ZIŅAS  
David Douard. UP BEAT UP" rendition, 2014

Eiropas jaunākās mākslas tendences iezīmē izstāde „Eiropa, Eiropa” Oslo 0

Agnese Čivle, www.anothertravelguide.com
17/10/2014

Europe, Europe
Astrup Fearnley Museet, Oslo
Līdz 2015. gada 1. februārim

Pēdējo desmit gadu laikā Astrupa Fērnlija muzejs Oslo organizējis vairākas izstādes, kas atklāj aktuālo mākslas situāciju dažādās pasaules malās. Vieni no zīmīgākajiem projektiem, demonstrējot mūslaiku mākslas novitātes Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā un Āzijā, bijuši Uncertain States of America (Amerikas Nenoteiktās Valstis), China Power Station (Ķīnas spēkstacija), Indian Highway (Indiešu lielceļš), Imagine Brazil (Iztēlojoties Brazīliju). Taču šogad privātmuzejs uzmanību pievērsis Eiropai un izstādē apkopo 30 jauno mākslinieku darbus no astoņām Eiropas pilsētām – Berlīnes, Briseles, Parīzes, Londonas, Prāgas, Lisabonas, Cīrihes un Oslo. Izstādes galvenā tēma ir mākslinieku mobilitāte un savstarpējā mākslas un kultūru mijiedarbe, kas aktualizējusies kopš Eiropas Savienības dibināšanas. Šī izstāde pēcāk apceļos citas Eiropas valstis. Kuratoru trio, kurš apsekojis minēto pilsētu jaunos un talantīgos, ir ievērības cienīgs – Hanss Ulrihs Obrists (Hans-Ulrich Obrist), Tomass Butū (Thomas Boutoux) un Astrupa Fērnlija modernās mākslas muzeja direktors Gunnars B. Kvarans (Gunnar B. Kvaran).


André Romão. Europa, 2013. Digital print on paper, acrylic glass frames. Variable

Uz Arterritory.com sagatavotajiem ekspresjautājumiem atbildes sniedza Gards Andreass Francsens (Gard Andreas Frantzsen), Astrupa Fērnlija muzeja sabiedrisko attiecību vadītājs.

Izstādes uzmanības centrā ir Eiropa. Bet kur tad Baltijas valstis? Izstādē pārstāvēto mākslinieku sarakstā nemana nevienu no kādas no trim Baltijas valstīm.

Šī ir tikai pirmā no plānotā izstāžu cikla, un sadarbībā ar citiem muzejiem un izstāžu telpām „Eiropa, Eiropa” projekts vairākus gadu garumā pakāpeniski apgūs visu kontinentu. Ik reizi, kad izstāde pāries pie jaunas mākslas institūcijas, Eiropas pilsētu klāsts pletīsies plašumā, jo četras no astoņām katrs nākamais rīkotājs nomainīs ar jaunām. Lai gan tas paliks katra konkrētā muzeja ziņā, tomēr pilnīgi iespējams, ka izstādē tiks pārstāvētas arī Baltijas valstis, kad uzmanības centrā nonāks kāda no to pilsētām.


Camille Henrot. Living Underwater, 2013. Plasma monitor, monitor mount, wood frame, wood block, steel (41 sec. in loop). 165,1 x 114,3 x 153 cm

Eiropa ir kontinents, ko veido daudzas atšķirīgas nācijas un atšķirīgas kultūras, un tas Eiropas mākslas ainu padara daudzveidīgāku nekā citas mums zināmās. Vai, atstājot malā vienu konkrētu reģionu, šī aina tomēr neveidojas nepilnīga?

Oslo izstāde pievēršas astoņu Eiropas pilsētu mākslas ainai, taču iecerēts, ka, turpmākajiem šī cikla izstāžu rīkotājiem nomainot pašreizējās ar citām pilsētām, pamazām šī karte tiks izstrādāta arvien sīkāk. Tātad projekts kopumā ļaus arvien niansētāk atspoguļot Eiropas daudzveidīgo mākslas ainu.

