ZIŅAS  
Foto: Katrīna Ģelze

Fotostāsts: Izstādei “Dzintara laikmets” radīti jaundarbi 0

19/09/2014
Agita Salmiņa
Foto: Katrīna Ģelze

Dzintara nozīmes metamorfozes latviskās identitātes veidošanās posmā no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām tiks apskatītas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstādē “Dzintara laikmets”, kas tiks atklāta jau šodien.  Tajā tiks  pētītas dzintara nozīmju variācijas un transformācijas dažādos kontekstos: dzintars kā rota, kā suvenīrs, personvārds, zīmols, mākslas objekts vai dizaina elements.

Dzintars bijis klātesošs laiku laikos, lai arī būdams senatnējs un tradicionāli pieskaitāms pie seno latviešu kultūras, tas spēj būs arī laikmetīgs.  Tā dēvētais  “Latvijas zelts” bija aktuāls, piemēram, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā –rotās, tekstos, tautastērpos, kā arī tautiskuma ziedu laikos (1960. un 70. gadi), kad dzintars parādījās Rīgas Modes skatēs un bija apdziedāts Raimonda Paula dziesmās. Nozīmīgs izstādes aspekts ir paveiktais pētījums, kura mērķis ir noskaidrot dzintara identitāti mūsdienu sabiedrībā, sniedzot atbildi uz jautājumu – kas ir dzintars? 

Izstādes kuratore Inese Baranovska šo definē kā starpdisciplināru projektu, kas pielīdzināms kultūrantropoloģiskam pētījumam par dzintara lomu vienas tautas kultūrvēsturē un sociālajā vidē. Izstādi veido kolekcijas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Liepājas Novadpētniecības un mākslas muzeja krājumiem, kā arī tiks izstādīti oriģināldarbi, kas gatavoti speciāli šim projektam. Kuratore atklāj, ka izstādē būs arī pieejami intriģējoši video materiāli no Valsts Kinofotofonoarhīva. ”Ar šo izstādi cenšamies novilkt saikni no pagātnes uz tagadni. Izstādē ir gan dažādi no muzejiem ņemti priekšmeti, gan jauni, speciāli radīti darbi. Es pat nezinu, kuri no tiem sagādā lielākus pārsteigumus!" komentē viena no izstādes veidotājām Līga Turjanska. Izstāde būs aplūkojama līdz 26.oktobrim.

Arterritory.com  sniedz ieskatu izstādei tapušajos jaundarbos, kurus radījuši fotogrāfs Māris Maskalāns, gleznotāja Ieva Iltnere, tēlnieks Ivaras Drulle, Liene un Maija Mackus, kā arī māksliniekam Kristianam Brektem, kurš veidos izstādes scenogrāfiju.


Ieva Iltnere (1957)„Dzintara istaba”, 2014

Mākslinieces Ievas Iltneres tēva Edgara Iltnera glezna “Dzintara meklētāji” (1959)  ir viens no izstādes vadmotīviem. ”Tas ir hrestomātisks mākslas piemērs 50.gadu beigu Latvijas mākslas ainā, parādot jauno mākslinieku paaudzi ar Džemmu Skulmi, Induli Zariņu, Vili Ozolu un citiem. Gleznai raksturīgs interesants, netradicionāls kompozicionālais risinājums un avangardiska pieeja. Savukārt, Ieva Iltnere radījusi darbu, vadoties pēc sajūtām, ko viņai šī glezna rada “ izstādei tapušo darbu raksturo  izstādes kuratore Ieva Baranovska. Ievas Iltneres “Dzintara istaba” ir tāda kā atsauce uz viņas tēva darbu.  “ ”Dzintara meklētājus” pirmoreiz redzēju sen atpakaļ bērnībā un tagad, tos no jauna ieraugot, mani pārsteidza gleznas spilgtums un košums. Tēvam, esot Liepājniekam, nav brīnums, ka viņu iespaidoja jūra un arī tajā atrodamie dzintara akmeņi. Galu galā radīju gleznu ar daudz krāsainiem dzintariem un cilvēkiem, kas ir mana versija par “Dzintara istabu”."

Edgaram Iltneram veltīto kompozīciju papildina unikāla, nupat atrasta hronika, kurā  mākslinieks savulaik uzskaitījis visas izstādes, bet to papildina viņam piederējušais dzintara gabals.


