ZIŅAS  
Sonora Broka

Ekspresintervija ar Riga IFF direktori Sonoru Broku 0

Ieva Raudsepa
02/12/2014

Decembris Rīgā būs kino mēnesis – pilsēta sagaidīs pirmo Rīgas Starptautisko kino festivālu (Riga IFF). Līdz ar atklāšanu 2. decembrī Riga IFF desmit dienu laikā paredzēti vairāk nekā 160 kino seansi, meistarklases, tikšanās ar filmu režisoriem, kā arī prominentu kino pasaules pārstāvju viesošanās pilsētā. Festivāla dažādās programmas piedāvās ko interesantu ikvienam skatītājam, sākot ar Ziemeļvalstu animācijas filmām bērniem līdz mūsdienu neatkarīgā kino pērlēm pieredzējušiem kino skatītājiem. Festivāla direktore Sonora Broka ekspresintervijā atklāj, kas īpašs būs tieši Riga IFF un kas ir tie pasākumi, kurus nedrīkst laist garām.

2. decembrī tiks atklāts pirmais Rīgas Starptautiskais kino festivāls. Gadu gaitā Rīga ir piedzīvojusi daudz un dažādus kino veltītus pasākumus – ko jaunu ienesīs tieši Riga IFF?

Riga IFF ir visdaudzveidīgākais no līdz šim Rīgā un Latvijā notikušajiem kino festivāliem. Tas tāds ir, pateicoties mūsu struktūrai, kurā dažādas organizācijas darbojas vienkopus, lai īstenotu šo projektu. Ir gan „Lielais Kristaps”, kas rīko nacionālā kino konkursu un panorāmu, gan arī festivāls „2ANNAS”, kas veido īpašās programmas. Būs arī industrijas sadaļa, par kuru rūpējas Nacionālais kino centrs, tāpat starp festivāla īpašo pasākumu rīkotājiem ir Kinomuzejs, kas piedāvās mēmā kino programmu.

Katrs no festivāliem un organizācijām nāk ar savu raksturu un programmas koncepciju, un tas kopā veido ļoti daudzšķautnainu pasākumu, kurā ikviens var atrast sev interesējošu filmu vai notikumu. Zīmīgi ir tas, ka mēs ne tikai izrādām filmas, bet arī rūpējamies par to, lai būtu iespējas tapt arī jauniem projektiem. Notiks kino producentu un scenāristu tikšanās, un uz Rīgu brauks dažādi ārvalstu kino profesionāļi, lai pasniegtu meistarklases. Tāpat arī pirms atsevišķu filmu seansiem publikai būs iespēja satikties ar režisoru. Šīs visas aktivitātes veido festivāla garu – tas nav tikai tradicionālais kino repertuārs.


„Balodis sēdēja uz zara pārdomās par eksistenci” (2014) (En duva satt på en gren och funderade på tillvaron) oficiālais treileris

Runājot par industrijas sadaļu, kas ir paredzēta vietējiem profesionāļiem, – kā tev šķiet, ar ko latviešu kino ir interesants starptautiskajiem viesiem?

Jau tajā laikā, kad es strādāju kino forumā „Arsenāls”, sevi attaisnoja Baltijas skate – Baltijā veidotu filmu skate, kuru vērtēt aicinājām dažādu lielu Eiropas kino festivālu programmu veidotājus, kino centru pārstāvjus un citus nozares profesionāļus. Arī šogad „Lielā Kristapa” žūrijā mums ir trīs ārvalstu viesi. Tādējādi šie cilvēki var iegūt iespaidu par Latvijas kino un palīdzēt tam nodrošināt izplatību arī ārvalstīs.

Latvijas kino pēdējā laikā sevi ir pierādījis arī ārzemēs, un par to liecina vairākkārtējās starptautiskās veiksmes tādām filmām kā „Akmeņi manās kabatās”, „Modris” un „Izlaiduma gads”. Šis ir ļoti spēcīgs pieteikums pasaules kino vidē. Latviešu kino, manuprāt, ir veiksmīgi atradis sevi, un viņa ‘seja’ ir visnotaļ interesanta un savdabīga, kas tam palīdz izcelties.


„Svētdienas ar Sibeli” (1962) („Les dimanches de Ville d'Avray”). Kadrs no filmas

Vai vari nosaukt tos notikumus, kurus nedrīkst palaist garām festivāla laikā?

