ZIŅAS  
No Olafūra Eliasona izstādes publicitātes materiāliem

Baltijas un Skandināvijas nedēļas jaunumu izlase 0

Agita Salmiņa
19/08/2014

Gustavs Klucis, Entonijs Gormlijs un Olafūrs Eliasons ir šīsnedēļas atslēgas vārdi, caurskatot atklāšanu kalendāru Baltijā un Skandināvijā. Bet vasarai tuvojoties izskaņai, ir pēdējais brīdis pieteikties Young Painter Prize konkursā, lai par labākā jaunā gleznotāja titulu sacenstos ar citiem kaimiņvalstu māksliniekiem.

Viena no spilgtākajām šīgada izstādēm Rīgā – “Klucis. Kāda eksperimenta anatomija”

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” šīs nedēļas izskaņā, 22. augustā, tiks atklāta līdz  šim Latvijā  vērienīgākā izstāde, kāda veltīta latviešu izcelsmes konstruktīvisma stila pārstāvim Gustavam Klucim. Izstāde būs aplūkojama līdz 26. oktobrim. Kaut Latvijas Nacionālās mākslas muzeja kolekcijā ir plašākais mākslinieka darbu krājums, izstāde papildināta ar virkni citu mākslinieka darbu no Grieķijas laikmetīgās mākslas muzeja Salonikos, Valsts Tretjakova galerijas Maskavā, kuru īpašumā ir Gustava Kluča darbi no unikālās Georga Kostaki (George Costakis, 1913–1990) krievu avangarda mākslas kolekcijas, kā arī no Majakovska muzeja Maskavā. Neizbēgami šis ir arī stāsts par varas un mākslinieka attiecībām, tādēļ nosaukumā ietverts vārds “eksperiments”, kas norāda uz Kluča piezīmēs atrastu frāzi, ka katram māksliniekam ir tiesības eksperimentēt, kas savukārt tālaika realitātē bija grūti savienojams ar pastāvošo politisko sistēmu. Izstāde ļauj izsekot mākslinieka daiļrades attīstībai, īstenojot pirmos eksperimentus, iedvesmojoties no 20. gadsimta sākuma mākslas virzieniem, taču visbeidzot Gustavu Kluci uzrunā tolaik popularitāti guvušais konstruktīvisms. Mākslinieks ir radījis jaunu vizuālā tēla konstruēšanas metodi – foto montāžu. To sāka plaši izmantot žurnālu un grāmatu noformējumā, kā arī, veidojot plakātus, un neizbēgami arī propagandas nolūkos. Taču mazāk zināms ir fakts, ka 20. gadsimta 30. gados Klucis bija spiests atgriezties pie klasiskās glezniecības, un šajā izstādē būs unikāla iespēja iepazīties ar viņa gleznām. Cita starpā, īpaši šim projektam tapušas vairāku Gustava Kluča telpisko konstrukciju un izstāžu stendu rekonstrukcijas. Izstādi iekārto mākslinieks Miks Mitrēvics, kuratore – Iveta Derkusova.

Torņa iela 1
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv 

 

Toma Ķenča lekcija “Dainu skapis ierāmēts” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Jaunatklāto Latvijas Nacionālo bibliotēku un Mūkusalas Mākslas salonu augustā vieno salona jaunākā izstāde ”Latvieši. Mīti un konteksti”. Paralēli vēsturiskajam Dainu skapim, kas atrodas bibliotēkas īpašumā, turpat izvietota mūsdienu mākslinieka Ivara Drulles interpretācija instalācijas formā. Atsaucoties uz Mūkusalas Mākslas salonā aplūkojamo izstādi, kas atvērta līdz 13. septembrim, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāvā šodien, 19. augustā, plkst. 18.00 notiks filozofa, folklorista un publicista Toma Ķenča lekcija “Dainu skapis ierāmēts”, kas ar bagātīgu vizuālo materiālu no jauna ļaus ieskatīties Latvijas nacionālās mākslas dzimšanā 19. un 20. gadsimta mijā. Ķencis sola atgādināt par labi aizmirstām domstarpībām Latvijas kultūras vēsturē, atklāt jaunrades un kritikas krustpunktus, kā arī jaunākās modes vēsmas folkloras un mitoloģijas mūsdienu pētījumos. Diskusija turpināsies Mūkusalas Mākslas salonā 27. augustā, kuras centrā būs māksla un nacionālā identitāte mainīgās vēstures un atvērtās nākotnes krustpunktā.

