ZIŅAS  
The Boxtrolls, 2014. Režisori: Anthony Stacchi, Graham Annable (ASV)

Fredrikstades Animācijas filmu festivāls 0

Agnese Čivle, www.anothertravelguide.com
05/11/2014

Fredrikstades Animācijas filmu festivāls
Fredrikstad Kino, Litteraturhuset un Nebbet, Fredrikstade (Norvēģija)
6.–9. novembris, 2014

Fredrikstades Animācijas filmu festivāls ir senākais un lielākais šāda veida pasākums visā Ziemeļvalstu reģionā; tā saknes stiepjas līdz par 1994. gadam un animācijas festivālam Animerte Dager Oslo. Viens no festivāla galvenajiem notikumiem ir animācijas īsfilmu konkurss, kura galvenā balva ir „Zelta Gunars” (Golden Gunnar). Šis ir arī viens no deviņiem animācijas filmu festivāliem, kas nominē filmas prestižajai Eiropas animācijas balvai Cartoon d’Or. Šogad, līdztekus četriem ar filmu demonstrējumiem, radošajām darbnīcām un citiem ar animācijas kino saistītiem pasākumiem, Fredrikstades Animācijas filmu festivālā paviesosies vesela virkne lektoru un viesu, kuri vadīs seminārus un uzstāsies ar prezentācijām. Fredrikstades Animācijas filmu festivāls ar prieku uzņems viesus no vairākām slavenākajām amerikāņu animācijas filmu studijām, tajā skaitā A.K.A. Studios un ReelFX. Studijas ReelFX jaunākā darba  „Dzīves grāmata” (The Book of Life, producents Giljermo del Toro (Guillermo del Toro)) galvenais animators Vezs Mendels (Wes Mandell) savā prezentācijā stāstīs par šīs filmas tapšanu. Festivālā viesosies arī Denijs Antonuči (Danny Antonucci), amerikāņu TV kanāla Cartoon Network visilgāk demonstrētā animācijas seriāla „Eds, Edis un Edijs” (Ed, Edd ‘n’ Eddy) autors. Piektdienas industrijas semināra laikā viņš runās par animācijas tēlu radīšanas procesu un pastāstīs par visdažādākajiem animācijas filmu varoņiem, par kuru garīgo tēvu viņš kļuvis savas vairākas desmitgades garās animācijas kino karjeras gaitā. Savukārt slavenā japāņu animācijas un mākslas filmu producente Tamaki Okamoto (Tamaki Okamoto) vadīs brokastu semināru festivāla atklāšanas dienā, ceturtdien, 6. novembrī, kad pastāstīs par savu pieredzi animācijas kino jomā.

Festivāla direktors Anderšs Narveruds Moens (Anders Narverud Moen) laipni piekrita atbildēt uz dažiem Arterritory.com ekspresintervijas jautājumiem par festivālu un animācijas kino vispār.

Jūsu festivāls ir viens no deviņiem animācijas filmu festivāliem, kas nominē savas filmas prestižajai Eiropas animācijas kino balvai Cartoon d’Or. Kādi bijuši nominēto darbu panākumi Cartoon d’Or konkursā?

Man šķiet, tas bija 2010. gadā, kad trīs no piecām balvas kandidātēm bija no mūsu festivāla – ieskaitot mūsu tā gada Grand Prix ieguvēju, igauņu režisora Kaspara Janča filmu „Krokodils” (Kaspar Jancis, Krokodill). Tas gan bija īpašs gads, un šādu sasniegumu grūti atkārtot. Mūsu uzmanības centrā ir mazas valstiņas Eiropas nomalē, un tas šo zemju kinematogrāfistiem dod iespēju saņemt nomināciju arī bez uzvaras kādā no kontinenta lielākajiem kinofestivāliem.


Kule kryp. 2014 Režisori: Thomas Szabo, Hélène Giraud (Francija)

Vai jūs nepastāstītu vairāk par to, kā tiek atlasīti darbi animācijas īsfilmu konkursam, un neiepazīstinātu ar žūriju?

Mēs sadarbojamies ar nelielu studentu festivālu Norvēģijas ciemā Voldā, un tas ļauj viņiem uzaicināt uz saviem pasākumiem izcilus kinematogrāfistus un animatorus. Volda ir neparasta vieta. Tas ir pavisam neliels ciems Norvēģijas rietumos. Lai tur nokļūtu, jālido propelleru lidmašīnā no Oslo vai Bergenas, un galamērķī tā nolaižas lidlaukā, kas ierīkots starp kalniem un fjordu. Tā bieži vien ir pamatīga kratīšanās, toties skats, kas paveras pa logu, ir brīnišķīgs. Pirms festivāla sākuma Voldā trīs kino speciālisti atlasa filmas divām konkursa programmām profesionālajās kategorijās. Festivāla laikā visi studentu darbi tiek demonstrēti publikai, un tad šie eksperti kopā ar vēl citu žūriju izraugās, kuras studentu filmiņas tiks sūtītas uz Fredrikstadi.

