ZIŅAS  
No kreisās: Elizabete Balčus, Kristiāna Abiļeva un Egija Silāre. Foto: Vanda Gluha

Ekspresintervija ar kultūras telpas „3 māsas” vadītāju Egiju Silāri 2

Agita Salmiņa
13/10/2014

Septembrī Rīgā atklāta jauna vieta, kur pulcēties dažādu jomu kultūras pārstāvjiem un intīmā gaisotnē baudīt mazliet no mākslas, mūzikas un teātra. Jaunradītās kultūras oāzes kodolu veido ar ilgām tradīcijām apvītais Ditas Balčus teātris, kas savulaik mājojis neatkarīgajā teātrī „Kabata” (kura viena no dibinātājām ir Balčus) un gandrīz teātrī „Artelis”, un mākslas un mūzikas atbalsta fonds kultūrmarka.lv, kas radījusi vairākus stāstus par spilgtām Latvijas kultūras personībām – „Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam”, „Pauļuks. Rāmji”, „Parīze–Rīga–Parīze” un citas. Pēc tā var secināt, ka augsne kultūras telpai ir laba, taču, šķiet, garajā pupā vēl augstu jākāpj, līdz taps skaidra konkrēta šīs telpas definīcija.

Telpa ir atklāta, taču radīšanas process vēl rit pilnā sparā. Kad tiekos ar kultūras telpas vadītājām Ditu Balčus un Egiju Silāri – māti un meitu –, sarunai abas var atlicināt vien pāris minūtes, jo darbs dzen darbu – nedēļas nogalē gaidāma pirmizrāde iestudējumam „Re: Atmoda”. Kamēr paralēli noris teātra mēģinājums, ik pa laikam „3 māsās” ierodas kāds aktieris vai cits kultūras pārstāvis. „Mēs vēl topam!” tā apgalvo Egija un uzsver, ka viņi ir atvērti daudzveidīgai sadarbībai ar dažādu jomu pārstāvjiem. Jaunradītās vietas pamatā ir vēlme radīt noteiktās aprindās atpazīstamu telpu, kurā, gluži tāpat kā Mākslas darbinieku nama laikos, kūsātu idejas, tiktu kalti plāni un risinātas kaismīgas diskusijas. „3 māsas” mājvietu atradušas vienā no Vecrīgas namiem Zirgu un Vaļņu ielas stūrī, uz kuru ved stāva kāpņu vītne, bet aiz it kā vienkāršajām koka durvīm paveras ‘šekspīriska’ atmosfēra ar melna samta sienām un sarkanām kušetēm. Tikai mazliet mulsinošās, bet asprātīgi aristokrātiskās briļļu lustras liek apjaust, ka šis nav parasts teātris un ka tam tomēr nav tik cieša saistība ar klasiku kā varētu šķist. Šo priekšstatu apstiprina arī skatītāju zāles noformējums – visas, kopskaitā ap 80 sēdvietas, ietērptas melnos Recycled.lv kreklos un ir gatavas uzņemt ciemiņus.


Izrādes Kas par traku, tas par traku... publicitātes foto

Pastāstiet, kas jūs esat un kāda ir jaunās kultūras telpas ideja?

Šis ir manas mammas Ditas Balčus un mans kopprojekts, kurš ir lielākais līdzšinējais projekts, ko esam radījušas. Līdz šim esam iestudējušas izrādes, taču šoreiz mūsu komandai pievienojās arī jaunākā māsa Elizabete Balčus, kura nodrošina muzikālo piedāvājumu. Šeit sava vieta  būs gan mūzikai, gan mākslai un teātrim.

„3 māsu” izveide bija likumsakarīgs solis, jo pirms diviem gadiem, kad tika slēgts pirmais neatkarīgais teātris „Kabata”, palikām bez telpām un bijām spiestas saņemties uz šo soli.

Kas lika blakus teātrim radīt arī telpu mākslai un mūzikai?

Gribējām aptvert visas trīs sfēras, tādēļ kultūras telpā klātesoša ir, piemēram,  arī māksla. Patlaban te ir izstādītas Edmunda Lūča  gleznas ar Venēcijas ainām, vēlākā rudenī plānots rādīt arī viņa īsfilmas par Venēciju. Šobrīd kultūras telpas repertuāru veido mūsu pašu radītie projekti, kuriem vēlāk pievienosies arī citi.  Savukārt manai māsai (Elizabete Balčus – red.) mūzika vienmēr bijusi tuva – viņa sacer dziesmas, gan arī muzicē dažādās muzikālās apvienībās un jau sasniegusi zināmu atpazīstamību. Šī viņai būs platforma, kurā izpausties.

Vai jūsu mērķis ir radīt ko līdzīgu pieminētajam Mākslas darbinieku namam, kas šeit agrāk atradās?

