ZIŅAS  
Šelda Puķīte. Foto: Didzis Grodzs

Jauno mākslas zinātnieku izstāde „Mākslas galaktika” 3

Ekspresintervija ar Šeldu Puķīti

Agita Salmiņa
07/11/2014

Sadarbība starp ir Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes bakalaura nodaļas pēdējo kursu jau kļuvusi par ikgadēju tradīciju. Tādā veidā studentiem tiek dota iespēju sevi pierādīt, veidojot izstādi. Šogad studentu izstāde sasauksies ar vienu no šīgada lielākajām „Arsenāla” izstādēm „Saules sistēmas perspektīvas”, kas tiks atklāta jaunnedēļ, 14. novembrī.

Taču šodien plkst. 18:00 Radošajā darbnīcā tiks atklāta tās ‘ievadizstāde’ ar cildeno nosaukumu „Mākslas galaktika”. Izstādes veidotāji – Anda Bērziņa, Linda Kuķalka , Luīze Lismane, Aigars Ravda, Anna Salmiņa–Salma, Monika Šavša, Laima Šmiukše, Agnese Tambaka – liks palūkoties uz Latvijas mākslas pērlēm no neierasta skatu punkta, ievietojot tās vēl nebijušā ietvarā.

„Arsenāla” Radošās darbnīcas kuratore Šelda Puķīte stāsta, ka izstāde vienlaikus ir gan izklaidējoša, gan ļauj iepazīties ar mazāk zināmiem faktiem par zinātni un māksliniekiem. Taču visintriģējošākā izstādes daļa ir jauno mākslas zinātnieku saskatītās līdzības starp Saules sistēmas planētām un Latvijas māksliniekiem. Sauli jeb Vilhelmu Purvīti aptver simboliskas zvaigžņotās debesis, kur planētas „ataino asociāciju kopumu, ko raisa to simboliskās vai astronomiskās nozīmes un iespēja tās attiecināt uz izstādei atlasīto gleznotāju daiļradi vai mākslas darbu”, komentē Puķīte. Pēc šāda principa dialogs tiek attīstīts starp planētu Saturns un Ievas Iltneres gleznu, Urānu un Imanta Vecozola mākslas valodu, kā arī Zemi un Laimas Eglītes darbu, tāpat pretstatīta Biruta Baumane un Venēra, Edgars Vērpe un Jupiters, Boriss Bērziņš un Marss, Ilze Avotiņa un Merkurs, Aleksejs Naumovs un Neptūns.

Par jauno mākslas zinātnieku paaudzi un tapušo izstādi stāsta „Arsenāla” Radošās darbnīcas kuratore Šelda Puķīte.

Izstādes nosaukums „Mākslas galaktika” vedina uzdot jautājumu par izstādes struktūru. Kas veido izstādi un pēc kā vadījāties tās izveidē?

Parasti jauno mākslas zinātnieku izstāde tiek organizēta katru gadu janvārī, taču no Elitas Ansones puses, kura ir kuratore „Arsenālā” topošajai izstādei „Saules sistēmas perspektīvas”, nāca ierosinājums abas izstādes tematiski apvienot. Jaunajiem mākslas zinātniekiem tika dots uzdevums radīt izstādi līdzīgā tematiskajā lokā, darbojoties ar mākslas muzeja kolekciju.

Mākslas zinātnieki izvēlējās atlasīt 20. gadsimta otrās puses ‘pērles’ un simboliski tās sasaistīt kopā ar Saules sistēmas planētām. Galvenais gravitācijas spēks, gaismas un siltuma avots ir Saule, kas šajā gadījumā ir Vilhelms Purvītis.

Galvenais gravitācijas spēks, gaismas un siltuma avots ir Saule, kas šajā gadījumā ir Vilhelms Purvītis. Būtībā Purvītis pieder pie cita laikmeta un citas stilistikas, taču viņš nenoliedzami ir svarīga personība Latvijas mākslas vēsturē, nemaz nerunājot par to, ka viņš bija Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktors. Starp citu, Purvītis jauno mākslas zinātnieku veidotajā izstādē iekļauts pirmo reizi, kas ir līdz šim nebijis precedents. No scenogrāfiskā viedokļa Purvītis būs centrā,  un tad attiecīgi, izejot no konkrētās planētas attāluma līdz Saulei, tiks izvietoti pārējo mākslinieku darbi.
Katrs students darbojās ar savu planētu un izvēlējās tai konkrētu mākslinieku. Pamatot, kādēļ konkrēto mākslinieku viņi ir salikuši vienā pārī ar attiecīgo planētu, ir šīs izstādes izaicinājums. Tā kopā tika salikti, piemēram, Boris Bērziņš un Marss vai Biruta Baumane un Venēra.