Profesionālo filmu atlases žūrijas sastāvā šoreiz bija Keita Korbina (Kate Corbin), Dags Sveins Rolands (Dag Svein Roland) un Eriks Grenmu Bjornsens (Eric Grønnmo Bjornsen). Studentu filmu žūrijā darbojās Karija Anna Hālande (Kari Anne Haaland), Katinka Tanberga (Catinka Tanberg) un Roberts Morgans (Robert Morgan).

Šīgada festivāla žūrija, kuras uzdevums ir izraudzīties „Zelta Gunara” saņēmējus, būs japāņu producente un filmu izplatītāja Tamaki Okamoto, norvēģu kinematogrāfists Kine Avne (Kine Aune) un pērnā gada Grand Prix saņēmējs Kari Pieske (Kari Pieskä).


Rocks in my Pockets, 2014. Režisore: Signe Baumane (ASV/Latvija)

Kur, jūsuprāt, slēpjas Ziemeļvalstu un Baltijas animācijas kino unikalitāte?

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu animācijā var nošķirt divas dažādas tradīcijas –austrumu un rietumu, bet kaut kur pa vidu atrodas Somija. Skandināvu animatori ir lieliski stāstnieki, un viņi bieži pasniedz skatītājiem ārkārtīgi efektīgus stāstus. Dizains un animācija – tas viss ir pakārtots stāstam, ko filmas autori grib pastāstīt. Vēsturiski animācija ir saistīta ar bērnu televīzijas programmām, bet pēdējos gados vērojams, ka uzmanības centrā nonāk arvien vairāk režisoru, kuri atraduši paši savu balsi un veido izcilus mākslinieciskus projektus. Baltijas valstīs ir vēl spēcīgāka brīnišķīgu animācijas mākslinieku tradīcija, sevišķi igauņu studijās Nukufilm un Joonis Film; tās ir spēcīgas studijas ar savu balsi, kas unikāla visā animācijas kino pasaulē.


Bath House, 2014. Režisore: Niki Lindroth von Bahr (Zviedrija)

Animācijas kino parasti uztver kā daļu no populārās kultūras un līdz ar to uzskata lielākoties par izklaidi. Vai vispārējā attieksmē ir vērojamas kādas pārmaiņas?

Plašākajai publikai animācijas filmas vēl joprojām ir lieliska izklaide, un tā tas bijis vienmēr. No otras puses, animācijas kino industrijā vienmēr strādājuši izcili mākslinieki. Cilvēki vienkārši nesaprot, cik milzīgu darbu mākslinieks iegulda vienā animācijas filmā. Bet ja jūs jautātu man, es teiktu, ka lieliska izklaide var vienlaikus būt arī izcila māksla; es neredzu nekādu atšķirību. Vai attieksme ir mainījusies? Jā, iespējams. Arvien vairāk ir cilvēku, kas var nosaukt savu iecienīto animācijas režisoru. Cilvēki iemācījušies atšķirt labu animācijas kino no slikta.


Escalator, 2014. Režisors: Christopher Nielsen (Norvēģija)

Un kā ir ar šodienas animācijas kino tehnikām? Vai jaunākā mākslinieku paaudze vēl joprojām strādā uz papīra, vai arī animācijas kino industrija pilnībā digitalizējusies?

Protams, šo jomu pārņēmušas digitālās tehnoloģijas. Tas ir tikai dabiski – kad parādās kāda jauna un pārsteidzoša animācijas kino tehnika, cilvēki sāk to izmantot, ja vien tā der konkrētajam projektam. Tāds ir evolūcijas ceļš; un tomēr jaunās tehnoloģijas bieži tiek kombinētas ar tradicionālo animāciju. Studenti vēl joprojām apgūst animatora profesiju, strādājot ar zīmējumiem uz papīra vai arī ar leļļu animāciju. Daži pat izmanto tradicionālās filmēšanas metodes un apvieno tās ar digitālo animāciju. Šo pieeju ar lieliskiem panākumiem izmantojuši dāņi, uzņemot vairākas brīnišķīgas animācijas filmas. Viena no mūsu pēdējo gadu uzvarētājām, Kaša Nesa (Kasja Naess) savā filmā „Tas paliek tavā ziņā” (It’s up to You) izmantoja gan digitālo, gan leļļu un papīra animācijas tehniku. Man liekas, ka izvēle nav tik daudz – taisīt digitālo vai analogo filmu; būtiskāk izvēlēties tieši to tehniku, kas vislabāk atbilst tam, ko tu gribi pastāstīt, tavam projektam un mākslinieciskajai iecerei.


Pilots on the way Home, 2014. Režisori: Priit Pärn; Olga Pärn (Igaunija)

Festivālā iekļautas divas filmu programmas: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu konkursa programma, kur 16 animācijas īsfilmas sacentīsies par „Zelta Gunara” balvu, un Animācijas dokumentālo filmu programma.

Festivāla laikā jūs varēsiet ielūkoties arī citos Eiropas festivālos, kas uz animācijas kino raugās no cita skatupunkta. Annegreta Rihtere (Annegret Richter), dokumentālā un animācijas kino festivāla DOK Leipzig (Vācija) animācijas kino programmas vadītāja, iepazīstinās ar animācijas dokumentālā kino žanru un ieskatam piedāvās īsfilmu programmu.

animationfestival.no