ZIŅAS  
Foto no Ekso Tironena publicitātes materiāliem

Baltijas un Skandināvijas nedēļas jaunumu izlase 0

Agita Salmiņa
04/08/2014

Kāda saistība Munka gleznai “Kliedziens” ar Idas fosīlijām? How to be a woman or a man? Sarunas par melno caurumu un relativitātes teoriju. Vientulība un 20. gadsimta otrās puses šokējošais Esko Tironena fotoreālisms. Oļas Vasiļjevas un Kaspara Groševa ceļvedis pazudušajiem griestiem, Helēnas Heinrihsones ikdienas fetiši un gobelēna māksla laikmetīgā formā – šie un vēl virkne eksistenciālu un aizraujošu tematu tiek apspriesti jaunākajās Baltijas un Skandināvijas izstādēs. 

Gobelēnu mākslas izstāde ARTAPESTRY 3 piestāj Rīgā

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ceturtdien, 7. augustā, tiks atklāta un līdz 7. septembrim apskatāma izstāde ARTAPESTRY 3, kas veltīta laikmetīgam gobelēnam. Tās mērķis ir pievērst starptautisku uzmanību šai senajai sienas segu aušanas kultūrai un jau kopš 2005. gada sadarbībā ar Eiropas Gobelēnu forumu ARTAPESTRY 3 izstādes ar starptautisku mākslinieku sastāvu ceļo apkārt pa Eiropu. 2012. gadā Dānijas pilsētā Silkeborgā atklātā izstāde ARTAPESTRY 3 šovasar uz laiku ciemosies Rīgā. Raibais mākslinieku sastāvs – 38 autori no Beļģijas, Čehijas, Vācijas, Holandes, Itālijas, Francijas, Lielbritānijas, Skotijas, Lietuvas, Latvijas, Dānijas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas, ir radījuši gobelēna darbus laikmetīgā formā, tādējādi pierādot šīs mākslinieciskās izpausmes formas spēju pielāgoties laikam. Spēcīgo konkursu izturējusi arī latviešu tekstilmāksliniece Iveta Vecenāne, kura izstādē piedalās ar gobelēnu “Trauks”. Rīgas pilsētas svētkos, 16. augustā, izstādi būs iespējams aplūkot bez maksas.

Skārņu iela 10/20
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv 

 

Starptautiskā fotogrāfijas vasaras skola ISSP aicina uz publiskām lekcijām Kuldīgā

Starptautiskā fotogrāfijas vasaras skola ISSP, kas no 3. līdz 8. augustam norisinās Kuldīgas novada Pelču pilī, tiek rīkota jau devīto gadu pēc kārtas, pulcējot starptautisku, profesionālu fotogrāfu kolektīvu un aicinot uz publiskām lekcijām. Uzaicinātie meistari pārstāv dažādas fotogrāfijas jomas, piemēram, šodien, 4. augustā plkst. 20.00 ar publisko lekciju uzstāsies klasiskās un vienlaicīgi modernās melnbaltās fotogrāfijas pārstāvis no ASV – Marks Stainmetcs (Mark Steinmetz). Pasniedzēju vidū ir arī multimediju eksperts Adrians Kelterborns (Adrian Kelterborn, Čehija), kurš savā pieredzē dalīsies otrdien, 5. augustā, plkst. 20.30, kā arī izcilais čehu fotožurnālists, aģentūras “VII” līdzdibinātājs Antoņīns Kratohvils (Antonin Kratochvil), kurš turpinās otrdien plkst. 21.45. Pēdējo desmitgažu laikā viņš ir apceļojis pasaules karstākos punktus. Ceturtdien, 7. augustā plkst. 20.30 uzstāsies Japānas laikmetīgā fotogrāfe Jurī Nagasima (Yurie Nagashima, Japāna), kura savās dažkārt kontraversālajās fotogrāfijās apskata ģimenes, dzimtes un seksualitātes tēmas. Ar savu pieredzi fotogrāmatu veidošanā 7. augustā plkst. 21.45 dalīsies poļu fotogrāfs, apvienības Sputnik Photos parstāvis Rafals Milahs (Rafal Milach) un fotogrāmatu dizainere Anja Naļecka (Ania Nalecka).