Kas ir izstādes zīmīgākie ‘pāri’?

Manuprāt, Urāns un Vecozols ir vispārsteidzošākais salikums. Anna Salmiņa–Salma abos saskatījusi līdzību, vadoties gan drīzāk pēc sajūtām. Man pašai Urāns asociējas ar vēsiem toņiem, bet Vecozols tieši pretēji – ar siltiem. Viņš glezno pastozi, ļoti gaiši, bet, manuprāt, ļoti silti. Šķita, ka tā ir pretruna. Taču man patīk, ka cilvēki paliek pie savām idejām un cīnās, kā tas bija šajā gadījumā.

Manuprāt, ļoti trāpīgi izvēlēts Naumova darbs „Vidusjūra” no tirkīza sērijas, kas tika izstādīta galerijā „Māksla XO”, un salikts pārī ar planētu Neptūns. Kā zināms, Neptūns ir jūras Dievs, bet planētai ir raksturīgi zilie toņi.

Kopumā var teikt, ka studenti darbus izvēlējušies, vadoties pēc sajūtām, intuitīvā līmenī, kā arī nozīmīgu lomu izstādē ieņem mitoloģiskais aspekts. Bija arī mēģinājumi sasaistīt planētas ķīmisko sastāvu ar konkrētu mākslinieku un viņa personību.

Ko, tavuprāt, mākslas studentiem dod šī pieredze veidot izstādi?

Būtībā šī viņiem ir vienīgā iespēja saprast, ko nozīmē mākslas kuratora darbs, jo, kā jau zināms, Latvijā šādu izglītību iegūt nevar. Vienīgā iespēja ir LMA maģistrantūras programmā, kur atsevišķu kursu pasniedz Helēna Demakova. Taču visā visumā šī ir noderīga, taču nežēlīga pieredze. Jo pat profesionāliem kuratoriem darboties vienkopus ir ļoti grūti, bet šajā gadījumā sadarbojās veseli astoņi kuratori.

Es novēlētu jaunajiem, kaut šīs prakses tiktu organizētas arī citur, jo muzejam tomēr ir sava specifika. Jaunajiem kuratoriem ir jāsniedz iespēja praktizēties pēc iespējas dažādākās institūcijās un radošās vietās, kas sniegtu pēc iespējas daudzpusīgāku pieredzi.

Kā tu raksturotu šo mākslas zinātnieku kursu?

Es viņus noteikti dēvētu par spītniekiem. Un tā ir laba īpašība.

Viņi mani pārsteidza ar izteiktu menedžeru talantu. Piemēram, izstādes atklāšanai viņi dabūja vairāk sponsorus nekā līdz šim pieredzēts. Viņi ir drīzāk menedžeri nekā vēl līdz galam noslīpēti kuratori, taču par kuratoriem viņi vēl var tapt, daudz trenējoties un praktizējot. Latvijā nevari atļauties būt tikai kurators vai menedžeris, tādēļ šīs iemaņas ir ļoti noderīgas. Taču par ģēniju nepiedzimst, par ģēniju top darbojoties.

Tas, ko varu ieteikt jaunajiem, ir attīstīt dziļākus kontekstus, skatīties uz to, kas notiek apkārt un kā to sasaistīt ar konkrēto izstādes tēmu.

www.lnmm.lv/lv/arsenals

goraščij kapral peregrelsa - 09.11.2014 17:10
"Mākslas zinātnieki izvēlējās atlasīt 20. gadsimta otrās puses ‘pērles’ un simboliski tās sasaistīt kopā ar Saules sistēmas planētām. Galvenais gravitācijas spēks, gaismas un siltuma avots ir Saule, kas šajā gadījumā ir Vilhelms Purvītis."

Gudrona lietotājs uzrakstijis?
Milzu galva, maizes galva un mataina galva izstādē 'Sveika, galva!' Padomāja Zīļuks - 09.11.2014 16:01
Cik labi, ka man viss viens!! Koks un sērs.

haubices tipa - 08.11.2014 22:00
Rīgas 31.bērnudārzā atklāta izstāde "Zīļuka garais rudens".
Izstāde ir projekta noslēgums, kurā 4.grupiņas bērni vadīja
meistarklases 1. un 2. grupu bērniem.