ZIŅAS  
Ella Mežule. Savienotie trauki

FOTO: LMA studentu izstāde “Brīvība uz barikādēm” BRASALONĀ 0

Arterritory.com
12/08/2014 

LMA studentu izstāde “Brīvība uz barikādēm” BRASALONĀ apskatāma līdz 23. augustam.

Stāsts par brīvību tapis uz simboliskām barikādēm – BRASALONAS. Seši Latvijas Mākslas akadēmijas studenti Mākslinieku savienības kombināta “Māksla” dārzā BRASALONA izveidojuši izstādi ar cildenu nosaukumu “Brīvība uz barikādēm”, kas tika atklāta aizvadītās nedēļas beigās un apskatāma līdz 23. augustam. Izstādes mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību šim jaunajam radošajam centram, kas radies Free Riga kustības rezultātā. Kustības mērķis ir apgūt senas, bieži vien kultūrvēsturiski nozīmīgas telpas un veidot tās par aktīviem kultūras notikumu centriem. Izstādes veidotāji uzsver, ka brīvība vienmēr ir kā bēgošs apvārsnis, kas balansē uz apziņas un zemapziņas robežas, turpretī barikādes simbolizē šo apziņas un bezapziņas robežlīniju – tās vienmēr pastāv līdzās starp gaismu un tumsu, maldiem un taisnības meklējumiem. Tikai pārvarot fiziskus vai garīgus šķēršļus, ir iespējams apzināties brīvības jēdzienu kā mūžīgās patiesības meklējumu ceļu. Ellas Mezules, Lindas Jeromānes, Lindas Vigdorcikas, Raita Hroloviča, Elīnas Prancānes un Jevgēņijas Biktimirovas radīto instalāciju vadmotīvs ir brīvības ideja.

Arterritory.com sniedz nelielu ieskatu izstādes “Brīvība uz barikādēm” darbos.

Linda Jeromane.Labirints. Foto:Ella Mežule

Linda Jeromane atveidojusi bezizejas labirintu, melno caurumu. “Ja es kādreiz ieietu portālā, man tas būtu kā bezizejas labirints. Kā melnais caurums. Bet nebēdā, tagad esmu brīva, neesmu vēl tur iegājusi,” viņa komentē.


Jevgēnija Biktimirova. Komrāns. Foto: Vitālijs Vinogradovs

Jevgēnija Biktimirova, veidojot darbu “Kormorāns”, iespaidojusies no Nidas mākslinieku kolonijā pavadītā laika, kur sastapusies ar kormorānu, jeb jūras kraukļu koloniju, kurai ar Lietuvas piekrasti ir jau vairāk nekā gadsimtu ilgas attiecības. Melnie, garkaklainie kormorāni atgādina pūķus vai dinozaurus, kas milzīgos daudzumos lido apkārt un izdod biedējošas skaņas. Viņu ligzdas atrodas koka virsotnēs, bet apkārt viss ir pelēkbaltos toņos un nedzīvs. Kormorānu un dzērvju cīņa par vietu zem saules Nidā risinās jau kopš Prūsijas laikiem. Taču šobrīd dabas aizsardzība un daba nonāk pretrunās: mēģinot aizsargāt dzērves un tuvējo faunu, ir jācīnās pret kormorāniem, kuri arīdzan ir aizsargājami dzīvnieki.


Linda Vigdorčika. Nulles punkts Foto: Ella Mežule

Linda Vigdorčika ir ieguvusi bakalaura grādu LMA un šobrīd aktīvi piedalās dažādos projektos un izstādēs. Mākslinieces darbos bieži atspoguļojas filozofiskas pārdomas par dabu un par cilvēka vietu tajā. Arī šoreiz ar darbu “Nulles punkts” viņa tiecas tvert visiem tik pazīstamo, trauslo un satraucošo sākuma mirkli. “Cilvēks vienmēr vēlas būt mazliet labāks, mazliet brīvāks. Tomēr kaut kas viņu attur no virzīšanās uz priekšu. Citreiz tā ir sabiedrības attieksme, kūtrums vai slinkums. Pamazām manī briest apņemšanās kaut ko mainīt. Tā aug ar katru dienu un dūc manī kā bišu strops, līdz es nevaru vairs izlikties to nedzirdam un izlemju rīkoties,” savas sajūtas dzīvīgā pingponga bumbiņu virtenē tvērusi māksliniece.