Pelču pagasts, Pelči
Kuldīgas novads
www.issp.lv

 

Mūkusalas Mākslas salonā divas jaunas izstādes

Mūkusalas Mākslas salonā šonedēļ atveras divas jaunas izstādes, kas apskatāmas no 7. augusta līdz 13. septembrim. Pirmā stāva Lielajā zālē – “Latvieši. Mīti un konteksti”, atsaucoties uz pēdējā laika politiskajiem notikumiem un uz tiem reaģējošajām tendencēm pievērst uzmanību nacionālās piederības jautājumiem, atspoguļo latviešu identitātes jēdzienu Latvijas mākslā, posmā no 19. gadsimta  beigām līdz mūsdienām. Tematiski darbi, kurus veido Mūkusalas Mākslas salona privātā kolekcija, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un  autoru kolekcijas, iedalīti četrās tematiskajās sadaļās – ainava, savs kaktiņš, savs stūrītis, raksti un zīmes un tautumeita. Nacionālās identitātes jautājumi šķetināti Leonīda Āriņa, Jēkaba Bīnes, Aleksandras Briedes, Jura Dimitera, Kristapa Ģelža, Helēnas Heinrihsones, Kārļa Hūna, Ievas Jurjānes, Jāņa Kalmītes, Sandras Krastiņas, Lauras Prikules, Vilhelma Purvīša, Džemmas Skulmes, Niklāva Struknes, Jura Utāna un citu mākslinieku darbos.

Vienlaikus salona otrā stāva zālē būs apskatāma fotogrāfa Arņa Balčus (1978) personālizstāde ”Uzvaras parks”, kurā runāts par postpadomju problemātiku un to nospiedumu Latvijas dzīves telpā. Nepārprotami Uzvaras parks  ēdējā divdesmitgadē ir vairāku karstu diskusiju iemesls, “fotogrāfijās attēlotais Rīgas atbrīvotāju piemineklis latviešiem patlaban kalpo par traumas simbolu. Balčus gan uzvedina uz domu, ka šī trauma ir tikai simptoms, bet nemiera cēlonis ir jāmeklē neapzinātajā,” Balčus darbus komentē komunikācijas eksperts Sergejs Kruks. Arnim Balčum bijušas vairākas  personālizstādes Londonā, Glāzgovā, Berlīnē, Kopenhāgenā, Rīgā un citviet. Viņš ir portāla “Foto Kvartāls” galvenais redaktors.

Mūksualas iela 42
Rīga, Latvija
www.mmsalons.lv

 

LMA studentu izstāde “Brīvība uz barikādēm” BRASALONĀ Rīgā

Seši Latvijas Mākslas akadēmijas studenti Mākslinieku savienības kombināta “Māksla” dārzā BRASALONA, kas ir šīs vasaras viens no jaunākajiem kultūras punktiem Rīgas kartē, veido izstādi ar cildenu nosaukumu “Brīvība uz barikādēm”. Atklāšana notiks ceturtdien, 7. augustā, plkst. 19.00, bet izstāde būs aplūkojama līdz 23. augustam. Izstādes mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību šim jaunajam radošajam centram, kas radies Free Riga kustības rezultātā. Kustības mērķis ir apgūt senas, bieži vien kultūrvēsturiski nozīmīgas telpas un veidot tās par aktīviem kultūras notikumu centriem. Ellas Mezules, Lindas Jeromānes, Lindas Vigdorcikas, Raita Hroloviča, Elīnas Prancānes un Jevgēņija Biktimirova radīto instalāciju vadmotīvs ir brīvības ideja. Izstādes veidotāji uzsver, ka brīvība vienmēr ir kā bēgošs apvārsnis, kas balansē uz apziņas un zemapziņas robežas, turpretī barikādes simbolizē šo apziņas un bezapziņas robežlīniju – tās vienmēr pastāv līdzās starp gaismu un tumsu, maldiem un taisnības meklējumiem. Tikai pārvarot fiziskus vai garīgus šķēršļus, ir iespējams apzināties brīvības jēdzienu kā mūžīgās patiesības meklējumu ceļu. Stāsts par brīvību tapis uz simboliskām barikādēm – BRASALONAS.