Es varētu nosaukt, nezinu, 160 lietas, ko nepalaist garām (smejas). Mums ir tiešām liels prieks par filmu „Svētdienas ar Sibeli” – 1962. gada franču kino, kuru izrādīsim uz 35 mm kino lentes, kas mūsdienās ir teju arhaisks formāts kinoteātru praksē. Šī filma ir pelnījusi ievērību, jo, es pieņemu, ka tā Latvijā uz lielajiem ekrāniem tiks izrādīta pirmo reizi, neskatoties uz seno tapšanas laiku. Pagaidām Latvijas skatītājam šis ir viens no apslēptajiem dārgakmeņiem franču autorkino klāstā.

No jaunākiem darbiem „Vakara filmu” sadaļā visspožākais trijnieks ir Ulriha Zeidla (Ulrich Seidl) filma „Pagrabā”, Roja Andersona (Roy Andersson) „Balodis sēdēja uz zara pārdomās par eksistenci” un Ksavjē Dolana (Xavier Dolan) „Māmiņa” – trīs ļoti dažādas filmas, trīs ļoti dažādi režisori un reģioni. Šis šobrīd ir, iespējams, visintriģējošākais trio – filmas tik tikko ir piedzīvojušas savas pirmizrādes dažādos festivālos un, cerams, ka torentos vēl nav augšupielādētas (smejas). Ja nopietni, tad filmām ļoti dara pāri mazie digitālie ekrāni un kino vieta tomēr ir kinozālē uz lielā ekrāna.


„Māmiņa” (2014) (Mommy) oficiālais treileris

Savukārt par pārējām programmām – uz 35 mm mēs izrādīsim arī filmu „Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”. [Filmas režisoram] Arvīdam Krievam šogad ir 70 gadu jubileja. Tas būs īpašs seanss, jo šī kopija ir ļoti labā kvalitātē, un, velkot paralēles ar mūziku, 35 mm formāts ir salīdzināms ar skaņu plati. Protams, ka 35 mm kinolentei var būt krakšķi, sprakšķi un švīkas, bet, manuprāt, šis kino attēls ir dzīvs.

Ļoti īpaša filma ir arī „Brīnumi”. Tās veidotāja ir Alise Rorvakere (Alice Rohrwacher), un vienu no galvenajām lomām spēlē Sabīne Timoteo (Sabine Timoteo), kuru mēs redzēsim arī galvenajā lomā jaunākajā Viestura Kairiša filmā „Melānijas hronikas”. Šī filma spēj pārnest tādu patiesu ‘kino sajūtu’ – bez liekiem pārspīlējumiem un pārlieku cenšanās. Tas ir darbs, pēc kura noskatīšanās negribas uzreiz runāt un pārspriest redzēto – rodas tā pēcsajūta, kuras dēļ ir vērts iet uz kino.


„Brīnumi” (2014) (Le meraviglie) oficiālais treileris

Vai mēs varam gaidīt festivālu arī nākamgad?

Jā, mēs jau tagad esam sākuši strādāt pie nākamā festivāla veidošanas. Nākamgad festivāla norises laiks ir paredzēts oktobrī. Tas ir pateicīgs brīdis gan starptautiskā kontekstā, skatoties uz reģiona kino notikumu plānojumu, gan arī Latvijā – septembris ik gadu ir ļoti piesātināts ar dažādiem pasākumiem, savukārt oktobris ir tas mirklis, kad iespējams nedaudz atvilkt elpu. Atvasara ir beigusies, kartupeļi ir novākti, un pēc prakses var teikt, ka oktobrī cilvēki labprāt nāk uz kino. Uzsnieg arī pirmais sniegs, un kaut kā kinozāle kļūst ļoti vilinoša.

Turpināsim strādāt kopā ar „Lielo Kristapu” un festivālu „2ANNAS”. Šogad mums ir šis Eiropas ‘režģis’, bet nākamgad mēs būsim brīvāki no tā un varēsim veidot filmu skates arī pēc citiem principiem, nevis tikai reģionāli. Nākamgad mēs plānojam palaist arī konkursa programmu. Vēl precizēsim, vai tā būs dokumentālo vai spēlfilmu programma, bet konkurss noteikti būs. Tāpat kā industrijas sadaļa, kuru mēs plānojam turpināt, konkurss ir neatņemama kino festivālu sastāvdaļa.

Gribam veidot festivālu vairāk kā kino notikumu. Mēs ļoti ceram, ka šogad radīsies tāda kā ‘kino telpa’, kas veidojas cilvēkiem apmeklējot kinoteātri un pēc tam daloties iespaidos. Pie kinoteātriem ir kafejnīcas, kurās pēc filmu noskatīšanās rosās sarunas un izvēršas arī vakara turpinājums. Iespēja filmas kopā vēlreiz izdzīvot pēc tam ir tas, ko var sniegt šāds kino festivāls. 

www.rigaiff.lv