīrs, taču jaunā sieviete izdzīvoja, slēpjoties pie dažādiem paziņām līdz pat kara beigām. „Paši dramatiskākie mirkļi Valentīnas dzīvē sakrīt ar būtiskiem notikumiem Latvijas 20. gadsimta vēsturē – valsts neatkarības zaudēšanu un laiku kad, lai izdzīvotu – gan fiziski, gan morāli –, bija nepieciešams milzīgs garīgais spēks,” komentē komponists.

Šobrīd Valentīna Freimane dzīvo un strādā Berlīnē, kur 19. maijā kopā ar berlīniešiem pirmo reizi noskatīsies šo operu.

Izrāde notiks latviešu valodā ar subtitriem vācu un angļu valodā.

www.deutscheoperberlin.de


Baiba Skride. Foto: Marco Borggreve

BAIBA SKRIDE UN DRAUGI
Programma: Volfgangs Amadejs Mocarts, Brets Dīns, Johaness Brāmss
- Karaliskā Briseles konservatorija, Brisele -

15. jūnijs, plkst. 20.00 / 2015

Baiba Skride daudzos pasaulslavenos orķestros un diriģentu vidū ir iemīļota vijolniece, jo neparasti dabiskā pieeja instrumentam, atsvaidzinošās interpretācijas un mūzikas jūtīgums valdzina ne tikai muzicējošos kolēģus, bet arī klausītājus. Šoreiz, Skridei sapulcējot ap sevi talantīgus draugus no muzikālām aprindām (viņu vidū ir vijolniece Gergana Gergova, altisti Brets Dīns un Nils Monkemeijers, čellists Albans Gerhards), stīgu kvarteta programma pārklās trīs mūzikas gadsimtus, trīs ēras – klasicismu ar Volfgangu Amadeju Mocartu, romantismu ar Johanesu Brāmsu, kā arī mūsdienīgo mūziku ar 1960. gadu bērnu – austrāliešu Bretu Dīnu. 

 VIZUĀLĀ MĀKSLA


Publicitātes attēls

LATVIJAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS IZSTĀDE VENĒCIJĀ
- 56. Starptautiskā Venēcijas mākslas biennāle -

9. maijs–22. novembris / 2015

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts sadarbībā ar Purvīša balvas rīkotājiem gatavo Latvijas laikmetīgo mākslu reprezentējošu izstādi, kas tiks veidota, balstoties uz Purvīša balvas procesu un Purvīša balvai nominēto mākslinieku darbiem. Izstāde iekļauta 56.Starptautiskās Venēcijas mākslas biennāles Paralēlo pasākumu programmā (Collateral Events). Jāuzsver, ka šī būs pirmā reize, kad Latvijas laikmetīgā māksla tiks reprezentēta biennāles Paralēlajā programmā. Izstādē “Ornamentālisms. Purvīša balva” tiks iekļauti mākslas darbi, kuru kopums reprezentē Latvijas aktuālās mākslas izteiksmes veidu, personību daudzslāņainību un profesionālās kvalitātes. Izstādes kurators ir starptautiski pazīstamais mākslas teorētiķis Viktors Misiano, projektu realizē kultūras projektu aģentūra Indie sadarbībā ar Arterritory.com.


Donato Kreti. Achilles Handing over to Chiron. 18.gs. pirmā puse. Publicitātes attēls 

IZSTĀDE „ITĀĻU PORTRETU GLEZNIECĪBAS DIVI GADSIMTI. 1580–1780”
- Mākslas muzejs „Rīgas birža” -

6. februāris–19. aprīlis / 2015

Seno gadsimtu Itālijas māksla, īpaši glezniecība, ir neskaitāmu Rietumeiropas mākslas muzeju ekspozīciju lepnums. Pārņemot prezidentūru ES Padomē, kā sveiciens Latvijai no Itālijas, uz Rīgu atceļos Boloņas muzeju dārgumi. Abu valstu tikšanās nav nejauša. Izrādās, Boloņas mākslas skolai bijusi saistība ar Latviju jau pirms vairākiem gadsimtiem, kad 1785. gadā Kurzemes hercogs Pēteris sava Eiropas ceļojuma laikā iemīlējis šo pilsētu. Par piemiņu tam viņš nodibināja mākslas prēmiju Boloņas Mākslas akadēmijā, kas tika nodēvēta par Concorso Curlandese un pastāvēja vēl ilgi pēc Kurzemes hercogistes beigām. Tādēļ jo saistošāk varētu šķist ielūkošanās Boloņas muzeju krātuvēs,  īpaši 16. un 17. gadsimtā radītajos darbos. Portrets ir žanrs, kas ļauj izsekot glezniecības meistarības attīstībai lielajā stilu daudzveidībā un parādās tālākajās mākslinieku paaudzēs, tādēļ tā būs šīs izstādes vadlīnija. Katrā izstādes gleznā iespējams ieraudzīt tās kvalitatīvās vērtības, kas tiecas pāri laikam, kā arī ir priekšnoteikums romantiskās kultūras un modernās mākslas attīstībai nākotnē.