Gaujas iela 5 (pagalmā)
Rīga, Latvija
www.facebook.com/brasalona

 

“Latvijas jaunās mākslas vēstures DNS portrets” LMC Ofisa galerijā

“Izoldes Cēsnieces performances, instalācijas un vides objekti bieži ir veltīti gan aktuālām sociālpolitiskām reālijām un problemātikai, gan vispārīgai sadursmei starp iesakņojušamies tradīcijām un jaunām pārmaiņām. Māksliniece spēles veidā vai ironiskā dramaturģijā izspēlē konfliktu un risinājumu piedāvā stratēģijā “pastāvēs kas pārvērtīsies”, tā LMC Ofisa galerijas izstādes, kas tiks atklāta trešdien, 6. augustā, plkst. 18.30 un būs aplūkojama vēl līdz 18. septembrim, autori Izoldi Cēsnieci (1970) raksturo mākslas zinātniece Ieva Astahovska. Vēloties uzsvērt lielo distanci, kas valda starp mākslu un sabiedrību, māksliniece veikusi savveida eksperimentu, ļaujot mākslas kritiķu lomā iejusties Latvijas Kultūras vidusskolas audzēkņiem un aprakstīt pēdējā laikā nozīmīgākās mākslas izstādes – “Purvīša balvu 2013” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”, “... lai gadījums kļūtu par notikumu” un “Grafika – S” Rīgas Mākslas telpā. Ar “kritiķu” spriedumu var iepazīties izstādē “Latvijas jaunās mākslas vēstures DNS portrets”.

Alberta iela 13 (7. stāvs)
Rīga, Latvija
www.lcca.lv

 

Helēnas Heinrihsones “Fetiši” Vīna studijā Rīgā

Fetišisma jēdzienu bieži skaidro ar negatīvu pieskaņu, tādēļ sākotnēji varētu šķist, ka Helēnas Heinrihsones (1948) izstādē, kas Stabu ielas Vīna studijā tiks atklāta otrdien, 5. augustā, plkst. 19.00 un būs apskatāma līdz 12. novembrim, sastopas divi pretpoli – Helēnas Heinrihsones košo un ekspresīvo krāsu gleznojumi un fetišisms. Taču māksliniece runā par fetišiem, ar kuriem saskaramies ik dienas – tiem, kas nomierina, dod cerību, uzmundrina. Jebkurš objekts var kļūt par fetišu. Jaunajā izstādē Helēna Heinrihsone rotaļājas ar savstarpēji kontrastējošiem tēliem – izbāzeņiem un rozēm, lūpām, krūtīm un galvaskausiem, tādējādi iesaistot skatītāju viņas pašradītajā tēlu sistēmas spēlē.

Stabu iela 30
Rīga, Latvija
www.vinastudija.lv 

 

Oļas Vasiļjevas un Kaspara Groševa izstāde “OAOA (jūras griesti)” Ventspilī

Multimākslinieki Oļja Vasiļjeva (1981) un Kaspars Groševs (1983) kim? Laikmetīgās mākslas centra vasaras tūres reģionālajos ietvaros Ventspils teātra namā “Jūras vārti” ir izveidojuši scenogrāfisku instalāciju ar dažādiem  objektiem un video un skaņas papildinājumiem. Tā tiks atklāta 7. augustā plkst. 17.00 un būs apskatāma līdz 28. septembrim. Oļa Vasiļjeva strādā ar video, tēlniecību, mūziku un tekstiem, viņas darbos vērojamas plašas atsauces uz daiļamatniecību, mūziku, subkultūrām un literatūru. Viņa ir dzimusi ventspilniece, kas jau vairākus gadus savu māksliniecisko karjeru veido Amsterdamā, un pēdējais viņas lielākais sasniegums ir nominācija prestižajai Romas balvai (Prix de Rome). Savukārt Kasparam Groševam  raksturīgi ir strādāt ar zīmējumu, skaņu, tekstu un objektiem. Viņš ir šogad atvērtās galerijas “427” līdzdibinātājs un kurators, publicējas mākslas žurnālā “Studija” un darbojas eksperimentālās mūzikas jomā. Instalāciju abi mākslinieki skaidro kā ceļvedi pazudušajiem griestiem.

