ZIŅAS  
Kristīne Luīze Avotiņa. "Tavs nevīstošais vaigu sārtums"

Baltijas un Skandināvijas nedēļas aktualitātes 2

Agita Salmiņa
21/10/2014

Zviedrijas laikmetīgās mākslas fonda galerija ver durvis Mālinas Arnelas, Fijas Bakstrēmas un Imri Sandstrēmas darbu radīšanas procesam, Heine Onstad mākslas galerijā iespējams lasīt Kristofera Nīlsena komentāru par mūsdienu Norvēģiju caur viņam raksturīgo melnā humora prizmu, savukārt Burosas mākslas muzejā Zviedrijā nākošā mēneša tēma būs sieviešu līdztiesība. Tikmēr Rīgas galerijās dzirkstīs plaša krāsu gamma – no Laimas Eglītes dzelteni zilajiem toņiem līdz Ilzes un Kristīnes Luīzes Avotiņas  luminiscējošajām gleznām Mūkusalas Mākslas salonā.

LATVIJA


Publicitātes attēls

Stroncijs, ultramarīns, cinks galerijā „Pegazs”

Izstāde „Stroncijs, ultramarīns, cinks” ir jau otrā Laimas Eglītes personālizstāde ar darbiem, kuros izmantots augu motīvs. Pirmā  bija  2012. gadā  A. Sūnas galerijā atklātā  izstāde „Kas dārzā”. Maskas un ģeometriskie tēli radušies aktuālo pasaules notikumu iespaidā. „Mākslinieces darbu valoda ir askētiska, vairāk runā plaknes, krāsas un līnijas. Abstrakcijas un zilie toņi rāda noskaņas un sajūtu gammas, kas dominē mākslinieces šī brīža sajūtās – trauksme par globāliem procesiem, vērojums un līdzpārdzīvojums,” viņas jaunākos darbus raksturo galerijas „Pegazs” pārstāvji. Kopš 2000. gada Laimas Eglītes daiļrades rokraksts iegājis citā gultnē  – viņa „formas eksperimentus reizēm mēdz risināt lielformāta abstrakcijās, pievēršoties telpas, atmosfēriskuma un materialitātes problēmām, turpretī viņas figurālajos darbos arvien biežāk parādās dekoratīvi elementi,” mākslas žurnālā „Studija” secina Dina Auziņa. Maskas, lelles un rudenīgi dzelteni zilie toņi virmos mākslinieces izstādē, kas atklāta  20. oktobrī plkst. 18:00 un būs atvērta līdz 20. novembrim.

Galerija „Pegazs”
Rūpniecības iela 18
Rīga, Latvija
www.galerijapegazs.lv

Pirmizrāde starptautiski atzītajai latviešu filmai „Modris”

24. oktobrī pirmizrādi Latvijā piedzīvos kārtējais šī gada Latvijas kino lepnums – Sansebastjanas Starptautiskajā kinofestivālā Spānijā jau īpašo žūrijas atzinību ieguvusī pilnmetrāžas mākslas filma „Modris” ar Rēziju Kalniņu galvenajā lomā. Savu pasaules pirmizrādi tā piedzīvoja augustā Toronto kinofestivālā, uz kuru ik gadu pulcējas ļoti daudzi kino industrijas pārstāvji. Šajā kinofestivālā Latvija bija pārstāvēta pirmo reizi. Šis pasaules uzmanību pievērsušais kinostāsts ir psiholoģiska drāma par kādu jaunieti, kurš nonāk dzīves krustugunīs – nelielas zādzības rezultātā, izraisot vienu konfliktu pēc otra un iekļūstot neapturamā notikumu virpulī.
Filma skatāma no 24. oktobra kinoteātrī Splendid Palace.

Kinoteātris Spendid Palace
Elizabetes iela 61
Rīga, Latvija
www.splendidpalace.lv


Tom of Finland. „Toma somu tango”. 1947

Kas laikmetīgajai mākslai vēl sakāms par seksuālo orientāciju?