Mēs gribētu, lai šī izveidojas par radošu cilvēku tikšanās vietu, kur viss ir savstarpēji vienots un saistīts – nepastāvot vēsai distancei starp skatītāju un mākslinieku. Vēlme apvienot trīs mākslas jomas daļēji saistās ar šīs vietas vēsturi. Padomju laikā te notikuši dažādi pasākumi – lekcijas, koncerti, tikšanās. To vēlamies atdzīvināt.

Sarunā iesaistās aktieris Varis Klausītājs:  Atklāšanā šis jautājums arī bija aktuāls un zīmīgi, ka vairums atbildēja, ka priecātos, ja kaut kādā ziņā šī vieta turpinātu Mākslas darbinieku namā aizsākās tradīcijas – esot kā radošu personību tikšanās vieta, taču no otras puses – ir vēlme redzēt virzību tālāk, realizēt ko jaunu un nebijušu.

Kas ir jaunās kultūras telpas mērķauditorija?

Tie ir dažādu paaudžu pārstāvji – piedāvājam gan bērnu izrādes, piemēram, oktobrī pie mums ciemosies Varis Klausītājs ar zīmējumu teātri. Kas attiecas uz muzikālo daļu – tā vairāk piesaista jauniešus, šomēnes te notiks gan Sus Dungo, gan „Manta” koncerti, kā arī elektroniskās mūzikas pārstāvja Kodek koncerts.

Kas ir šīs 3 māsas?

Tās var interpretēt kā trīs mākslu – mūzikas, teātra un vizuālās mākslas – mūzas. Taču skaitlim trīs ir dažādas nozīmes – tas simbolizē arī šīs vietas kodolu – es, mamma un organizācija kultūrmarka.lv – viņi ir mūzikas un mākslas atbalsta fonds, kas darbojas gan mūzikas, gan teātra jomā.


Publicitātes foto

Kādu jūs definētu jauno kultūras telpu, kas ir tās raksturlielumi vai pamatprincipi ?

Tā vēl tikai veidojas. Viss ir procesā. Taču svarīgs raksturlielums ir personīgums, sava veida intimitāte – lai cilvēks šeit labi justos. Nozīmīga loma ir arī attālumam – svarīgi, lai skatītājs justos kā viens no, lai nerastos distancētība. Gribētos, lai „3 māsās” rastos māju atmosfēra, lai patiešām varētu redzēt visus sīkumus uz skatuves un noķert aktiera acu skatienu. Šis ir ļoti personisks projekts – tās esam mēs, kas aicina skatītājus pie sevis ciemos.
Šobrīd studēju Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra režijas maģistrantūrā un paredzu, ka pēc gadiem šī būs platforma, kur radīt arī savus projektus – iestudēt izrādes ar sev svarīgiem motīviem. Šī vide būtībā esam mēs pašas – Balčus ģimenes sievietes.

Vai tam var likt tādu kā ‘Balčus’ zīmolu?

Jā! Taču to, kāda būs šī vieta, vēl nevar zināt – tā joprojām ir pakļauta izmaiņām.

Lai arī saturiski šī vieta, mēģinot blakus sadzīvot 3 mūzām,  vēl veidojas, tās interjers jau ieguvis zināmu raksturu. Pastāstiet par to.

To radījis dizaina zīmols Recycled.lv. Mūsu sadarbība sākās ar izrādēm. Viņi veidoja kostīmus bērnu izrādei „Kas par traku, tas par traku”, kā arī jaunākajam Šekspīra iestudējumam „Būt Šekspīram”. Tērpi izskatās diezgan efektīgi – no biksēm radīta korsete, no sieviešu topiņiem izveidota cepure un tamlīdzīgi.  Savukārt „3 māsu” interjeram viņi radīja no krekliem darinātus krēslu pārvalkus  un no brillēm darinātas lustras. Mūs uzrunāja šī zīmola ideja par it kā jau nolietotu lietu pārvēršanu jaunā un noderīgā veidolā.

Kas ir spilgtākie notikumi tuvāko mēnešu repertuārā?

Oktobrī būs izrāde jauniešiem un pieaugušajiem ar Ojāra Vācieša dzeju un Elizabetes Balčus oriģinālmūziku „Kas par traku, tas par traku”, kas tikusi nominēta Spēlmaņu naktij, novembra sākumā rādīsim arīdzan 2012. gadā Spēlmaņu naktij nominēto Zīmējumu teātra izrādi „Dzejtaurenis”, kas ir izrāde bērniem. Būs arī Elizabetes Balčus autorkoncerts.

www.ditasbalcusteatris.lv

Pēteris U. - 13.10.2014 13:06
Tuvais Jāni, cik, jūsuprāt, elitāru aktivitāšu noris Latvijas kultūras ainā? un kurā brīdī jūs kam piešķirat amatierisma birku? kurā - citu?
Jānis Tuvais - 13.10.2014 09:15
Ja Arterritory sācis rakstīt par amatierteātriem, tad drīzumā jāgaida arī kāda reportāža no pensionāru pulciņiem reģionu kultūras namos un biroja darbiniekiem, kas brīvajā laikā "glezno"?