Karlīnes iela 40
Ventspils, Latvija
www.jurasvarti.lv

 

Must see! Viljama Kentridža video instalācijas Helsinku kaimiņpilsētā Espo

Somijas otrās lielākās pilsētas Espo, kas robežojas ar Helsinkiem, mūsdienu mākslas muzeja EMMA projektā, kura mērķis ir atspoguļot spēcīgāko laikmetīgās mākslas personību darbus, no 18. jūlija līdz 14. septembrim ir iespēja iepazīties ar Viljama Kentridža (William Kentridge, 1955) daiļrades jaunākajiem darbiem. Video instalāciju un video darbu pamatā ir viņa paša zīmējumi un skices, kurās Kentridžs runā par sociālo nevienlīdzību un bieži vien skar politiskas tēmas.

Viens no muzejā aplūkojamiem darbiem ir piecu kanālu video The Refusal of Time (2012) kas iekļauts Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzeja kolekcijā un radīts īpaši dOCUMENTA(13) lielizstādei Kaselē. Darbs sastāv no trim video projekcijām un “elpojošas” koka konstrukcijas telpas vidū. Video projekciju saturu veido mākslinieka saruna ar Amerikas fiziķi Peter Galison par tādām eksistenciālām tēmām kā laika kontroles vēsture, relativitātes teorija, melnais caurums, kā arī skar imperiālisma un koloniālisma tēmas, kuras attēlo Kentridža radītie spēcīgie animācijas tēli. Video balstās uz dziļu un efektīgu teātra, animācijas un mūzikas sintēzi.

Savukārt filma Other Faces (2011) ir stāsts, kura centrālais varonis ir iedomāts tēls Soho Eckstein – īpašumu magnāts, kurš atveidots mākslinieka dzimtajā Dienvidāfrikas Republikas pilsētā Johanesburgā, atspoguļojot tajā valdošo noskaņu, kas lielā mērā balstīta vardarbībā un ksenofobijā. Šo stāstu viņš veidojis ar ogles zīmējumiem un 35 milimetru kameru. Abu darbu muzikālo pavadījumu veidojis komponists Filips Millers.

Viljams Kentridžs ir ieguvis vairākus nozīmīgus apbalvojumus mākslā, kā, piemēram, Penagos Prize for Drawing (2013), Kyoto Prize (2010), Oskar Kokoschka Award (2008), Kaiserring Prize (2003) and Red Ribbon Award for Short Fiction (1982), kā arī savus darbus izrādījis Venēcijas Biennālē (2005.,1999. un 1993. gadā), Tate Modern, Luvrā, Pompidū centrā un citur.

Ahertajantie 5, Tapiola
Espo, Somija
www.emma.museum

 

Somu fotoreālisma ledlauža Esko Tironena retrospektīva Vāsā

Somu 20. gadsimta 60. gadu mākslas ledlauža, fotoreālisma un antiformālisma kustības aizsācēja Esko Tironena (Esko Tirronen, 1934–2011) darbu retrospektīva no 10. maija un vēl līdz 28. septembrim ir apskatāma Vāsas modernās mākslas muzejā (Kuntsi Museum of Modern Art) Somijā. 1960. gados darinātās gleznas fotoreālisma stilā, atveidojot jutekliskas sieviešu figūras, kas nopūstas bronzētā krāstonī, vai sievietes, kuras ietērptas zīdā vai pieguļošos šortos, tālaika Somijas sabiedrībā izraisīja asas diskusijas. Taču Esko darbi regulāri tika izrādīti starptautiskās izstādēs, un tie vienmēr pārsteidza ar ko negaidītu un jaunu. Saulē spēcīgi iedegušos sieviešu ķermeņus, kurus māksliniekam labpatikās zīmēt, tālaika sabiedrība iedēvēja par “Esko sievietēm”. Izstāde sniedz ieskatu Esko Tironena daiļradē, uzsverot viņa ieguldījumu šo divu mākslas virzienu – fotoreālisma un antiformālisma – attīstībā Somijā. Izstādes  pievienotā vērtība ir piecas no sešām leģendārajām 1962. gada Venēcijas biennālē izstādītajām gleznām, kuras līdz šim Somijā vienlaicīgi nekad iepriekš nav eksponētas.

Sisäsatama
Vāsa, Somija
www.kuntsi.vaasa.fi

 

Annes Koskinenas personālizstāde Solo Helsinku galerijā “Anhava”

Annes Koskinenas (Anne Koskinen, 1969) pasaules uztvere dziļi sakņojas Somijas dienvidrietumu skarbajā dabā. Māksliniece akmeni neuztver kā izejmateriālu, bet to skata kā sagatavi mākslas darbam, uzskatot, ka katrs akmens jau iemieso zināmu raksturu, ko atliek vien izcelt. Šādi “akmeņi ar raksturu” izstādē Solo no 7. līdz 31. augustam apskatāmi Helsinku mākslas galerijā “Anhava”. Katram darbam, ko Anne Koskinena rada, ir dziļāka nozīme; katra kustība, atdalot akmens daļu, ir nozīmīga un rūpīgi pārdomāta. Izstādes vienojošā tēma ir vientulība, vienpatība, noraidījums. Radot bērnu atveidojumu akmenī, māksliniece runā par negribētiem, noraidītiem bērniem, un tiem, kas neapzinās savas saknes. Vienlaikus vienpatības tēmu viņa liek apskatīt no pretēja skatpunkta, atveidojot visiem labi zināmu diktatoru tēlus, jo kas gan var būt vientuļāks par diktatoru?

Sanomatalo, Mannerheiminaukio 3
Helsinki, Somija
www.anhava.com

 

Tallinas galerija Vaal iepīta Jānikas Pernas līniju ņudzeklī

Igauņu mākslinieces Jānikas Pernas (Jaanika Peerna, 1971) trešā solo izstāde Igaunijā – Exercises for Lines, kas aplūkojama no 2. augusta līdz 13. septembrim, iepin Tallinas galeriju Vaal iluzoru un īstu līniju ņudzeklī. 13 metrus garas līnijas, kas nokarājas no griestiem, ieņem galerijas pirmo stāvu, bet īsāku līniju koncentrācija sastopama otrajā stāvā. Kopš Igaunijā dzimusī māksliniece dzīvo un strādā Ņujorkā, uz kuru pārcēlās 1998. gadā, līnija ir kļuvusi par viņas centrālo radošās izpētes objektu – viņa tās atveido zīmējumos, video darbos un gaismas mākslā, piesaistot performances elementus. Skrupulozajā līniju vilkšanas procesā māksliniecei ir svarīgi spēt sabalansēt prāta un ķermeņa koncentrēšanos, kas jau pielīdzināma meditācijai.

Tartu  80d
Tallina, Igaunija
www.vaal.ee

 

Netipiska Edvarda Munka izstāde Through Nature Oslo

Ja uzskatiet, ka par Edvadru Munku jau viss pateikts, šīgada Munka muzeja izstāde Oslo būs pārsteigums. Izstāde Through Nature, kas apskatāma no 26. aprīļa līdz nākamā gada 5. janvārim, tapusi sadarbībā ar Dabas vēstures muzeja paleontoloģijas,  ģeoloģijas, zooloģijas un botānikas sekciju, uzdodot jautājumu – kas kopīgs Munka populārākajam darbam “Kliedziens” (1893) ar fosīliju Ida, vai starp viņa litogrāfijas sērijas “Alfa un Omega” (1908–1909) darbiem un dzīvnieku izbāzeņiem? Izstādes nosaukums Through Nature ir atsauce uz Norvēģijā dzimušā ekspresionisma ģēnija komentāru par savu gleznu “Kliedziens”, kurā viņš apgalvo, ka esot izdzirdējis spēcīgu kliedzienu, kas “izšāvies cauri dabai”. Patiesībā veselai pasteļu un gleznu sērijai, kas veltīta šim kliedzošā tēla motīvam no 1893. līdz 1910. gadam, viņš deva vienojošu nosaukumu “Dabas kliedziens”. Izstādes ietvaros tapusi arī pastaigu taka pa botānisko dārzu Munka noskaņās. Interesenti var likt aiz auss, ka dabas un kultūras mijiedarbi laikmetīgas mākslas pārstāvju redzējumā varēs aplūkot Stenersen muzejā turpat Oslo, kur no 29. augusta līdz 14. decembrim būs skatāma izstāde Through Nature – In Contemporary Art.

Tøyengata 53
Oslo, Norvēģija
www.munchmuseet.no

 

1970. gadu modeles un aizraušanās ar matiem divās izstādēs Stokholmā

Stene Projects laikmetīgās mākslas galerijā, kas mitinās 18. gadsimtā būvētā stallī, 7. augustā atvērsies divas jaunas izstādes, kas būs aplūkojamas līdz 23. augustam. Frankfurtē dzimusī amerikāņu māksliniece Suzannah Sinclair (1979) darbu sērijā Devotion spēj savienot 20. gadsimta 70. gadu modes žurnālu tēlus un akvareļu krāsu gleznojumus uz bērza paneļiem. Modeļus, pārsvarā sievietes, atveidojot stereotipiskās pozās – laiski atlaidušās zālē vai pozējot pie spoguļa, amerikāņu māksliniece pamanās šajos portretējumos ielikt ko dvēselisku, dziļu un netveramu. Viņa, atšķirībā no modes žurnāliem, modeļu acīs neatveido tipiski valdzinošo skatienu, bet gan cilvēcīgu, jūtīgu grimasi. Uz akvarelī krāsotiem bērzu paneļiem māksliniece uzbur mirklīgas ainas noskaņu.

Vienlaicīgi Stene Projects galerijā atvērsies arī zviedru mākslinieces Filippa Barkman (1982) izstāde Versus. Mākslinieces maģija slēpjas spējā notvert īsto mirkli un apstākļus. Viņas darbos iespējams rast sajūtas un iespaidus, kas balansē uz elles un paradīzes robežas, vienlaikus iemiesojot kaut ko no dievišķā un velnišķā. Zviedru māksliniece strādā gan zīmējuma, gan skulptūras formā. Abiem vienojošais elements ir tik ikdienišķa parādība kā mati, kam autores darbos vienmēr pievērsta īpaša nozīme. Tie veido dažādas kompozīcijas un kalpo par savveida idejas vēstnešiem, cenšoties pavērt darbam plašāku, simbolisku nozīmi.

Brunnsgatan 21B
Stokholma, Zviedrija
www.steneprojects.se

 

How to be a woman or a man? – jautā somu mākslinieks Tallinā

Teemu Tuomas Mäki (1967) izstāde How to be a woman or a man?, kas Kunstihoone galerijā Tallinas vecpilsētas pievārtē būs atvērta no 7. līdz 30. augustam, izaicina realitāti un rosina uzdot jautājumus par seksualitāti un mirstīgumu. Mākslinieks uzskata, ka kultūra uzspiež cilvēkiem ieņemt noteiktu sievietes vai vīrieša lomu. Savukārt to, kā katrs cilvēks to ir izpratis, iespējams uzminēt pēc veida, kā viņš vai viņa sevi pasniedz, proti, pēc ārējā tēla. Fotogrāfijās mākslinieks portretē šķietami parastus cilvēkus, pārklājot trīs paaudzes – bērnus, jauniešus un cilvēkus gados. Teemu Tuomas Mäki ir somu mākslinieks, kurš darbojas gan filosofijā, gan rakstniecībā, un kuram māksla ir universāla valoda un elastīgs veids, kādā paust savas idejas. 

Vabaduse väljak 6
Tallina, Igaunija
www.kunstihoone.ee

 

Filmu vakari “Rīgas kino” kultūras terasē “Esplanāde 2014” 

Trešdien, 6. augustā, plkst. 22.30 kultūras terasē “Esplanāde 2014” aizsāksies Nacionālā kino centra rīkota filmu vakaru sērija, kuras laikā ik trešdienu tiks izrādīta Eiropas kultūras galvaspilsētas gada radošajās darbnīcās veidotās bērnu un jauniešu īsfilmas. Šonedēļ tiks demonstrētas tās filmas un animācijas, no kurām vairums tapušas Mārtiņa Grauda vadībā. Piemēram, Andrejsalā uzņemtais jaunās grupas The Sudden Lights videoklips vai filma “Mazais kapteinis”, kas tapusi Daugavgrīvā. Savukārt Ivars Zviedris Jaunciema meistardarbnīcā portretējis tā dalībnieka, 14 gadus vecā Andreja personību. Jaunradītās filmas vakara turpinājumā papildinās Latvijas kino klasika ar Andreja Apsīša dokumentālo kino par Esplanādi, kā arī citas vēsturiski izzinošas filmas kā “Rīgai 750 gadi”, “Pilsētas portrets”, “Rīgas smaidi”, “Kas dzīvo komunalkā” u.c.

Esplanāde
Rīga, Latvija
www.rigaskino.lv

 

Latviešu mākslinieku izstāde “Portrets” Ventspilī

No 2. augusta līdz 29. septembrim teātra namā “Jūras vārti” Ventspilī ir iespēja iepazīties ar 20. gadsimta 60.–80. gadu latviešu mākslinieku portretu veidošanas manieri. Izstādē izvēlēti darbi, kas dod ieskatu dažādās mākslinieciskajās stilistikās, izrādot arī dažu, iespējams, ne tik pazīstamu autoru darbus. Glezniecības portretu autori ir Leo Kokle, Anita Meldere un Alda Kļaviņa, bet tēlniecību pārstāv tādi vārdi kā Līze Dzeguze, Aleksandra Briede un Igors Vasiļjevs. Izstāde uzrāda tālaika mākslinieku dažādību un domas atraisītību, pielietojot arvien jaunus izteiksmes veidus – no klusinātiem toņiem līdz ekspresīvām krāsām, no lakoniski stilizētām granīta skulptūrām līdz graciozai plastikai bronzā. Tas ir nozīmīgs kultūrvēstures mantojums, stāstot par pagājušā gadsimta 60.–80. gadu mākslinieku paaudzi. Izstāde ir iekļauta Latvijas Mākslinieku savienības muzeja programmā “LMS MĀKSLAS DESANTS”, kuras mērķis ir iepazīstināt ar 20. gadsimta otrās puses autoriem un viņu sniegumu, un tiek rīkota jau otro gadu pēc kārtas.

Karlīnes iela 40
Ventspils, Latvija
www.jurasvarti.lv

 

Valda Līcīša pasteļgleznu izstāde Kalnciema kvartāla Vīnu veikalā

Kuldīgai raksturīgajā koka ēku romancei tik līdzīgajā Kalnciema kvartāla Vīnu veikala zālē no 2. līdz 15. augustam apskatāma pasteļgleznu meistara Valda Līcīša (1939) izstāde. Mākslinieka kaislība ir Kuldīgas pilsēta, un ar saviem darbiem viņš spēj radīt dzīvīgu Kuldīgas klātbūtnes efektu, atveidojot Kurzemes pērlei raksturīgos sašķiebtos šķūnīšus, malkas grēdas, vecpilsētas ielu līkločus, mutuļojošo Alekšupīti, kura ir iemesls Kuldīgu dēvēt arī par mazo Venēciju.

Kalnciema iela 35
Rīga, Latvija
www.kalnciemiela.lv