Valdis Celms. Arhitektonisks priekšlikums „Kinētisks gaismas objekts “Balons”” . 1978. Latvijas Mākslinieku savienības kolekcija

VIZIONĀRĀS STRUKTŪRAS. NO JOHANSONA LĪDZ JOHANSONAM
Pārstāvētie mākslinieki: Kārlis Johansons, Gustavs Klucis, Valdis Celms,
Jānis Krievs, Artūrs Riņķis, Gints Gabrāns, Voldemārs Johansons
- Mākslas centrs Bozar, Brisele -

13. februāris – 31. maijs / 2015

Skatītājiem interesants ieskats Latvijas avangarda un modernajā mākslā 20. un 21. gadsimtā, septiņiem māksliniekiem pārstāvot dažādas paaudzes. Spilgti sava laika mākslas novatori ar gadu gaitā paveikto iezīmēs Latvijas mākslas ainu gan eksperimentālākajās un utopiskākajās mākslas vērtībās. Tāpat izstāde atsegs paralēles un savstarpējās sakarības mākslas darbos, kas katrs pieder citam laikmetam un citai ideoloģiskajai ērai.

Agrīnāko paaudzi izstādē pārstāvēs leģendārākie un pasaulē zināmākie mākslinieki Gustavs Klucis (1895–1938) un Kārlis Johansons (1890–1929), izstādes hronoloģisko vidusposmu - Valdis Celms (1943), Jānis Krievs (1942) un Artūrs Riņķis (1942), savukārt jaunāko paaudzi - Gints Gabrāns (1970) un Voldemārs Johansons (1981).

Kuratore Ieva Astahovska sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru izsijājusi aizraujošus darbus - kinētiskus objektus, vides instalācijas un vizionārus priekšlikumus, tāpat arī unikālus mākslas un zinātnes sinerģijas eksperimentus.


Oļas Vasiļjevas instalācija The Limp of A Letter

OĻAS VASIĻJEVAS INSTALĀCIJAS “THE LIMP OF A LETTER”
- Mākslas centrs Bozar, Brisele -

13. februāris – 31. maijs / 2015

Oļas Vasiļjevas instalācijas apvieno sevī video, skulptūras, tekstilijas, keramiku, zīmējumus un daudz ko citu, tādējādi formējot multidimensionālu vizuālo izrādi. The Limp of A Letter pēta valodas, dizaina un objekta izgatavošanas savādās attiecības. Spēlējoties ar loģiku, Vasiļjeva  uzsver absurda triumfu pār pilnības definīciju. Instalācija ir piepildīta ar zīmēm dažādu skulpturālu formu atveidā, tā gūst jēgpilnību detaļās - interjera dizaina priekšmetos, skaņā, video un gaismā. 

 

IZSTĀDE „EDVARDS STEIHENS. PORTRETI”
Fotogrāfijas no Luksemburgas Nacionālā vēstures un mākslas muzeja kolekcijas
- LNMM izstāžu zāle „Arsenāls” -

26. jūnijs–6. septembris / 2015

2015. gadā, kad Latvija un Luksemburga dala Eiropas Savienības prezidējošās valsts statusu, īpaši nozīmīgi ir stiprināt starptautisku kultūras institūciju sadarbību, tā piedāvājot iespēju sabiedrībai iepazīt visai Eiropai nozīmīgas mākslas vērtības. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Luksemburgas Nacionālo vēstures un mākslas muzeju 2015. gada vasarā plāno izcilā fotogrāfa Edvarda Steihena (Edward Steichen, 1879–1973) izstādi Rīgā, LNMM izstāžu zālē „Arsenāls”. Luksemburgā dzimušais, vēlāk uz ASV emigrējušais mākslinieks pasaules fotogrāfijas vēsturē atzīsts par vienu no spilgtākajiem un ietekmīgākajiem sava laika māksliniekiem. Vislielāko atzinību Steihens guvis kā nepārspēts portretists – caur kameras aci viņš iemūžinājis neskaitāmus laikabiedrus un izcilas pasaules vēstures figūras – Vinstonu Čērčilu, Ogistu Rodēnu, Anrī Matisu un daudzus citus.

Luksemburgas Nacionālais vēstures un mākslas muzejs glabā unikālu Steihena fotogrāfiju kolekciju, kurā plaši pārstāvēti kā viņa portreti, tā ainavas, komerciālais foto un citi žanri. Šīs kolekcijas izrādīšana Rīgā būs iepriekš nepieredzēts notikums, kas ļaus iepazīties ar Steihena radošo mantojumu un gūt nepastarpinātu priekšstatu par fotomākslas attīstību 19./20. gadsimta mijā un vēlāk.