ZIŅAS  
Mārtiņš Eņģelis. Foto: no personīgā arhīva

Par nevietām un antivietām. Rīgas metro 10

Ekspresintervija ar Mārtiņu Eņģeli

Agita Salmiņa
26/11/2014 

Piecdesmito gadu beigās Rīgas iedzīvotāju skaits sāka ievērojami augt un, kā jau progresējošā pilsētā pienākas, aizsākās runas arī par metro nepieciešamību. Taču šī it kā modernā un laikmetīgā ideja uzreiz netika apstiprināta, projekta plānošana vien ievilkās vairāk kā desmit gadu garumā, galu galā tā arī netiekot realizēta. Taču šis Rīgas metro fenomens ik pa  laikam uzaust atmiņā no jauna. Par to, kā bija un kā varēja būt, vairāk zina stāstīt multimākslinieks, aktīvs Rīgas pilsētas vēsturnieks un gids Mārtiņš Eņģelis, kas ceturtdien, plkst 17:30, Latvijas Arhitektu Savienībā uzstāsies ar semināru par Rīgas Metro būvi. Apspēlējot tā tēmu, viņam radusies mūsdienīga metro atdzīvināšanas ideja, kas ietver gan mākslas objektu sistēmu, gan tūrismu. 


Tramvajvilciens. Publicitātes foto

Pastāsti par Rīgas metro priekšvēsturi. Kad un kādēļ to  vēlējās būvēt un kāda būtu Rīgas ainava, ja projekts tomēr tiktu realizēts?

Sākot ar 60. gadu vidu Rīgā sāka rasties dažādas publiskās satiksmes problēmas, galvenā no tām bija nespēja nodrošināt pasažieru pieprasījumu. Septiņdesmitajos gados trolejbusiem nācās pievienot papildus sastāvu, astoņdesmito gadu sākumā bija pat mēģinājumi ieviest trīs vagonu tramvajus, bet līnijai nepietika jaudas, lai piegādātu pietiekami daudz elektrības. Tajā pašā laikā, kad uzplauka trolejbusu satiksme, piecdesmitajos, valdīja uzskats, ka tramvajs ir novecojis transporta līdzeklis, to ierobežoja, noņēma arī vairākas tramvaja līnijas, piemēram, Brīvības ielā vai Marijas/Čaka ielā. Galu galā Rīgas Metro galvenā loma būtu bijusi atvieglot galvenās ielas un transporta kustību kopumā, tas spētu uzņemt vairāk pasažieru. Nodrošinot ātru satiksmi, arī mikrorajoni būtu attīstītāki, tajos būtu vairāk kultūras objektu vai kāda labāka kafejnīca, uz kuru aizdoties. Protams, tas būtu arī prestižs pilsētai, jo Padomju Savienībā metropolitēns pienācās tikai miljonu pilsētām, kamēr Rīga savu miljonu būtu sasniegusi līdz ar pazemes transporta atklāšanu deviņdesmito gadu beigās.

Mūsdienās metro, manuprāt, ir nogājis etaps, esam arī pārāk maziņi. Rīgai vajadzētu citu sistēmu. Piemēram, pazemes tramvaju vai labāku dzelzceļa tīklu, par ko līdzīgu runāja arī septiņdesmitajos, tomēr to vienbalsīgi noraidīja par labu metro.

Metropolitēns, protams, būtu grandioza ideja, kaut gan viena no neracionālākajām. Tomēr tam piemīt kaut kas poētisks. Tādēļ vēlos šo ideju atdzīvināt vismaz mākslinieciskā jaunrades formā.


Mārtiņa Eņģeļa Rīgas metro atlass

Lekciju ciklā Latvijas Arhitektu savienībā prezentēsi savu ideju veidot ‘akmeņu atlasu’, vadoties pēc Rīgas metro shēmas. Vai vari ar to iepazīstināt?

Purvciems, Imanta, Bolderāja utt. – šie mikrorajoni daudzu cilvēku prātos ir antivietas. Vēsturisku, sociālu vai stereotipisku iemeslu dēļ šīs ir teritorijas uz kurām daudziem ir pat bail iet un kuras nevēlamies apmeklēt. Par šo problēmu sāku domāt, organizējot lekciju ciklu, kas tūlīt noslēgsies Arhitektu savienībā. Tajā mēs cilvēkus netieši iepazīstinām arī ar tā dēvētajām nevietām jeb vietām, kuras ir kā pārejas, starpposmi no viena punkta uz otru un par kurām mums nav nekādas lielākas intereses. Lekciju ciklā Artis Zvirgzdiņš jau runājis par Padomju modernismu kopumā, Aleksandrs Feļtins par Pļavniekiem, un es runāšu par metro.