Elīna Prancāne. Labklājības simbols. Foto: Ella Mežule

Elīna Prancāne ir jauna māksliniece, kura šobrīd studē LMA Glezniecības nodaļas 3. kursā. Līdzās gleznošanai viņu aizrauj dažādu objektu un instalāciju veidošana. Viņas darbos tuva ir dabas daudzveidības un cilvēka garīgo meklējumu tematika. Ar darbu “Labklājības simbols” māksliniece vēlas atgādināt par Austrumu filosofijas labklājības simbolu – ziloni. Šķiet, tas ir nākotnes novēlējums BRASALONAI kā jaunajam kultūras centram. 


Ella Mežule. Savienotie trauki. Foto: Ella Mežule

Ella Mežule par svarīgāko atzīst ideju, un to viņa pauž glezniecībā, tēlniecībā, ilustrācijā, scenogrāfijā, instalācijā vai literatūrā. Sev svarīga stāsta attēlošanai viņa izmanto teju jebkuru pieejamo materiālu. Piemēram, šoreiz tās ir senu laiku keramikas servīzes. Māksliniece apgalvo, ka, ja vien konkrētais materiāls spēj veiksmīgāk un dzidrāk izskaidrot domu, tas varbūt jebkas. Kā dabā, tā darbos visvairāk viņa pēta savstarpējo attiecību tēmu. Izstādē “Brīvības uz barikādēm” Ella izveidojusi savveida shēmu jeb spēli “Savienotie trauki”, kas atspoguļo cilvēku savstarpējo attieksmju mijiedarbi un neizbēgamo sajūtas “ieliešanu” blakusesošajos traukos jeb cilvēkos. Tas veido nepārtrauktu savstarpēji vienotu attieksmju ķēdi, ko mainīt iespējams, vien apzinoties savas darbības un tās ietekmi un sekas.


Raitis Hrolovičs. Ahāts. Foto: Ella Mežule

Raita Hroloviča objekts “Ahāts” ir veltījums cilvēkam, kura vārds noslēpts zem darba nosaukuma. Mākslinieku saista arhetipiski objekti un stāvokļi, kā arī to nosaukumi un iespējamās nozīmes, ar kurām spēlēties. Raitis Hrolovičs uzskata, ka vārds var palīdzēt atrast jaunu vizuālu tēlu un otrādi. Viņš cenšas strādāt impulsīvi un spontāni, tādējādi pietuvinoties dabiskam, pilnībā atvērtam un nesamākslotam radīšanas stāvoklim. Objekta pamatā ir stāsts par to, kā reiz atrastais Ahāta akmens pazudis. Vadoties pēc atmiņām, ir radīts objekts, kas izstādīts izstādē  “Brīvība uz barikādēm”. “Atmiņas par Ahātu bija neskaidras, bet vitālas, tādēļ plakne tapa nedaudz deformēta jeb tektoniska,” komentē jaunais mākslinieks, piebilstot, ka “materiālu izvēle ir mana valoda, kurā esmu radis runāt par lietām, kuras mēģinu saprast vai atcerēties.” Konstrukciju stutē 13 balsti, kas atgādina juma formu. Jumis simbolizē divus kopā saaugušus augļus, savukārt ahāts spēj atvieglināt dvēseles sāpes, pieņemt un apzināties realitāti.

Gaujas iela 5 (pagalmā)
Rīga, Latvija
www.facebook.com/brasalona