Mūkusalas  iela 3 (LNB) un Mūkusalas iela 42 (Mūkusalas Mākslas salons)
Rīga, Latvija
www.mmsalons.lv

 

Britu skulptora Entonija Gormlija izstāde Stokholmas galerijā Andersson/Sandström

Britu skulptors Entonijs Gormlijs (Antony Gormley, 1950) ne vien lieliski  pārvalda tēlniecību, bet ar tās palīdzību izaicina skatītāja maņas, manipulējot ar telpu. Apmeklējot viņa jaunāko izstādi Meet, kas Stokholmas galerijā Andersson/Sandström tiks atklāta jau šoceturtdien, 21. augustā, un būs aplūkojama līdz 28. septembrim, un kas pārvērtusi galerijas telpas mistiskā labirintā, tiek izaicinātas skatītāja maņas un orientēšanās spējas. Aplūkojot 12 viņa jaunākos darbus, tas ir ne tikai fizisks, bet arī psiholoģisks piedzīvojums. Šī “tikšanās ar arhitektūru” noris tikai tai piemītošajā unikālajā valodā, kur kubs funkcionē kā galvenais elements, bet dažādas pa pāriem vai nepāriem pa galerijas telpām izkliedētās figūras darbojas kā savveida katalizatori skatītāja kustību horeogrāfijai. Viens no apjomīgākajiem darbiem ir MATRIX, kas manipulē ar skatītāja uztveri tiktāl, ka šķeitami tās priekšplāns saplūst ar aizmugures plānu, liekot zaudēt līdzsvara un orientēšanās sajūtu. Entonijs Gormlijs ir atzīts britu mākslinieks, kura darbi izstādīti vairākās vietās Lielbritānijā, kā arī Ņujorkas Medisona laukumā u.c.. Mākslinieks piedalījies virknē izstāžu un 1994. gadā saņēma prestižo britu Tērnera balvu par darbu Field (1991).

Hudiksvallsgatan 6
Stokholma, Zviedrija
www.gsa.se

 

Olafūra Eliasona lielizmēra ainava Luiziānas Modernās mākslas muzejā Dānijā

20. augustā Luiziānas Modernās mākslas muzejā Humlebekā, kas atrodas 40 kilometrus uz ziemeļiem no Kopenhāgenas, tiks atklāta ievērojamā dāņu/islandiešu mākslinieka Olafūra Eliasona (Olafur Eliasson, 1967) izstāde Riverbed, kas ir pirmā viņa solo skate šajā muzejā. Tā būs aplūkojama līdz pat 2015. gada 4. janvārim. Mākslinieka veidotais “mākslas pārdzīvojums” pavērs acis uz muzeju un liks palūkoties uz to no cita skatu punkta. Izstādes centrā būs mākslas darbs, kas aizņem visu muzeja dienvidu spārnu, atainojot ainavu, kas rosina  skatītāju  to uztvert daudz plašāk nekā tikai kā objekta un subjekta satikšanos. Proti, ne tikai redzēt, bet piedzīvot ainavu. Olafūrs Eliasons līdz ar šo izstādi vēlas likt paskatīties uz muzeju un galeriju ne tikai kā uz institūciju, bet daudz plašākā mērogā, domājot par skatītāju maņām, kas Eliasonam ir raksturīgi arī citos darbos. Veidojot lielformāta objektus, viņš nereti izmanto gaisu, gaismu un pat temperatūru. 2003. gadā viņš pārstāvēja Dāniju 50. Venēcijas biennālē, bet tajā pašā gadā iespaidīgo instalāciju The Weather Project izstādīja Tate Modern Turbīnas zālē, būtībā ienesot telpā saules līdzinieci.

Gl. Strandvej 13
Humlebeka, Dānija
www.louisiana.dk

 

 

Kopenhāgenā atklāts futūristisks veloceliņš

Vēl viens iemesls, lai apskaustu Kopenhāgenas velobraucējus! Līdzās velosipēdu satiksmei pielāgotai luksoforu satiksmei, noapaļotiem bruģakmens ceļiem un buferu sistēmai, kas norobežo satiksmi no veloceliņiem, nupat ir tapusi “ātrgaitas” šoseja Cykelslangen, kas tiecas pāri citādi grūtāk izbraucamajai ostas zonai. Kopenhāgenas 354 veloceliņu kilometriem pievienojas vien 219 metri, taču iespaidīgā Cycle Snake (Cykelslangen) izmaksājusi 32 miljonus dāņu kronu (ap 4 miljoniem eiro). Tās dizainu izstrādājusi ievērojamā 1971. gadā dibinātā arhitektu un dizaineru kompānija DISSING+WEITLING, kas projektējusi vairākus pasaules tiltus, tajā skaitā The Great Belt, kas savieno Zēlandi un Sprogø salu Dānijā. Cycle Snake ne tikai atvieglo pilsētas infrastruktūru, bet jau kļuvusi par jaunu Kopenhāgenu raksturojošu ainavu, kurā nolūkoties no abiem skatu punktiem – kā velobraucējam, brauciena laikā vērojot gaismu spēli starp ostas ūdeņiem un apkārtējo stikloto ēku sienām, gan kā gājējam, kura acu priekšā paveras savdabīga, futūristiska “velostraume”.

www.dac.dk

 

Septembrī notiks 29. Helsinku komiksu festivāls

Jau 29. gadu pēc kārtas Helsinku pilsētu pārņems komiksu drudzis, šogad – no 5. līdz 7. septembrim. Diskusiju, izstāžu, performanču un zīmēšanas meistardarbnīcu un vēl citos radošos formātos šogad Ziemeļeiropas lielākajā komiksu festivālā tiks aplūkota homoseksualitātes un biseksualitātes tēma, bet kā galvenie festivāla viesi būs Vācijas mākslinieki. Geju un lesbiešu tēma komiksu formātā Somijā līdz pat 1989. gadam bija aizliegta, jo bija pieņemts komiksus asociēt tikai ar bērnu mērķauditoriju. Kaut, protams, tabu tēma komiksu formātā tik un tā tika aplūkota – neoficiālos pagrīdes izdevumos, kā to pirmsākumu atzīmējot 20. gadsimta 70. gadus. Festivālā piedalīsies tādi vācu komiksu autori kā Olivier Kugler, Sascha Hommer, Anna Haifisch, Birgit Weyhe un Marijpol. Festivāla “naglas” ir slavenās mākslinieces, kuru vairāk pazīstam kā Mumina tēla un bērnu grāmatu autori, Tūves Jansones un somu homoseksuālo komiksu ikonas Touko Laaksonen jeb Tom of Finland darbu izstādes. Festivālā Latviju jau piekto gadu pārstāvēs kuš! komiksi ar izstādes “Komiksi vienlīdzībai” darbiem. Savukārt grāmatu tirgū piedalīsies Dāvis Ozols un Laura Ķeniņš ar pašizdotajiem darbiem jeb fanzīniem. Festivāls notiks 2008. gadā Helsninkos atklātajā Somijas komiksu centrā Sarjakuvakeskus, kurā regulāri noris komiksu mākslas izstādes, izglītības pasākumi, meistardarbnīcas un citas radošas aktivitātes, kas atbalsta un stimulē komiksu mākslas kustību.

Hämeentie 150
Helsinki, Somija

www.sarjakuvafestivaalit.fi

 

 

Vēl līdz 1. septembrim piesakies Young Painter Prize konkursā!

Sesto gadu pēc kārtas jauno gleznotāju konkurss Young Painter Prize 2014 aicina Baltijas valstu jaunos māksliniekus iesniegt darbus konkursam, kura uzvarētājs iegūs ne vien 2500 eiro naudas balvu, bet arī iespēju divu mēnešu garumā realizēt savu projektu Ziemeļu mākslinieku rezidencē Dale Norvēģijā (www.nkdale.no). Tā atrodas Norvēģijas rietumos, ēkā, kas ieguvusi ievērojamo Houen mūsdienu arhitektūras balvu. Ēka projektēta, domājot par iedvesmojošu un praktisku vidi radošam darbam, un tā ir vērsta ar skatu uz Dals fjordu, paverot elpu aizraujošu ainavu iedvesmai. Uzvarētājs iegūs atmaksātu uzturēšanos, kā arī ap 950 eiro stipendiju katrā no rezidences mēnešiem. Konkursa mērķis ir atbalstīt komunikāciju starp jaunajiem talantiem un mākslas kuratoriem, kritiķiem un mākslas kolekcionāriem. Pieteikšanās termiņš ir 1. septembris!

www.ypp.lt

 

 

Homoerotisko komiksu aizsācēja Somijā Tom of Finland izstāde Helsinku galerijā MUU

Touko Laaksonen (1920–1991) jeb Tom of Finland ir leģendāra, starptautiski pazīstama personība un ikona geju kultūrā, kas strauju popularitāti guva 70. gados.  MUU galerija Helsinkos Tom of Finland savās telpās izrāda jau otro reizi (pirmā bija tālajā 1990. gadā), un jaunākajā izstādē Dirty Frames, kas tiks atklāta 28. augustā un būs aplūkojama līdz 28. septembrim, arī šoreiz bez liekas rezervētības, ar somu mākslinieka homoerotiskajiem komiksiem, kuros tiek uzsvērta vīriešu maskulīnā daba un seksualitāte, tiks runāts par geju kultūru. Populārākā mākslinieka komiksu sērija Kake atspoguļo arhetipisko homoseksuālo vīriešu tipus kā jūrnieks, policists vai motociklists. Vēlākajos gados mākslinieks pievērsies līdzīga raksturu darbiem fotoreālisma stilā. Izstādi papildina citu starptautiski atzītu homoerotisko komiksu autoru darbi: Benoît Prévot, Bill Ward, Etienne, The Hun, Michael Kirwan, Joe Phillips, Studio Splatter, Thor Of Sweden un  Jouni Lepistö. Papildus izstādei tiks izdota jauna Tom of Finland darbu sērija ar līdz šim vēl nepublicētiem darbiem, sākot no 40. gadu daiļrades.

Lönnrotinkatu 33
Helsinki, Somija
www.muu.fi

 

Daudzsološais lietuviešu gleznotājs Andris Zakarausks Tallinā

Temnikova & Kasela galerijā 21. augustā tiks atklāta izstāde In the Name Of, kas būs lietuviešu mākslinieka Andra Zakarauska (Andriusa Zakarauskas, 1982) pirmā personālizstāde Igaunijā, un galerijā to būs iespēja aplūkot līdz 11. oktobrim. Jāpiebilst, ka izstāde atceļojusi no Viļņas galerijas Vartai, kur tā tika pirmizrādīta šīgada pavasarī. Izstādē aplūkojami mākslinieka pēdējo gadu gleznojumi un kolāžas, kuros tendenciozi atspoguļojas viņa interese par mākslas darbu kā kulta objektu, mākslu kā ideoloģiju, tiecoties to savstarpējo saikni dekonstruēt. Arī iepriekšējos darbos viņš reflektē par mākslas darbu kā tādu, mākslinieka lomu tajā un mākslas darbu kā ierosinātāju. Izmantojot dažādas gleznošanas tehnikas, Zakarausks rada noteiktu “utopisku ideoloģiju”, vienojot gleznu ar gleznotāju. Citējot un interpretējot propagandas retoriku un patosu, viņš apspēlē izstādes galveno tēmu – mākslas un mākslinieka attiecības. Izstādē fiktīvā kulta atmosfēra izceļ mākslinieku kā galvenās lomas atveidotāju, mākslinieku kā  “visvareno radītāju”.

Lastekodu 1
Tallina, Igaunija
www.1galerii.ee

 Arhīvā lasi interviju ar Andri Zakarausku par izstādi In the Name Of

 

 

Vairāku gadu pētījuma augļi izstādē un grāmatā Thinking Through Painting Stokholmā

Zviedrijas Karaliskā Mākslas akadēmija Stokholmā (Royal Swedish Academy of Fine Arts) kopš 2009. gada veic pētījumu, kurā tās studenti cenšas atklāt zīmējumu un gleznu kā domāšanas treniņu un noteiktu domāšanas veidu, caur kuru nodot tālāk informāciju. Līdz ar 23. augustu, kad tiks atvērta šim tematam veltīta izstāde, aizsāksies pasākumu sērija ar atklātajām lekcijām un tēmai veltītas grāmatas atvēršanu. Runa ir par valodas konceptos balstītu domāšanu un materiālos, kompozīcijā, telpā un gleznošanā kā aktivitātē balstīta uztvere. Caur praktisku pieeju šos divus domāšanas viedus centušies atklāt trīs amerikāņu mākslinieki – Marc Handelman, David Reed un Wendy White, kā arī zviedru mākslinieki Sigrid Sandström, Jan Rydén un Kristina Bength. Izstādes otrajā daļā 4. oktobrī daļa ekspozīcijas tiks pārveidota, lai atvērtu grāmata Thinking Through Painting, kas apkopo no 2009. līdz 2014. gadam ievākots materiālus – sarunas un diskusijas starp Stokholmas, Oslo un Ņujorkas mākslas teorētiķiem, kuratoriem, kritiķiem un māksliniekiem.

Fredsgatan 12
Stokholma, Zviedrija
www.konstakademien.se

 
Vima de Šamfeleres izstāde “Sastapšanās ar Madagaskaru” Latvijas Fotogrāfijas muzejā

Lai uzņemtu foto sēriju, bieži vien ir jākļūst par daļu no stāsta. Tas apstiprinās arī beļģu fotogrāfa Vima de Šamfeleres (1963) darbā, sākot jau ar faktu, ka viņš pametis digitālās drukas biznesu, lai ļautos savai kaislībai – Āfrikai. Fotogrāfa vēlme bija caur fotogrāfiju citus iepazīstināt ar valdzinošo un tajā pašā laikā sarežģīto nomadu dzīvesstilu Madagaskaras salā, taču līdz tam viņam bija jānoiet pārbaudījumu pilns un ilgs uzticības iegūšanas ceļš. Kļuvis par vietējo iedzīvotāju draugu, fotogrāfam visbeidzot radusies iespēja iemūžināt Madagaskaras salu iemītnieku ikdienas dzīvi, viņu personības, sapņus un cerības. Ar šo košo un emocionāli piesātināto stāstu varēs iepazīties Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 21. augusta līdz 21. septembrim. Savukārt 22. augustā plkst. 17. 30 būs iespēja tikties ar pašu fotogrāfu un dzirdēt viņa stāstījumu klātienē.  Vima de Šamfernere starptautiskās grupu un solo izstādēs piedalās jau kopš 2009. gada un ir saņēmis Bratislavas un Kauņas portfolio skašu apbalvojumus.

Mārstaļu iela 8
Rīga, Latvija
www.fotomuzejs.lv

 

 

Piesakies radošajai darbnīcai “Māksla publiskajā telpā: teorija un prakse”!

Jo īpaši šogad Rīgā ir novērojama tendence realizēt dažādus mākslas projektus publiskajā vidē ar tiešu vai netiešu vēlmi tajās iesaistīt konkrētas sabiedrības grupas vai kopienas. Šo tematu padziļināti aplūkot varēs laikmetīgās mākslas festivālā Survival Kit 6, kura tēma ir “Utopiskā pilsēta”. Festivāla pasākumu programmā radošajā centrā “BRASALONA” plānota radošā darbnīca, kuru 5. septembrī vadīs kuratoru apvienība no Krievijas – TOK. Tās kodolu veido mākslinieces Anna Bitkina un Marija Veica, kuru darbības centrā ir laikmetīgās sabiedrības kultūras procesa izpēte caur starpdisciplināru pieeju, apvienojot, piemēram, antropoloģiju ar dizainu vai socioloģiju u.tml. Radošās darbnīcas laikā tās vadītājas sniegs ieskatu šādu mākslas procesu attīstībā un ietekmē uz sabiedrību, pēcāk ļaujot dalībniekiem iepazīstināt ar savām iecerēm un kopīgi nodoties to efektivitātes analīzei. Pieteikties iespējams līdz 25. augustam, rakstot uz santa.micule@lcca.lv.

Gaujas iela 5
Rīga, Latvija
www.lcca.lv

 

 

Īru mākslinieces Vivjenas Grifinas izstāde “Kā dabā, bet ne gluži” galerijā “427” Rīgā

Jaunajā mākslas galerijā “427”, kas Rīgā atvērās tikai šīgada sākumā, 20. augustā tiks atklāta jauna izstāde, uzņemot pie sevis īru mākslinieci Vivjenu Grifinu (Vivienne Griffin, 1975) ar darbu kopumu, kas slēpjas zem noslēpumainas frāzes ”Kā dabā, bet ne gluži”. Izstāde aplūkojama līdz 13. septembrim. Noslēpumainība un rotaļīgums pamazām izkristalizējas par šīs galerijas raksturlielumu, un tas ir neizbēgams arī šajā izstādē. “Kā dabā, bet ne gluži” vēsta par mēģinājumiem notvert redzēto, neizbēgami piekāpjoties dabā ieaustajai nolemtībai. Teksts mākslinieces darbos spēlē nozīmīgu lomu, tas var kļūt par daudznozīmīgu attēlu vai par bilžu sekvenci. Izstāde aplūkojama trešdienās un ceturtdienās no plkst. 16.00 līdz 19.00. Citos laikos izstādi iespējams apskatīt, iepriekš piesakoties.

Elijas iela 20
Rīga, Latvija
www.facebook.com/4toseven

 

Signes Baumanes “Akmeņi manās kabatās” un citas pirmizrādes Splendid Palace

Kinoteātris Splendid Palace jauno sezonu uzsāk ar veselu rindu nacionālā kino pirmizrāžu. 21. augustā plkst. 19.00 sezona tiks atklāta ar prestižajā Karlovi Varu filmu festivālā godalgoto Ņujorkā dzīvojošās latviešu kinorežisores Signes Baumanes animācijas filmu  “Akmeņi manās kabatās”, kas, režisores vārdiem, ir jautra filma par depresiju jeb autobiogrāfisks stāsts par piecām dažādu paaudžu sievietēm. Savukārt 23. augustā pirmizrādi piedzīvos Pētera Krilova dokumentālā filma “Uz spēles Latvija”, kas ir stāsts par Padomju Savienības spēli pret zviedru–angļu–amerikāņu izlūkdienestiem un šajā “spēlē” iesaistīto cilvēku likteņiem – to skaitā režisora tēva, kurš cieta čekas represiju kampaņu rezultātā. 29. augustā pirmo reizi tiks izrādīta Dzintara Dreiberga filma “Nāc ar mani padejot”, ar kuru asociēties var katrs trešais Latvijas iedzīvotājs, kas reiz piedalījies Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Filma vienlaikus vēsta par šo unikālo kultūras fenomenu un jaunību, personības veidošanos un brīvību. Bet 3. septembrī tiks rādīta starptautiska režisoru kolektīva veidota dokumentālā filma “Force majeure. Rīga”. Viens no režisoriem ir arī Eiropas kino akadēmijas balvas laureāts Ivars Seleckis, kurš šogad svinēs 80 gadu jubileju. Tas solās būs netipisks septiņu režisoru – Eiropas kinoklasiķu skatījums uz Rīgu un tās nomaļu iedzīvotājiem, kā pamatā ir socioantropoloģiski pētījumi. Filmu veidojuši Rainers Komerss (Vācija), Betina Henkele (Austrija), Audrs Stoni (Lietuva),  Jāks Kilmis (Igaunija), Jons Bangs  Karlsens (Dānija), Sergejs Lozņics (Baltkrievija) un Ivars Seleckis (Latvija). Splendid Palace šis ir zīmīgs gads, jo gada noslēgumā Rīgā tieši šeit tiks pasniegta Eiropas Kinoakadēmijas gada balva.

