ZIŅAS  
Grāmatas vāks. Publicitātes attēls

100 jaunie gleznotāji no visas pasaules vienā izdevumā 4

Agnese Čivle, www.anothertravelguide.com
29/10/2014

Grāmata 100 Painters of Tomorrow („100 nākotnes gleznotāji”), ko sarakstījis galerijas Beers Contemporary direktors Kurts Bīrss (Kurt Beers) un laidis klajā apgāds Thames & Hudson, tapusi liela projekta iznākumā; tā mērķis bijis atrast 100 pašus interesantākos jaunos un daudzsološos gleznotājus šodienas vispasaules mākslas ainā. Izdevums iepazīstina ar veselu rindu visā pasaulē sastaptu mākslinieku un viņu darbiem. Atlasi veica starptautiska ekspertu žūrija, kuras sastāvā ir daži no laikmetīgās mākslas ievērojamākajiem vārdiem, tostarp gleznotāja Sesīlija Brauna (Cecily Brown), kuratori Tonijs Godfrijs (Tony Godfrey), Juko Hasegava (Yuko Hasegawa) un Gregors Mjūrs (Gregor Muir), kā arī rakstnieki un kritiķi Sūzena Hadsone (Suzanne Hudson), Barijs Švabskis (Barry Schwabsky) un Filips Tinari (Philip Tinari). Grāmata piedāvā gudri kadrētu šībrīža pasaules spožāko jauno glezniecības talantu momentuzņēmumu; tajā iekļuvušie mākslinieki izraudzīti no vairāk nekā 4300 kandidātiem, kuri bija atsaukušies aicinājumam pieteikties uz atklāto atlasi. Viņu vidū ir arī gleznotāji no Baltijas valstīm, Skandināvijas un Krievijas; tie ir Matilde Enegrena (Matilda Enegren) no Somijas, Tonje Moe (Tonje Moe) no Norvēģijas, Peters Linde Busks (Peter Linde Busk) no Dānijas, Anna Ringa (Anna Ring) no Zviedrijas, Kristīna Ališauskaite (Kristina Ališauskaitė) no Lietuvas, Kaido Ole (Kaido Ole) no Igaunijas un Jeļena Popova (Yelena Popova) no Krievijas.


Somu māksliniece Matilde Enegrena. Evening watercolor, 2013

Grāmatas „100 nākotnes gleznotāji” autors Kurts Bīrss saka: „Izskatot mākslinieku pieteikumus, mēs līdz pašam pēdējam brīdim bijām pilnīgā sajūsmā – ne tikai par to kvalitāti, bet arī par vērojamajām ģeogrāfiskajām tendencēm un to, cik plašos ūdeņos bija izdevies izmest savus tīklus; pēdējais faktors tad arī atspoguļojās šajos vairāk nekā 4300 pieteikumos no vairāk nekā 105 valstīm, tātad tik tiešām burtiski – no vairāk nekā puspasaules.” Autors laipni piekrita atbildēt uz dažiem Arterritory.com ekspresintervijas jautājumiem.


Norvēģu māksliniece Tonje Moe. Lifting The Veil, 2012

„Gudrs, plašs un iedvesmojošs lielākoties pilnīgi nepazīstamu talantu apskats…” – tā skan grāmatas „100 nākotnes gleznotāji” pieteikums. Bet ko mūsdienu globālajā mākslas pasaulē nozīmē „nepazīstams talants”? Kā vispār iespējams pētīt jomu, ko varētu saukt par apslēptiem talantiem?

Īsti nezinu, vai „pētīt” šajā gadījumā ir īstais apzīmējums, jo tas it kā liek domāt par kādiem mērvienībās izsakāmiem lielumiem. Grāmata netika iecerēta kā objektīvs jaunās laikmetīgās glezniecības apskats, taču tās mērķis bija piedāvāt tādu kā ieskatu – paņemt paraugu no tā, kas notiek visplašākajā līmenī, starptautiskos mērogos, mākslinieku darbnīcās – tālu no oficiālo mākslas institūciju hierarhijas. Tai bija vienlaikus jācildina un jāurķējas dziļāk – jāuzdod jautājumi, nevis jāsniedz atbildes. Un man liekas, ka grāmatai pat ļoti izdevies parādīt visdaudzveidīgāko līdz šim ēnā palikušu talantu spektru no visām pasaules malām.


Lietuviešu māksliniece Kristīna Ališauskaite. Mask, 2014

Jau gadu desmitiem turpinās debates par to, vai glezniecība ir mirstoša māksla. Kā šī grāmata attiecas pret glezniecību kā mākslas veidu un praksi?

Man vienmēr licies, ka šis ir muļķīgs strīds, kas periodiski atkārtojas – tas ir divus gadsimtus vecs. Un tā ir pārliecinoša realitāte – ja šo jautājumu uzdod jebkuram cilvēkam no mākslas pasaules, viņš gandrīz neizbēgami nonāks pie secinājuma, ka glezniecība šodien ir sveika un vesela – vēl vairāk nekā jebkad. Protams, glezniecībai ir savi kritizētāji, bet tādi cilvēki atradīsies vienmēr. Man šķiet, jau pats fakts, ka ir cilvēki, kas vēlas šo strīdu turpināt, ir pietiekams pierādījums tam, cik svarīga ir glezniecība. Ja tā nebūtu, vai gan mēs par to turpinātu strīdēties? Glezniecības dominējošā loma, būtiskums un ietekme savas nezūdošās nozīmes dēļ aizēno daudzus citus diskursus. Man šķiet, grāmata parāda, ka šodien liela no daļa no pašas aizraujošākās mākslas vēl joprojām top ar krāsas palīdzību. Domāju, ka to nav iespējams noliegt.


Igauņu mākslinieks Kaido Ole. Still Life with Man Playing Home, 2013

Kādas laikmetīgās glezniecības tendences parādās grāmatā?

Man šķiet aizraujošs tieši jebkādu sakarību trūkums. Tur ir gan figurālā, gan abstraktā glezniecība, glezniecība uz alternatīvām virsmām, pat performance. Un tomēr nomācošajā vairākumā gadījumu grāmata rāda glezniecību kā samērā tradicionālu mākslas praksi (proti, tā ir krāsa uz stingras pamatnes). Tomēr no lappuses uz lappusi, starp katriem nākamajiem māksliniekiem vērojamas krasi izteiktas atšķirības; tas uzskatāmi parāda, cik iespaidīgs ir talantīgu un visdažādākajos stilos strādājošu mākslinieku skaits. Mani ārkārtīgi iedvesmo apziņa, ka, teiksim, Madlēna fon Ferstere (Madeline von Foerster) iezīmē jaunas holandiešu klusās dabas robežas, liekot lietā visnotaļ laikmetīgus izteiksmes līdzekļus. Raiens Mozlijs (Ryan Mosley) ir stāstnieks – gluži kā tautas mākslinieks, tikai daudz grandiozākos mērogos. Džirapats Tatsanasombūns (Jirapat Tatsanasomboon), Akira Izekoe (Akira Izekoe) un Pāvels Šliviņskis (Paweł Śliwiński) ienes katrs savas kultūras elementu, kas mums šķiet visnotaļ interesanti, viegli šokējoši, bet ārkārtīgi saistoši. Un šī stilu un idiomu dažādība turpinās visā grāmatas garumā.


Grāmatā iekļautas kvalitatīvas katra mākslinieka darbu reprodukcijas, kā arī īsi teksti, kas satur biogrāfisku informāciju un citātus no pašu mākslinieku izteikumiem, kas sniedz zināmu priekšstatu par viņu domāšanas veidu un to, kā viņi strādā.

Izdevumam paredzēti divi atvēršanas pasākumi – viens Londonā, bet otrs – Ņujorkā. Katru no tiem papildinās izstāde. Londonas pasākums notiks 30. oktobrī izsoļu namā Christie’s, un tam sekos izstāde, kas no 27. novembra līdz pat Jaungadam būs apskatāma galerijā Beers Contemporary. Ņujorkas pasākums norisināsies brīnišķīgā telpā Traibekā, Vorenstrītā 23 (23 Warren Street); izstāde tiks atklāta 6. novembrī un būs aplūkojama līdz 6. decembrim. Sīkāka informācija www.100paintersoftomorrow.com

latvietis latvietis - 02.11.2014 17:53
Varam lepoties, ka latviesu vardi izskan pasaule un mussu makslinieki atziti par interesantakajiem maksliniekiem pasaule! ! Lai veicas radosajiem cilvekiem! Butu vertigi izlasit interviju ar viniem! Paldies Artteritory zurnalistiem par so rakstu!
salaga omega - 30.10.2014 00:01
Preiss nav beidzis gleznotājus, bet gan scenogrāfus un nedzīvo Latvijā. Timofejevs ir tikai dzimis Latvijā, bet studējis un dzīvo ārzemēs.
Vilnis Vējš - 29.10.2014 15:29
Grāmatā ir Henrijs Preiss un Viktors Timofejevs.
sosa sola - 29.10.2014 13:54
Un kur tad Latvijas glezniecības skola. Mum ir tik daudz gleznotāju un katru gadu pabeidz mākslas akadēmiju arvien jauni. Viens mierinājums ir pagalam aizdomīgā žūrija. Otrs mierinājums ir tas, ka tie ir tikai nākotnes gleznotāji, kad tā pienāks tad jau būs citi nākotnes gleznotāji.