Rīt, 22.oktobrī plkst. 18:30, koprades telpā „Birojnīca” Berga Bazārā notiks Berlīnē dzīvojošā latviešu kuratora Kaspara Vanaga un festivāla Homotopia Liverpool direktora un kuratora Gerija Everta (Gary Everett) lasījumi „Šķērssvītra starp normatīvo un fantāziju: Kas laikmetīgajai mākslai vēl sakāms par seksuālo orientāciju?”
„Kad „starp mums kaut kas noklikšķēja” vairāk attiecas uz datora klaviatūras taustiņu, nevis partnerības bioķīmiju, ir vērts palūkoties, cik lielā mērā tradicionālos aizspriedumus par seksualitāti ir aizstājušas tirgus kontekstā uzburtas fantāzijas par identitāti, tostarp arī seksuālo. Šķērssvītra starp normatīvo un fantāziju, kuru mākslā skaidri saredzam vien ar laika distanci, manā prezentācijā ir kalpojis kā pamudinājums salīdzināt bērnībā lasīto Zentas Ērgles grāmatu ilustrācijās sastopamos dzimuma stereotipus ar mūsdienu laikmetīgajā mākslā sastopamajām seksuālās identitātes pašprezentācijas formām. Iespējams, ka Edgara Ozoliņa zīmējumi nav tik nevainīgi, kā tas varētu likties,” ieskatu lekcijā sniedz kurators Kaspars Vanags. Tā  ievada 2015. gada jūnijā Rīgā plānoto Eiropride 2015, kim? sadarbojoties ar LGBT organizāciju „Mozaīka”.

„Birojnīca”
Berga Bazārs
Dzirnavu iela 84 k-2
Rīga, Latvija
www.birojnica.lv 
www.kim.lv


Publicitātes attēls

Marionešu izstāde galerijā „Istaba”

Galerijā „Istaba” no 20. oktobra līdz 29. novembrim galveno lomu spēlēs Latvijas Leļļu teātra primadonnas – marionetes no izrādēm „Kurš no mums ir sapinies?”, „Karmena. Sievietes versija” un „Kazanova”. Ar pēdējā iestudējuma marionetēm saistās īpašs stāts – tās ir pirmās pašrocīgi Latvijas Leļļu teātra darbnīcās izgatavotās aktrises, kuras diemžēl savu zvaigžņu stundu uz skatuves vēl nav pieredzējušas. Savukārt Prospēra Merimē „Karmenu” Leļļu teātrī iestudējis Sanktpēterburgas Teātra mākslas akadēmijas docents un marionešu teātra MINI-DLIN mākslinieciskais vadītājs un režisors Aleksandrs Mindļins, ar kuru saistāmi marionešu pirmsākumi Latvijas Leļļu teātrī. Tas viss – atzīmējot Latvijas Leļļu teātra 70. sezonu.

Galerija „Istaba”
Krišjāņa Barona iela 31a
Rīga, Latvija
www.facebook.com/galerijaISTABA

Oles Lindkvista „Ziemas ceļš”

No 16. oktobra Kuldīgas Mākslas namā apskatāma Kuldīgā dzīvojošā mākslinieka Oles Lindkvista izstāde „Ziemas ceļš”. Iedvesmojoties no Franča Šūberta dziesmu cikla Winterreise un skaudrajām Latvijas ziemas ainavām, Lindkvists savas sajūtas par ziemu ietilpinājis ekspresīvos melnbaltos gleznojumos un ogles zīmējumos, kā arī lielformāta fotogrāfijās, kurās šķiet apstājas laiks. Šajā vienotajā veselumā baltais kontrastē ar melno, dramatiskais ar lirisko, gleznieciskais ar grafisko un mūžīgais ar laicīgo.
25. oktobrī Kuldīgas Mākslas namā Franča Šūberta dziesmu ciklu „Ziemas ceļš” atskaņos Aldis Liepiņš (klavieres) un Krišjānis Norvelis (balss).
Oles Lindkvista izstāde atvērta līdz 21. novembrim.

Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6
Kuldīga, Latvija
www.facebook.com/MakslasNams


Uldis Balga. „Rādiuss mazāks par 100 (R<100m)” 

Foto dienas Ogrē

Viens no Ogres atslēgas vārdiem jau kopš 20. gadsimta pēdējām dekādēm ir Fotoklubs „Ogre”. Tā aizsācējs un entuziastisks vadītājas 40 gadus bija fotogrāfs Egons Spuris, un, pieminot viņu, kopš 2009. gada ik gadu Ogrē notiek seminārs „Egona Spura ceļš”, kas veltīts dokumentālajai fotogrāfijai. Šogad seminārs iezīmēs pasākuma „Foto dienas. Ogre” izskaņu 25. oktobrī, piedaloties trīs Baltijas valstu fotogrāfiem, kas uzstāsies ar lekcijām. Tam sekos fotomaratons, kurā ar koncentrētām foto prezentācijām par šīgada tēmu – personiskais dokumentālajā fotogrāfijā – uzstāsies tā viesi. Bet 23. oktobrī no plkst. 19:00 līdz 22:00 meistarklasē fotogrāfa un pedagoga Raimo Lielbrieža vadībā būs iespējams apgūt fotogrāfijas noformēšanas viltības. Uz meistarklasi iespējams pieteikties vēl līdz šodienai, 21. oktobrim.
Plsētā Ogres fotokluba aktualitātēm iespējams izsekot piecās izstādēs - Ogres Vēstures un Mākslas muzejā skatāmi Ulda Balgas foto darbi „Rādiuss mazāks par 100 (R<100m)”, Ogres Kultūras centra Mazajā zālē – Kuldīgas fotokluba „Divas upes” izstāde Skrundas laiks”, Ogres Mākslas skolā fotokluba „Ogre” izstāde „Novadnieki”, Ogres Mūzikas skolā – „E. Spura darbu izlase” un fotokluba „Ogre” izstāde „10×10”, savukārt Meņģeles Tautas namā – fotokluba „Ogre” izstāde „Meņģele.”

www.fotoklubsogre.lv

Ilzes Avotiņas un Kristīnes Luīzes Avotiņas „Paralēlās pasaules”

Mūkusalas Mākslas salona sienas pēc Artishok biennāles kaislībām iekrāsos ne mazāk koša izstāde – Kristīnes Luīzes Avotiņas (1983) un Ilzes Avotiņas (1952) „Paralēlās pasaules”. Izstāde solās pārsteigt un iedvesmot ar no rāmjiem izkāpušiem darbiem un divdabīgām ‘dienas gaismas’ un ‘nakts gaismas’ gleznām. Izstādes nosaukums „Paralēlās pasaules” izvēlēts kā metafora gan abu mākslinieču autonomajiem skatījumiem uz līdzīgu tēmu loku, gan izstādes raksturam un iekārtojumam. Lai arī abu autoru mākslinieciskā pasaule ir dažāda, šajā izstādē abas centušās tuvoties viena otras glezniecības valodai. Ilze Avotiņa savus darbus gleznojusi gan ar luminiscējošām akrila, gan akrila fosfora krāsām, kuras uzlādējas gaismas ietekmē – nodziestot prožektoriem, tās sāk izstarot gaismu, izceļot iepriekš nemanītus kompozīcijas elementus. Viens šādas darbs tapis arī viņas meitas Kristīnes Luīzes interpretācijā. Savukārt Ilze Avotiņa radījusi gleznu, izmantojot Kristīnes Luīzes iecienīto rožu motīvu, krāsu gammu un kompozīcijas principus.
Ar abu mākslinieču izstādi varēs iepazīties no 23. oktobra līdz 15. novembrim.

Mūkusalas iela 42,
Rīga, Latvija
www.mmsalons.lv


Foto: „Rīgas Laiks” arhīvs

Maijas Kurševas „Seriāls” Ventspilī

„Tikko ieejot izstāžu telpā, skatiens ir viegli jāizkliedē un jāmēģina ieraudzīt kopumā uzreiz visa telpa un objekti. Jau pēc tam katram izstrādājumam var pievērst atsevišķu uzmanību un, izmantojot paņēmienu ‘fokusēts–izkliedēts skatiens’”, tā tiek norādīts ventspilniekiem un pilsētas viesiem Maijas Kurševas izstādē „Seriāls”, kas Ventspils teātra namā „Jūras vārti” tiks atklāta  24. oktobrī plkst. 18:00. Ar izstādi rīdzinieki varēja iepazīties jau 2013. gadā kim? Laikmetīgās mākslas centrā. Taču ventspilnieki to varēs pagūt izdarīt vēl līdz 9. decembrim.


