ZIŅAS  
(Fragments) Matt Smith. Foto no ISSP publicitātes materiāliem

Baltijas un Skandināvijas nedēļas jaunumu izlase! 0

Agita Salmiņa
13/08/2014 

Augustā Rīgā ar inovatīvām darbnīcām un izstādēm viesojas Café Europa, kamēr Ķīnas pilsētā Čančuņā Baltiju pārstāv latviešu keramikas zīmols SkujaBraden. Vēl līdz mēneša beigām netālu no Oslo iespējams aplūkot aizraujošu izstādi par Bauhaus eksperimentiem teātrī, bet, ja viesojaties Kopenhāgenā, tad galerijā V1 vērts apmeklēt divas izstādes – jaunībai veltītās “Salātu dienas” un skatītājus izaicinošu kādas zviedru jaunās mākslinieces solo skati. Arī Latvijas reģionos, vasarai izskanot, māksla turpina kūsāt – Mālpilī atklāta Ievas Iltneres personālizstāde, Kuldīgā skatāmi ISSP Starptautiskās fotogrāfijas vasaras skolas noslēguma darbi, Daugavpilī notiek starptautiskais keramikas simpozijs, bet Jūrkalnē atklāta “JūrK” šīsvasaras pēdējā izstāde ar rotaļīgu nosaukumu – “Marodatieri”.

 


Armands Zelčs

Kūrorts un konceptuālisms kim? Laikmetīgās mākslas centra jaunākajā izstādē

Līdz ar Jāņa Taurena lasījumu “Pasāžas. Pudelīte kolas Aspenā” 14. augustā plkst. 19.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna mākslas lasītavā tiks aizsākta kim? jaunā izstāde “Aspena–Ķemeri”, kas būs aplūkojama kim? Laikmetīgās mākslas centrā un RIXC Mediju telpā no 15. augusta līdz  21. septembrim. Izstādē piedalās Kaspars Groševs, Ģirts Korps, Ieva Kraule, Rolands Kronlaks, Darja Meļņikova, Laura Prikule, Mārtiņš Ratniks, Evita Vasiļjeva un Roza Dornenbala (Rosa Doornenbal) un Armands Zelčs.

Filosofs un viens no izstādes kuratoriem (kopā ar Zani Onckuli) Jānis Taurens iedrošina atšifrēt atjautības uzdevumu – kas vieno Aspenu un Ķemerus? Kā pavedienus viņš min 1925. gadā laikrakstā Frankfurter Zeitung  Valtera Benjamina publicēto nelielo Neapoles skici. Savās atmiņās, kas vācu valodā iznāk 1971. gadā, Asja jeb Anna Lācis citē dažas – kā viņa saka – “pasāžas” no šī raksta. Par “Pasāžu darbu” sauc arī Benjamina lielāko nepabeigto opusu, darbs pie kura traģiski pārtrūkst 1940. gadā.

1967. gadā tiek publicēts multimediju izdevuma Aspen apvienotais 5. un 6. numurs, kuru var uzskatīt par “konceptuālisma izstādi nelielā kastītē”. Žurnāla Aspen nosaukuma rašanos iedvesmojusi Aspena (jeb Espena) – slēpošanas kūrorts Amerikā, kas līdzīgi pašmāju Ķemeriem būtu piemērota vieta piknikam ar kādu kolas pudelīti, bet savukārt vārdu “kola” var izlasīt kā saīsinājumu nupat “Neputna” paspārnē nodrukātajai Jāņa Taurena grāmatai “Konceptuālisms Latvijā”.

