ZIŅAS  
Україна. город Чорнобиль, VK. III. 2013. Photo© Gints Bērziņš

Viesturs Kairišs par dokumentālo filmu „Neredzamā pilsēta” 2

Agita Salmiņa
28/10/2014

29. oktobrī kinoteātrī Splendid Palace pirmizrādi piedzīvos Viestura Kairiša jaunākais dokumentālais stāsts „Neredzamā pilsēta”, kas atspoguļo dzīvi sirreālā vidē – pirms 28 gadiem pamestajā Černobiļā un ap to izveidotajā „Atsvešinājuma zonā”. Par spīti 80. gadu beigās notikušajai – vēsturē lielākajai – kodolkatastrofai, tur joprojām sastopami cilvēki – tā dēvētie samoseli, kas zonā uzturas nelegāli, spītīgi nepametot savus mājokļus un ignorējot radiācijas draudus. Taču filma nav tik daudz politiska, cik filozofiska, tai caurvijas dabas un cilvēka savstarpējā konflikta motīvs, kuru režisors izspēlē, atsaucoties uz Nikolaja Rimska-Korsakova operu „Leģenda par neredzamo pilsētu Kitežu un jaunavu Fevroniju”. Libreta pamatā ir teiksma par neredzamo pilsētu Kitežu, kuru atrast lemts tikai dvēselē tīriem cilvēkiem, un par skaisto Fevroniju, kura dzīvo mežā un uzskata dabu par Dieva templi. Galvenais varonis filmā ir zonā sastaptais izbijušais pilsētnieks Igors, kurš neskaidru iemeslu dēļ izvēlējies uz turpmāko dzīvi apmesties pilnīgā izolācijā no sabiedrības. Gan Igora, gan samoselu motīvi dzīvei ‘neredzamajā pilsētā’ atklājas filmas gaitā. 

Ne tikai pati filma šķiet ir vizuāls un garīgs baudījums, bet arī tās uzņemšana ir atsevišķa stāsta vērta. Par to ekspresintervijā Arterritory dalās režisors Viesturs Karišs.


Neredzamā pilsēta. Foto: Gints Bērziņš

Jūs esat darbojies gan kā teātra un operas režisors, gan arī pēdējā laikā no jauna pievērsies dokumentālajam kino. Vai radītā filma ir klasiska dokumentālā filma?

Filmu varētu pieskaitīt pie character based documentary („varonī balstīta dokumentālā filma” – red.) žanra, jo tai ir galvenais varonis. Taču ļoti svarīga ir arī vide, un tā katrā ziņā nav tipiska konfliktu dokumentālā filma. Centos domāt par vidi, par  cilvēka un dabas attiecībām, tādēļ to daļēji varētu arī pieskaitīt pie creative documentary („radošas pieejas dokumentālā filma” – red.) žanra.

Filmas pamatā ir leģenda, tā dēvētais krievu „Parsifāls”, – Nikolaja Rimska-Korsakova opera „Leģenda par neredzamo pilsētu Kitežu un jaunavu Fevroniju”. Tā caurvijas gan filmas muzikālajā noformējumā, gan tās struktūrā. Piemēram, fragmentus no operas lūdzu kameras priekšā nolasīt dažiem Černobiļas iedzīvotājiem. Stāsts ir par pilsētu, kas pazudusi no zemes virsas, un to spēj atrast tikai cilvēks, kam ir šķīsta dvēsele. Ar šo vēlos norādīt uz mūsu (sabiedrības – red.) ‘neredzēšanu’, ka var pastāvēt šāda skaista pilsēta, bet mēs to neredzam. Un mēs to neredzam mūsu pašu dēļ. Filma rada ambivalentu  sajūtu, skaistais savijas ar traģisko.


Neredzamā pilsēta. Foto: Gints Bērziņš

Kā nonācāt līdz domai par dokumentālās filmas veidošanu par Černobiļas zonu un kā sastapāties ar tās ‘galveno varoni’?

Es nemitīgi dodos Atlantīdas meklējumos. Šī teritorija mani jau sen ir suģestējusi, taču ne radiācijas vai citu ierastu motīvu dēļ. Tāpat – nevēlējos veidot filmu par vecīšiem, kas izzūd, drīzāk par cilvēkiem, kas redz pasauli savādāk. Nolēmis doties izpētes braucienā, devos līdzi autoveikalam, lai labāk iepazītu šo apkārtni. Ieraudzīju puisi, kas bija tikko iznācis no meža. Ievēroju, ka viņš ir savādāk ģērbies nekā citi vietējie, mūsdienīgāk. Pametu autoveikalu un devos viņam līdzi purvā. Viņš daudz nerunāja, tikai parādīja, kā dzīvo. To, kādēļ pārējie atgriezušies vai palikuši Černobiļā, es sapratu, taču šis bija cilvēks, aptuveni trīsdesmit gadus vecs, kas te ieradies meklēt glābiņu, nespējot dzīvot civilizācijā, nespējot dzīvot ar moderna cilvēka sajūtu, mani piesaistīja. Viņš ir attapīgs – mani pārsteidza viņa atjautība pielāgojoties videi, un gudrs – ieguvis augstāko izglītību.


Neredzamā pilsēta. Foto: Gints Bērziņš

Sākotnēji filmā vēlējāties iekļaut arī  stāstu par Visaginu Lietuvā.

Jā, taču pēcāk no šīs domas atteicos. Protams, ir svarīgi tas, kas šobrīd notiek, un Visagina mums atrodas ļoti tuvu. Taču nevēlējos veidot politisku kino ar konkrētu problēmas pietuvinājumu.

Černobiļas zona joprojām nav viegli pieejama, un, tajā uzturoties, jāievēro zināmi noteikumi. Kādi šķēršļi bija jāpārvar, lai filmu uzņemtu?

Protams, bija jāievēro zināmi noteikumi, jābūt uzmanīgiem. Mums līdzi katru reizi sūtīja gidu, un vidēji zonā uzturēties nevarēja ilgāk par četrām dienām. Taču Ukrainā visur pastāv noteikumi, un tos var interpretēt dažādi. Igors dzīvoja uz salas, ko ar sauszemi savienoja ļoti vienkāršs koka tiltiņš. Ar katru reizi tas iegrima dziļāk un dziļāk, baidījāmies, ka kādu dienu tas varētu arī nogrimt pa visam. Tādēļ pēdējās filmēšanas reizēs uz salu braucām ar gumijas laivu, pievelkoties ar striķi tuvāk krastam.


Neredzamā pilsēta. Foto: Gints Bērziņš

„Neredzamā pilsēta” nav tipisks stāsts par Černobiļu. Kāds ir filmā ietvertais vēstījums, ko ar to vēlējāties pateikt?

Ar filmu vēlējos parādīt, cik 25 gados viss var izmainīties. Piemēram, Rīgas vietā pēc 50 gadiem tikpat labi varētu būt arī mežs. Tas it tik neticami! Vēlējos parādīt, cik civilizācija ir trausla un pārejoša. Visā visumā tā ir tikai epizode. Šodien šeit ir pilsēta, rīt – būs jau mežs. Šis stāsts parāda to, cik ļoti esam dabu pieradinājuši, taču zonā tā nav kontrolējama, tā iet cauri sienām – ļoti sirreāla aina! Kad veco māju izbalsinātās sienas ieaug mežā, tas ir tik skaisti un skumji reizē. Tas mani uzrunā, satrauc un suģestē vienlaikus. Savā ziņā tas ir pat pareizi, ka tā – ka viss mainās.

„Neredzamā pilsēta”
Režisors un scenārija autors Viesturs Kairišs; operatori Gints Bērziņš, LGC, Andrejs Rudzāts, LGC; montāžas režisore Andra Doršs; skaņu režisors Aleksandrs Vaicahovskis; producents Guntis Trekteris; studija Ego Media, 2014

Leonora Plotnieks - 29.10.2014 01:58
Oskar: Trešdien, 29. oktobrī, kinoteātrī Splendid Palace notiks režisora Viestura Kairiša dokumentālās filmas Neredzamā pilsēta pirmizrāde
(ņemts te: http://skaties.lv/izklaide/skaties-klausies/kino/drizuma-uz-ekraniem-viestura-kairisa-filma-par-cernobilu-neredzama-pilseta/ )
Oskars PUNDURS - 28.10.2014 10:42
UN kāpēc nav ne vārda par to, kur tad notisk šī pirmizrāde??

Es, piemēram, labprāt gribētu redzēt šo filmu.