Publicitātes attēls

Galerija „Māksla XO” prezentē Latviju mākslas mesē ART.FAIR

Atsaucoties ART.FAIR dibinātāju un direktoru Valtera Gēlena (Walter Gehlen) un Andreasa Lohauza (Andreas Lohaus) uzaicinājumam un izturot konkursu, galerija „Māksla XO” otro reizi piedalīsies ART.FAIR.
Līdz šim Ķelnē ar latviešu māksliniekiem varēja iepazīties Ludviga mākslas muzejā, kura kolekcijā iekļauti tādi meistari kā Frančeska Kirke, Maija Tabaka, Džemma Skulme, Imants Vecozols, Vilis Ozols, Aleksandrs Drēviņš. Laikā no 2014. gada 23. oktobra līdz 27. oktobrim Ķelnē būs iespēja iepazīties ar vēl četriem māksliniekiem, kas pārstāv glezniecību, grafiku un tēlniecību. Galerijas „Māksla XO”  īpaši sagatavoto kolekciju veido Gļeba Panteļejeva skulptūra „Čaika” (2013), Guntara Sietiņa jaunāko mecotintu sērija „Melnais aplis” (2014), Ievas Iltneres un Tatjanas Krivenkovas jaunākie darbi no 2014. gada personālizstādēm Rīgā – Ievas Iltneres „Ne vien, bet arī” un Tatjanas Krivenkovas „Dekarta maigums”. Piedalīšanās trešajā lielākajā mākslas mesē Vācijā neapšaubāmi ir īpašs notikums Latvijas māksliniekiem.

www.makslaxogalerija.lv
www.art-fair.de


Gints Gabrāns. Ne no kurienes

Purvīša balvai 2014. gada trešajā ceturksnī nominēti Gints Gabrāns, Katrīna Neiburga un Andris Eglītis

Izvērtējot 2014. gada trešā ceturkšņa (jūlijs–septembris) izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2015. gada februārī, neatkarīgo ekspertu darba grupa nominējusi trīs māksliniekus:

GINTU GABRĀNU par darbu „Ne no kurienes” izstādē „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (02.07.–06.08.2014).

Nominācijas pamatojums: „Gints Gabrāns pārliecinoši turpina mākslas valodas novatora darbu. Viņa māksla plašākā uzlūkojumā iezīmē cilvēka spēju amplitūdu līdzdarboties Dieva noteiktajos procesos – no novērošanas līdz iejaukšanās mēģinājumam. Gabrāna daiļrade atgādina, ka mūsu spējas ir neaptveramas, bet mūs ierobežo apstākļi un zināšanu trūkums. Dabas formveides un spontanitātes manifestācija darbā „Ne no kurienes” kļūst par tikšanās vietu cilvēka izziņas kārei un liktenīgai nolemtībai,” papildina mākslas zinātniece, kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa.


Katrīna Neiburga, Andris Eglītis. Bez nosaukuma

KATRĪNU NEIBURGU un ANDRI EGLĪTI par darbu „Bez nosaukuma” festivālā „Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta” bijušajā tekstilfabrikā „Boļševička” (04.–27.09.2014).

Nominācijas pamatojums: „Pieticīgās garāžās savu brīvo laiku pavada ar „trakā izgudrotāja gēnu” apveltīti vīrieši. Videostāsti parāda viņu radošumu, tehniskās prasmes, to, kā viņi fantazē un arī relaksējas. Eglītis un Neiburga cilvēku ikdienas hobijus interpretē, izmantojot sakrālās arhitektūras vizuālo kodu. Padomju laika kooperatīva garāža kļūst par templi, kurā tu esi Pats Radītājs. Varbūt tieši tie ir sabiedrības vitālākie eksemplāri, kas mācējuši piepildīt psihoemocionālu vajadzību pašrealizēties. Utopiskais Laimes projekts te ir ieviests dzīvē,” pauž savu viedokli mākslas zinātniece, LNMM nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja vienpadsmit vizuālās mākslas notikumus, tostarp:

* Aleksandru Zapoļu un Līvu Rutmani par darbu „Rīgas stūru karte” festivālā „Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta” (04.–27.09.2014);
* Izoldi Cēsnieci par darbu „Latvijas jaunās mākslas DNS portrets” personālizstādē Latvijas laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā (06.08.–18.09.2014);
* Andri Eglīti par izstādi „Iespējamā vieta” Cēsu Izstāžu zālē (09.08.–09.09.2014);
* Ģirtu Muižnieku par personālizstādi „Baltais mērkaķis” galerijā „Māksla XO” (04.–30.09.2014);
* Voldemāru Johansonu par darbu „Op. 34 (Izstarošana)” izstādē „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (02.07.–06.08.2014);
* Ilianu Veinbergu, Ainaru Kamoliņu, Sanitu Grīnu, Vilni Vēju, Alisi Landsbergu, Pauli Liepu par darbu „Noir Riga” festivālā „Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta” Vāgnera zālē (04.–27.09.2014);
* Kati Krolli par personālizstādi „Mūsu sirdis pieder mums” LNMM izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā (01.–31.08.2014);
* Jāni Taurenu un Reini Dzudzilo par darbu „Utopijas sapnis” festivālā „Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta” Vāgnera zālē (04.–27.09.2014);
* Evelīnu Deičmani un Rasu Jansoni par kinētiskajām skaņas instalācijām „Skurstenis” izstādēs „Skan II” Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā (30.05.–24.08.2014) un festivālā „Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta” Vāgnera zālē (04.–27.09.2014).

www.purvisabalva.lv

ZVIEDRIJA


Publicitātes foto

Syster – izstāde par sieviešu  vienlīdzību

Burosas kultūras festivāla ietvaros pilsētas mākslas muzejā no 18. oktobra līdz 11. janvārim aplūkojama plaša mēroga izstāde, kuras fokusā ir feminisma un dzimumu līdztiesības tēma. Izstāde aptver plašu spektru – gan Zviedrijas laikmetīgo mākslu, gan 70. gadu amerikāņu mākslu, kad darbojās spilgtās feminisma mākslas pārstāves Džūdija Čikāgo (Judy Chicago) un  Šīla Levranta Debretevila (Sheila Levrant de Bretteville). Izstādē dots ieskats arī tā laika aktīvistes, rakstnieces un kaismīgas cilvēktiesību aizstāves Keitas Miletas (Kate Millett) izveidotajā sieviešu kolonijā Poukīpsijas pilsētā Ņujorkas štatā ASV.
No mūsdienu māksliniekiem izzstādē piedalās: Sisters of Jam, Dženija Vilsone (Jenny Wilson), Šārona Heiza (Sharon Hayes), Anna Lindera (Anna Linder), Roksija Farhata (Roxy Farhat), Kākana Hermansone (Kakan Hermansson), Annika Norlina (Annika Norlin), Bastion, Kajsa Dālberga (Kajsa Dahlberg), Vareša Dārviša (Varesh Darvish), Hanna Štenmane (Hanna Stenman), Sāra Hansone (Sara Hansson), Maja Borga (Maja Borg), Johanna Gustavsone (Johanna Gustavsson), Dite Ejlerskova (Ditte Ejlerskov), Eva Marija Lindāla (EvaMarie Lindahl).

Borås Konstmuseum
Kulturhuset, P.A. Halls Terrass
Schelegatan, Åsbogatan
Burosa, Zviedrija
www.boras.se


Fija Bakstrēma, Mālina Arnela, Imri Sandstrēma. Where we are at. Skype still (2014). Courtesy of the artists

Atvērtas durvis radīšanas procesam

Zviedrijas Laikmetīgās mākslas fonda telpās no 27. oktobra līdz 16. novembrim notiks eksperimentāla izstāde, piedaloties Mālinai Arnelai (Malin Arnell), Fijai Bakstrēmai (Fia Backström) un Imri Sandstrēmai (Imri Sandström). Mākslinieces interesē  elementārais, pašsaprotamais, politiskā dinamika un tās ietekme uz līdzdalību. Lai nenodalītu mākslas darba problemātikas izkristalizēšanos no tā radīšanas un prezentācijas, galerija savas durvis skatītājiem ver vēl pirms darbi ir radīti, piedāvājot skatīt darbus radīšanas procesā.