Aspen žurnāls tiek uzskatīts par svarīgu mediju, kas paplašināja izpratni par izstādes formātu. Daži to pat dēvē par “pirmo konceptuālo izstādi”. Aspen apvienotais numurs “5+6” ir visvairāk ievērojams ar to, ka pulcēja kopā daudzus 1960. gadu mākslas skatuves milžus, kā arī ievietoja viņus sarežģītā un radošā sadarbības tīklojumā ar 20. gadsimta ietekmīgākajiem rakstniekiem un komponistiem. Autoru, kuri piedalījušies Aspen “5+6” tapšanā, vidū ir Marsels Dišāns, Semjuels Bekets, Džons Keidžs, Roberts Raušenbergs, Hanss Rihters, Sols Levits, Mels Bočners un citi. Aspen žurnāla vitrīna būs apskatāma lasījuma norises laikā un pēc tam no 2. līdz 21. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas lasītavā.

www.kim.lv 

 

Café Europa pirmā pieturvieta – Rīga!

Eiropeisku zinātnes un mākslas garšu dažādību no 15. augusta līdz 28. septembrim Spīķeru kvartālā varēs izbaudīt 2015. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas Monsas Beļģijā iniciētajā projektā Café Europa. Rīgai ir tas gods būt pirmajai, kas uzņem Café Europa radošās aktivitātes; tālāk stafetes kociņu pārņems turpmākās Eiropas kultūras galvaspilsētas. No Monsas uz Rīgu atceļojuši konteineru moduļi, kuros mitināsies RIXC veidota mākslas un zinātnes inovāciju laboratorija. Ik nedēļu tajā bāzēsies cita izstāde, un to autori būs gan RIXC, gan citi starptautiski mākslinieki un zinātnieki. Šo sešu nedēļu laikā būs iespēja iepazīties ar 3D printēšanu, dažādām sociālajām inovācijām, zaļās enerģijas tehnoloģijām, kā arī tiks aplūkota mākslas un zinātnes mijiedarbe.

Augustā notiks no Monsas atceļojušās mākslinieku apvienības TechnocITé vadītā radošā speed-dating darbnīca starp Latvijas un Beļģijas radošajām industrijām, savukārt Liepājas jauno mediju mākslinieki vadīs 3D printēšanas laboratorija. Septembrī beļģu māksliniece Annemija Māss vadīs urbānajām ekosistēmām veltītas darbnīcas, kamēr dizaineri no Francijas eksperimenta gaitā mēģinās radīt 3D objektus no skaņām un ūdens enerģijas. Filosofs, biomākslas un zinātnes vēstures pētnieks Ainārs Kamoliņš iecerējis izveidot scenogrāfiju 17. gadsimta lugai par zinātniekiem jeb “virtuoziem”. Savukārt latviešu mākslinieks Gints Gabrāns, turpinot izstādē “LAUKI” aizsākto projektu Foood, mēģinās noskaidrot, vai jūsu organismā ir enzīmi, kas ļauj ēst papīru (celulozi). Šādas un  citas galvu un sajūtas reibinošas aktivitātes paredzētas Spīķeru radošajā kvartālā. Café Europa savas durvis vērs 15. augustā plkst.  19.00. Izstādes būs apskatāmas no otrdienas līdz svētdienai no plkst. 12.00 līdz 18.00.

Spīķeru kvartāls, Maskavas iela 12–3
Rīga, Latvija
www.rixc.lv

 

Ievas Iltneres personālizstāde “Ik diena” Mālpilī 

Ievas Iltneres intīmās klusināto toņu gleznas neko neuzspiež, bet rosina. Darbi ļauj acīm tīkami atpūsties un prātam iedziļināties saturā, ļauj sekot lielo krāsu laukumu mijai ar smalkāk un grafiskāk risinātām vietām. Ļauj atbrīvot savu fantāziju un piepildīt gleznas saturu ar savām vīzijām, papildinot tās ar jau saskatāmo. Tā ir mūsu spēja ieraudzīt neparasto parastajā, krāsaino mazkrāsainajā, saskatīt sīko lielajā, atsevišķo kopīgajā. Tādu māksliniece atspoguļo ikdienu, kas mūs pavada katru dienu. Izstāde “Ik diena” Mālpils kultūras centrā aplūkojama no 9. augusta līdz 19. septembrim. Iekļauti arī nupat tapušie darbi – “Silta nakts” un “Spīdēja saule”.

Ieva Iltnere spoži sevi uz mākslas skatuves pieteica 20. gadsimta 80. gados un ir šīs paaudzes viena no spilgtākajām māksliniecēm, kura caur intīmu sižetu spēj runāt par sabiedrībai nozīmīgām tēmām, radot sev raksturīgu tēlu sistēmu. Cita starpā tieši Mālpilī 1987. gadā māksliniece kopā ar vīru Jāni Mitrēvicu sarīkoja savu pirmo personālizstādi. 

Nākotnes iela 5
Mālpils, Latvija
www.malpils.lv

 

Jūrkalne, par kuru nerunā, izstādē “Marodatieri”

Vēlies uzzināt ko jaunu par Jūrkalnes iedzīvotājiem? Ko tādu, par ko viņi paši, iespējams, nemaz nenojauš? Tad noteikti laika posmā no 10. līdz 21. augustam  jāapmeklē pop-up mākslas telpa “JūrK”, kur skatāma izstāde ar nozīmēs rotaļīgu nosaukumu – “Marodatieri”. Izstāde turpina šīgada pop-up galerijas sezonas tēmu “Jūrkalne, par kuru nerunā”. Ievācot informāciju un rūpīgi novērojot apkārtējo vidi, jauno mediju mākslinieku apvienība “Trihars” Jūrkalni parāda no īpaša skatpunkta.  Cilvēki mūsdienās baidās no datu drošības, domājot par sociālajiem tīkliem un aplikācijām, taču muļķīgā kārtā ir piemirsuši, ka informāciju par viņiem gluži vienkārši var iegūt arī citā veidā. “Mūsu darbs uzskatāmi parāda, kā cilvēku datus var ievākt un izmantot, viņiem par to nezinot,” mazliet biedējoši un noslēpumaini izstādi komentē tās veidotāji Rihards Vītols, Kristaps Biters un Pēteris Riekstiņš. Izstāde vēl jo vairāk ieintriģē, zinot, ka “Trihars” ierastā izteiksmes forma ir eksperimentālā elektroniskā mūzika.

Jūrkalnes tautas nams
Jūrkalne, Latvija
www.laikmetigajurkalne.lv

 


Daniels Meks

ISSP fotogrāfijas vasaras skolas noslēguma izstāde Kuldīgā

ISSP Starptautiskās fotogrāfijas vasaras skolas (International Summer School of Photography)  meistardarbnīca, kas noslēdzās aizvadītās nedēļas beigās, ap sevi šogad pulcēja 71 fotogrāfu no 26 pasaules valstīm. Iedvesmojoties un mācoties no tādām dzīvām leģendām kā dokumentālās fotogrāfijas virtuozs Saimons Norfolks (Simon Norfolk, 1963), modernās melnbaltās fotogrāfijas meistars Marks Stainmecs (Marc Steinmetz, 1964), foto apvienības Sputnik Photos pārstāvis Rafals Milahs (Rafal Milach, 1978) u.c., skolas dalībnieki radīja savus darbus: foto sērijas, fotogrāmatas, instalācijas un citu mediju darbus. Šogad pirmo reizi ISSP fotogrāfijas vasaras skola aptvēra arī sociālās integritātes aspektu, dodot iespēju Pelču ciema jauniešiem piedalīties meistardarbnīcās un apgūt prasmi izteikties vizuālo mediju valodā. Ar skolas darbiem iepazīties var Kuldīgas Galvenās bibliotēkas Mākslas namā no 9. augusta līdz 14. septembrim.

1905. gada iela
Kuldīga, Latvija
www.issp.lv

 

Bauhaus teātris un norvēģu sekotāji Henie Onstad mākslas centrā Oslo pievārtē

Henie Onstad Kunstsenter, kas atrodas 10 kilometrus no Oslo centra, apskatāmas divas izstādes, kas veltītas Bauhaus periodam mākslā no ne tik populāra, bet tādēļ jo aizraujoša skatupunkta. No 22. maija līdz 21. septembrim mākslas centrā atvērta izstāde Human-Space-Machine: Stage Experiments at the Bauhaus un līdz 31. augustam – Bauhaus in Norwegian.