Arī metro piemīt šis nevietas vai pat antivietas tēls. Daudzi par to runā un visbiežāk ar negatīvu pieskaņu, taču kādēļ – bieži nezina. Lielisks piemērs pasaulē ir Berlīnes mūris, kas teorētiski ir izteikta antivieta. Šogad 25 gadu piemiņas pasākumā pa tā kādreizējo atrašanās joslu multimākslinieks un dizaineris Kristofers Boders (Christopher Bauder) izveidoja gaismas balonu ceļu, pēc kura vadoties, var izsekot līdzi mūra vēsturiskajai vietai. Taču kādēļ to pašu nevarētu paveikt arī Rīgā, atsaucoties uz metro, kādēļ nevarētu radīt fiktīvu struktūru, kas parādītu to citā gaismā? Šāds projekts ļautu mums pašiem iepazīt sevi un Rīgu no jauna.

Mana ideja ir apvienot Rīgas Metro pieturu punktus mākslas objektu sistēmā. Ietekmējoties no Ojāra Feldberga, Bila Vazana (Bill Vazan), Maikla Heizera (Michael Hazer) un citiem lendārtistiem, radās pirmā ideja par akmeņiem. Pilsētā mēs tos nevaram sastapt - ir pieminekļi ir dažādi citi objekti, ielas, mājas, koki, taču nav akmeņu, kas būtībā ir visvecākais objekts no šiem visiem. Tas būtu romantiski, gan kaut kādā ziņā dumpinieciski izveidot akmeņu tīklu Rīgā. Tas būtu arī simboliski  uztverams – līdz ar šo akmeni, es ielieku metro pamatus.  Vēl viens piemērs varētu būt telefona būdiņas “Metro stacijās”, no kurām būtu iespējams sazināties ar jebkuru citu plānoto metro staciju, vai arī katrā no šīm fiktīvajām pieturām būtu izstādīti dažādu mākslinieku objekti un darbi, tādējādi runājot gan par metropolitēnu, gan laikmetīgo mākslu pilsētā. Visbeidzot, es vēlētos izveidojot “Rīgas Metro atlasu” jeb tūrisma maršrutu sistēmu, kur katrā pieturas punktā iespējams izstaigāt noteiktu teritoriju tā, it kā metro pastāvētu. Mums būtu iespēja izstaigāt Rīgu teju no jauna, doties uz rajoniem, kur bieži neesam bijuši, “atlass” tiktu izdots gan grāmatā, gan tālruņa aplikācijā.


Berlīnes mūra krišanas 25. gadadienai par godu izveidotā instalācija Glowing Baloons

Kādēļ, tavuprāt, metro tēma ir joprojām aktuāla un ik pa laikam no jauna celta gaismā?

Metro ir rēgs, kuru visi ienīst, nezinot kādēļ. Tā eksistence, protams, atvieglotu transporta kustību Rīgā, taču tas mūsdienās nebūtu tas racionālākais ierosinājums.

Kādēļ metro tomēr neieviesa un kas ir šo negatīvo priekšstatu pamatā?

Tas viss pārsvarā bija politisku un arī sociālu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, pazemes satiksme būtu tāda kā dāvana no Maskavas, par ko mums būtu jābūt pateicīgiem un piezemētiem.  Otrkārt, metro būvēšana tiktu nodrošināta ar ārējā darbaspēka palīdzību, būtu jauns strādnieku vilnis, kas tajā laikā šķita drauds latvieši sabiedrībai. Zolitūdē tika jau plānoti jauni mājokļi strādniekiem, Bolderājā un Mežaparkā – būvēšanas centrāles. Treškārt, būvniecība protams, uz ilgāku laiku paralizētu transporta sistēmu Rīgā.  Bez tam, Rīga ir būvēta uz ne pārāk stabilas grunts, kas radītu dažādu jaunu draudu iespējamību. Un tā var tikai turpināt.

Tajā pat laikā tas bija tāds nestabils laiks, un iesākt šādu grandiozu projektu nebūtu prātīgi, jo, kā jau zināms, būves tajā laikā mēdza tikt radītas visai neapdomīgi. Taču šie tiešām ir tikai daži no aspektiem, kādēļ pazemes sistēmu tomēr neieviesa.