The Swedish Contemporary Art Fondation
Kungsbro strand 17-19
Stokholma, Zviedrija
www.indexfoundation.se

NORVĒĢIJA

Modes dizaineres Jūlijas Skārlandas mitoloģiskie tēli

Norvēģu modes dizaineres Jūlijas Skārlandas (Julie Skarland) tērpi ir katras romantiķes sapnis. Viņa tos rada, iedvesmojoties no  dažādu tautu folkloras un pasakām, izšuvumos un formās reflektējot par mītisku iedomu tēlu pasauli. Viņas vārds iespējams šajā pasaules daļā nav tik skaļš un pazīstamāks būs Parīzē, kur  90. gadu izskaņā viņa radīja savu modes līniju Julie Skarland /Princess-factory, un Deli Indijā, kur viņa dzīvo kopš 2005. gada. Dekonstrukcija un otrreizēja pārstrāde modes dizaineri interesējusi jau no pašas sākotnes un to viņa visā pilnībā attīsta Indijā. Visu caurvijošs un neizpaliekošs elements viņas daiļradē, kura nebūt neietilpst standarta modes dizaina rāmjos, ir izšuvums, kuru viņai izdodas atdzīvināt sirsnīgajos stop motion video. Izstāde, kas aplūkojama no 19. oktobra līdz 1. februārim, sniedz ieskatu viņas radītajos darbos, kas iemūžināti fotogrāfijās, ilustrācijās un video darbos.

Kunstindustriemuseet
St. Olavsgate 1,
Oslo, Norvēģija
www.nasjonalmuseet.no


Kristofers Nīlsens. Yes, from Superstar II. 2014
Foto: Øystein Thorvaldsen, Henie Onstad Kunstsenter

Kristofera Nīlsena melnais humors Heinie Onstad mākslas centrā

Norvēģu mākslinieks Kristofers Nīlsens (Christopher Nielsen) ir viens no tiem, kuru var dēvēt par sava laika sirdsapziņu. Ar drosmīgu satīru viņš rada pārsteidzošu tēlu pasauli – gan drāmā, karikatūrā un instalācijā. Tā ar melnā humora palīdzību nepierasti atklāti parāda norvēģu sabiedrību. Mākslinieka darbu retrospekcija no 1980. gadam līdz mūsdienām ar nosaukumu I’m Just a Simple Conceptualist from Ulsrud dos iespēju no jauna skatīt viņa pirmo lielizmēra instalāciju Disamusement Park un viņa filmu The Escalator atjauninātā versijā. Nīlsens darbojies dažādos žanros, sākot ar komiksiem, kas jo īpaši bija populāri 90. gados, un mūzikas albumu vizuālo noformējumu, līdz pilnmetrāžas animācijas filmai Slipp Jimmy Fri (2000) un zinātniskās fantastikas romānam „Metamorfozes” (2014). Izstādi papildinās plašāka koncertu un filmu programma. Aizraujošā Kristofera Nīlsena pasaule Henie Onstad mākslas centrā tiks atklāta 23. oktobrī un būs atvērta līdz 2015. gada 8. februārim.

Heinie Onstad kunstsenter
Sonja Henies vei 31
Høvikodden, Norvēģija
www.hok.no

IGAUNIJA

Can’t go on, must go on Tallinas mākslas galerijā

24. oktobrī Tallinas Mākslas nama galerijā tiks atklāta mākslinieku grupas izstāde ar saukli – Can’t go on, must go on!  Tajā piedalās mākslinieku grupa, kas dzimuši laika posmā no 1977. līdz 1987. gadam: Mihels Iluss (Mihkel Ilus), Kristi Kongi (Kristi Kongi), Katrīna Koskaru (Katrin Koskaru), Mihels Maripū (Mihkel Maripuu), Anna Šodenko (Anna Šodenko) un Marts Vainre (Mart Vainre). Izstādē tiek rekonstruēta klasiskās mākslas formas izpratne – mākslinieki pieskaras tai, taču tikai un vienīgi jaunu formu un izteiksmes veidu meklējumu dēļ. Savos darbos viņi nedaudz liek atminēties kādu aizgājušo laiku mākslinieku, taču tajā pat laikā iepriekš radīto noliedz iedvesmas un jaunrades vārdā, jo, citējot absurda drāmas meistaru Semjuelu Beketu, „iespējams, tas jau ir iepriekš radīts, iespējams, viņi mani jau ir izteikuši. (..)  tev jādodas uz priekšu, es nevaru doties uz priekšu, es došos uz priekšu”.
Turklāt no 21. līdz 25. oktobrim Igaunijas Laikmetīgās mākslas attīstības Ārvalstu kuratoru programmas ietvaros Igaunijā viesosies vācu mākslas kritiķis un kurators Juriāns Benšops (Jurriaan Benschop). Viņš publicējas tādos mākslas portālos kā Artforum un DAM, kā arī konsultē māksliniekus Van Eika akadēmijā Māstrihtā.  25. oktobrī  plkst. 13:00 viņš uzstāsies ar lekciju.