Pateicoties ES paplašināšanās procesiem, mākslinieki varējuši izmantot arvien progresējošo robežu izzušanu un apmesties uz dzīvi un darbu vietās, kur viņi saskata jaunas iespējas. Kā šo faktu iespējams ieraudzīt un izjust izstādē?

Interesanti, ka izstādē pārstāvēts amerikānis, kurš strādā Lisabonā, jaunzēlandietis, kurš apmeties Berlīnē, un beļģu mākslinieks, kurš dzīvo un strādā Ņujorkā. Alternatīvajās telpās, piemēram, uzstāsies New Theatre, ko dibinājuši divi amerikāņu mākslinieki – Kalla Henkele (Calla Henkel) un Makss Pitgofs (Max Pitegoff).


Kaspar Müller, Figures, 2014 (Steel Barrel, Lacker, Stones 40x40x60 cml; Steel Barrel, Lacker, Red Sand 60x60x90 cm; Steel Barrel, Lacker, Lightchain, Pebbles 60x60x90 cm; Steel Barrel, Lacker, White Sand 60x60x90 cm)

Ja Eiropas mākslinieki vairs nav piesaistīti katrs savai dzimtajai pusei un Eiropas mākslas skolas piedāvā daudz saskaņotāku mācību programmu, vai mēs vēl joprojām varam runāt par Eiropas mākslas ainas daudzveidību? Vai nākotnē tā nesāks atgādināt stipri viendabīgu kopumu?

Tas ir interesants jautājums, un viens no aspektiem, kam šis projekts plāno pievērsties, ir tieši tas, ko Boloņas process (Eiropas Savienības vienošanās protokoli par augstākās izglītības standartu un kvalitātes salīdzināmību – red.) nozīmējis māksliniekiem, kuri mācījušies un strādā Eiropas mākslas ainas ietvaros. Lai gan pagaidām vēl ir krietni par agru izdarīt konkrētus secinājumus, tomēr cerams, ka pēc kāda laika, turpmākajā projekta gaitā, tomēr varēs sākties zināma lietderīga situācijas analīze.


Katja Novitskova. Approximation (shoebill), 2014. Digital print on aluminum, cutout display. 180 x 135 x 35 cm

Izstādes preses relīzē sacīts, ka „izstādes kuratori Hanss Ulrihs Obrists, Tomass Butū un Gunnars B. Kvarans izveidojuši organisku kuratordarba modeli, kas ļaus izstādei laika gaitā mainīties un attīstīties.” Vai jūs, lūdzu, nepastāstītu sīkāk par šo „organisko kuratordarba modeli”?

Līdztekus mākslinieku izvēlei kuratori izraudzījušies arī vienu korespondentu (vietējo mākslas ekspertu) un vienu alternatīvu izstāžu telpu no katras no šīm astoņām izstādē pārstāvētajām pilsētām – Oslo, Berlīnes, Briseles, Parīzes, Londonas, Cīrihes, Prāgas un Lisabonas/Portu. Katrs no korespondentiem uzaicinājis piedalīties izstādē vēl divus papildus māksliniekus. Bet alternatīvās telpas šī rudens laikā mūsu izstādes ietvaros veidos pašas savas izstādes, kas iecerētas īpaši projekta „Eiropa, Eiropa” vajadzībām, taču tiks atklātas atsevišķi. Izmantojot tieši šo darba modeli, kā arī sadarbojoties ar citiem muzejiem un izstāžu telpām, „Eiropa, Eiropa” līdz projekta noslēgumam būs pakāpeniski apguvusi visu kontinentu. Daudzējādā ziņā kuratori rūpīgi izstrādājuši modeli, kas, pakāpeniski piesaistot projektam arvien jaunus māksliniekus, kuratorus, kritiķus un korespondentus, atstāj iespēju arī pilnīgi negaidītiem pavērsieniem.

http://www.afmuseet.no