Metro laikam ir rēgs, kuru visi ienīst, nezinot, kādēļ.  Tā ir tāda kā neiroze. Tāpat kā, kad noper bērnu, nākamreiz, ieraugot siksnu, viņš atminas to ar negatīvu pieredzi, lai arī varbūt nopēršana šoreiz nemaz nedraudētu. Tas pats notiek mūsdienās, atminoties šo metro ideju. Kaut gan pilsēta par tā būvniecību pilsēta nedomā un mēs par to teju nedomājam, taču metropolitēna fenomens ir iespiedies daudzu apziņā.


Andra Purviņa Rīgas centrālās metro stacijas dizaina iecere

Runas par metro radīja lielus protestus, kurus mēdz dēvēt par neatkarības kustības priekšvēstnešiem...

Protestu pret metro 1988. gadā aizsāka Vides aizsardzības klubs. Jā, vēlāk izrādījās, tas bija viens no nacionālās atmodas veicinātājiem. 27. aprīlī demonstrācija sākās Esplanādē un noslēdzās Arkādija parkā. Mūsdienās šādas protestu formas gan vairs nedarbojas, man tās pat liekas patētiskas. Manuprāt, tagad nepieciešams kas radikālāks, pat anarhiskāks, kas varbūt neveicina mieru pasaulē, tomēr reizēm citādāk nevar. Pie standarta protestiem valdības jau ir pieradušas, turpretī pirms 25 gadiem tas bija kas jauns un iespaidīgs.


Andra Purviņa un Andreja Ģelža metro stacijas “Zasulauks” dizaina iecere

Kā tu raksturotu metro staciju interjera dizaina ieceres?

Par to gan varu teikt tikai pozitīvus vārdus. Kamēr pašu pazemes transporta sistēmas izstrādi uzņēmās Maskava, interjera dizainu autori bija no Latvijas. Piemēram, Andra Purviņa un arī Andreja Ģelža idejas Zasulauka stacijai bija ārkārtīgi iespaidīgas, ļoti plašas un tīras gan no ideoloģiskās pieskaņas, gan dekoratīvās liekvārdības. Purviņš vispār ļoti izpaudās tieši apakšzemes staciju dizainēšanā, projektējot lielāko daļu no pirmā Zasulauks – VEF posma. Rīgai, iespējams, būtu viens no skaistākajiem Padomju metro ar īstas galvaspilsētas vērienu.

Plašāk ar Mārtiņa Eņģeļa projektu varēs iepazīties 27. novembrī plkst. 17.30 Latvijas Arhitektu savienībā, kur viņš to prezentēs priekšlasījuma “Rīgas metro. No nevietas uz vietu” formā.

Martins Engelis - 28.11.2014 11:51
Jānim Rūsiņam - liels paldies par komentāru un pateicos, ka atnācāt! Pašu pētījuma pirmo daļu, kas vēl nav balstīts uz arhīvu izmeklēšanu, publicēšu šeit komentāros pirmdien. Tur būs gan atsauces, gan paraksti zem bildēm, ko tik ļoti gaidāt, gan norādes uz 32 literatūras/preses avotiem un 10 ne-Wikipēdijas avotiem, kas nav "pāris" avotu, ja nav problēmas ar skaitīšanu. Un šis "paviršais pārskrējiens" prezentācijā ir tikai daļa no tā, ko var izlasīt - tāpēc arī iesaku dokumentu izlasīt paralēli prezentācijai, jo mans nolūks nebija organizēt kārtējo TED, kur 20 minūtēs tiek pateikts viss un reizē - nekas. tās nolūks bija apkopot informāciju arī tāpēc, ka pēdējo desmit gadu laikā raksti par metro ir bijuši dažādi, bet, manuprāt, fragmentēti.
Un vispār, ja vēlaties rakstīt argumentētu komentāru tā, lai par jums nessmaida, vispirms aizmirstiem par vārda "hipsters" pieminēšanu, jo šobrīd tā lietošana jau par frivolu padara jūs, kā arī "nonācis ar Wikipēdijas palīdzību", šķiet tik ērts izteikums, ka liekas, savā darba praksē esat pie tā pieradis.
Un, runājot par O. Antoņenko rakstu, tad šaubas par metro esamību mani pārņēma, pirms biju to izlasījis. Tāpat, pie raksts nonācu caur a4d.lv portālu un tā saturu praktiski neņēmu vērā. Šī iemesla dēļ gribētu zinat Jūsu domas un novērtējumu par O. Antoņenko veikumu, kas arī nebija nekas īpaši spīdošs un, to lasot, bija pat jūtama tāda populistiska "muļķīši, ka pazudinājāt metro" sajūta.
Sistēma Perspektīva - 27.11.2014 23:48
Jāni Rūsiņ, frivolais hipsterisms ir jaunais radošums, jaunā zinātne, jaunā māksla, kas viss top kafejnicās pie ekrāniņiem. Vai tas, ka te komentāros uzradās analogais Vēsturnieks, Jānis Rūsiņš un citi nozimē, ka tie lasa delfus vai arī to, ka Rīgai vajag to metro, vai arī to, ka visi pārējie raksti, kas publicēti arterritory nevienu neinteresē. Būs vien taisnība Eņģelim, nākamais nabagu provinces projekts Rīgā būs metro.
Jānis Rūsiņš - 27.11.2014 21:56
Esmu nepatīkami pārsteigts par tik zema līmeņa uzstāšanos, kādu šovakar piedāvāja Latvijas arhitektu savienības telpās šis jaunietis. Ļoti bieži figurēja izteikumi "laikam", "it kā", "nevaru atcerēties", haotiski tika pārstāstītas vispārzināmas lietas, tām bieži nonākot pretrunā, statistikā nebija parādītas atsauces, no kurienes ņemti dati, attēliem nebija pievienotas atsauces, tāpat kā nevienam citam prezentācijā rādītajam materiālam un noslēgumā pēc viņa paša teiktā varējām uzzināt, ka "pētījums 40 lpp. apmērā" tapis, apzinot vien pāris avotus internetā un tā laika presē. Ļoti paviršais pārskrējiens metro vēsturei neieviesa neko jaunu un šķietami skandalozais apgalvojums, ar kuru M. Eņģelis nāk klajā - ka metro būvniecība varētu būt fikcija - jau ir izteikts pirms 7 gadiem Oksanas Antoņenko veidotajā rakstā, pie kuras M. Eņģelis visticamāk nonācis ar Vikipēdijas palīdzību. Vēsturisks un oriģināls notikums mūsu pilsētas vēsturē šajā reizē ticis pavirši apgrābstīts, lai sameklētu šķietami respektablu attaisnojumu šī jaunieša Jaunās Rīgas institūta iecerei. Tieši runājot par šo ieceri, pazuda minstināšanās un kļuva skaidrs, ka te nav veikts vēsturisks pētījums, vienkārši apkopoti presē un internetā pieejamie materiāli, turklāt nepilnīgi, lai atrastu veidu, kā piešķirt iluzioru nopietnību hipsterīgām nodarbēm jauniešu vidē. Man ir tiešām žēl, ka uzņēmīgam un domājošam cilvēkam nav pieticis pacietības kaut mazliet iedziļināties un ja savā gida darbā M. Eņģelis atļaujas būt tikpat frivols, kā šodien sarunā ar diskusijas apmeklētājiem, ir nopietni jāaizdomājas, vai šāda darbošanās vispār būtu atbalstāma.
Akmens Redaktorss - 27.11.2014 18:01
Vēsturniek, ne vienmēr vajadzīgs nacionālpatriotisks liela mēroga iemesls, lai veidotu kādu mākslas projektu, pat tad, ja tas ir kaut kas tik šķietami dižs kā metro, paldies Dievam metro neuzbūvēja, būtu tikai nesamaksājami lieli izdevumi. Bet "Metro ir rēgs, kuru visi ienīst, nezinot kādēļ. " gan ir ņiļepa, ja autors atsaucas tieši uz faktu "metro iecere Rīgā", bet diezgan smieklīgs un intriģējošs teikums, ja pieteiktu
kādu sci-fi filmu.
Vēsturnieka viedoklis - 27.11.2014 10:38
Nav labi, ja pētījumos iegūtās galvenās atziņas ir viena otru izslēdzošas. Kopumā ilgais process, ja pareizi atceros, tiešām ir bijis, bet paziņojums, ka visi materiāli patiesībā ir fiktīvi, man ir jaunums. Kāds pamatojums ļauj izdarīt šādu spriedumu? Un ko vispār saprast ar frāzi "iecere nekad nav notikusi, un visi atstātie materiāli ir fiktīvi."?
Martins Engelis - 27.11.2014 01:26
atbildot uz "Vēsturnieka viedoklis" - Es domāju, ka vairāk kā 40 lapaspušu pētījums būs pietiekami, lai mēs ceturtdien novērtētu kompetenci. Šīs ārkārtīgi saīsinātās intervijas mērķis pilnībā nebija informēt par ko nezināmu, tās mērķis bija informēt, ka kaut kas notiek.