Elizabetes iela 61
Rīga, Latvija
www.splendidpalace.lv

 

Apgāds “Neputns” izdevis grāmatu par gleznotāju Ivaru Poikānu

“Studijas bibliotēkas” sērijā jaunizdotās grāmatas “Ivars Poikāns. Laikam nav nekādas nozīmes” autore, mākslas zinātniece Inga Bunkše Ivaru Poikānu (1952) dēvē par tā saukto enfant terrible, ko savukārt pats mākslinieks skaidro ar IPK sindromu – indivīda pretošanās kustību, kas viņam esot raksturīga. Proti, kamēr citi piever acis, mākslinieks nebaidās aplūkot konfliktus, kas ir  šī brīža sabiedrisko notikumu virzības  pamatā, neizslēdzot 21. gadsimtam raksturīgo ironiju. Taču šī ironija ir pozitīva, grāmatas autores vārdiem -  terapeitiska. Grāmata atspoguļo Poikāna fenomenu Latvijas mākslā, kā arī  ietver paša autora stāstījumu par viņa darbu tapšanu un ierosmēm. Ivars Poikāns ir nozīmīga Latvijas 20. un 21. gadsimta mākslu raksturojošs elements, kura darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvija Mākslinieku savienības krājumā, LR Saeimas un pat Viņa Svētības Dalailamas XIV kolekcijā, kā arī  vairāku ārvalstu muzeju kolekcijās. Grāmatas atvēršana notiks 28. augustā plkst. 17.00 Mūkusalas Mākslas salonā.

www.neputns.lv

 

 

“Neputns” izdevis plašu Jāņa Taurena pētījumu par konceptuālismu Latvijā

Ja jautājums vai konceptuālisms Latvijā pastāv (vai ir pastāvējis) joprojām neliek mieru, padziļinātu ieskatu tajā sniedzis filozofs Jānis Taurens apgāda “Neputns” nule izdotajā grāmatā “Konceptuālisms Latvijā: Domāšanas priekšnosacījumi”, kas ir pirmais tik vērienīga apjoma pētījums, kāds Latvijā šai tēmai veltīts. Sniedzot ieskatu Rietumu konceptuālismā, filozofs piedāvā tādu kā platleņķa skatījumu uz mākslas virziena attīstību un izpausmes formu arī Latvijas mākslā, literatūrā un filozofijā. Pats autors raksta, ka “konceptuālisms Latvijas mākslā”, nav pašsaprotams apzīmējums, drīzāk jau problēma jeb jautājums. Turklāt atbilde šajā gadījumā nav vienkāršs apgalvojuma vai nolieguma teikums, bet gan līdzinās “mākslas grāmatvedības dokumentiem”. “Rakstot man bija svarīgi ne tik daudz atsevišķi spriedumi vai domu gājieni, kur kāds var saskatīt arī zināmas nekonsekvences, cik jēgpilnas domāšanas iespējamības iezīmēšana, un jēga, kā zināms, ir plašāks jēdziens par patiesību,” tā Jānis Taurens. Jānis Taurens ir Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, 2005. gadā ieguvis doktora grādu filozofijā un regulāri raksta par filozofiju, estētiku, laikmetīgo mākslu un arhitektūru.

www.neputns.lv