Tallinna Kunstihoone
Vabaduse väljak 6
Tallina, Igaunija
www.kunstihoone.ee

SOMIJA


Tomass A. Latinens. Fragments no video Conductor

Somijas mākslas akadēmijas balvas izstāde. Tomass A. Latinens

Tomass A. Latinens  (Toumas A. Latinen) šogad pirmais apbalvots ar Somijas Mākslas akadēmijas balvu un viņa izstāde Fundamental Matter Espo pilsētas Modernās mākslas muzejā EMMA (Espoo Museum of Modern Art) ir daļa no šīs balvas. Arī šajā izstādē varēsim redzēt viņa plaša mēroga darbus – video un skaņas instalācijas. Caur šīm instalācijām, kurās skaņas, gaismas un kustības  elements ir neizpaliekošs, viņš vēsta par dažādām globālām tēmām. Piemēram, ar četru kanālu video Conductor, kuru papildina telpiski objekti, viņš runā par cilvēka radītajām izmaiņām vidē. Savukārt katru sestdienu no plkst. 13:00 līdz 14:00 galerijas apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot skaņas instalāciju ar performances elementiem Sweet Spot of No Escape, kura iezīmē gandrīz neiespējamo situāciju  mūsdienās – izbēgt no informācijas un reklāmu pārpilnības. Tas viss Espo Modernās mākslas muzejā  no 22. oktobra līdz  2015. gada 11. janvārim.

Espo Museum of Modern Art
Ahertajantie 5
Espo, Somija
www.emma.museum/en

Sosa Sola - 21.10.2014 21:30
Ilzes Avotiņas un Kristīnes Luīzes Avotiņas pasaule.

Valter Bērziņ,
Jūs tagad būsiet pelēkajā sarakstā, jo
Latvijas Mākslā varbūt arī ir pēdējos gados parādijies
viens liels mecenāts, bet ir arī parādijies viens, kas
ļoti izteikti ietkekmē visu.
Un vēl, komisija nebrauc ārpus Rīgas, komisija varbūt arī
izvirza tendenciozus, bet izskata arī citus, ne tik tendenciozus, bet tie prsvarā ir Rīgā. Tā, ka, pareizi, ja vēlies tikt uz Venēciju - nav gan novērots, ka kādam tas ko devis, tad vispirms proties dabūt P balvu,
tad parūpējies, lai nēesi pelēkajā sarakstā un tad vajag telpiski
grandiozu izstādi, vēlams Rīgā un vēlams, ne kim?, jo no turienes gandrīz nekad nenominē, jo laikam pelēkajā sarakstā.
Valters Bērziņš - 21.10.2014 20:52
Par Purvīša Balvu. Gabrāns noteikti, sen būtu pelnījis būt arī gala izstādē. Par Eglīti un Neiburgu gan dīvaini,- ja balvai virza tos, kas kādreiz to dabūjuši, tad darbam ir jābūt galvastiesu pārākam par to, kam balva jau piešķirta. Survival Kit instalācija - vizuāli iespaidīga, bet konceptuāli tomēr nav tas labākais, kas no abiem autoriem redzēts.
Vēl drusku par nominantiem. Var just, ka eksperti neko vairāk par Survival Kit un pašu darba vietām nav redzējuši, bet pilnīgi nepamatoti tikušas ignorētas divas lieliskas izstādes, par kurām var lasīt arī jaunākajā Studijā - Arņa Balčus Mūkusalas mākslas salonā un Margrietas Dreiblates Kaņepes centrā.