Edgara Iltnera personīgais izstāžu katalogs 

 
Kristians Brekte (1981) “Saruna par dzintaru”

Izstādes scenogrāfijas autors Kristians Brekte atstājis, izstādes kuratores Ineses Baranovskas vārdiem, nelielu “parakstu” darba “Saruna ar dzintaru” formā.” “Tā ir saruna par dzintaru. Manuprāt, suvenīri ir nonivelējuši dzintara spēku. Tiek radītas neskaitāmas savādas lietas – dzintara kurpes, kuģi, radio. Savukārt, pašam atrodot dzintara gabalu jūrmalā, tās ir pavisam citas emocijas. ”

 
Ivars Drulle “Senlatviešu krīvs nodod zināšanas savam māceklim” 

“Senlatviešu krīvs nodod zināšanas savam māceklim” pamatā ir unikāla laikmeta liecība, kas vēsta par Daugmales pilskalna krīviem jeb dziedniekiem 12. gadsimtā. Tēlnieks savulaik, strādājot Latvijas Vēstures muzejā, piedalījies šī darba rekonstruēšanā un stāstu par dzintaru kā zinību nodošanas simbolu atnesis uz izstādi “Dzintara laikmets”, ieliekot rokās tā laika “zeltu” melnkokā veidotajiem krīvu krīviem.


Sandra Krastiņa “Melnie racēji”

“Mūsdienās dzintara „melno racēju” darbošanās ir sistematizēti organizēts nelegālais bizness. Kārotā iegūšanas princips ir vienkāršs: zilā māla slāni, kur atrodamas dzintara iegulas, ar ūdens strūklu nesaudzīgi izskalo un sietos, vai vislabāk – plastmasas iepakojumu kastēs „izmazgā” dzintara gabalus. Šāds paņēmiens pilnībā iznīcina augsnes virskārtu un tur, kur pārstaigājuši melnie racēji, paliek neauglīga mēness virsma. Nelegāli iegūtā dzintara nogādāšana pie pasūtītājiem arī ir starptautiski organizēts „dzintara ceļš”, kas tā arī tiek dēvēts. Kāds tam visam sakars ar Latviju? Mūsu priekšstatos dzintara meklētāji ir romantiskas būtnes, kas klaiņo gar jūras liedagu, uzlasot laimīga gadījuma pasniegtās „saules asaras”. Tomēr skatot suvenīru veikalos rūpnieciskā apjoma kreļļu virtenes, der pārdomāt par dzintaru kā derīgo izrakteni, kas nes sev līdzi, kā intensīvo ražotņu un raktuvju ietekmi uz vidi, tā arī „melno racēju” blakni, kam ar daiļuma sentimentu nav nekāda sakara.”



Maija Mackus (1982), Liene Mackus (1984) “Izcelšanās”, 2014

Izjustu un tēlainu stāstījumu par dzintara  rašanos izveidojušas tēlnieces Maija un Liene Mackus. “Mēs skatāmies uz dzintaru kā informācijas glabātāju. Tā ir miljoniem gadu sena gaisma un siltums, kāda skudra, okeāns un kalni, horizonts, augšana, ziedēšana, rāpošana. Lietas no pirmsākumā, kas izrādījušās ne tik pārejošas.”

 

 
Māris Maskalāns  fotosērija  "Dzintars"

Māris Maskalāns foto sērijā “Dzintars” atveidojis dažāda vecuma un dzīves pieredzes vīriešu vārdā Dzintars portretus. “Domājot par dzintaru kā fenomenu, atminējos, ka bērnībā bija aktuālas runas par noslēpumaino, pazudušo Dzintara istabu. Būdams bērns ļoti cerēju reiz šo istabu atrast. Veidojot foto sēriju ar Dzintariem, apjautu, ka man taču ir dota iespēja nofotografēt arī  Dzintaru istabu, iemūžinot īstu Dzintaram piederošu istabu. Pēcāk pievērsos arī citiem objektiem kā Dzintara kurpes vai Bībele. Man tas bija labs dzintara ceļš, kuru varēju veikt, tiekoties ar daudz un dažādiem Dzintariem,” fotoportretus komentē Māris Maskalāns.

 

 
Andris Vītoliņš instalācija “Organiskā ģeoloģija”, 2014

Andris Vītoliņš izstādē “Dzintara laikmets” atgriezies pie instalācijas formas, radot stāstu par dzintara rašanās alķīmiju. “Patiesībā jau arī šī ir gleznošana, tikai krāsas šoreiz ir citā formā. Pats nāku no Liepājas, tādēļ dzintars ir bijis klātesošs manā dzīvē. Atminos bērnībā  80.gados devos ekskursijā uz Kaļiņingradas apgabalu dzintara istabas meklējumos. Tas radīja priekšstatu par  šo akmeni kā par  kaut ko mistisku. Veidojot darbu izstādei, apjautu, ka dzintars ir ļoti vērtīgs akmens, jo  īpaši uzzinot, ka tas veidojas trīs miljonus gadu, tādēļ instalācijas pamatā ir ideja par dzintara rašanās gaitu, kas būtībā ir alķīmisks un sarežģīts  process.”

 

Skārņu iela 10/20
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv