ZIŅAS  
Elita Ansone. Foto: Kristaps Kalns

Ekspresintervija ar Elitu Ansoni 0

Agita Salmiņa
13/11/2014 

Visuma tēma izstāžu zālē „Arsenāls” pagājušonedēļ jau tika iezīmēta ar jauno mākslas zinātnieku izstādes „Mākslas galaktika” atklāšana. Tā kalpoja kā ievads izstāžu zāles galvenajai izstādei „Saules sistēmas perspektīva”, kas tiks atklāta šodien plkst. 17:00. Jau no aizlaikiem cilvēku interesējusi viņa vieta zem saules vai attiecībā pret Universu. Debesis un debesu spīdekļi aizrāvuši visas tautas visos laikmetos, sākot ar astrālajiem mītiem  un  megalītu celtnēm, kas tiek traktētas kā senas observatorijas, līdz zinātniskiem pētījumiem un eksperimentiem. Mākslā interese par Visumu atklājas gan no sena mitoloģiska pasaules skatījuma, gan caur zinātnes faktu apceri un jauno tehnoloģiju izmantojuma. Taču, kā Visumu redz latviešu mākslinieki dažādās paaudzēs un kas zīmīgs viņu darbos, parāda apjomīgā izstāde, kuras kuratore ir Elita Ansone.


Vija Celmiņa. Zvaigznājs – Učello. 1983. Foto: Vija Celmiņa. Publicitātes foto

„Romantisma līnija mākslā nav beigusies!” viņa apgalvo. Darbu daudzveidībā un dažādībā var apmaldīties, katrai tēmai piemīt savs raksturs un savs stāsts. Ieskatu „Saules sistēmas perspektīvā” ekspresintervijā Arterritory sniedz izstādes kuratore.

Pēc kā vadījāties, veidojot izstādes struktūru?

Varbūt no sākuma ir mulsinoši apjaust, kas slēpjas zem izstādes nosaukuma „Saules sistēmas perspektīvas”. Tajā ir iekļauti darbi, kas skar ar Visumu saistītas tēmas – kā Visums ir radies un attīstījies, kāda evolūcija ir sagaidāma, iezīmējot futūristisku vīziju. Izstāde ir strukturēta vairākās nodaļās. Kā izejas punkts ir pasaules rašanās, iezīmējot gan zinātnisko, gan mitoloģisko līniju. Tiek aplūkota arī kosmogoniskā evolūcija, un to mākslinieki bieži vien ir skatījuši abstraktu tēlu veidā – kā atomu daļiņu kustību melnajā matērijā vai kā kosmosa putekļu mākoņus. Šie darbi būtu grupējami pie jaunradīta termina – molekulārā estētika – pie kuras pieder diezgan liela latviešu mākslinieku daļa, piemēram, Gints Gabrāns. Vesela nodaļa ir veltīta 60. gadu kosmosa iekarošanas ērai, kad gan PSRS, gan ASV kosmosa izpētes programmas tika radītas kā Aukstā kara produkts un mākslā tika ieviestas valstiski subsidētas programmas. Mazāk zināms ir fakts par NASA radīto programmu. Šajā kolekcijā, cita starpā, ietilpst arī Vijas Celmiņas darbs. Savukārt cita nozīmīga tēma ir krievu kosmoss. Tā ir būtiska krievu modernās mākslas iezīme, ko veicināja krievu reliģiozie filozofi. Maļēviča supermātisms radies tieši krievu kosmiskās filozofijas kontekstā. Savukārt Gustavs Klucis 20. gadsimta 20. gados strādāja tiešā Maļēviča mākslas ietekmē. Klucis ir vienīgais piemērs no LNMM kolekcijas, kas pārstāv šo novirzienu.

Liela nodaļa veltīta Mandalai, kas pazīstama arī kā Visuma modelis. Latviešu mākslā ir pārsteidzoši daudz šādu darbu! Piemēram, latviešu ģeometriskais ornaments un latvju raksts kā kosmosa pieraksts dažiem latviešu māksliniekiem bijis ļoti būtisks koncepts. Piemēram, Valdis Celms, kas šai tēmai veltījis veselu pētījumu. Izstādē iezīmējas arī kosmoss kā muzikāla harmonija – piemēram, Vīdzirkste, kuru interesēja Džona Keidža mūzika. Vai Voldemārs Johansons, kurš strādā ar skaņu kā materiālu, kā vibrāciju.

Būtībā šī izstāde ir romantisma mākslā aizsāktā tradīcija skatīties uz dabu, uz Visumu. Tādēļ izstādē redzams arī  Šarla Fransuā Dobiņī darbs no Rietumu bankas kolekcijas ar nakts ainavu un mēnesnīcu. Romantisma līnija mākslā nav beigusies, tā ir pārdzīvojusi savu vēsturisko nogriezni, kas turpinās visu laiku. Romantisma kontekstā varam interpretēt arī šo izstādi.


Māris Subačs. Vientuļš eņģelis domā par tukšumu. 2014. Foto: Publicitātes attēls

Izstādei radīti arī vairāki jaundarbi. Vai varat iezīmēt spilgtākos?

Izstādē nav nejaušību. Tā ir balstīta nopietnā un ilgā izpētes procesā. Esmu aicinājusi māksliniekus, kurus šī tēma jau iepriekš interesējusi, bijusi fundamentāla.

Liene un Maija Mackus izveidojušas struktūru, kas izaug no viena elementa – romba – to pazīstam arī kā puzuru – un top arvien lielāka un lielāka, atveidojot tādu kā kosmosa struktūru. Vācu mākslinieks Kristians Helvings, kurš dzīvo Latvijā un kurš parasti rada ģeometriskus risinājumus telpās, izveidojis izstādi ievadošo instalāciju. To viņš ar nelielu ironiju nodēvējis par „Zvaigžņu vārtiem”.  Oriģināldarbus par eņģeļu un lidojošo šķīvīšu tēmu radījis arī Māris Subačs. Arī viņam interesējošās mistiskās skaitļu kombinācijas būs klātesošas izstādē.  Piedalīsies arī Gundega Strautmane ar braila rakstā veidotajām mandalām. Kā arī jaunu darbu radījis Artūrs Riņķis, kurš izveidojis kinētisku gaismas objektu ar atsauci uz kosmisku objektu.

Vai varat iezīmēt mākslinieku redzējumu par Saules sistēmu dažādās paaudzēs, sākot no 20. gadsimta 60. gadiem?

20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē, protams, rodas pastiprināta interese par kosmosu, līdz ar pirmajiem lidojumiem kosmosā. Tā varbūt ir mazliet naivāka un fantastiskāka māksla. Savukārt 90. gados bija novērojams reliģiozitātes uzplūds, kas saistāms ar 90. gadu sākumā valdošajiem pasaules meklējumiem. Reliģiozitāte raksturo 90. gadus, taču pēdējā desmitgadē vairāk tiek izmantoti fizikas, bioloģijas un citu zinātņu eksperimenti un atklājumi. Māksla savā ziņā kļūst tehnoloģiskāka. Tā ir molekulārā estētika – ķīmijas, bioloģijas izmantošana. Piemēram RIXC, kas aktīvi darbojas šajā jomā. Mākslinieki meklē atbildes uz to, kā veidota pasaule... Mākslinieki cenšas saprast, kurai sistēmai īsti pieder. Šobrīd novērojama  hibridizācija – no vienas puses tu dzīvo pēc racionāliem, fiziskiem pamatiem, no otras puses tevī eksistē kas dziļi pirmatnējs. 


Sarmīte Māliņa. Skatīšanās saulē bez saulesbrillēm. Foto: Publicitātes attēls

Kā jūs pamatotu tēmas aktualitāti šobrīd?

Tā noteikti nav aktualitāte. Tā ir mūžveca tēma. Arī man pašai tā nav aktualitāte. Tā man bijusi svarīga vismaz pēdējos desmit gadus.

No jūsu puses nāca ierosinājums šai izstādei piesaistīt arī jauno mākslas zinātnieku izstādi Radošajā darbnīcā. Kā jūs to pamatotu?

Ierosināju jaunajiem mākslas zinātniekiem izveidot izstādi, kas kaut kādā ziņā sasauktos ar „Saules sistēmas perspektīvu”. Ideja radīt izstādi, sasaistot mākslinieku personības ar Saules sistēmas planētām, nāca no viņiem pašiem.

Šī izstāde ir vairāk par mākslinieku personībām, kuras tiek radoši interpretētas caur Visuma tēmu. Tā veidota kā spēle, tā nepēta visuma rašanos. Taču abas izstādes viedo labu, rotaļīgu saspēli. Darbus, kuros mākslinieka personība  sasaucas ar Visuma struktūrām, jaunie zinātnieki, manuprāt, izvēlējušies prasmīgi.

www.lnmm.lv/lv/arsenals/