Protams, tas, cik svarīga vai pazīstama vispārībā liekas pilsētas pētniecība, cik svarīgi ir tas, ko mēs darīsim ar Metro ideju, ko mēs darīsim ar jebkuru pilsētas vēstures un kultūras mantojumu, ir subjektīvi. Tomēr atļaušos citēt un savā ziņā piekrist, ka "Latvijas sabiedrības zināšanas un interese par metro jautājumu ir ļoti zema, lai neteiktu, ka šis jautājums nekādā veidā nav aktuāls". Gribētos atbildēt - tad laikam vēsturinieki, pētnieki vai entuziasti ir vienīgie, kas ārkārtīgi svaigajā pilsētvides pētniecības jomā ko spēs mainīt un iepazīstināt šo Latvijas sabiedrību.

Vēlētos piebilst arī, ka ļoti daudzi vispārzināmi fakti, kas šeit nav minēti, pēc dziļākas meklēšanas izrādās ārkārtīgi aplami, un metro būvēšanas iecere 1. tika paturēta pēc 12 gadu procesa, nevis agrā stadijā vai 2.iespējams, nekad nav notikusi, un visi atstātie materiāli ir fiktīvi.

Tāpēc mēs varbūt varētu tikties Latvijas Arhitektu savienībā un pilnībā pārliecināties, vai man ir sanācis, vai tomēr ne :)
Vēsturnieka viedoklis - 27.11.2014 00:15
Metro tēmas “apspēlēšana” šoreiz tiešām var būt tāda paspēlēšanās, jo intervijā paustās atziņas manā skatījumā nav nopietnas, nedomāju, ka intervējamo vispār var dēvēt par vēsturnieku - lai arī viņš uzskaita vairākus faktus (galvenokārt vispārzināmus), to vērtējums un iekļaušana plašākā kontekstā parāda skaidru izpratnes trūkumu noteiktā perioda Latvijas vēsturē. Lai man piedod autore un intervējamais, bet sanākusi kaut kāda tāda parunāšana bez nopietniem atbalsta punktiem - tā notiek, ja cilvēks tiek intervēts par tēmu, kuru nepārvalda. Kaut kādā līdzīgā virspusējībā savos jautājumos peldējusi arī intervētāja. Tas, protams, nebūt neliedz rīkot semināru.

Šāda mākslas projekta realizēšanai droši vien vajadzētu vairāk par viena cilvēka interesi un iespējām, jo Latvijas sabiedrības zināšanas un interese par metro jautājumu ir ļoti zema, lai neteiktu, ka šis jautājums nekādā veidā nav aktuāls. Proti, vajadzīgs kāds lielāks šāda mākslas objekta tapšanas iemesls (kā Berlīnē tā bija 25 mūra krišanas gadskārta). Konkrētajā gadījumā šāda atskaites punkta visticamāk nemaz nav, jo metro izbūvēšanas iecere tika apturēta jau visai agrā stadijā. Tiesa, nevieta pati par sevi ir labs koncepts, ko kādam attīstīt.
Martins Engelis - 26.11.2014 23:40
Paldies! Viss izlabots! :)
Martins Engelis - 26.11.2014 22:31
Sveicināti!
Atvainojos jau iepriekš, tomēr teksts, kas ievietot šajā ekspressintervijā neatbilst manam teiktajam. Tas tiks labots.

Komentējot "Mūzdienas Ievērojami par Mazu" ierakstu - daudziem ir mājas, bet daudz daudz vairāk - nav.
Mūzdienas Ievērojami par Mazu - 26.11.2014 21:40
To kā šodien izskatītos tad uzbūvētais metro var redzēt paskatoties uz tagad uz restorānu Sēnīte.To, kāda būtu šodienas attieksme pret tad būvētu metro var novērot pēc attieksmes pret Okupācijas muzeja ēku un ansambli ap to ((un to kā tas izvarots), vai arī attieksmi pret Kongresu Namu un parku pakājē (un to kā tas izvarots).
Par Imantu, Pļavniekiem un Purvciemu Eņģeļa kungs ļoti netaktiski izteicies. Kas ir tie cilvēki, kam tās ir antivietas, saujiņa centra un miera ielas hipstīši? Tur ļoti daudziem ir mājas, siltums, drošība.