Bauhaus skolu, kas bija aktīva 20. gadsimta pirmajā pusē Vācijā, ierasti saistām ar funkcionālisma arhitektūru un produktu dizainu, taču mazāk zināms ir cits, tikpat saistošs novirziens – ekspresīvi un rezonējoši eksperimenti teātrī. Bauhaus teātrī nozīmīga loma bija eksperimentiem ar telpu, kustību, gaismu, krāsām un skaņu; to visu var pieredzēt izstādē Human-Space-Machine: Stage Experiments at the Bauhaus. Pamatā bija vēlme aizpildīt plaisu, kāda valdīja starp mākslu un amatniecību, kā arī atrast cilvēkam vietu tālaika industriālajā un tehnoloģiski piesātinātajā vidē. Atsaucoties uz šiem meklējumiem, tika veidotas Bauhaus meistardarbnīcas, kurās mākslinieki studēja ķermeni, kustības un teātra mehānismus. Viens no populārākajiem uzvedumiem ir Oskara Šlemmera (Schlemmer) Triadic Ballet (1923), kura tērpu rekonstrukcijas, kā arī citu mākslinieku kā, piemēram, Laslo Mohola-Nāģa (László Moholy-Nagy) darbus ir iespējams aplūkot izstādē.

Līdzās skatāma izstāde Bauhaus in Norwegian, kas sniedz ieskatu, kā Bauhaus kustība ietekmēja Norvēģijas arhitektūru un dizainu. Šādu aspektu līdz šim neviens nav īpaši izcēlis. Dizaina jomā spēcīga personība ir vācu dizainere Marianne Branta (Marianne Brandt, 1893–1983), kura bija precējusies ar norvēģu mākslinieku Ēriku Brantu (Erik Brandt) un darbojās kolāžā, fotogrāfijā un dizainā. Marianni Brantu uzskatīja par modernā industriāla dizaina priekšvēstnesi. Viņas darbus izstādē papildina laikmetīgā māksliniece Pia Rönicke (1974), kuras daiļradi arīdzan raksturo kolāža, vienīgi viņas darbības forma ir mūzika un video – ar atsaucēm uz urbānajām struktūrām un modernisma koncepcijām. Izstāde atklāj arī maz zināmo Bauhaus  norvēģu studentu Ola Mørk Sandvik, Herman Espeler Brodtkorb un Hans Mollø-Christensen darbus.

Sonja Henies vei 31, Høvikodden
Oslo, Norvēģija
www.hok.no
 

Netveramā meklējumi galerijas “Bastejs” jaunākajās izstādēs Rīgā

Lietuviešu māksliniece Jurate Kirtiklyte izstādē Dust of Mars, kas galerijā “Bastejs” atklāta 7. augustā un būs apskatāma līdz 13. septembrim, caur zīmējumiem cenšas tvert nenoteiktās, nezināmās un līdz šim neatklātās idejas un izteiksmes formas. Viņasprāt, tā ir izvēles brīvības metafora. Ideju, formu un domu atklāsme, mijiedarbojoties ar apkārtējo vidi, vienmēr ir svarīga radošajā procesā. Katrs radošais posms turpina iepriekšējos. Tas liek mums atkal un atkal atgriezties pie viena un tā paša, lai izpētītu pamatīgāk, līdz nonākam līdz tādām bipolārām parādībām kā gaisma un tumsa, šķīstums un netīrība, klātesamība un neesamība. Taču radošuma pamatā ir pārvarēt bipolāro, apvienojot un kombinējot pretējo, un tas arī atspoguļojas mākslinieces daiļradē.

Savukārt par simboliskām atvadām no šīgada vasaras un jūras var uzskatīt Baibas Apsītes izstādi “Mana Jūra”, kura arīdzan galerijā ir aplūkojama jau no pagājušās ceturtdienas, 7. augusta, līdz 13. septembrim. Arī Baibu Apsīti interesē netveramais, un to viņa meklē jūrā. Viņasprāt, jūra ir semiotiski bagāta vide, kas īpaša ir tieši Saulgriežu laikā, raisot neaprakstāmu maģisku sajūtu. Tieši tad tapusi lielākā daļa gleznu. Tiesa, māksliniece ļauj skatītājam izvēlēties – pieturēties pie klasiskām vērtībām un baudīt marīnas vai mēģināt iedziļināties jūrā kā filosofiski daudzslāņainā fenomenā, kas nekad neatkārtojas un ir vienmēr mainīga.

Alksnāja iela 7
Rīga, Latvija
www.bastejs.lv

 

 

Daudzsološas zviedrietes personālizstādē Kopenhāgenā nenoslēpsies neviens

Daudzsološās zviedru mākslinieces Sara Vide Ericson (1983) pirmā personālizstāde Hidden Beings Kopenhāgenas galerijā V1, kas tiks atklāta 15. augustā un būs aplūkojama līdz 20. septembrim, ir notikums. Dzimtajā zemē – Zviedrijā māksliniece jau ir pamanīta un par viņu ir pat uzņemta dokumentāla filma. Sāras mākslinieciskā pieeja ir netradicionāla un izaicinoša, proti, viņa neļauj skatītājam būt pasīvam, tādējādi nostādot viņu dažkārt nekomfortablā situācijā. Skatītājs tiek konfrontēts un ievilkts attēlotajā. Māksliniecei izvēloties ainas, kas ir kaut kādā ziņā atpazīstamas vai viegli asociējamas ar sevi, rodas pārķermeniska dé jàvu sajūta. Māksliniece vienlaikus pieskaras pazīstamajam un nepazīstamajam, skarot tumšākos iztēles nostūrus. Varoņi, kurus viņa attēlo, ir gan trausli, gan spēcīgi; harmonijā ar dabu un vienlaikus bezspēcīgi tās priekšā. Šīs pretrunas Sāra apskata caur sarežģītu diskusiju par kaisli, ego, laikmetīgo sabiedrību, zaudējumu, nevainību, mītu un iespējām. Izstādē Hidden Beings nevienam neizdosies paslēpties. Pat skeptiķiem, kas centīsies norobežoties, izstāde visticamāk radīs neizbēgamu līdzpārdzīvojumu.

Flæsketorvet 69–71
Kopenhāgena, Dānija
www.v1gallery.com 

 

“Salātu dienas” V1 galerijā Kopenhāgenā

Dāņu mākslas fotogrāfijas skolu Fatamorgana un Starptautisko fotogrāfijas skolu Ņujorkā absolvējusī dāniete Frīda Frīdendāla (Fryd Frydendahl, 1984) Kopenhāgenas galerijā V1 no 15. augusta līdz 20. septembrim sarīkos izstādi ar uzrunājošu nosaukumu “Salātu dienas” (Salad Days). Pēc virknes izstāžu citās valstīs, šī ir mākslinieces pirmā solo skate dzimtajā Dānijā. “Salātu dienas” ir personisks stāsts par īpašo laika posmu, kas ir piesātināts ar entuziasmu, nevainību, naivumu un neapdomību ikkatra cilvēka dzīvē, proti, jaunību. Taču tas nebūt nav antropoloģisks vai autobiogrāfisks stāsts. Izstādē māksliniece portretē jaunību, runājot par konceptiem, kas šajā dzīves posmā ir aktuāli. Ar Frīdas Frīdendālas personisko un atmaskojošo rokrakstu daudzi jau ir iepazinušies viņas fotogrāfijas grāmatās Winter, The Summer of Yes un Family Album. “Salātu dienās” autore cenšas atspoguļot laiku, kuram iekārtots būt jocīgam, pilnam neaizsargātības un cieņas.

Flæsketorvet 69–71
Kopenhāgena, Dānija
www.v1gallery.com  

 

Madaras Gulbis izstāde “Meditācija” Jūrmalas mākslinieku namā

Madaras Gulbis abstraktajām, ekspresīvo un dzīvīgo krāsu gleznām atslēgas vārds ir meditācija. Meditācija, kuru Jūrmalas mākslinieku namā var aplūkot no 5. līdz 30. augustam, ir pašiedziļināšanās, sevis novērošana, tādēļ patiesībā tā var notikt jebkur un jebkurā laikā – pastaigājoties pa ēnu pielietām taciņām vai jūras malu, noraugoties dabas norisēs, ceļojot ar vilcienu vai citviet. “Vispirms ir redzētais, tad redzētā sajustais, sajustā saprastais, un tad tas tiek uzgleznots,” tā ceļu no iedvesmas līdz gleznai raksturo māksliniece. Gleznošanas process ir meditatīvs, ilgstoši atrodoties kādas sajūtas vai brīža attēlošanā, transformēšanā un gleznas radīšanā. Gleznotāja Madara Gulbis ir aktīva, radoša māksliniece, kas regulāri rīko personālizstādes gan Latvijā, gan ārzemēs, piedalās starptautiskos mākslas festivālos, grupu izstādēs, plenēros un rezidencēs.

Muižas iela 6
Jūrmala, Latvija
www.jurmala.lv

 

Izstāde What Was Proposed Was Not Allowed Jona Meka mākslas centrā Viļņā

Tas, kas tika ierosināts, nebija atļauts. Arīdzan nebija atļauts par to runāt, kas tika ierosināts. Nebija pat atļauts runāt par to, ka netika atļauts runāt par šo visu. Ar šādiem prāta kalambūriem no 31. jūlija līdz 5. septembrim iespējams iepazīties Sauļa Leonaviča (Saulius Leonavičius) izstādē Jona Meka mākslas centrā Viļņā. Leonavičam tīk pārvērtēt mākslas statusu un funkciju mākslas sistēmā. Viņa darbos nepārtraukti tiek pielietotas dekonstrukcijas, mini iejaukšanās, mikro aktivitātes, kuras ir grūti definējamas estētiskos terminos. Šajā izstādē par savveida upuri kļuvusi Lietuvas māksla un tās sociālais konteksts. Manipulējot ar zināmu vietējo mākslinieku konkrētiem darbiem, Leonavičs vēlējies iztraucēt to status quo. Autors ir pārliecināts, ka mākslas darbam nepiemīt nekādas metafiziskas dimensijas pašas par sevi un darbs nespēj eksistēt neatkarīgi no mākslas institūciju tīkla.

Gynėjų g.14
Viļņa, Lietuva
www.mekas.lt

 

Simpozijs LANDescape/CERAMIC LABORATORY Daugavpilī

Daudzinātā keramikas meistaru apriņķa centrā Daugavpilī jaunatklātajā keramikas laboratorijā no 11. augusta līdz 25. augustam norisināsies starptautiskais laikmetīgās keramikas mākslas simpozijs LANDescape/CERAMIC LABORATORY. Simpozijs profesionālus keramiķus saaicina jau otro gadu. Šogad savās prasmēs dalīsies mākslinieki no 10 valstīm Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas, Polijas, Čehijas, Luksemburgas, Rumānijas, Turcijas, Gruzijas un Pakistānas. Simpozija laikā notiks dažādas lekcijas, piemēram, par raku apdedzināšanas tehniku, kā arī atklātā darbnīca Tatjanas Jerošenko vadībā, kuras laikā būs iespēja apgūt keramikas džeza mūzikas instrumenta kazu izgatavošanas viltības. Savukārt no 20. līdz 23. augustam notiks Eksperimentālo apdedzināšanas tehnoloģiju festivāls, kurā mākslinieki dalīsies ar savu pieredzi dažādu keramikas tehniku izmantošanā gan teorētiskās lekcijās, gan praksē un meistarklasēs.

Daugavpils cietoksnis
Mihaila iela 3
Daugavpils, Latvija
www.rotkocentrs.lv

      

SkujaBraden plaši pārstāv Latviju keramikas simpozijā Ķīnā

Zīmols SkujaBraden, zem kura slēpjas keramiķu Ingunas Skujas un Melisas Bradenas vārdi, izcīnījis iespēju piedalīties Starptautiskajā keramikas simpozijā Čančuņas pilsētā Ķīnā. No 10. augusta līdz 5. septembrim mākslinieces godam nesīs Baltijas vārdu kā vienīgās šī reģiona pārstāves, kopā piedaloties 24 pasaules valstīm. Jāuzsver, ka mākslinieces žūrijai īpaši iekritušas acīs, liekot ierasto trīs darbu vietā uz simpoziju braukt ar sešiem. Un ne velti – mākslinieces sarežģītajās keramikas formās ielikušas vēstījumus, kas mūsdienās ir svarīgi. Piemēram, sieviešu tirdzniecība, piespiedu ekonomiskā migrācija un citas. “Sociāli un politiski mūsdienīgas, dažbrīd griezīgi asas un nežēlīgas, demonstrējot nepievilcīgo dzīves realitāti absolūti negaidītā pavērsienā – “maskējoties”,” tā mākslinieces raksturo LNMM Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta Keramikas un porcelāna kolekcijas glabātāja Dace Ļaviņa. “Pavirši skatoties, virtuozais gleznojums uz baltās porcelāna virsmas vedina domāt par romantiku, trauslumu un izsmalcinātu austrumniecisku šarmu, taču, pavērojot ilgāk, atklājas tēlu un sižeta deformācijas, zemteksti, pārsteidzošas līdzības un asociācijas, kas ikdienā pat neienāk prātā.” Ingunas Skujas un Melisas Bradenas darbi izstādīti Ņujorkā, Čikāgā, Losandželosā, tie atrodas vairākās privātkolekcijās un muzeju krājumos, kā arī iekļauti aptuveni 14 keramikai veltītos izdevumos. Iespaidus par gūto pieredzi Ķīnā abu mākslinieču skatījumā varēsim dzirdēt un redzēt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā jau šoruden. 

en.changchun.gov.cn 

 

Dāņu arhitektūras un mākslas leģendas Suzannes Usingas retrospektīva Kopenhāgenā

Dāņu māksliniece Susanne Ussing (1940–1998) savā radošajā karjerā apvienoja arhitektūru, keramiku un vizuālo mākslu. Viņas darbu retrospektīvu Susanne Ussing – an Exhibition in the Midstream between Dream and Prosaic Reality Kopenhāgenas Laikmetīgās mākslas centrā Den Frie varēs aplūkot no 16. augusta līdz 28. septembrim. Susanne Ussing radītajās publiskās telpas dekorācijās, kā arī vizuālās mākslas izstādēs manāma vēlme uzrunāt skatītājus jutekliskā manierē. Mākslinieci fascinēja sievišķā pasaule. Izstāde aptver plašu viņas daiļrades mērogu, tostarp arī viņas jaunrades dokumentējošu daļu, kas atspoguļo mākslinieces ideju eksperimentus arhitektūrā, kas tiek dēvēti par manifesto buildings. Izstādē būs apskatāmi arī dažādie materiāli, mēbeles, gleznas, instalācijas un skulptūras, kas radītas no māksliniecei raksturīgākajiem materiāliem – māla un poliuretāna. Susanne Ussing 1989. gadā godalgota ar Ekersberga medaļu, kas ir nozīmīgs un ikgadējs mākslas un arhitektūras apbalvojums Dānijā.

Oslo Plats 1
Kopenhāgena, Dānija
www.denfrie.dk